Juridiskās izglītības līmeņa un kvalitātes paaugstināšana Latvijā joprojām ir karsts jautājums, kam nepieciešams rast steidzamus risinājumus
Jau ilgāku laiku tiek runāts, ka juridiskās izglītības līmenis Latvijā nav apmierinošs. To atzīst arī Tieslietu ministrija. Joprojām turpinās darbs pie valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena izstrādes un tālāk jau ieviešanas. Eksperti skaidro, ka šis varētu būt viens no risinājumiem, taču – ne vienīgais. Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem veikts izvērtējums izglītības piedāvājumam tiesību zinātnēs Latvijā, kurā secināts, ka studiju programmu ir par daudz un tām vajadzētu būt spēcīgākām. Vairāku augstākās izglītības institūciju darbība aktīvāk vērsta uz peļņas palielināšanu, nevis uz studiju programmu kvalitātes paaugstināšanu. Vairākumā augstskolu studiju programmās tiek iesaistīti vieni un tie paši pasniedzēji, dažu programmu nosaukums neatbilst to saturam, – šādi secinājumi bija lasāmi ekspertu ziņojumā par studiju programmu kvalitāti. Jāmin, ka vairākas augstskolas toreiz nepiekrita skarbajam studiju programmu novērtējumam.
Nav apmierinošs
Juridiskās studijas allaž ir bijušas ļoti iecienītas studētgribētāju vidū, jo pastāv viedoklis, ka šajā jomā strādājošiem ir labi atalgots darbs. Tomēr realitātē atsevišķās izglītības iestādēs iegūtais diploms to nenodrošina. Regulāri tiek runāts arī par juristu pārprodukciju, tomēr eksperti atzīst, ka vairāk jārunā par iegūtās izglītības kvalitāti. Pašlaik Latvijā jurista izglītību var iegūt 12 augstskolās vairāk nekā 33 programmās.
«Tieslietu ministrija pievienojas valdības kopējam viedoklim, ka juridiskās izglītības līmenis Latvijā šobrīd nav apmierinošs. Ilgtermiņā tas var atstāt nepatīkamas sekas uz valsts attīstību – uz juristiem balstās ne tikai visa tiesu sistēma (tiesneši, tiesnešu palīgi, prokurori, advokāti, tiesu izpildītāji, notāri), bet arī izpildvara – lēmumi par licenču piešķiršanu vai anulēšanu, par būvatļauju izsniegšanu, administratīvo sodu piemērošanu, nodokļu pārrēķināšanu, pabalstu piešķiršanu un citi ir pārvaldes lēmumi, kuru juridiskā kvalitāte jānodrošina valsts un pašvaldības iestāžu juristiem,» ministrijas nostāju pauž tās pārstāve Laura Majevska. Viņa arī skaidro, ka ģenerālprokurors vairākkārt ir norādījis, ka, piemēram, prokuratūrai ir grūtības atlasīt tādus kandidātus, kuru zināšanas būtu piemērotas prokurora amatam. Arī Tieslietu ministrijai ir grūti atrast tādus juristus, kuri spētu izvērtēt sagatavoto likumdošanas iniciatīvu atbilstību Latvijas tiesību sistēmai. Vienotais jurista kvalifikācijas eksāmens nav vienīgais veids, kādā būtu iespējams paaugstināt jurista diploma saņēmēju profesionālo kvalitāti, bet Tieslietu ministrijas ieskatā tas ir viens no pirmajiem soļiem, kas jāveic šajā virzienā.
Diskusijās secināts, ka tiesību zinātņu studiju programmu konkurence savā starpā ir radījusi nevis to kvalitātes paaugstināšanos, bet, tieši pretēji, – kvalitātes strauju kritumu. Tāpat katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Tā rezultātā diplomu saņem gan studenti, kam augstskola ir noteikusi salīdzinoši augstākas prasības diploma ieguvei, gan studenti, kam šīs prasības ir salīdzinoši zemākas, atzīmējusi Tieslietu ministrija.
Plašāk lasiet rakstā Glābšanas riņķis juridiskās izglītības kvalitātei ceturtdienas, 3. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (10. lpp.)!