Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.
Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.
Daļai uzņēmumu ne tikai piemērots naudas sods, bet arī pieņemts lēmums par to darbības apturēšanu.
Likums nosaka vairākas personas, kurām jāveic klientu izpēte un jāievieš iekšējā kontroles sistēma. Pēc "Lursoft" aplēsēm, Latvijā šiem nosacījumiem atbilst aptuveni 30 tūkstoši uzņēmumu. To vidū ir kredītiestādes, gan juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti notāri, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, arī ārpakalpojuma grāmatveži u.c. saimnieciskās darbības veicēji.
No šā gada sākuma par likuma subjektiem uzskatāmi arī maksātnespējas administratori. Pērnā gada nogalē VID publiskotajā ziņojumā tika norādīts, ka VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde šogad kopumā uzraudzījusi 18 964 uzņēmumus, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma subjekti.
VID apkopotā statistika liecina, ka 75% gadījumu pārkāpumi netika konstatēti un uzņēmēji nebija jāsoda. VID skatījumā 2019.gadā galvenotkārt tika pārbaudīti visriskantākie no uzraugāmajiem uzņēmumiem.
Pēc Lursoft apkopotās informācijas redzams, ka tieši grāmatvedības un nodokļu konsultāciju sniegšanas uzņēmumi ir tie, kuriem VID visbiežāk piemērojis sodus par NILLTFN likuma pārkāpumiem.
Sodīto grāmatvedības firmu vidū ir gan uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 1 milj.eiro, gan arī tādi, kuri nemaz nav iesnieguši pārskatu par 2018.gadu. Lursoft apkopotie dati rāda, ka starp sodītajiem uzņēmumiem, kuriem fiksēti NILLTFN likuma pārkāpumi, 22 uzņēmumiem pēdējais iesniegtais pārskats ir par 2017.gadu, 3 - par 2016.gadu. Daļai no šiem uzņēmumiem darbība pērn apturēta, taču ir uzņēmumi, kuri savu darbību turpina, neskatoties uz neiesniegtiem pārskatiem un piemērotiem sodiem.
Grāmatvedības pakalpojumu, nodokļu konsultāciju sniedzēji nebūt nav vienīgie uzņēmumi, kuri saņēmuši sodus par NILLTFN likuma prasību nepilnīgu izpildi. Lursoft pētījums parāda, ka šo uzņēmumu vidū ir arī juridisko pakalpojumu sniedzēji, automašīnu tirgotāji un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu starpniecību, izīrēšanu un pārvaldīšanu.
Nozares, kurās ir visvairāk sodīto uzņēmumu:
- Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi;
- Konsultēšana nodokļu jautājumos;
- Juridiskie pakalpojumi;
- Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana;
- Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu;
- Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.
Pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi, ir visplašākie, un visbiežāk sodi piemēroti uzņēmumiem, kuriem konstatēti vienlaikus vairāki likuma pārkāpumi. Lielākie sodi, t.i., 10 000 eiro apmērā, piemēroti uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši VID prasību nodrošināt pārbaudes veikšanu un uzrādīt pieprasītos dokumentus. Atsevišķos gadījumos konstatēts, ka iekšējās kontroles sistēma izstrādāta nepilnīgi, nav ziņots VID par NILLTFN likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka iecelšanu vai šāda persona nav nemaz iecelta.
Biežākie pārkāpumi, par kuriem piemēroti sodi:
- Nav veikts vai arī nav dokumentēts NILLTFN risku novērtējums;
- Nav veikta pilnīga klientu izpēte, tostarp, nav veikta patieso labuma guvēju izpēte, noskaidrota piederība politiski nozīmīgas personas statusam;
- Nav veikta darbinieku apmācība, iecelta atbildīgā persona un paziņots VID par atbildīgās personas iecelšanu;
- Nav dokumentēti klientu izpētes pasākumi;
- Nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu;
- Nevar uzrādīt pieprasītos dokumentus.
Lursoft izpētījis, ka teju pusei no visiem sodītajiem uzņēmumiem piemērots sods robežās no 1001 līdz 5000 eiro, un tikai deviņos gadījumos izteikts brīdinājums bez naudas soda.
