Visdegošākais jautājums Latvijas būvniecības nozares sakārtošanā izrādījies jaunas institūcijas – Būvniecības valsts kontroles biroja – izveide, kas steigšus jāieraksta Būvniecības likumā .

Tas izriet no ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēkšņi iesniegtajiem priekšlikumiem, kas ar savu grūti izprotamo steigu Saeimas tautas kalpus «atstājuši uz pauzes». Ņemot vērā, kā Latvijā ar Būvniecības likuma grozījumiem vispār ir gājis, tiem bija jāstājas spēkā jau šāda gada februārī, bet atklājās, ka joprojām nav gatavi nepieciešamie MK noteikumi. Līdz ar to spēkā stāšanās datumi tika vairākkārt pārcelti uz 1. maiju, tad uz 1. oktobri, kas pagaidām ir pēdējais zināmais termiņš, pa to laiku solot savest visu kārtībā. Salīdzinot Būvniecības likumu ar būvniecības procesu, varētu teikt, ka pašlaik mājas ārpuse ir gatava, būtu jā­nobeidz vairāki būtiski iekšdarbi, bet pēkšņi ieradies ekonomikas ministrs uzstāj, ka tas viss ir mazsvarīgi, salīdzinot ar kaut kādu dārgu piebūvi vai satelītu, kas jāuzstāda tūlīt, uz līdzenas vietas un nekavējoties. Šī dīvainā piebūve tad ir minētais Būvniecības valsts kontroles birojs, par kura apmēriem (runa ir bijusi gan par 30, gan 130 cilvēku lielu iestādi) un funkcijām vēl pilnīgas skaidrības nav, jo darba grupa turpina pie šī jautājuma strādāt.

Veidojas paradokss – Saeima strādā pie viena Būvniecības likuma risinājuma, bet Ekonomikas ministrija paralēli piedāvā pavisam citu regulējumu. Vai gan šādā situācijā vēl kāds var justies pārsteigts, kāpēc ar solītajām reformām nekas kā nākas uz priekšu nevirzās? Pietiek jau ar to, ka ilgi tapinātie būvniecības likuma grozījumi, stiegot dažādu interešu muklājos, ir kustējuši uz priekšu gliemeža tempā. Tagad tam visam pievienojusies vēl ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska neatliekama vēlme «savlaicīgi sagatavoties Būvniecības valsts kontroles biroja iedzīvināšanai», budžeta finansējuma pieprasīšanu vēl neeksistējošai iestādei, protams, ieskaitot. «Ja likumā tādas iestādes nav, tad nevar pieprasīt finansējumu, lai sāktu to veidot un tā varētu sākt strādāt no šā gada 1. oktobra, bet pilnā apmērā no 2015. gada 1. jūlija,» ministra loģika ir neapgāžama. Turklāt, kur tad vēl šādai iestādei nepieciešamie MK noteikumi, kurus var izstrādāt tikai tad, kad iestāde jau likumā paredzēta. Saeimas Juridiskā biroja iebildumi, ka šādi steidzamības kārtā pieņemti grozījumi tāpat neļaus Būvniecības valsts kontroles birojam darboties, jo ir nepieciešamas izmaiņas vēl vairākos Būvniecības likuma pantos un ar šādu steigu sanākot vien puslikums vai vēl kaut kas sliktāks, ekonomikas ministru pārliecināt nespēja.

Būvnieki neizpratnē rausta plecus, jo šie «steidzamie» grozījumi reālajā darbā neko būtisku nemaina. Nav saprotams, vai tad, ja Būvniecības valsts kontroles biroja izveide tiktu skatīta maijā, kā tas iepriekš bija paredzēts, tas tiešām kaut ko būtiski mainītu Ekonomikas ministrijai 2015. gadā piešķiramo budžeta līdzekļu ziņā? Vai drīzāk pārāk daudzi vienkārši nevēlas jaunā Būvniecības likuma iedarbināšanu, tricinot gaisu ar šādiem it kā vitāli svarīgiem pseidojautājumiem. Katrā ziņā, ja ēkas Latvijā tiktu būvētas tāpat, kā top Būvniecības likuma un to pavadošo noteikumu grozījumi, šķiet, ka neviena ēka netiktu uzbūvēta ātrāk kā 10 gados. Kamēr katru ķieģelīti izcilātu, rūpīgi aplūkotu, nosvērtu, izpeldinātu un tad vēl lemtu – mūrēt vai nemūrēt, paralēli uzklausot 100 gudru padomdevēju, drīzāk pastarā diena pienāktu, nekā māja tiktu pabeigta. Nav jau tā, ka Latvijā citās jomās nekad nevieni MK noteikumi nebūtu pieņemti ātros tempos, ja situācija spiež. Taču, ja paskatās uz būvniecības jomu, tad te, šķiet, darbojas princips – jo ilgāk un pretrunīgāk, jo labāk. Uz šī fona atsevišķu politiķu vēlme izcelties ar sekundāriem jautājumiem labākajā gadījumā liecina par vēlmi lieku reizi pazīmēties, bet sliktākajā – vienkārši par nekompetenci un aprobežotību.