Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.
Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.
Latvijas un ārvalstu ekspertu lāsts
Būvprojektu eksperti faktiskajā darbā ir zaudējuši savu neatkarību, ko lielā mērā veicina pasūtītāju (visbiežāk publiskajā iepirkumā) zināšanu un kompetences trūkums, kas tiek kompensēts ar prasību izsniegt pozitīvu būvprojekta ekspertīzi, nevis veikt būvprojekta ekspertīzi, sasniegt normatīvos noteikto ekspertīzes mērķi un analizēt kļūdas būvprojektā, lai gala rezultātā būvniecības iecere realizētos maksimāli efektīvi.
Pati prasība – sniegt pozitīvu ekspertīzi – nozīmē, ka eksperts faktiski ir spiests kļūt par pasūtītāja un būvprojekta autora konsultantu, vai vienkārši inženierkonsultantu.
Nenoliedzami būtiska problēma ir ar piesaistītajiem ārvalstu ekspertiem, kuriem nozarē esošie speciālisti piedēvē Latvijas faktiskās situācijas nepārzināšanu, kas var novest pie visai nepareiziem (tajā pat laikā šķietami pareiziem) risinājumiem būvprojektā, ko ekspertīze varētu atzīt par pozitīvu risinājumu. Piemēram, būvprojekti var tikt izstrādāti nepietiekamā detalizācijas pakāpē, un ekspertīze to nepamana, vai arī būvprojektos tiek iestrādāti grūti pieejami, mūsu reģionam neraksturīgi materiāli.
Balstoties uz savu pieredzi darbā ārpus Latvijas robežām, redzu, ka attiecībā uz ārvalstu ekspertiem labā prakse ir prasīt ne vien vietējās valodas zināšanas, bet arī izpratni par kultūru un tradīcijām. Tas ļauj ekspertam veikt darbu nevis formāli, bet arī padziļināti, pielāgojoties videi un reģiona specifikai.
Efektivitātes trūkums FIDIC aizsegā – ierasta prakse
Latvijas būvniecības procesā būvprojekta ekspertīzei ir būtiska nozīmē tālākā būvniecības procesa organizācijā, turklāt, atkarībā no izvēlētās būvniecības procesa realizācijas metodes un FIDIC līguma veida, nekvalitatīva vai nepārdomāta ekspertīze, neatkarīgi no tā, ka tā izdota pozitīva, pasūtītājam var radīt draudus saistībā ar projekta realizācijas termiņa izmaiņām, nepamatotu sadārdzinājumu, kā arī virkni tiesiska un saimnieciska rakstura strīdu, no kuriem neviens neveicinās efektīvu procesa realizāciju.
Nesen saņemtais komentārs no kāda nozares eksperta ir spilgts atspoguļojums šodienas situācijai: “Aizvien populārāki paliek FIDIC konsultanta iepirkumi; jāatzīst, ka no FIDIC tur ir tikai nosaukums. Gan nolikums, gan piedāvātās cenas par pakalpojumu liecina, ka tur knapa būvuzraudzība sanāk. Tas raksturīgs virknei publisko pasūtītāju iepirkumiem, kuri jau izmanto FIDIC, kā arī kādam nesenajam labi zināmajam civilās būves pārbūves iepirkumam. Varam uzskatīt, ka tirgus jau ir pielāgojies – nosaukums nemaina pakalpojuma saturu, jo pasūtītājam nav kompetences.”
Komentārs ir skaudrs piemērs pasūtītāja kompetences un procesa nozīmes izpratnes trūkumam, kā arī acīmredzams inženierkonsultanta trūkums. Šķiet, ka publiskie pasūtītāji nereti aizmirst, ka būvniecības process sākas ar ieceri, kas ir stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi. Šajā brīdī vietā ir apzināties savas spējas un piesaistīt profesionāļus, kuri ieceri var pārvērst pārdomātā procesā, to novadot līdz sekmīgam rezultātam. Ar piesaistāmajiem profesionāļiem saprot inženierkonsultantu – fizisku personu vai būvkomersantu –, kas, balstoties uz noslēgto līgumu ar būvniecības ierosinātāju, pārstāv to būvniecības procesā, sniedzot tam konsultatīvus pakalpojumus vai rīkojoties viņa vārdā.
Inženierkonsultanta piesaiste mazina kļūdas būvniecības procesā
Vairums autora aptaujāto būvniecības ekspertu ir vienisprātis, ka pārdomāti pārvaldīts būvniecības process nodrošinās efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu. Tas apstiprina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk Būvniecības likumā iestrādāt inženierkonsultanta institūtu, definējot tā tiesības, pienākumus un atbildības regulējumu. Praktiskajā dzīvē jānodrošina, ka būvprojekta eksperta tiesības un galvenokārt pienākumi tiek saglabāti nepieciešamajā apjomā, t.i., veikt tā tiešos pienākumus – būvprojekta ekspertīzi, atstājot konsultāciju darbu inženierkonsultanta ziņā.
Vienkāršiem vārdiem runājot, inženierkonsultanta savlaicīga piesaiste mazinās kļūdas tālākajā būvniecības procesā, bet citiem procesa dalībniekiem sniegs iespēju atgriezties pie savu tiešo pienākumu veikšanas. Šis būtu pareizs ceļš nozares sakārtošanas virzienā, ar to saprotot būvniecības procesa, kvalitātes, izmaksu saprātīgu norisi.
Pārsteidzošā kārtā Latvijas būvniecības nozare ir izvēlējusies nedaudz mazāk progresīvu ceļu tās attīstīšanai, kas, iespējams, nodokļu maksātājiem maksā dārgāk. Proti, Publisko iepirkumu likums paredz gadījumus, kad būvniecības gaitā iespējams pieprasīt segt sadārdzinājumu faktiski nekvalitatīva būvprojekta dēļ, vai vienkārši tāpēc, ka iestājušies neparedzēti apstākļi. Abos gadījumos vietā jautājums par pasūtītāja kompetenci un tā rezultātā izdarītajām izvēlēm pirmajā būvniecības stadijā, t.i., stadijā, kad tiek definēta iecere un apzināts subjektu loks, kuri būvniecības ieceri realizēs.
Minētais ļauj apgalvot, ka publiskajā sektorā viens no vājākajiem būvniecības procesa dalībniekiem ir pasūtītājs. Inženierkonsultanta uzdevums ir šo problēmu novērst.
