Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas Rosatom meitsabiedrība Atomprojekt izsludinājusi divus konkursus par Kaļiņingradas apgabalā plānotās Baltijas atomelektrostacijas (AES) teritorijas izpētes darbiem. Kā uzskata Lietuvas eksperti, tas varētu liecināt, ka Rosatom apsver iespējas atsākt apturētos spēkstacijas būvdarbus.

Kā vēsta portāls Kgd.ru, viens konkurss izsludināts par vides radioekoloģiskā monitoringa darbiem AES apkaimē, otrs - par būvlaukuma ģeodinamisko izpēti. Darbus paredzēts finansēt par Rosatom līdzekļiem.

Izdevums arī atgādina, ka Kaļiņingradas apgabala gubernators Nikolajs Cukanovs pērn augustā atzinis, ka Baltijas AES būvdarbi nenotiek. Pēc viņa teiktā, tam esot «tikai viens vienkāršs iemesls - Eiropas Savienība negrib pirkt elektroenerģiju».

Tomēr gubernators paudis pārliecību, ka AES būvdarbi atsāksies. Tikmēr Baltijas AES direktors Vitālijs Trutņevs iepriekš izteicies, ka direkcija ir gatava apturētos būvdarbus atsākt jebkurā laikā.

Krievijas valsts atomenerģijas korporācija "Rosatom" sākusi būvēt Ēģiptes pirmo atomelektrostaciju (AES).

Uz šonedēļ notikušo būvniecības sākuma ceremoniju bija ieradies "Rosatom" ģenerāldirektors Aleksejs Ļihačovs, teikts "Rosatom" paziņojumā.

Topošā AES, kurai būs četri reaktori, atrodas Vidusjūras piekrastes pilsētā Dabaā aptuveni 300 kilometru uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kairas.

Projekta vērtība ir apmēram 25 miljardi eiro.

Ēģipte apsvēra iespēju būvēt AES jau 80.gados, taču pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986.gada projekts tika atlikts.

Somijas enerģētikas uzņēmums "Fennovoima" maijā paziņoja, ka lauzis līgumu ar "Rosatom", kas paredzēja Somijā uzbūvēt trešo AES. Lēmums lauzt šo līgumu tika skaidrots ar riskiem, kurus rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

Ukrainā iebrukušās Krievijas armijas pārstāvji informējuši Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) vadošos darbiniekus, ka spēkstacija tagad atrodas Krievijas atomenerģijas korporācijas "Rosatom" īpašumā, pavētījis Ukrainas Nacionālā Atomenerģijas uzņēmuma "Enerhoatom" vadītājs Petro Kotins.

"Tā dēvētās militāri civilās administrācijas pārstāvji ieradās stacijā un sapulcēja vadību. Uzvārdus viņi nenosauc, runā tikai, ka viņi ir militāri civilās administrācijas pārstāvji," stāsta Kotins.

"Viņi paziņoja, ka šī tagad ir "Rosatom" stacija un ka tā Ukrainai vairs nepieder. Būtībā, ka ir atnākuši šeit uz ilgu laiku un šī tagad ir ordas teritorija, tāpēc atomstacijai ir jāstrādā atbilstoši "Rosatom" rīkojumiem," notikušo atstāsta Ukrainas uzņēmuma vadītājs.

Jau iepriekš tika ziņots, ka "Rosatom" piedalījās Zaporižjas AES sagrābšanā.

Krievija aizvada sarunas ar Eiropas energokompānijām par atomelektrostacijas (AES) celtniecību Kaļiņingradā, pavēstījusi energokompānija Rosatom.

«Pašlaik tiek aizvadītas sarunas ar lielām Rietumeiropas energokompānijām, kas ir izrādījušas nopientu vēlmi piedalīties Kaļiņingradas AES celtniecībā,» sacīja Rosatom inženierprojektu vadītājs Sergejs Bojarkins, vēsta Ria Novosti.

Krievija Baltijas AES celtniecību Kaļiņingradā uzsāka 2010. gadā. Paredzēts, ka AES pirmais bloks darbību uzsāks 2017. gadā, bet otrā bloka celtniecība jāuzsāk šogad un jāpabeidz 2018. gadā.

Db.lv jau vēstīja, ka eskperti iepriekš apšaubījuši Kaļiņingradas AES drošību. «AES būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties,» sacīja Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Krievijas lielākajam radioaktīvo materiālu pārstrādes centram Majak draud nopietna avārija, brīdina tā darbinieki, vēsta NewsRu.

Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem.

Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.

Daudz runājot par karu Ukrainā, Krievijas iebrukumu, sankcijām un citiem militāriem un enerģētiskiem aspektiem, dažādajās publiskajās diskusijās nav analizēts (vismaz ne publiski) kāds ļoti nopietns jautājums – Ukrainas kodolreaktori un ar to saistītie riska, ģeopolitiskie un militāri stratēģiskie faktori.

Kāda ir pasaules līdzšinējā pieredze šajā jomā? Daži precedenti kodolreaktoru bombardēšanā pasaulē ir, bet to nav daudz, un nav zināms, ka kaut reizi būtu apšaudīts vai bombardēts darbojošs atomreaktors.

Pirmo zināmo aviācijas uzlidojumu kodolreaktoram ir īstenojusi Irāna 1980.gada 30.septembrī, un pēc tam Izraēla 1981.gada 7.jūnijā, kad tika sekmīgi bombardēts Irākas kodolreaktors Osirak pie Bagdādes. Tiesa gan tas bija vēl nestrādājošs kodolreaktors būvniecības fāzē, kurš vēl nebija iedarbināts. Šis Irākas Osirak kodolreaktors bija neliels pētniecības reaktors kuru bija paredzēts darbināt ar 12 kg 93% bagātināta urāna pildījumu. 1980. un ari 1981.gadā tas vēl nebija darbojošs reaktors. Svarīgi atzīmēt, ka neskatoties uz to, ka tas bija neliels, vēl neiedarbināts reaktors, Irāna katram gadījumam nebombardēja galveno reaktora ēku, bet gan tikai reaktora kontroles centru, dažādas palīgēkas un centrafūgas, jo baidījās, ka reaktorā jau varētu būt ielādēta kodoldegviela, kas radītu plašāku radioaktīvu piesārņojumu. Izraēla gan pēc tam reaktoru sabombardēja, bet urāns tur vēl nebija ievietots, un radiācijas piesārņojuma nebija.

Jaunu atomelektrostaciju būve Eiropas Savienības (ES) robežu tuvumā - Baltkrievijā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā - ir jautājums, kas skar ne tikai Lietuvas, bet visa reģiona drošību, uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere Irēna Degutiene, runājot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē Somijā.

Viņa paudusi pārliecību, ka nepieciešama ciešāka starptautiskā sadarbība, lai jau savlaicīgi aizšķērsotu ceļu tādu varbūtēju nedrošu kodolprojektu attīstīšanai ES kaimiņos, ko šobrīd padara iespējamu tieši starptautiskās sabiedrības uzmanības trūkums.

«Tādēļ Eiropas Savienībai jāatrod recepte, kā ieinteresēt kaimiņvalstis ciešāk sadarboties kodoldrošības jautājumos,» norādījusi spīkere. «Viens no risinājumiem - varētu apsvērt iespēju ierobežot elektroenerģijas importu no trešajām valstīm, ja tās neievēros starptautiskos kodoldrošības standartus.»

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Japānas Fukušimas prefektūrā esošā Minamisoma pilsēta noslēgusi vienošanos ar kompāniju Toshiba par valsts lielākā saules enerģijas parka izbūvi. Tas Japānai ļaus kļūt par vienu no lielākajiem saules enerģijas tirgiem pasaulē, vēsta žurnāls New Scientist.

Pēdējo mēnešu laikā saules enerģijas projektus uzsākušas daudzas Japānas pašvaldības. Lielus saules enerģijas parkus paredzēts uzbūvēt Hokaido un Kjusju salās, savukārt nesen darbu uzsāka saules enerģijas parki Gunmā un Kioto. Tādējādi Japāna pavisam drīz var kļūt par otru lielāko saules enerģijas tirgu pasaulē pēc Vācijas.

Pašlaik alternatīvie enerģijas ieguves avoti veido tikai vienu procentu no Japānas saražotās elektrības, taču nesen valsts pieņēma likumprojektus, kuriem vajadzētu atbalstīt investīcijas šajā nozarē. Atjaunojamiem enerģijas resursiem Japāna noteica paaugstinātus tarifus – 0,5 ASV dolāru apmērā par kilovatstundu, kas ir trīs reizes augstāk nekā standarta elektroenerģijas cena un tiem būtu jāsubsidē šī nozare.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Baltijas reģionā, visticamāk, taps tikai viena atomelektrostacija - tā, kuru uzbūvēs pirmo, šodien raksta Dienas bizness.

Par to liela daļa enerģētikas ekspertu ir vienisprātis, lai gan pašlaik vēl arvien notiek runas par trīs paralēlu atomelektrostaciju (AES) projektu - Baltkrievijā, Krievijā un Lietuvā - realizāciju. Krievija savu Baltijas AES projektu, ko paredzēts būvēt Kaļiņingradā, pēdējo mēnešu laikā starptautiskā līmenī reklamē ļoti aktīvi. Neatpaliek arī Lietuva, kas uzsākusi sarunas ar izvēlēto Visaginas stratēģisko investoru Hitachi GE Nuclear Energy.

Darbi ar Baltijas AES būvniecību Kaļiņingradā, kā DB pārliecinājās Krievijā, rit uz priekšu- pašlaik jau veikti būvdarbi par vairāk nekā 100 milj. eiro, lai gan paša reaktora būve vēl nav sākta. To būs iespējams darīt, kad Krievijas energokompānija Rosatom saņems pēdējo licenci, kas atļaus sākt pamatu betonēšanu. Kompānija cer šo licenci saņemt vēl šovasar, lai pirmā Baltijas AES bloka būve varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Baltijas AES lielā mērā tiek būvēta elektroenerģijas eksportam uz Eiropas Savienību- Baltiju, Poliju un Vāciju. Tomēr šajā ziņā situācija nav tik viennozīmīga. Lietuva, kas ir svarīga šī projekta elektroenerģijas tranzītvalsts gan uz abām pārējām Baltijas valstīm, gan, 2015. gadā uzbūvējot starpsavienojumu ar Zviedriju, arī uz Skandināviju, kas ir potenciāli viens no būtiskākajiem noieta tirgiem Baltijas AES, pagaidām atsakās apspriest un saskaņot Baltijas AES ietekmi uz vidi. Otrs svarīgs eksporta virziens būtu Polija un Vācija. Tomēr, lai arī Vācijas pieņemtais lēmums par savu AES slēgšanu ļauj krieviem cerēt uz papildu elektrības eksportu, praktiski tas diezvai īstenosies. Gan ar Poliju, gan Vāciju jāizbūvē jauni, dārgi starpsavienojumi, turklāt Vācija politiski nevarēs atļauties, iepirkt kodolenerģiju no Kaļiņingradas pēc tam, kad savas AES būs slēgusi. «Krievi jau var sapņot, ka varēs pārdot mums savu elektrību, praksē tas ir nereāli, turklāt Vācija oficiāli nemaz nav uzrunāta,» DB sacīja Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas Starptautiskās enerģētikas politikas nodaļas vadītājs Jorgs Kiršs. «Nebūt neesmu pārliecināts, ka Baltijas AES tiešām varēs tapt tik ātrā tempā, kā cer projekta īstenotāji, bet līdz tam mēs būsim uzbūvējuši jaunas gāzes stacijas un attīstījuši atjaunojamos energoresursus,» tā J. Kiršs. Viņš gan piebilst, ka nevar izslēgt, ka Vācija Krievijā saražoto elektrību varētu importēt caur kādu trešo valsti, piemēram, Poliju, jo tad šai elektrības izcelsmei vairs nebūtu iespējams izsekot. Tāpat nevarot izslēgt, ka kāda no vācu lielajām kompānijām, piemēram, RWE, Siemens vai E.ON Ruhrgas kā ārvalstu investors, risinot savas iekšējās darījumu attiecības ar Krieviju, tomēr iesaistītos arī Baltijas AES projektā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ķīna, kas ir pasaulē lielākā enerģijas patērētāja, aizvien plašāk investē kodoltehnoloģiju attīstībā, apsverot dažādu revolucionāru kodolreaktoru būvēšanu, vēsta Reuters.

Pasaules sabiedrība ir sākusi visai skeptiski skatīties uz atomenerģijas iegūšanu. Tomēr Ķīna cer palielināt atomenerģijas ražošanu no 10,8 GW pašlaik līdz 70 – 80 GW 2020. gadā. Lai spētu to sasniegt, Ķīnai nekas cits neatliek kā plaši investēt kodolenerģijas attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot nākošās paaudzes kodolreaktoriem un tehnoloģijām.

Kodolsintēzes reaktori varētu būt lieliska atbilde Ķīnas enerģijas trūkumam, tiem nav nepieciešamība pēc plašiem zemes gabaliem, kur glabāt izlietoto kodoldegvielu, vai ūdens resursiem; tie nerada CO2 izmešus un ir daudz drošāki. Problēma ir tikai tajā, ka kodolsintēzes process ir grūti kontrolējams un bīstams.

Japānas inženieri piektdien ir secinājuši, ka Fukušimas AES iespējams vajadzēs aprakt ar smiltīm un betonu, lai izvairītos no katastrofālas radiācijas noplūdes, vēsta Reuters. Tā ir pirmā reize, kad Japāna tādā veidā ir spiesta atzīt, ka tās izvērstie reaktora dzesēšanas pasākumi nesniedz gaidītos rezultātus, norāda aģentūra. Līdzīgs paņēmiens tika izmantots lai apkarotu radiācijas noplūdi no Černobiļas AES.

Tomēr Japāna vēl joprojām cer, ka tai izdosies atrisināt kodolkrīzi, atjaunojot elektrības padevi reaktoru dzesēšanas sistēmai. «Reaktoru aprakšana nav neiespējama, bet pašlaik galvenais ir mēģināt tos atdzesēt,» skaidroja kompānijas Tokyo Electric Power Co. pārstāvis. Līdz šim Japāna ir centusies dzesēt reaktorus, izmantojot jūras ūdeni, ugunsdzēsēju mašīnas un izgāžot virs tiem ūdeni no helikopteriem.

Tomēr reaktoru dzesēšana var ilgt vairākas nedēļas, norādīja ASV Kodolenerģētikas komisijas priekšsēdētājs Gregorijs Jačko. Nav zināms arī tas, kādā stāvoklī ir kodolreaktoru dzesēšanas sitēma – ir visai iespējams, ka AES notikušie sprādzieni ir to pamatīgi bojājuši. Tomēr valdība cer, ka sistēma būs darba kārtībā.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Valdības diskusijā par ārkārtējo situāciju Kultūras ministrija (KM) piekops skaidru taktiku - jebkuriem lielākiem ierobežojumiem kultūras nozarē jānāk ciešā sazobē ar atbalsta mehānismiem, tādu viedokli savā sociālā tīkla "Facebook" lapā paudis kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš norādīja, ka kultūras nozare pēc tās apturēšanas pavasarī visu šo laiku ir strādājusi lielāku vai mazāku ierobežojumu apstākļos. Kultūras ministrs valdības ārkārtas sēdē plāno uzstāt uz to, lai netiktu slēgtas grāmatnīcas, bibliotēkās būtu iespējama grāmatu apmaiņa, pēc iespējas strādātu muzeji.

"Šķiet, tie ir pēdējie kultūras bastioni, kuri šajos apstākļos savas specifikas dēļ ir visdrošākie apmeklētājiem," pauda Puntulis, norādot, ka emocionālā atmosfēra paliek aizvien saspringtāka un katrs to var just savā ikdienā.

Ministrs uzsvēra, ka ir jānotur racionālā vektors, jāpieņem jaunie apstākļi un atbildīgi jārīkojas, nezaudējot cieņu vienam pret otru, prioritāri domājot par visas sabiedrības drošību. "Uzdevums ir ļoti sarežģīts, bet mēs to varam!" akcentēja Puntulis.

Izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, kas Centrālajai statistikas pārvaldei paredz tiesības izmantot mobilo tālruņu datus, stājas spēkā jau 2019. gada 1. janvārī, bet atbilstošu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē likuma darbību, vēl aizvien nav.

«Ministru kabineta noteikumus vajadzēja jau vakar, tomēr tie vēl aizvien ir izstrādē. Tieši šī iemesla dēļ mēs rīkojām semināru par mobilo datu izmantošanu statistikā, lai pateiktu, ko vēlamies, un reizē tīri tehniski saprastu, ko, kā un kad mūsu valsts trīs lielākie mobilie operatori var mums dot,» Dienas Biznesam sacīja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

A. Žīgure uzsvēra, ka CSP rīkotais seminārs par mobilo datu lietošanu statistikā, piedaloties Igaunijas Statistikas pārvaldes vadībai, Igaunijas Bankas pārstāvim un Datu apstrādes kompānijas Positium vadībai, bijis ar nolūku veicināt sapratni un sadarbību, jo Ministru kabineta noteikumu izstrāde kavējas. A. Žīgure norādīja, ka mobilo datu pielietojums ir ārkārtīgi plašs, tostarp to iegūšana un apstrāde ir daudz lētāka par tradicionālajām aptaujām, kādas CSP veic, aptaujājot iedzīvotājus.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) pirmais reaktors otrdienas vakarā sācis darboties ar pilnu jaudu, trešdien paziņojusi Baltkrievijas Enerģētikas ministrija.

"12.javārī plkst.19.57 [18.57 pēc Latvijas laika] Baltkrievijas AES pirmais energobloks sasniedza nominālo jaudas līmeni. Bloka siltuma jauda ir 3200 megavati un elektriskā jauda - 1170 megavati," teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā norādīts, ka pēc nominālās jaudas sasniegšanas tiek turpināti statiskie un dinamiskie izmēģinājumi un pēc to sekmīgas pabeigšanas 15 dienu laikā tiks veikta kompleksa iekārtu un sistēmas testēšana nominālās jaudas apstākļos.

"Sekmīgi pabeidzot iekārtu kompleksos izmēģinājumus, pieņemšanas komisija noteiktajā kārtībā pieņems energobloku rūpnieciskajā ekspluatācijā," paziņojusi ministrija.

Enerģētikas ministra vietnieks Mihails Mihadjuks brīdinājis, ka izmēģinājumu laikā plānots reaktoru apturēt.