Beļģija otrdienas vakarā atvienoja no sava elektrotīkla vēl vienu kodolreaktoru, valstij turpinot pakāpenisku atteikšanos no atomenerģijas izmantošanas.

Tianžas atomelektrostacijas (AES) 2.reaktors Vācijas robežas tuvumā tika atvienots no valsts elektrotīkla plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika). Tas bija darbojies 40 gadus, vēstīja ziņu aģentūra "Belga", atsaucoties uz operatoruzņēmumu "Engie Electrabel".

Tianžas AES 2.reaktors ir otrais no septiņiem Beļģijas kodolreaktoriem, kuru ekspluatāciju ir paredzēts izbeigt līdz 2035.gadam. Pirmais reaktors pie Antverpenes tika apturēts pērnā gada septembrī.

Abi pirmie apturētie kodolreaktori bija pazīstami to drošības problēmu dēļ. To darbība vairākkārt bija uz laiku apturēta, kopš 2012.gadā tika konstatētas plaisas reaktoru spiediena tvertnēs, kā arī citu problēmu dēļ.

Inženieru birojs "Inseneriburoo Steiger" drīzumā sāks inženierģeoloģisko kartēšanu Rietumviru apriņķī, kur Igaunijas kompānija "Fermi Energia" plāno būvēt mazu modulāro kodolreaktoru.

Viru-Nigulas pagasta Letipē ciemā tiks atzīmētas urbumu vietas un novembrī "Steiger" veiks trīs 90 milimetru urbumus 25, 60 un 80 metru dziļumā, lai noteiktu vietas inženierģeoloģiskos apstākļus, informēja "Farmi Energia".

"Labi apzinoties ģeoloģiskos apstākļus, mēs varēsim precīzāk plānot un samazināt būvniecības radītos riskus, ja valsts 2024.gadā principiāli izlems atbalstīt kodolenerģiju," paskaidroja "Fermi Energia" programmu direktors Tēts Nurmeoja.

Viņš sacīja, ka sākotnējā izpēte sniegs vispārēju pārskatu par iespējamās kodolreaktora atrašanās vietas ģeoloģiju.

"Pagaidām nekas nav izlemts par reaktora izveidi, to var izdarīt tikai pēc rūpīgām nacionālām izpētēm, nosakot piemērotu vietu atbilstoši nacionālajam detālplānojumam," turpināja "Fermi Energia" pārstāvis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti darbi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Grebņeva” modernizācijai.

Līdz rudens sākumam uzsāks četru jaunu paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Grebņeva” modernizācijas mērķis ir izveidot Eiropas centrālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas prasībām atbilstošas, mūsdienīgas darba telpas autoceļu muitas un robežsardzes darbiniekiem. Tiks izbūvēti četri jauni pārbaudes paviljoni, nodrošinātas biometrisko datu iegūšanas un pārbaudes iespējas, kā arī nodrošināta efektīvāka robežšķērsotāju plūsmas caurlaidība. Būvdarbus īstenos SIA “Delta Construction”.

Nedēļas laikā uzsāks nepieciešamos demontāžas darbus, kā arī uzstādīs papildus paviljonu iebraukšanai no Krievijas puses, lai nodrošinātu līdzšinējo kravas automobiļu robežšķērsošanas caurlaidību. Līdz rudens sākumam uzsāks četru jauno paviljonu un to ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūvi.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka par pieciem gadiem atliek jaunu benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju auto pārdošanas aizliegumu, kam vajadzēja stāties spēkā 2030.gadā, šādi mazinot britu klimata politikas mērķus, kas, kā skaidroja premjers, ierindas pilsoņiem uzliek "nepieņemamas izmaksas".

Preses konferencē Sunaks sacīja, ka termiņu, līdz kuram būs atļauts iegādāties jaunus ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmus auto, atliek no 2030. līdz 2035.gadam, padara mazāk stingru aizliegumu attiecībā uz jaunām māju gāzes centrālapkures sistēmām, kam bija jāstājas spēkā 2035.gadā, kā arī atsakās no prasības māju īpašniekiem uzlabot īpašumu energoefektivitāti.

Kā norādīja premjers, solījums līdz 2050.gadam samazināt Apvienotās Karalistes siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līdz nullei paliek spēkā, taču tiks īstenota "pragmatiskāka, samērīgāka un reālistiskāka pieeja".

Sunaks arī noraidīja priekšlikumus ieviest aviācijas nodokli, pasākumus auto koplietošanas veicināšanai, kā arī nodokli gaļai.

Elektrības cenai sasniedzot rekordaugstu līmeni, Lietuva izvērtē, vai valstij būtu nepieciešami mazjaudīgi kodolreaktori, paziņojusi Lietuvas enerģētikas viceministre Inga Žiliene.

Žiliene informēja, ka Lietuva apsver, vai būtu iespējams izbūvēt mazjaudīgus kodolreaktorus un vai tos varētu iekļaut jaunajā valsts enerģētikas stratēģijā.

"Runājot par nākotni, viena no iespējām ir izvērtēt, cik daudz mazjaudas kodolreaktoru būtu vajadzīgi mūsu sistēmai, enerģētikas sektoram, cik tie ir elastīgi, vai var būt daļa no tirgus un vai var stabilizēt tirgu," Žiliene klāstījusi parlamenta opozīcijā esošās "Lietuvas Zemieku un zaļo savienības" frakcijas deputātiem.

Tādus reaktorus varētu uzbūvēt līdz 2030.gadam, viņa lēsa.

Lietuva, Latvija, Igaunija un Japānas kompānija "Hitachi" plānoja būvēt jaunu atomelektrostaciju (AES) līdzās 2009.gadā slēgtajai Ignalinas AES.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Īpašs papildu nodoklis turīgajiem cilvēkiem, kādu plānots ieviest Latvijā no 2025. gada, pašlaik ir tikai Francijā, Zviedrijā un Portugālē.

To liecina AS BDO Latvia pētījums. “Lai arī arvien vairāk pasaulē pieņemas spēkā viedoklis par to, ka turīgajiem cilvēkiem valsts — sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu – finansēšanā ir jāmaksā lielākas summas nekā vidusmēra — vidējās - algas vai vēl jo vairāk minimālās algas saņēmējam, tomēr līdz šim šādi speciāli papildu nodokļi ir ieviesti vien dažās valstīs,” pētījuma datus analizē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka arī šā gada G 20 valstu samitā, kas notika Riodežaneiro (Brazīlijā), bija mēģinājums panākt risinājumu, kurš ļautu ļoti bagātajiem cilvēkiem, vairojot savu turīgumu, arī samaksāt proporcionāli lielākus nodokļus, nekā tie maksā līdz šim, vai pat vēl vairāk, sekmīgi mainot savu nodokļu rezidenci, tos maksā ļoti niecīgos apmēros. Proti, ideja par minimālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu bagātniekiem, pēc J. Zelmeņa sacītā, nav gan nekas ļoti jauns un revolucionārs, jo viņiem ir nauda, ir aktīvi, kuri ģenerē naudu un tā vairo bagātību.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Jūlija noslēgumā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX uzsāks Dzirnavu ielas dzelzceļa pārvada būvniecību.

Pārvada izbūves laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, Dzirnavu ielā, posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai, tiks ierobežota un daļēji slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme un gājēju pārvietošanās, savukārt posms no Kļavu ielas līdz Abrenes ielai tiks slēgts pilnībā. Pirms darbu uzsākšanas Dzirnavu ielā, tiks atjaunota pilnvērtīga četru joslu satiksme Lāčplēša ielā.

Rail Baltica projekta Dzirnavu ielas zonā šobrīd norit pārvada gala balstu izbūves darbi, pabeigta atbalstsienu un tuvumā esošā mehāniski stiprinātās grunts uzbēruma izbūve un, noslēdzot tehniskos sagatavošanās darbus, tiks uzsākta arī jaunā dzelzceļa pārvada izbūve. Būvniecības darbu laikā, no 24. jūlija līdz 31. augustam, plānots veikt pārvada laiduma siju montāžu, inženiertīklu rekonstrukciju izbūvi abās ielas pusēs, kā arī Dzirnavu, Turgeņeva un Abrenes ielas krustojuma pārbūvi. Būvniecības darbu laikā pilnsabiedrība BERERIX nodrošinās informatīvo zīmju izvietošanu.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis vēl trīs daudzdzīvokļu ēku būvniecību dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas”, tādējādi ievadot projekta otrās kārtas attīstību un apgūstot teritorijas ziemeļu daļu virzienā uz Biķernieku ielas apļa pusi.

Tāpat sākti arī Mazās Robežu ielas izbūves darbi, ielai nākotnē nodrošinot piebraukšanu projekta jaunbūvējamām ēkām.

Kopumā, īstenojot ciemata “Dreilinga mājas” otro kārtu, mājokļu fondu paredzēts papildināt ar aptuveni 250 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Projekta 11.ēka, kas atradīsies Robežu ielā 17, būs ciemata pirmās kārtas noslēdzošā māja. Savukārt ar projekta 12.un 13.ēkas būvniecību Mazajā Robežu ielā 4 un 5 aizsākta ciemata otrās kārtas attīstība. Dzīvojamo māju ciematā “Dreilinga mājas” kopumā paredzētas 16 daudzdzīvokļu ēkas. Atlikušo otrās kārtas ēku būvniecību plānots uzsākt šogad.

Dzīvojamo māju ciemats ir viens no pēdējos gados apjomīgākajiem jauno mājokļu projektiem Rīgas pievārtē.

Iepirkuma komisija ir atzinusi SIA "Citrus Solutions" par uzvarētāju konkursa procedūrā ar sarunām par jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību, informē Tieslietu ministrijā.

Pretendentu iesniegtie iepirkuma galīgie piedāvājumi liecina, ka "Citrus Solutions" iepirkumā ietvertos darbus piedāvā veikt par kopumā 128 845 529 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), savukārt AS "UPB" par 141 488 743,90 eiro bez PVN.

Izvērtējot abus saņemtos pretendentu piedāvājumus, iepirkuma komisija pārliecinājās, ka galīgie piedāvājumi atbilst iepirkuma dokumentācijā noteiktajām prasībām. Iepirkuma komisija ir pārbaudījusi un labojusi pretendentu piedāvājumos konstatētās aritmētiskās kļūdas, kā arī secinājusi, ka pretendentu piedāvājumi nav nepamatoti lēti, kas varētu apdraudēt vai apgrūtināt līgumsaistību izpildi.

Tāpēc iepirkuma komisija 26.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu "Citrus Solutions" ar līguma summu 125 812 571 eiro, neskaitot PVN, jaunā cietuma būvniecību veicot 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” drīzumā uzsāks projekta “Krasta kvartāls” noslēdzošās kārtas jeb vēl trīs daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku būvniecību Maskavas forštates daļā starp Kojusalas, Maskavas, Grēdu ielām un Krīdenera dambi.

Gandrīz 3 hektārus plašajā zemesgabalā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu dzīvojamās ēkas ar 500 vienas līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 28 līdz 73 kvadrātmetriem. Vienā no topošajām ēkām uzsākta arī dzīvokļu pārdošana.

Projekta “Krasta kvartāls” attīstība aizsākta 2018. gadā, ielejot pamatus divām pirmajām ēkām, kas šobrīd jau ir nodotas ekspluatācijā. Drīzumā tiks pabeigta arī projekta trešās ēkas būvniecība. Ņemot vērā lielo pieprasījumu, šobrīd pirmajās trīs projekta ēkās pārdoti jau 95% dzīvokļu. Pilnībā “Krasta kvartāls” projektu plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.

Kopumā “Bonava Latvija” plānotās investīcijas “Krasta kvartāla” attīstīšanā ir 40 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs mājokļu segmentā “Bonava Latvija” šī gada novembrī uzsāks pirmo divu piecstāvu dzīvojamo ēku būvniecību ar 120 dzīvokļiem vēsturiskās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā, Ropažu ielā.

Abas ēkas līdz ar degradētās teritorijas sakārtošanu un labiekārtošanu paredzēts pabeigt līdz 2023. gada pavasarim. Visa projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 20 miljonus eiro.

Savukārt projekta noslēdzošo – trešo – ēku, kurā būs 100 dzīvokļu, plānots pabeigt 2024. gadā. Vienlaikus ar mājokļu būvniecību tiks labiekārtota arī vairāk nekā 1,6 ha plašā teritorija, veicot tās apzaļumošanu un ierīkojot visu vecumu grupām paredzētas atpūtas un sporta aktivitāšu zonas, kur māju iedzīvotājiem mierpilni un netraucēti pavadīt darbadienu vakarus un brīvdienas.

“Šī projekta vislielākais ieguvums viennozīmīgi ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – attīstītu infrastruktūru, pārdomātu un ērtu satiksmi un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Pat vairāk – Teika pēdējos gados kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, bet vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Vairāk nekā miljons cilvēku ceturtdien izgāja Francijas ielās, lai protestētu pret pensiju reformu, un Parīzē starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes.

Streiku dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, nedarbojās skolas un lielas daļa civildienesta.

Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu ceturtdien protestējuši 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem 80 000 piedalījās protesta akcijā Parīzē.

Savukārt galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT paziņojusi, ka visā Francijā protestos piedalījušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet galvaspilsētā - 400 000.

Nākamie protesti plānoti 31.janvārī.

Parīzes Bastīlijas rajonā daži demonstranti apmētāja policistus ar pudelēm, atkritumu urnām un dūmu svecēm, bet kārtības sargi nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Saeimas šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā, kas paredz projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu sākšanu Latvijas teritorijā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" un ar tās būvniecību saistīto būvju - projektēšanas darbu izpildi un būvdarbu uzsākšanu Latvijas teritorijā. Īpašs tiesiskais regulējums atsevišķu procesu optimizācijai nodrošināšot efektīvāku "Rail Baltica" projekta īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu.

Grozījumi paredz, ka "Rail Baltica" projekta teritorijā būvniecības procesa dalībniekam, tā pilnvarotajai personai vai piesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes.

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.