Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.
To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.
Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.
Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.
“Vērtējot Latvijas sniegumu investīciju piesaistē jāņem vērā konteksts, proti, ekonomiskā izaugsme visā Eiropā stagnē augstas un noturīgas inflācijas, pieaugošu procentu likmju un Ukrainas kara ietekmē. Tas vairo uzņēmēju piesardzību investēt un Latvijas rādītāji investīciju jomā šajos apstākļos nav slikti. Taču jāņem vērā, ka sarežģīta ekonomikas situācija Eiropā un pasaulē arī nozīmē, ka Latvijai ir jāpieliek papildus pūles, lai pievilinātu ārvalstu investīcijas, jo konkurence par katru investoru eiro tagad tikai pieaug. Latvijai investīciju jomā vairs nepietiks ar ierasto lietu kārtību – mums ir jādara vairāk, ir vajadzīgas jaunas idejas likumdošanā un skaidra politiskā griba signalizēt investoriem, ka Latvija ir īstā vieta viņu uzņēmumam vai ražotnei,” uzsver Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.
Latvija pēc pagājušā gada datiem ierindojas astotajā vietā Eiropā pēc ārvalstu investīciju radītu jaunu darba vietu skaita uz miljons iedzīvotājiem (2021. gadā Latvija bija piektā), kamēr Lietuva ir piektā (2021. gadā Lietuva bija sestā), bet Igaunija top 20 valstu sarakstā šajā griezumā neiekļūst. Pirmā šajā salīdzinājumā ir Īrija, kurai seko Serbija un Portugāle.
“2022. gada investīciju rezultātus ietekmēja karš Ukrainā. Tas uz brīdi radīja sastingumu un lēmumi netika pieņemti, tādēļ uz šī fona rezultāti vērtējami pozitīvi. Aizvadītā gada nogalē investoru interese atjaunojās un šobrīd redzam, ka 2023. gada pirmo četru mēnešu rezultāti uzrāda pozitīvu dinamiku. Mums ir 46 jauni projekti, kuru kopējais plānotais investīciju apjoms ir 2,14 miljardi eiro. Apzināmies, ka mūsu priekšrocība ir ātrums un elastība, pielāgojot atbalsta instrumentu klāstu katra klienta vajadzībām. Tādēļ pilnveidojam “Zaļā koridora” regulējumu prioritārajiem investīciju projektiem. Vēlamies likumā nostiprināt normu, ka šo projektu prioritāra izskatīšana, paātrinātā termiņā ir saistoša visām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām. Tāpat turpināsim lielo investīciju programmu, kurā šogad būs pieejami ap 30 miljoniem eiro. Šo programmu īstenojam ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un “Altum”,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.
Pēc jaunu projektu skaita uz miljons iedzīvotājiem Latvija pērn ierindojas piektajā vietā Eiropā (2021. gadā Latvija bija desmitā), kamēr Lietuva ir sestā (2021. Lietuva bija vienpadsmitā), bet Igaunija ir 43. vietā. Šajā griezumā vadošās valstis pērn ir Īrija, Beļģija un Francija.
Eiropas valstīs kopumā 2022. gadā reģistrēti 5 962 jauni ārvalstu investīciju projekti pretēji 5 877 projektiem 2021. gadā. Pērn gada laikā jaunās investīcijas Eiropā radīja 343 tūkstošus jaunu darba vietu, kas ir mazāk par 394 tūkstošiem 2021. gadā. Visvairāk jaunu investīciju Eiropā ieplūst programmatūras izstrādes un IT pakalpojumu nozarēs (1182 jauni investīciju projekti pērn), kam seko uzņēmējdarbības un profesionālie pakalpojumi (765 projekti).
Visvairāk jaunu ārvalstu investīciju projektu Eiropā pagājušajā gadā līdzīgi kā gadu iepriekš piesaistīja Francija (1259), kurai seko Lielbritānija (929), Vācija (832), Spānija (324) un Turcija (321). Jāatzīmē, ka vadošā trijnieka vien Francija spējusi audzēt jaunu investīciju projektu skaitu (+3%), kamēr Lielbritānijā reģistrēts kritums par 6% un Vācijā par 1%. Būtisku izaugsmi pagājušajā gadā pieredzējusi Rumānija, kurā uzsākts par 86% vairāk jaunu investīciju projektu nekā gadu iepriekš (69 pret 37). Rumānijai pēc straujākās jaunu projektu skaita izaugsmes seko Grieķija (+57%) un Zviedrija (+42%).
EY Attractiveness Survey Europe pētījums tiek veikts ik gadu, apkopojot gan investīciju projektu kvantitatīvos datus, monitorējot vairāk kā 10 000 ziņu avotus, gan aptaujājot 501 starptautisku investīciju lēmumu pieņēmēju.
