Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.
Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?
Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.
Vairāku gadu laikā Laflora radīja vērienīgu izstrādāto kūdras lauku rekultivācijas jeb tālākas izmantošanas programmu, kas būtībā ir CO2 piesaistes aktivitātes, lai kompensētu tās emisijas, kas radušās, kūdru iegūstot. Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un dažādām organizācijām Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā tika meklēti inovatīvi, zinātniski pamatoti izstrādāto kūdras ieguves lauku rekultivācijas veidi. Purvā veikta pētnieciska apmežošana, ierīkoti ogulāju stādījumi (dzērvenes, krūmmellenes, brūklenes), tiek audzēti dažādi purva augi biomasas ražošanai un teritoriju renaturalizācijai, piemēram, kūdru veidojošās sfagnu sūnas, kalmes, skalbes, kā arī ierīkoti viršu, vaivariņu un rododendru stādījumi ar mērķi veidot komerciālas stādu audzētavas. Un, tā kā kūdras ieguve šajā purvā šad tad tika pārtraukta tikai tāpēc, ka vējš bija pārāk liels, tad radās ideja par vēja mērījumiem, kas arī apliecināja, ka viens no Kaigu purva nākotnes izmantošanas risinājumiem patiešām var būt vēja parka izveide.
Protams, Latvijā pirms 7-8 gadiem vēja enerģijas pārvēršanai elektroenerģijā nebūt nebija plašs sabiedrības atbalsts, jo tobrīd tas nebija īsti iedomājams bez kādām subsīdijām (atbalsta). Tomēr pēdējā gada laikā — pēc Krievijas invāzijas Ukrainā - ir ļoti daudz kas mainījies, tostarp apziņa par energodrošību un energoneatkarību, arī cenas elektrībai ir būtiski pieaugušas, un valsts atbalsts vēja parkiem vairs nav nepieciešams. Pārliecību par to, ka savulaik iezīmētā uzņēmuma nākotnes attīstības stratēģija ir pareiza, deva ES Zaļā kursa pasludināšana un klimata neitralitātes (cik piesārņo, tik arī piesaista) sasniegšanas uzstādījums. Vēja parks izstrādātajos kūdras laukos būtu zaļā enerģija pašpatēriņam Laflora kūdras produktu ražotnē, kā arī perspektīvā to piedāvātu tirgū. Iecerēts zaļo enerģiju izmantot siltumnīcu kompleksos, kur varēs audzēt dārzeņus un koku stādus. Faktiski Laflora ilgtspējas attīstības plāns saskan ar ES un Latvijas uzstādījumiem klimata neitralitātes kontekstā.
Kādā stadijā ir vēja parka iecere?
Pēc vairākus gadus ilgušiem pētījumiem ir iegūti visi nepieciešamie atzinumi un atļaujas, lai vēja parka reāla būvniecība varētu sākies jau šā gada vasaras sākumā. Var teikt, ka līdz ar Jelgavas novada būvvaldes pērnā gada nogalē izsniegto būvatļauju Laflora 90 MW vēja parka būvniecībai ir noslēgusies projekta plānošanas fāze un sākas tā īstenošana. Ir noslēgta vienošanās ar AS Augstsprieguma tīkls par 90 MW jaudas pieslēguma izbūvi pārvades tīklam, kam 2022. gadā izstrādāts un saskaņots būvprojekts.
Pieslēguma izbūvi plānots sākt vienlaicīgi ar vēja parka būvdarbiem. Laflora vēja parka projektu attīsta kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma Laflora meitasuzņēmums Laflora Energy sadarbībā ar vēja parku attīstītāju SIA Windy. Iecerēto vēja turbīnu skaits pašlaik ir 16, bet perspektīvā to daudzums varētu tikt palielināts līdz 22, jo plānojam piedalīties ilgtermiņa zemes nomas izsolē līdzās Laflora piederošajām Kaigu purva zemēm, kuras apsaimnieko valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas Valsts meži. Pagaidām valsts līmenī nav izstrādāts attiecīgs regulējums, taču ir solījumi, ka tāds tiks radīts un ne tikai Latvenergo, bet arī jebkurš cits uzņēmums, kurš iegūst tiesības attiecīgā iepirkumā, varēs valsts mežu zemēs uzstādīt vēja parkus.
Lai arī sākotnēji tika lēsts, ka 1MW izmaksās vienu miljonu eiro, tomēr inflācija ir darījusi savu un pašlaik tiek lēsts, ka vēja parka īstenošanai Kaigu purvā investīcijas pārsniegs 120 miljonus eiro. Pašlaik norisinās noslēdzošās sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem partneriem gan no Latvijas, gan ārzemēm par investīciju piesaisti projektam. Plānots, ka Kaigu purva vēja parks savu darbu uzsāks 2025. gadā.Vienlaikus vēja parka projekts ir paplašināts ar otro kārtu, kurā paredzēts izveidot saules paneļu parku, tāpēc rezervētas jaudas vēl 110 MW apmērā. Tas nozīmē, ka kopējā atjaunīgās enerģijas jauda Kaigu purvā nākotnē sasniegs 200 MW. Kopumā gadā mēs spētu saražot tādu elektroenerģijas apjomu (300 000 MWh), kas pielīdzināms apmēram 5% no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa.
Otrās kārtas izveide sāksies pēc tam, kad būs pabeigta pirmā kārta, tāpēc saules parka izveides izmaksas pašlaik ir pāragri minēt, taču tas jebkurā gadījumā izmaksās daudzus desmitus miljonu eiro. Vienlaikus šī projekta abu kārtu realizācija ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas.
Kad startēs stādu audzēšanas projekts Kaigu purva zaļajā industriālajā zonā?
Industriālajā zonā, veicinot kūdras vietējo patēriņu, plānots attīstīt Baltijā lielāko un modernāko stādu audzētavu, kurā ietilps siltumnīcu kompleksi dārzeņu un meža stādu audzēšanai. Plānots izveidot ražotnes, kas aprobēs inovatīvus un oglekli sekvestrējošus produktus, par ko jau šobrīd sākti pētījumi sadarbībā ar zinātniekiem. Pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem - tiem, kuri vēlētos strādāt šajā iecerētajā zaļajā industriālajā zonā. Ideja ir pavisam vienkārša - Latvijas kūdras substrātā audzēt stādus un tos piegādāt Eiropai.
Pašlaik Latvijā iegūst kūdru, to pārstrādā kūdras substrātos un eksportē uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp uz Nīderlandi, kas ir liela puķu un dārzeņu stādu, arī pašu dārzeņu audzētāja, bet daļa no izaudzētā šajā valstī atgriežas Latvijā. Būtiski pieaugot energoresursu cenām, 2022./2023.gada ziemā ne viena vien stādaudzētava Rietumeiropā ir uz pauzes. Tā kā ES Zaļais kurss prasa samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, jo īpaši CO2, tad loģiski būtu, ja samazinātu CO2 pēdu pārvadājumos – substrātu no Latvijas uz Nīderlandi un stādus (puķes) no Nīderlandes uz Latviju un citām valstīm, ko var izdarīt, audzējot Latvijā. Vēl jo vairāk, ja Kaigu purva enerģētikas bloks ļaus nepieciešamo elektroenerģiju iegādāties par ļoti konkurētspējīgām cenām. Iecerēts piesaistīt aprites ekonomikas uzņēmumus un ražotnes ar augstu energopatēriņu ražošanas procesos, ļaujot tiem ražot klimatneitrāli. Tas ļaus saglabāt gan esošās 290 darbavietas, gan radīt papildus ap 120 jaunas darba vietas.
Vai pēc šo vērienīgo investīciju projektu īstenošanas un ES negatīvās nostājas pret kūdru Laflora paliks kūdras ieguves un tās substrātu ražošanas segmentā?
Laflora bija, ir un būs kūdras ieguves un lauksaimniecības substrātu ražošanas uzņēmums, ražojam kūdras substrātus, ko izmanto profesionālā dārzkopība, un cilvēki bez ēšanas (pārtikas) iztikt jau nevar, vēl jo vairāk - ja ES Zaļā kursa reāla ieviešana nav iespējama bez kūdras un tās substrātiem. Proti, vienā m3 kūdras var izaudzēt 6000 koku stādus, ar ko apstādīt 3 ha meža, kur viens hektārs meža 50 gados piesaistīs 370 t CO2. Vienā m3 kūdras var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūt 16 t šo augu, ja tomāti – tad 32 tonnas tomātu. Un vēl var rēķināt, cik lielas siltumnīcu gāzu emisijas rodas, lai iegūtu 1 m3 kūdras un cik tajā izaudzētie koki un dārzeņi piesaistīs CO2.
Matemātika pierāda, ka kūdras ieguves rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu daudzkārtīgi pārsniedz piesaistītais CO2 kūdras substrātos izaudzētajos augos. Tieši tāpēc pārsteidzoši, ka Eiropas Savienības līmenī kāda personu grupa ir spējusi iestāstīt neticamo — ka kūdra ir pielīdzināma fosilajiem (nafta, dabasgāze) resursiem un šī nozare ir vienkārši jālikvidē. Kūdras gadījumā situācija ir pavisam absurda – emisijas tiek uzskaitītas Latvijā, bet kūdrā audzēto zaļo augu (dārzeņu un koku) radītā CO2 piesaiste netiek uzskaitīta vispār – ne Rietumeiropā, ne pie mums, kā tas būtu loģiski. Ja dārzkopības kūdras nozares emisijas uzskaita (kas tomēr nav pielīdzināmas enerģētiskās kūdras emisiju apmēriem), tad jāņem vērā, ka tās, pirmkārt, kompensē kūdrā audzētie zaļie augi un, otrkārt, kā jebkurā emisiju ģenerējošā nozarē, tās var tikt kompensētas ar CO2 piesaisti veicinošām aktivitātēm jeb kompensējošajiem pasākumiem.
Šīs ir Latvijas ekonomikai vērtīgas emisijas – tiek radīta pievienotā vērtība no vietējiem resursiem ilgtspējīgā veidā (tikai 4% no Latvijas purviem iegūst kūdru), nodrošināts pasaulē pieprasīts eksportspējīgs produkts par 280 milj. eiro gadā, nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku reģionos, kur ir vislielākās problēmas ar darba vietām, un vēl miljonus samaksā nodokļos, jo īpaši, ja Latvija kūdras produktu (substrātu) eksportā ir otrajā vietā aiz Kanādas.
Vēl kāda nianse — Latvijā (un ne tikai) kūdru iegūst jau vairāk nekā 200 gadus, bet kā šī derīgā izrakteņa krājumi nav izsmelti, tā arī nav, turklāt zinātnieku dati liecina, ka ik gadu kūdras pieauguma apjoms Latvijā ievērojami pārsniedz tās ieguves apjomus. Latvijā purvi aizņem vismaz 645 100 ha (apmēram 10 % teritorijas), 70 % no šīs platības ir dabīgie purvi, bet kūdras ieguve notiek 4 % no purvu kopējās platības. Tajos kopā ir ap 1,5 – 1,7 miljardiem tonnu kūdras. Latvijā dabīgajos purvos ik gadu uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni t kūdras (pieņemot, ka vidējais uzkrāšanās ātrums ir 2 mm gadā).
Pēdējos gados veiktie LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieku pētījumi liecina, ka kūdras slāņa pieaugums gadā ir lielāks, sasniedzot pat 3-4 mm, vidēji - 2 mm. Kūdras resursi gan nav precīzi noteikti, un tie varētu būt 11,3 miljardi m3 jeb 1,7 miljardi tonnu ( pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra datiem). Tas nozīmē, ka Latvijā kopējie kūdras krājumi pieaug un kūdra ir lēni atjaunīgs, nevis fosils resurss. Un vēl jo vairāk šie dati apliecina, ka ar dabu un kūdru Latvijā viss ir kārtībā. Ceru, ka šie argumenti tiks sadzirdēti gan ES, gan Latvijas vadošo iestāžu un jo īpaši to vadītāju kabinetos.
Un vēl jau esam iecerējuši arī jaunu produktu ražošanu no kūdras, piemēram, kūdras krāsas, špaktelēšanas masas u.c., kas prasa papildu izpēti. Laflora balstās uz trijiem stūrakmeņiem — ilgtspēja, elastība un nestandarta risinājumi. Manuprāt, tieši uz tādiem pašiem būtu jābalstās arī Latvijas valstij, kura var pamatot savu pozīciju un pieeju attiecībā uz tiem resursiem, kādi ir šeit salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kur tādu resursu kā kūdra, mežs vienkārši nav vai arī tos attiecīgās valstis ir pilnībā izmantojušas pirms daudziem gadu desmitiem. Nestandarta pieeja ir tā iespēja un veiksmes formula Latvijas izaugsmei, jaunu darba vietu radīšanai, nevis kaut kā slēgšanai.
Kāds bija 2022. gads Laflorai?
Trauksmains, bet kopumā ražīgs. Kūdras ieguves apjoms sasniedzis 112 tūkst. t kūdras, kas ir par 9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. 2022. gadā gada ieguves apjomu pieaugumu veicināja arī pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras – uzņēmums nodrošinājis 17 tūkst. t kurināmās kūdras siltumapgādes uzņēmumiem, ar ko var saražot 52 000 MWh enerģijas. Jā, normālos apstākļos dedzināmās kūdras ieguve un tās izmantošana par energoresursu nebūtu akceptējama, bet ārkārtas situācijā — kara Ukrainā, energoresursu cenu kosmiskā pieauguma apstākļos — tā ir iespēja siltumu iegūt par saprātīgu cenu.
Piemēram, pērn, lai nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieauguma iespējas, Somija ievāca papildu dedzināmas kūdras apjomus. Pērn Laflora saražoja un realizēja vairāk nekā vienu miljonu m3 kūdras produktu pasaulē. Jāņem vērā, ka pērn ārvalstu pircēji ļoti cītīgi veidoja noliktavu uzkrājumus, kas tikai vēl vairāk palielināja pieprasījumu pēc kūdras substrātiem, tiesa, Eiropā vairāki stādu audzētāji augsto energoresursu cenu dēļ ziemas sezonā ir apturējuši savu darbību.2022. gadā uzņēmuma neto apgrozījums pēc neauditētiem datiem sasniedzis 31,6 milj.eiro, kas ir par 35% vairāk, nekā tika sasniegts 2021. gadā. Tas ir vēsturiski augstākais uzņēmuma neto apgrozījums.
Protams, tā pieaugumā savu lomu nospēlēja inflācija, kas paaugstināja ne tikai uzņēmuma ražošanas izmaksas, bet arī saražoto kūdras substrātu realizācijas cenas, ko diktēja arvien lielāks pieprasījums pēc šī produkta no Āzijas valstīm, uz kurieni arī pieauguši eksporta apjomi.
Bija iecere par kūdras substrātu ražotnes izveidi Nīcgalē jau 2022. gadā. Kādā stadijā ir šis projekts?
Ideja ir, bet pagaidām tā realizācijas nav. Pašlaik Nīcgalē iegūtā kūdra tiek transportēta uz kūdras substrātu ražotni, kas atrodas netālu no Jelgavas, taču jau ir izstrādāts substrātu ražotnes projekts, kuru īstenojot kūdra vairs netiktu vizināta no Latgales uz Zemgali, bet gan gatavā, augstas pievienotās vērtības produktā tiktu pārvērsta jau ražotnē Nīcgalē. Ražotnes vieta jau ir izvēlēta — tā būs līdzās kūdras ieguves vietai. Jaunajā rūpnīcā darbs būs 25 cilvēkiem.
Pēc aptuvenām aplēsēm kūdras substrātu ražotnes izveide Nīcgalē izmaksātu apmēram 5 milj. eiro, kas būtu viens no lielākajiem uzņēmuma kapitālieguldījumiem. Vienlaikus kopumā Nīcgales kūdras atradnē kopējie ieguldījumi sasniegtu apmēram 7,5 milj. eiro, un šādu investīciju atpelnīšanās laiks tiek lēsts vismaz 10 gadi, kaut arī pašlaik ir salīdzinoši daudz nezināmo — kāda būs valsts nodokļu politika, kāda būs valsts politika pret kūdras ieguvi, vai ES būs noteikusi kādus ierobežojumus un liegumus šai nozarei (piemēram, izsniegt kredītus). Būtībā ir nepieciešamas kūdras purva īpašnieka — valsts – garantijas esošo nosacījumu nemainīšanai līdz pat kūdras ieguves licences termiņa beigām 2062. gadā. Ir taču ES Zaļais kurss, un, uzbūvējot ražotni Nīcgalē, Laflora samazinās CO2 izmešu apjomu uz kūdras vedēju (no Nīcgales uz Jelgavu apmēram 200 km) rēķina. Šis ir reāls CO2 izmešu samazināšanas pasākums.
