Japānas Fukušimas prefektūrā esošā Minamisoma pilsēta noslēgusi vienošanos ar kompāniju Toshiba par valsts lielākā saules enerģijas parka izbūvi. Tas Japānai ļaus kļūt par vienu no lielākajiem saules enerģijas tirgiem pasaulē, vēsta žurnāls New Scientist.
Pēdējo mēnešu laikā saules enerģijas projektus uzsākušas daudzas Japānas pašvaldības. Lielus saules enerģijas parkus paredzēts uzbūvēt Hokaido un Kjusju salās, savukārt nesen darbu uzsāka saules enerģijas parki Gunmā un Kioto. Tādējādi Japāna pavisam drīz var kļūt par otru lielāko saules enerģijas tirgu pasaulē pēc Vācijas.
Pašlaik alternatīvie enerģijas ieguves avoti veido tikai vienu procentu no Japānas saražotās elektrības, taču nesen valsts pieņēma likumprojektus, kuriem vajadzētu atbalstīt investīcijas šajā nozarē. Atjaunojamiem enerģijas resursiem Japāna noteica paaugstinātus tarifus – 0,5 ASV dolāru apmērā par kilovatstundu, kas ir trīs reizes augstāk nekā standarta elektroenerģijas cena un tiem būtu jāsubsidē šī nozare.
Prognozēts, ka investīcijas Japānas atjaunojamo energoresursu nozarē šogad palielināsies līdz 17,1 miljardam, salīdzinot ar 8,6 miljardiem aizvadītajā gadā, aprēķinājusi aģentūra Bloomberg.
Atsevišķi analītiķi uzskata, ka šāda notikumu attīstība palīdzēs Japānai apsteigt Itāliju un kļūt par otru lielāko saules enerģijas ražotāju pēc Vācijas. Atsevišķi eksperti gan norāda, ka šādas enerģijas cenas palēninās valsts ekonomisko atveseļošanos.
Jau iepriekš vēstīts, ka pēc Fukušimas kodolkatastrofas Japāna uz laiku slēdza savas AES. Enerģijas trūkumus licis valstij kodolreaktoru darbību atjaunot. Analītiķi arī paredz, ka perspektīvajai Japānas atjaunojamo resursu jomai būs jāaizvada smagas cīņas ar kodolenerģijas nozari.
Jūlijā Japānas galvaspilsētā Tokijā pulcējās vairāk nekā 170 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret valdības plāniem atjaunot AES darbību. Protestētāji uzsvēra, ka valdības ieturētā pozīcija saistībā ar valsts kodolreaktoru darbības atjaunošanu ir aizvainojoša lielākajai daļai Japānas iedzīvotāju.
Db.lv jau vēstīja, ka Vācijas miljardiem eiro vērtais atjaunojamo enerģijas resursu infrastruktūras izveides plāns var kļūt par dārgāko kļūdu valsts enerģētikas vēsturē. Paredzētās investīcijas var sāpīgi ietekmēt vāciešu maciņu, bet pievēršanās saules enerģijai atstāj novārtā lētākus atjaunojamos resursus.