No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Likumu būs jāpilda

Jaunais 2010. gads atnesa mums svaigu normatīvo aktu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Tā 6. pants nosaka nepieciešamās un obligātās darbības, kuras jāveic pārvaldniekam ar dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt visas izmaksas, kas saistītas ar likuma normu izpildi. Pie nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem ir pieskaitīti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Tas nozīme, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ar 50% «par» un vel vienu balsi pieņems lēmumu renovēt māju, pārējiem dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem nāksies pakļauties šim lēmumam un finansiāli piedalīties mājas siltināšanas procesā.

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Luksus preču ražotājs Luois Vuitton uzvarējis tiesas procesā ar skandalozās Britnijas Spīrsas ierakstu studiju Sony BMG par Spīrsas jauno videoklipu Do Something, kurā dziedātāja pārvietojas ar spilgti rozā Hummer automašīnu, kura aplīmēta ar Luois Vuitton (LV) zīmoliem. LV uzskata, ka šādā veidā kompānijai tiek nesta neslava, ziņo Associated Press.

Pašu Spīrsu tiesa par vainīgu neatzina, taču uzsvēra, ka viņas videoklips tiešā veidā uzbrūk LV zīmolam un kompānijas ražotājā luksus precēm.

MTV un Sony BMG komentārus neesot snieguši.

Video. Britney Spears - Do Something.

Pasaulē lielāko krūšturi interneta izsoļu vietnē eBay iegādājies «pasaulē ekscentriskākais uzņēmums», ziņo metro.co.uk.

GoldenPalace.com, kas nesen ieguvis savā īpašumā vairākus dīvainus priekšmetus, milzīgo apakšveļas gabalu iegādājies par 3601 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (3065 lati).

Unikālo apakšveļas gabalu, kas ir gandrīz divu tenisa kortu izmērā, pārdeva chillisauce.co.uk, un tas iepriekš tika izmantots krūts vēža kampaņā.

Rozā krūšturis, kas sver tikpat, cik 1800 tradicionālie krūšturi, tika pārdots komplektā ar oficiālo Ginesa Pasaules rekordu sertifikātu.

Vairākas skandalozās dziedātājas Britnijas Spīrsas drēbes, ieskaitot tērpus, ko viņa valkāja Drive Me Crazy un Oops, I Did it Again tūru laikā, tiks pārdotas izsolē, vēsta BBC News.

Tirdzniecībā nonāks arī B.Spīrsas kāzu kleita, ko viņa aizņēmusies no dziedātājas Madonnas. Madonna kleitu valkāja 1984.gada Like A Virgin tūres laikā.

Vēl B.Spīrsas drēbju kārotāji varēs iegādāties dziedātājas Ziemassvētku vecīša kleitu, ko viņa valkāja reklamējot Pepsi un citas drēbes.

Izsole Rock & Roll Pop Art Auction notiks 2.augustā internetā.

Laikmetīgās mākslas centrā trešdien, 8.jūlijā, pulksten 19.00 notiks mākslinieka Jespera Nordāla (Stokholma) darbu prezentācija. Līdzās savai jaunākajai filmai The t.A.T.u. project (2009), kas stāsta par pazīstamo krievu popmūzikas duetu, mākslinieks izrādīs arī Karostā tapušos video Crazy Girls (2001) un Field Trip (2002), informēja Laikmetīgas mākslas centra projektu koordinatore Elīna Hermansone.

Filma The t.A.T.u. project (2009) ir tapusi, māksliniekam gadu dzīvojot Maskavā, un tā ir vizuāls pētījums par popgrupas t.A.T.u. sociālo un politisko nozīmi. Savukārt videodarbā Crazy Girls (2001) desmit gadus jaunās Agnese, Annija un Katrīna izpilda popmūziķu Britnijas Spīrsas un ABBA Teens dejas, pārvietojoties pa dzimtās Karostas teritoriju. Videofilma Field Trip (2002) ir ceļojums pa Karostu gida pavadījumā, kas atklāj šīs vietas kā bijušās krievu militārās nometnes vēsturi.

Jespers Nordāls ir mākslinieks, kurš izmanto video, tekstu un attēlus, lai runātu par sociāliem un politiskiem jautājumiem.

Dziedātājas Britnijas Spīrsas finanšu deklarācija atklāj, ka viņa no saviem ikmēneša ienākumiem, kas sastāda 737 000 USD, neko neuzkrāj un naudu nekur neinvestē, raksta Associated Press.

Tiesas publicētā informācija par B. Spīrsu finansēm liecina, ka dziedātāja ik mēnesi maksā 49 267 USD kredītu par divām mājām, 16 000 iztērē apģērba iegādei un 102 000 tērē dažādām izklaidēm un dāvanām.

Pusdienojot ārpus mājas, Spīrsa mēnesī tērē apmēram 4 758 USD. Tajā pašā laikā dziedātāja neko netērē izglītībai, neko neuzkrāj, kā arī neveic investīcijas, un mēnesī tērē apmēram 500 USD labdarības nolūkos.

Dziedātājai ik mēnesi jāmaksā arī 15 000 USD mēnesī savam bijušajam vīram bērna uzturēšanai.

Dandy Model Management telpās norisinājās Riga Fashion Week programmas ietvaros organizētā dāņu veļas zīmola Change prezentācija, kuras laikā tika izrādītas jaunākās 2015. gada pavasara-vasaras sezonas veļas, mājas tērpu, nakts tērpu un peldkostīmu kolekcijas, kā arī The Intimate Britney Spears veļas līnija, kas tapusi sadarbībā ar popdīvu Britniju Spīrsu.

«Lai arī The Intimate Britney Spears veļas līnija Latvijas tirgū ir pārstāvēta tikai pusgadu, interese par to ir bijusi milzīga jau kopš pirmajām tās parādīšanās dienām, turklāt tā aizvien turpina pieaugt. Tas, protams, šķiet gluži vai pašsaprotami, ņemot vērā Britnijas Spīrsas milzīgo fanu pulku.

Šobrīd abiem vietējiem Change veikaliem jau ir noformējusies stabila pastāvīgo klientu bāze,» komentē Change Lingerie pārstāve Baltijas valstīs Ulla Sarapu (Ülla Sarapuu).

Bijušais premjers V. Dombrovskis, kurš labi atalgotā Briseles amatā nonāca, «nomaucot ādu pār acīm» savas tautas brāļiem, lai parūpētos par zviedru pensionāru labklājību, nebūt nav vienīgais «veiksmes stāsta» autors Latvijā. Labi baroti Latvijas Bankas un FKTK ļaudis mums stāstīja, ka Parex glābšana nesīs mums labumu.

Nesenākā pagātnē kopumā ap 220 milj. eiro iepludināšana nacionālās lidsabiedrības caurajās kabatās tika un joprojām tiek attēlota kā vieds lēmums, jo nodokļos un pienesumā tautsaimniecībai kopumā tas jau sen esot atpelnīts (pēc Aviācijas Asociācijas aplēsēm, 2016. gadā airBaltic t iešais ieguldījums I KP bija 0,17% jeb 3 6,8 milj. eiro, kas bija 4% no visa pakalpojumu eksporta).

Pagaidām tas tā arī varētu būt, un nekas īsti neliecina, ka situācija šobrīd varētu būt radikāli atšķirīga. Cits jautājums ir, vai pienesums nevarētu būt lielāks un investēt nevajadzētu mazāk, ja lidmašīnu līzinga līgumu slēdzējiem būtu jāspēlē atklātām kārtīm, kas, iespējams, neļautu starpniekiem «uzvārīties». Bet ne par to stāsts.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Sievietēm kurpju piedāvājums ir gana liels, tāpēc Andris Runcis mācās izgatavot vīriešu apavus.

«Kad mamma mani bērnībā sūtīja uz apavu darbnīcu pēc savām kurpēm, man gribējās uzturēties tur pēc iespējas ilgāk, jo man patīk tā smarža. Apavu līmēšanā izmanto parastu kontaktējošo līmi, bet kopā ar ādu rodas ļoti specifiska smarža. Esmu iekārtojis darbnīcu VEF teritorijā, kur aiz trim durvīm tusē mūziķi un viņi man prasa – vai tik tu neesi kurpnieks,» stāsta Andris Runcis, apavu zīmola June9 radītājs. Viņš apavus izgatavo pēc pasūtījuma un sākumā bija atvērts idejām, bet saprata, ka tas ir daudz dārgāk nekā gatavot paša izlolotus modeļus. Tāpēc var izvēlēties starp dažiem modeļiem un krāsām. «Jo lielāks sortiments, jo grūtāk izvēlēties. Es tomēr esmu lecīgs un man gribas savus noteikumus. Es nevēlos uzvārīties tikai tāpēc, ka ir roku darbs – es nāku pretim ar pieejamu cenu, bet man ir savi noteikumi,» tā viņš.

Latvieši pelna ar to, ka iznīcina paši sevi. Maksātnespējas administrācija – latviešu «nacionālā nozare», pēdējais, kas «mums vēl palicis». Varbūt pārspīlēti, tomēr šie nereti apkārt dzirdētie teicieni parāda tendenci, kas ir attīstījusies pēdējos divdesmit gados.

Gribēju likt virsrakstu «Nacionālā maksātnespējas apvienība». Taču tas būtu negodīgi pret Nacionālo apvienību. Maksātnespējas mafijas zirneklis ir caurvijis visas partijas. Nacionālajai apvienībai ir Sprūds, Lūsis, Gaidis Bērziņš, Parādnieks un Rasnačs. Vienotībai bija Bunkus, Vonsovičs un Rasa. Maksātnespējas mafijai ir atbalsta punkti visās partijās – arī Saskaņā, ZZS un pat jaunajos veidojumos, kas izliekas tīri.

Tāpēc nebruksim virsū Nacionālajai apvienībai. Tai tāpat ir grūti. Nacionālajā apvienībā ir daudz gaišu, parastu cilvēku, kas partijā ir idejas dēļ, kuri mīl Latviju, vēl tai labu un nav blēži. Nacionālā apvienība tiešām varēja kļūt par nacionālo partiju, kas apvieno visu Latvijas tautu, ar tādiem līderiem kā Ilmārs Latkovskis un Baiba Broka. Taču Nacionālā apvienība ieslodzīja pati sevi un atteicās no nacionālās idejas. Un, jo mazāk Nacionālajā apvienībā palika nacionālo ideju, jo lielāku vietu tajā ieņēma maksātnespējas administratoru mafija, jo agresīvākas kļuva runas pret «svešajiem».

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Izskatās, ka Latvijā pārskatāmā nākotnē varētu tikt likvidēts viens no lielākajiem nodokļu politikas absurdiem. Kā zināms, šobrīd ar nodokli vai nodevu vai nodokli jau ir vai tiek plānots aplikt teju visu, izņemot ieelpoto un izelpoto gaisu - dienesta automašīnas, cietos datu nesējus, radio klausīšanos autobusā un daudz ko citu.

Pie citiem absurdiem noteikti jāmin arī fakts, ka ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) tiek aplikts arī valsts un Eiropas Savienības izmaksātais atbalsts lauksaimniekiem. Principā tas ir tikpat aburdi kā fakts, ka mūsu valstī minimālā alga un neapliekamais minimums netiek uzskatīts par vienu un to pašu. Proti, no minimālās algas tiek iekasēti nodokļi.

Tāpēc arī apsveicama ir Finanšu ministrijas iecere šo absurdu, kas pastāv attiecībā uz atbalsta finansējuma aplikšanu ar IIN, atcelt. Tas ir nepieciešams vismaz divu ļoti būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šeit runa ir par konkurētspēju, turklāt visas valsts lauksaimniecības līmenī. Redz, mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas politiķiem arī iepriekšējos gadus nebija ienākusi prātā tik muļķīga doma - aplikt atbalsta finansējumu ar nodokli. Tātad, strādājot faktiski vienā tirgū, mūsu zemnieku produkcija ir vai nu dārgāka un tādējādi konkurētnespējīgāka, vai arī tās ražotājam ir jārēķinās ar mazāku peļņas daļu. Ņemot vērā, ka Latvijas lauksaimniecībā pārsvarā gadījumu par peļņu vispār var runāt stipri vien nosacīti, otrais no abiem minētajiem variantiem ir stipri vien apgrūtinošs. Otrkārt, rodas jautājums - kāda gan jēga lauksaimniekam piešķirt atbalstu X, ja realitātē viņš saņem X mīnus IIN, bet skaitās, ka ir saņēmis X. Kalambūrs, protams, pamatīgs, bet jātceras, ka kopš Latvijas iestājas ES nepārtraukti dzirdamas vaimanas, ka mūsu zemnieki saņem mazākos tiešmaksājumus, tā īsti nepieminot, ka vismaz daļa no viņiem realitātē var izmantot vēl mazāku līdzekļu apjomu, jo daļu no piešķirtā noslauc valsts.

Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu: «Vai jūsu aiziešana no politikas nebija personiska krīze? » Tautas partijas līderis A. Šķēle stāstījis:

Aizņēmējam neapdomīgi parakstot līgumu, 150 Ls kredīts nedaudz vairāk kā gada laikā pārtapis par vairāku tūkstošu latu saistībām.

Tiesāsies

Vairums kompāniju mainījušas lielu daļu līgumu nosacījumu, t.sk., krietni samazinot soda procentus, tomēr par daļu no jautājumiem finansētāji nolēmuši tiesāties. "Mūsu lēmumi attiecībā uz bankām visi tiek pārsūdzēti. Nepārsūdz dažas nebanku iestādes. Ir 1.instances tiesas spriedums par 1 lietu, bet tas nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts," atzina PTAC direktore Baiba Vītoliņa, norādot, ka PTAC lēmumi ir jāizpilda pat tad, ja ir pārsūdzēti, līdz ar to, ja ir situācija, ka aizdevējs mūsu lēmumu nepilda, par to vajag informēt PTAC.

Šobrīd PTAC nodarbojas ar izpildes kontroli vairākām bankām. "Bankas pēc mūsu aicinājuma līguma noteikumus īsti mainīt negrib. Vienīgais, ko piekrita izņemt - bija noteikums par kompensāciju kredīta ātrākas atmaksas gadījumā, bet tas nav īpašs sasniegums, jo tā vietā bankas piemēro komisijas maksu, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) neaizliedz," tā B. Vītoliņa.

No Latvijas neatkarīgu risku dēļ infrastruktūras izbūves projektu nākotne var izrādīties miglā tīta

Izdzirdot jautājumu par iespēju padarīt Daugavu par kuģojamu ūdensceļu, Satiksmes ministrijas ļaudis mēdz nopūsties: «Atkal tie mākoņu stūmēji aktivizējušies!» Tomēr Daugavas rakšanas projektam, par ko nesen rakstīja DB, ir vairākas līdzības ar tiem, kurus aktīvi virza pati ministrija. Pirmkārt, nekādas atbildības par lēmumu pieņemšanu, jo par politisko (bez-)atbildību Latvijas izpratnē pat nav vērts runāt. Proti, lai veiktu plastisku operāciju vai ķirurģisku griezienu (kā nu kurš to traktē) Latvijas likteņupei, nepieciešams valdības un parlamenta atbalsts. Pat ja tāds brīnumainā kārtā atrastos (par ko gan nekas šobrīd neliecina), galarezultātā (ne-)veiksme tik un tā iekristu jau citas Saeimas un Ministru kabineta laikā. Turklāt neveiksmes gadījumā projekta virzītāji varētu atrunāties, ka par to jau valsts gudrākās galvas lēmušas.

Jelgavas pilsētas dome noslēgusi iepirkuma konkursu par Pasta salas labiekārtošanu Jelgavā, par konkursa uzvarētāju pasludinot uzņēmumu Igate, kas piedāvājis vairāk nekā par miljonu dārgāku līgumcenu, nekā iepriekš paredzējusi Jelgavas pašvaldība. Tomēr līgums tiks slēgts par budžetā paredzēto summu – 939 tūkst Ls bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkuma summa sadārdzinājusies līdz 2,9 milj. Ls, jo konkursā iekļauts viss tehniskā projekta apjoms – divas kārtas, kas paredz kompleksu salas attīstību, «veidojot Jelgavas iedzīvotājiem un videi draudzīgu un sakārtotu pilsētvides struktūru ar relaksācijai un publiskām aktivitātēm paredzētiem telpiskiem un labiekārtojuma elementiem» skaidro Jelgavas pilsētas domes administrācija.

«ERAF projekta «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā» ietvaros tika plānots realizēt tikai vienu tehniskā projekta kārtu, līdz ar to konkursa nolikumā tika paredzēti izslēdzamie darbi, ja konkursā iesniegtie finanšu piedāvājumi pārsniegs projektā plānoto budžetu,» Db.lv norādīja Jelgavas pilsētas domes administrācijas pārstāve Egita Veinberga.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Zviedrijas Swedbank, kurai pieder bankas Baltijas valstīs, akcionāri vienojās par papildu kapitāla iemaksu (12.4 miljardi Zviedrijas kronu), nodrošinot vēl lielāku bankas kapitalizāciju. Līdz ar to Swedbank kļūs par vienu no vislabāk kapitalizētajām bankām Eiropā, norāda Swedbank padomes priekšsēdētājs Karls Ēriks Stolbergs (Carl Eric Stålberg).

Šis lēmums parāda Swedbank lielāko akcionāru pārliecību par bankas stratēģiju un gatavību ieguldīt vēl vairāk līdzekļu Swedbank biznesā. Kapitāla palielināšana tiks nodrošināta, veicot tiesību emisiju uz priekšrocību akcijām (rights issue of preference shares). Tiesību emisija būs domāta pašreizējiem akcionāriem, kuri par katrām divām akcijām saņems tiesību iegādāties priekšrocību akciju. Katra parakstīšanās tiesība ietver tiesību iegādāties jaunu priekšrocību akciju par 48 Zviedrijas kronām, proti, par cenu, kas ir par 19 % zemāka nekā akciju cena biržas dienas beigās šā gada 24. oktobrī. Šo tiesību emisiju plānots apstiprināt akcionāru ārkārtas kopsapulce 2008. gada 25. novembrī. Akcionāri, kuriem kopumā pieder 43 % Swedbank akciju – Krājbanku apvienība, krājbankas, AMF Pension, AFA Insurance, SPK, Swedbank Darbinieku fonds un Zviedrijas Valsts pirmais un otrais pensiju fonds –, ir nolēmuši akcionāru ārkārtas kopsapulcē atbalstīt šo tiesību emisiju. Turklāt šie akcionāri ir kopā apņēmušies parakstīties uz 100 % no šīs tiesību emisijas.