Nolecošā zvaigzne Britnija Spīrsa, lai arī dēļ pēdējā laika izdarībām atrodas slimnīcā, gada laikā ekonomikai pienes 110 - 120 miljonus USD, pat nereklamējot savas dziesmas vai uzstājoties koncertos, ziņo Associated Press.

Britnija labāko peļņu dod žurnāliem, avīzēm un portāliem, u.t.t. Hollywood Today raksta, ka raksts ar Britniju Spīrsu spēj saražot no 250 000 līdz 500 000 klikiem dienā. Šādus klikus var dabūt par vienkāršu rakstu, nemaz nerakstot baumas vai sensācijas par viņu.

Par Britniju Spīrsu var rakstīt daudz: aizbildņu tiesībām, tiesas datumiem, laulību, dzimšanu, izšķiršanos, policiju, psihiskās slimnīcas apmeklējumiem, nemaz nerunājot par viņas biznesu, dziedāšanu un ierakstu kompānijām.

Britnija Spīrsa ir tikai viena no daudzajām zvaigznēm, kas palīdz veidot multimiljardus lielo zvaigžņu biznesu, bet viņa ir unikāla jau gadu, jo ar viņu katru nedēļu kaut kas notiek.

Popzvaigzne Britnija Spīrsa (Britney Spears) šomēnes arī Eiropā prezentēs savu jauno apakšveļas kolekciju, vēsta thelocal.dk.

ASV zvaigzne ieradīsies Dānijā 25. septembrī uz zīmola Intimate Britney Spears atklāšanas pasākumu. Spīrsa paziņojusi, ka zīmols tiks prezentēts arī Londonā, Vācijā, Polijā un Norvēģijā.

Intimate Britney Spears jau piedzīvojis savu debiju ASV - 9. septembrī tas tika izrādīts Ņujorkā.

Kolekcija tapusi, Spīrsai sadarbojoties ar Dānijas apakšveļas ražotāju Change, kuram ir 170 veikali 11 valstīs. Kā teikts apakšveļas zīmola izplatītajā paziņojumā: «Tā patiesībā bija Britnija Spīrsa, kura jautāja, vai mēs varētu kopīgi radīt zīmolu. Sākumā mēs nezinājām, «uz kuras kājas stāvēt», bet, kad viņa mums parādīja savas idejas, mums vairs nebija nekādu šaubu.»

Interneta kompānija Yahoo! publicējusi savu 2007. gada vismeklētāko informācijas sarakstu, kura pirmajās trīs vietās ir Britnija Spīrsa, cīkstēšanās un Parisa Hiltone, liecina informācija Yahoo! mājaslapā.

Db.lv piedāvā aplūkot Yahoo! meklētākās informācijas TOP 3 pa kategorijām.

Ziņas:

1. Saddam Hussein (Sadams Huseins)

2. Iran (Irāna)

3. Iraq (Irāka)

Vide:

1. Recycling (pārstrāde)

2. Global Warming (globālā sasilšana)

3. Freecycle (vides organizācijas nosaukums)

1. Britney Spears (Britnija Spīrsa)

2. Paris Hilton (Parisa Hiltone)

3. Anna Nicole Smith (Anna Nikola Smita)

Tehnoloģijas:

1. YouTube

2. Wikipedia

3. Facebook

Sporta ziņas:

1. Nascar

2. Maria Sharapova

3. Boston Red Sox

Pēdējo 12 mēnešu laikā pelnošākā grupa pasaulē ir bijusi U2, kas nopelnījusi 130 miljonus ASV dolāru, liecina Forbes.com apkopotā informācija.

Otro vietu ar 114 miljoniem ASV dolāru ieņem rokeri AC/DC, viņiem seko Bejonse Noulza, kura nopelnījusi 87 miljonus ASV dolāru.

Top10 iekļuvušas arī tādas dziedātājas kā Britnija Spīrsa un Madonna, kuras atrodas attiecīgi piektajā un astotajā vietā.

Forbes.com pelnošāko mūziķu saraksts (2009.gada jūnijs - 2010.gada jūnijs):

* 1. U2: 130 miljoni ASV dolāru

* 2. AC/DC: 114 miljoni ASV dolāru

* 3. Bejonse Noulza: 87miljoni ASV dolāru

* 4. Brūss Springstīns: 70 miljoni ASV dolāru

* 5. Britnija Spīrsa: 64 miljoni ASV dolāru

* 6. Jay-Z: 63 miljoni ASV dolāru

* 7. Lady Gaga: 62 miljoni ASV dolāru

43% Eiropas iedzīvotāju paši neveido uzkrājumus pensijai, liecina "Insurance Europe" veiktā aptauja.

Tās laikā aptaujāti 10 tūkstoši iedzīvotāju 10 Eiropas valstīs.

62% no tiem, kuri nekrāj pensijai, uzsvēruši, ka ir ieinteresēti uzkrāt, bet 42% atzinuši, ka nevar atļauties atvēlēt naudu uzkrājumiem.

Aptaujas laikā atklāts, ka cilvēkiem vissvarīgākais, veicot uzkrājumus, ir līdzekļu drošība. Tāpat viņi vēlas iespēju uzkrājumu laikā tos palielināt vai pārtraukt, atstāt naudu mantojumā, viegli pārskaitīt vai viegli tiem piekļūt.

67% iedzīvotāju vēlas informāciju par pensiju produktiem saņemt digitāli. Visvairāk iedzīvotāji ieinteresēti saņemt informāciju par garantijām, izmaksām, komisijas maksām un investīciju ienesīgumu. Vismazāk aptaujāto vēlas saņemt informāciju par investīciju stratēģiju vai tās izmaiņām.

Francūzim, kurš saskaņā ar policijas sniegto informāciju uzlauzis ASV prezidentam Barakam Obamam (Barack Obama) un citām slavenībām piederošus Twitter profilus, draud cietumsods, vēsta BBC.

Bez darba esošais 25 gadus vecais francūzis arestēts otrdien pēc meklēšanas operācijas, kura ilgusi vairākus mēnešus un kurā bija iesaistīta Francijas policija un FIB aģenti.

Viņa «upuru» vidū bijusi arī tāda slavenība kā Britnija Spīrsa (Britney Spears).

Pēc nopratināšanas policijā hakerim likts ierasties uz tiesu 24.jūnijā.

Par šādu noziegumu izdarīšanu Francijā draud pat divus gadus ilgs cietumsods.

Kā vēsta BBC, profilu uzlaušana izpaudusies apbrīnojami vienkārši. Vīrietis piekļuvi Twitter profiliem ieguvis, uzminot atbildes uz jautājumiem, kas tiek uzdoti, lai atgādinātu, kāda ir parole. Aizdomās turētais izmantojis pseidonīmu Hacker Croll.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā iesaistījusies arī ballīšu karaliene Parisa Hiltone (Paris Hilton), paziņojot: "Esmu totāli gatava vadīt."

P. Hiltone tādā veidā atbildējusi uz republikāņu kandidāta Džona Makeina pretrunīgi vērtēto televīzijas reklāmu, kurā viņa sāncensis Baraks Obama nodēvēts par slavenību un pielīdzināts tādām bulvārpreses varonēm kā Britnija Spīrsa un Perisa Hiltone, ziņo Times Online.

Funnyordie.com ievietotajā reklāmas klipā P. Hiltone izklāsta to, ka ir gatava kandidēt ASV prezidenta amatam un uzsver, ka viņa nav dumja blondīne. Lai to pierādītu viņa pat sniedz variantu kā atrisināt ASV enerģētikas problēmu.

P. Hiltones saīsināts teksts reklāmas klipā:

Šogad Yahoo! interneta meklētājā visbiežāk izmantotais atslēgvārds bijis Maikls Džeksons, tādējādi mirušais dziedātājs ir apsteidzis Britniju Spīrsu, kas bija Yahoo! meklētājā visbiežāk izmantotais vārds pēdējos četrus gadu, raksta Reuters.

Yahoo! analītiķe Vera Čhana (Vera Chan) norāda, ka pēc dziedātāja nāves interneta meklētājs bijis pārslogots un vienā mirklī apsteidza ASV jaunā prezidenta Baraka Obamas inaugurāciju, kas līdz tam bija visvairāk meklētākā frāze Yahoo! interneta meklētājā.

V. Čana norāda, ka šogad interneta meklētājos visbiežāk izmantoti atslēgvārdi, kuri saistās ar kādām ekskluzīvām ziņām un notikumiem.

Britnija Spīrsa šogad bijusi 5. vietā Yahoo! meklētāko atslēgvārdu topā. Viņu šogad apsteidza arī aktrise Megana foksa. Baraks Obama no pirmā desmitnieka izkritis.

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar pasaulē pelnošākajām mūzikas industrijā strādājošajām sievietēm. Saraksta virsotnē atrodas pasaules popa karaliene Madonna, kura ir veikusi arī pasaulē ienesīgāko koncerttūri, kādu jebkad veikusi sieviete. Tūres ienākumi bija 260 miljoni USD.

1. Madonna

Gada laikā no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada jūnijam Madonna nopelnīja 72 miljonus USD, ko galvenokārt nodrošināja rekordlielie ienākumi no mākslinieces koncerttūres Confessions. Madonnas peļņu papildina arī ienākumi no ierakstu pārdošanas un apģērbu līnijas H&M veikalos.

2. Barbara Streizande (Barbra Streisand)

Šī māksliniece gada laikā nopelnījusi 60 miljonus USD, pārdodot vairāk nekā 145 miljonus ierakstu visā pasaulē. 2007. gada vasarā biļetes cena uz mākslinieces koncertiem Eiropā sasniedza pat 1 000 USD.

Reuters ir apkopojis sarakstu ar to, ko, kuras valsts pilsonis visvairāk meklē internetā ,izmantojot Google meklēšanu.

Šie vārdi visvairāk tiek meklēti šajās valstīs:

Sex (sekss) - Ēģipte, Indija Turcija.

Hitler (Hitlers) - Vācija, Meksika, Austrija.

Nazi (nacisti) - Čīle, Austrālija, Lielbritānija.

Gay (gejs) - Čīle, Meksika, Kanāda.

Jihad (džihāds) - Maroka, Indonēzija, Pakistāna.

Terrorism (terorisms) - Pakistāna Filipīna, Austrālija.

Hangovers (paģiras) - Īrija, Lielbritānija, ASV.

Burrito (burrito - meksikāņu ēdiens) - ASV, Argentīna, Kanāda.

Iraq (Irāka)- ASV, Austrālija, Kanāda.

Taliban (taliban) - Pakistāna, Austrālija, Kanāda.

Laika posmā no 2008. gada jūnija līdz 2009. gada jūnijam televīzijas šova Oprah Show radītāja un vadītāja Opra Vinfrija (Oprah Winfrey) guvusi ienākumus 275 miljonu ASV dolāru apmērā, tādējādi kļūstot par pelnošāko Holivudas sievieti.

Žurnāla Forbes veidotā Holivudas pelnošāko sieviešu saraksta otrajā vietā ierindojas popa karaliene Madonna ar gada ienākumiem 110 miljonu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas dziedātāja Selīna Diona (Celine Dion) ar 100 miljonu dolāru ienākumiem gadā.

1. Opra Vinfrija (Oprah Winfrey) – 275 miljoni dolāru;

2. Madonna – 110 miljoni dolāru;

3. Selīna Diona (Celine Dion) – 100 miljoni dolāru;

4. Bejonse Noulza (Beyonce Knwles) – 87 miljoni dolāru;

5. Stefānija Meiersa (Stephenie Meyer) – 50 miljoni dolāru;

6. Tiesnese Džudija (Judge Judy) – 45 miljoni dolāru;

7. Britnija Spīrsa (Britney Spears) – 35 miljoni dolāru;

Ceļošana ir viens no labākajiem atpūtas veidiem, kas sniedz iespēju izrauties no ierastās vides. Tomēr nenoliedzami šī atpūta prasa ne mazums izdevumu.

Tieši tāpēc 75% aptaujāto ceļotāju atzīst, ka naudu tēriņiem ceļojuma laikā atliek jau pirms brauciena, kamēr katrs ceturtais aptaujātais ceļojuma izdevumus sedz no attiecīgā mēneša ienākumiem, liecina DNB bankas aptauja.

Kā atklāj aptaujā apkopotā informācija, visbiežāk cilvēki dodas ceļojumos, kas ilgst līdz septiņām dienām (63,4%), kamēr aptuveni katrs trešais (34,1%) aptaujātais parasti ceļo vienu līdz divas nedēļas. Tikai neliela daļa – 2,9% aptaujāto paraduši doties arī garākos ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Ņemot vērā izmaksas (nakšņošana, transports, ēšana, u.c.), kas sedzamas ceļojuma laikā, likumsakarīgi, ka cilvēku iespējas paildzināt savus ceļojumus pieaug līdz ar augošiem ienākumiem. Ceļojumos, kas ilgst vairāk nekā divas nedēļas, visbiežāk dodas respondenti ar augstiem ienākumiem (no 1501€ mēnesī) - 7,7%, kas ir divas reizes vairāk nekā šo atbildi sniegušo aptaujāto ar ienākumiem 401-600 eiro mēnesī (3,5%).

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

36% Latvijas studentu ik mēnesi var atlikt naudu uzkrājumiem, liecina GE Money Bank un Naudas plānošanas centra veiktā Latvijas studentu aptauja.

Savukārt 64 % studentu nekrāj vispār, to visbiežāk pamatojot ar to, ka neatliekot līdzekļu vai ka šādi uzkrājumi nemaz nav vajadzīgi.

Katrs piektais Latvijas students ik mēnesi gribētu iekrāt vismaz 50 latu. Tajā pašā laikā no tiem studentiem, kuri krāj, 42 % ik mēnesi uzkrājumiem novirza līdz 20 latiem, 31 % - no 21 līdz 50 latiem, bet 11 % ¬–51 – 100 latus.

Aptaujāto studentu vidū 36 % jau ir pastāvīga darba vieta, 21 % strādā gadījuma darbus un papildus saņem stipendiju vai kabatas naudu no vecākiem, vēl katrs piektais saņem tikai stipendiju vai kabatas naudu.

Teju pusei jeb 58 % studentu ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas veido līdz 180 latiem, 24 % pelna – 181 – 360 latus, bet 18 % - vairāk nekā 360 latus. Neskatoties uz to, ka lielai daļai ienākumi sasniedz vai ir pat mazāki nekā minimālā alga, tomēr 46 % no tiem, kuri veido uzkrājumus, atrodas tieši šajā ienākumu grupā. Jāņem vērā, ka vidēji katrs piektais students, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz 180 latu, studiju laikā dzīvo pie vecākiem, līdz ar to tiek minimizēti izdevumi par mājokli, bet 45 % dzīvo kopmītnē.

Gandrīz puse jeb 44 % Latvijas iedzīvotāju ar ikmēneša ienākumiem virs 400 latiem atzīst, ka nespēj atteikties no tēriņiem par labu savai finansiālajai drošībai un krāt naudu, liecina GE Money Bank veiktais pētījums.

Jautāti, kuras ir tās īpašības, kas pietrūkst, lai sāktu krāt vai lai krātu vairāk, 44 % iedzīvotāju atbild, ka tā ir spēja atteikties no lietām. Vēl 22 % min disciplīnas trūkumu, bet 17 % mērķtiecības trūkumu.

Puse aptaujāto (51 %) atzīst, ka konkrētas krāšanas metodes tiem nav, taču uzkrājumi tiek veidoti. Vienlaikus vidēji katrs piektais (21 %) norāda, ka katru mēnesi, līdzko saņemta alga, noteikta summa tiek atlikta uzkrājumos.

Viena no izplatītākajām krāšanas metodēm ir atlikt 10 % no ikmēneša ienākumiem. Taču varbūt tieši tas ir iemesls, kādēļ daudzi joprojām nekrāj – šāda summa iesākumā var šķist pārāk liela. Bet jāatceras, ka sākumā tie var arī nebūt 10 %, bet mazāka summa.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(316).jpg

Dzīvot ir labi, betlabi dzīvot - vēl labāk! Tā, pārfrāzējot krievu kino klasiku, var raksturot Ekonomikas ministrijas vēlmi veikt iepirkumu nepilna pusmiljona latu apmērā, lai iegādātos veselības apdrošināšanas polises šīs ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem.

Jāatgādina, ka savulaik, sākoties krīzei Latvijā, tika noteikts dažādu ekstru aizliegums valsts sektorā - ballīšu rīkošana, prēmiju izmaksa, veselības apdrošināšanas polišu iegāde utt. Droši vien iespaidojoties no daļas politiķu priekšvēlēšanu saukļiem, kuros bija ietverti apgalvojumi, ka Latvijā krīze beigusies un tagad notiek teju vai strauja attīstība, Ekonomikas minsitrija ir nospriedusi, ka pamazām varētu sākt atgriezties arī pie dažādiem bonusiem. Turklāt šīs iestādes darbinieki acīmredzot ir tik lielā mērā nocietušies pēc kaut kā, kas būtu apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatām, ka nav pamanījuši - arī nākamā gada valsts budžets joprojām būs jākonsolidē. Atbilstoši Latvijas Bankas aplēsēm - 100 līdz 130 miljonu latu apmērā. Protams, nav šaubu, ka apdrošināšanas kompānijas, dzirdot ziņu, ka ministriju darbinieku rokas atkal sniedzas no budžeta līdzekļiem apmaksātu polišu virzienā, var priecāties - nevar noliegt, ka valsts iestādes tā saucamajos treknajos gados apdrošinātājiem bija ienesīgi klienti. Nav arī žēl, ka tiek izrādīta interese par valsts sektorā strādājošo veselības apdrošināšanu, it īpaši ņemot vērā, ka, maksājot «pa tiešo» par medicīnas pakalpojumiem, nākas šķirties no ļoti lielām summām, bet mediķi atzīst, ka mūsu sabiedrība kļūst arvien slimāka (šoreiz ar to saprotot fizisku saslimšanu).

Vīrieši uzkrājumiem novirza lielākas summas nekā sievietes, secināts GE Money Bank pētījumā.

Sievietes dod priekšroku skaidrai naudai un biežāk izmanto īstermiņa uzkrājumu veidus, bet vīrieši – grib pelnīt procentus, tādēļ nogulda ilgtermiņā.

Vīrieši uzkrājumiem ik mēnesi atvēl lielākas summas nekā sievietes. Piemēram, 14 % mēnesī uzkrāj 36-50 latu, 10 % - 51-100 latu. Sieviešu vidū šie rādītāji attiecīgi ir 10% un 8%.

Savukārt sievietes ir vairāk nodrošinātas īsākam laikam, paliekot bez regulāriem ienākumiem, 42 % sieviešu ar jau izveidotajiem uzkrājumiem pietiktu labākajā gadījumā mēnesim, vīriešiem šis procents ir mazāks – 32 %.

Pētījuma dati liecina, ka vīriešiem jau ir uzkrāts ilgākam laika periodam – 21% vīriešu ar saviem esošajiem uzkrājumiem varētu iztikt 6-12 mēnešus, 8% – vairāk nekā gadu; sievietēm attiecīgi šie rādītāji ir 19 % un 4 %, norāda GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Nabadzības risks parādās to cilvēku vidū, kuru ienākumi patlaban ir mazi, un, kuri ir vecumā no 50 līdz 55 gadiem.

43% ienākumi pensijas gados būs mazāki nekā 60% no vidējās algas valstī, liecina SEB bankas un SSE Riga veiktais pētījums. 28% ienākumi būs tuvi vai nedaudz pāri 60% no vidējās algas valstī. Savukārt 29% iedzīvotāju ienākumi būs virs 80% no vidējās algas valstī.

13% strādājošo apgalvo, ka zina, cik daudz no ienākumiem tiek novirzīts pensiju 1. un 2. līmenī, tomēr, kā liecina SEB bankas aptauja, tiešām to zina tikai 3%, stāsta SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis.

23% strādājošo ir interesējušies par prognozēto pensijas apmēru. Tikai 49% apgalvo, ka zina savu pensiju uzkrājumu 2. līmenī un uzkrājumu stratēģiju. Pārējai pusei nav skaidrs, kur tiek uzkrāta viņu pensija. Cilvēkiem nav motivācijas interesēties par to, kur tiek veidots uzkrājums.

Finanšu pratības indeksam, ko janvārī publiskoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, būtu vajadzējis daudz vairāk saviļņot sabiedrisko domu un izraisīt lielākas diskusijas, nekā tas reāli notika.

Pieredzei no iepriekšējās krīzes, kad dienas laikā daudzi cilvēki palika bez darba un ienākumiem, būtu vajadzējis radīt būtisku uzkrāšanas prasmes pieaugumu, un tomēr – nekā. Taču skaitļi ir nežēlīgi un satraucoši – Latvijā joprojām teju puse – 48% – no iedzīvotājiem neveido nekādus uzkrājumus. Turklāt laikā kopš 2014. gada šī proporcija nav mainījusies. Savus izdevumus gadījumā, ja zaudētu ienākumus, 31% iedzīvotāju nespētu segt pat mēnesi (!). Vēl 30% varētu iztikt nedaudz vairāk kā mēnesi. Un tālāk?

Šiem datiem būtu jāuztrauc ne tikai finanšu iestādes, kam reizēm tiek piedēvēta savtīga ieinteresētība, bet arī valdību. Ko kaut vai nelielas krīzes gadījumā darīs šie cilvēki bez jebkādiem uzkrājumiem? Prasīs valdībai pabalstus un jaunas "simtlatnieku" programmas.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Līdz šim, runājot par apdrošināšanas nozares attīstību, galvenā uzmanība tika vērsta uz to, kā paplašināt produktu piedāvājumu, lai tas sasniegtu klientu vēlmes pēc iespējas plašākā risku klāstā, vienlaikus veicinot izpratni par apdrošināšanas pakalpojumiem. Tomēr jau tagad apdrošināšanai un daudzām citām nozarēm savos attīstības plānos jāparedz jauns izaicinājums – ekonomiski aktīvākās sabiedrības daļas paaudžu maiņa. Tā nosaka, ka nākotnē daudz būtiskāks par pakalpojuma klāstu būs formāts, kādā tie tiek piedāvāti. Nopietnākais izaicinājums būs tas, ka šiem pakalpojumiem jāatbilst dinamiskam dzīvesstilam, taču vienlaikus jābūt vienkāršam, kā nekad agrāk.

Pašlaik sabiedrības aktīvākajā daļā nostiprinās tā saucamās Y paaudzes pārstāvji, kuri kļūst par jaunajiem potenciālajiem klientiem arī finanšu nozarēs. Tie ir cilvēki, kuri dzimuši laikā no 1980. līdz 2000. gadam. Dažādos pētījumos šai gadu robežai ir variācijas*, taču pamatā tie ir topošie mūsdienu pieaugušie, kuru lielākajai daļai pašlaik ir, sākot no 15 gadiem, vai tie, kuri tikko pārkāpuši pieauguša cilvēka vecumam un sasnieguši 30 gadus.

Viņi ir finanšu tirgus nākotne, bet ar radikāli atšķirīgu uztveri un vērtību sistēmu, kas ievieš jaunus noteikumus, kā komunicēt ar patērētājiem. Daudzas nozares līdz šim nepietiekami novērtējušas šo pārmaiņu nozīmi, kas jau pašlaik novērojamas gan ikdienā, gan biznesā.