ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.
Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.
Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.
No Vācijas valdības puses, kur šonedēļ turpinās karstas un potenciāli sprādzienbīstamas iekšējās diskusijas par imigrācijas politiku, nav vērojama praktiski nekāda retorika plašsaziņā par eirozonas budžeta politiku, bet Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs nedēļas nogalē Twitter rakstīja, ka vienošanās tomēr ir rokas stiepiena attālumā. Francija ar E. Makrona sākotnējo iniciatīvu pērn augusta beigās par aptverošu eirozonas budžetu un ar to saistītām jaunām politiskajām institūcijām ir dzinējspēks pašreizējās diskusijās par monetārās savienības reformu, tomēr Vācija kā lielākā ES ekonomika un sava veida simbols pret franču iniciatīvu atturīgākajiem Eiropas ziemeļiem ir panākamā kompromisa atslēga.
Visu rakstu Virzās uz eirozonas budžetu lasiet otrdienas, 19.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!