Par spīti augstai inflācijai, agresīvai Centrālo banku likmju celšanai un zemiem pasūtījumu līmeņiem pasaules ražošanas sektorā, ASV un eirozonas ekonomika turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus un salīdzinoši veiksmīgi manevrēt izteiktos ekonomikas nenoteiktības apstākļos.
Lielāku pienesumu ASV izaugsmei turpina nodrošināt nenogurdināms privātais patēriņš. Tikmēr Eirozonā mājsaimniecību tēriņu dinamika bijusi vājāka, taču arī monetārās savienības ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Vai šādos apstākļos varam sagaidīt pauzi līdzšinēji agresīvajai likmju celšanai?
Kāds ir likmju paaugstināšanas mantojums?
Straujais aizņemšanās likmju kāpums tomēr ir atstājis sekas, uz kurām arī bija cerējušas Centrālās bankas. Banku kreditēšanas tempi un kompāniju aizņemšanās kapitāla tirgos sākušas arvien straujāk bremzēties. Augošo procentu likmju vidē pastiprinājās atsevišķu mazāku ASV banku likviditātes un finanšu problēmas. Kaut arī visi šādi gadījumi tika ātri un efektīvi risināti un neatstāja negatīvu sistēmisku ietekmi uz ASV un pasaules finanšu sektoru, bankas un kredītņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki savos lēmumos. Tas varētu atstāt bremzējošu ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem.
Inflācija ASV turpina palēnināties, kredītu tirgus kļūst vēsāks, izaugsmes procesu caurredzamība samazinās. Tāpēc turpināja augt analītiķu un investoru pārliecība, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pēc pēdējās likmju pacelšanas maijā līdz 5,0 – 5,25 % diapazonam varētu apstāties un sākt gatavot augsni pirmajiem likmju samazinājumiem jau šā gada rudenī. Šis tirgos dziļi iesakņojies viedoklis pagaidām nav guvis plašu atbalstu FRS rindās – vietējie darba tirgus un pieprasījuma rādījumi ASV līdz šim saglabājušies pārāk spēcīgi.
Vai ECB drīzumā varētu iepauzēt ar likmju celšanu?
Eirozonā atšķirībā no ASV cīņa ar inflāciju vēl nav noslēgusies - pamatinflācija reģionā turas tuvu vēsturiskiem rekordiem. Eiropas Centrālā banka (ECB) paliek noskaņota kareivīgi, taču arī eirozonā likmju celšanas maratons sāk ieiet finiša taisnē. Eiropas Centrālā banka tradicionāli nesniedz prognozes par eiro likmju līmeņiem nākotnē, taču atbilstoši nākotnes darījumu tirgus prognozēm tirgus dalībnieki sagaida, ka ECB varētu paaugstināt procentu likmes vēl vienu vai divas reizes par 0,25 procenta punktiem, tuvinot ECB depozīta likmi 3,50 – 3,75 % apgabalam. Pēc tam ECB varētu paņemt pauzi, lai novērtētu jau īstenoto pasākumu ietekmi uz ekonomikas procesiem.
Likmju celšanai eirozonā ieejot sava noslēguma posmā, par aktuālu kļūst jautājums, cik drīz eirozonā varētu sagaidīt likmju līmeņu normalizāciju. Lai gan eirozonas likmju paaugstināšanas griesti nav tālu, šogad ne tirgus dalībnieki, ne ECB pārstāvji pagaidām negaida likmju samazināšanu. Nākamo divu gadu laikā, redzot zemākus inflācijas līmeņus, arī ECB likmes varētu pakāpeniski sākt iet uz leju. Balstoties uz nākotnes līgumu cenām finanšu tirgos, ECB depozīta likme un arī trīs mēnešu Euribor likme nākamo divu gadu laikā varētu nostabilizēties tuvāk 2,50%, atbilstoši sešu mēnešu Euribor – tuvāk 3,00 %. Likmju prognozes ir dinamiskas un var mainīties saskaņā ar jaunajiem datiem. Ja inflācijas rādītāji kritīs ātrāk un (vai) ekonomikas sniegums izrādīsies vājāks, nekā šobrīd prognozēts, mēs visdrīzāk redzēsim zemākas ECB likmes. Gluži pretēji - ja inflācija izrādīsies noturīgāka, likmes varētu palikt augstākas ilgāku laiku.
