Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.
Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.
"Visticamāk, ka līdzīgs scenārijs sagaida arī Latviju un primārais jautājums, prognozējot inflāciju, skar enerģijas cenu attīstību. Inflācijas turpmāko kāpumu reģionā ietekmēs arvien spēcīgāka valdību iesaistīšanās enerģijas cenu kāpuma ierobežošanā - kompensēšanā, jo tā kļuvusi par nopietnu politiskās dienas kārtības jautājumu. Visticamāk, ka arī Latvijas valdība būs papildināt atbalsta klāstu, kas var nokoriģēt arī inflācijas gaitu. Tomēr šķiet, ka cenu pieaugums Baltijā būs starp augstākajiem eirozonā," pauž Gašpuitis.
Viņaprāt, enerģijas cenu pieaugums varētu normalizēties gada otrajā ceturksnī. Tomēr tarifu koriģēšanas specifika nozīmē, ka piedzīvotais pieaugums īstenosies pakāpeniski, kā rezultātā arī gada otrajā pusē paaugstināts cenu pieaugums saglabāsies. Līdzīgs scenārijs attiecībā uz enerģijas cenām - tām atkal paaugstinoties, var īstenoties atkal gada beigās. Ir arī skaidrs, ka enerģijas cenu atgriešanās ierastajos līmeņos sagaidīts netiek, atzīst ekonomists.
Tas arī vājina argumentus, ka inflācija atgriezīsies pie ierasti lēnīgā tempa, jo paaugstinātās enerģijas cenas arvien vairāk iekļausies citu preču un pakalpojumu cenās, norāda Gašpuitis. Tas pats attiecas arī uz pārtiku, kuru arvien vairāk ietekmēs strauji gan augošās pārstrādes izmaksas, gan straujais mēslojuma sadārdzinājums. Ja būs labvēlīgi laikapstākļi, gan pārtikas, gan enerģijas cenas normalizēsies, bet neiespējami noteikt, pie kādiem līmeņiem tas notiks, uzskata D.Gašpuitis.
Viņš pieļauj, ka augstākais inflācijas punkts Latvijā varētu tikt sasniegts gada pirmajā ceturksnī, kad tā varētu pagriezties pretējā virzienā, tomēr paaugstināta inflācija šogad saglabāsies. Ja 2021.gada vidējā inflācija bija 3,3%, tad šogad tā tiek prognozēta 6,2% apmērā, pauž D.Gašpuitis.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atgādina, ka Baltijas valstīs šobrīd ir augstākais inflācijas līmenis ES. Lietuvā un Igaunijā inflācija jau decembrī ir pārsniegusi 10%, un, pēc Āboliņa domām, jau šī gada janvārī inflācija arī Latvijā varētu sasniegt 10%.Lai arī cenas aug, tomēr inflācijas pieaugumu veicinošie faktori pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies, norāda Āboliņš. Viņš skaidro, ka straujais inflācijas kāpums Latvijā joprojām pamatā ir saistīts ar pārtikas un enerģijas cenu pieaugumu pasaulē. Latvijā pārtikas, elektrības, siltumenerģijas un degvielas īpatsvars patēriņa grozā ir ievērojami lielāks nekā turīgākās ES valstīs, tādēļ Baltijas valstīs inflācija šobrīd ir lielāka nekā eirozonā kopumā.
Pārtikas un enerģijas cenu kāpums decembrī veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no inflācijas Latvijā, bet citās jomās cenu kāpums ir mērenāks, informē Āboliņš. Piemēram, pakalpojumu cenas Latvijā pērnā gada decembrī palielinājās par 3,8% salīdzinājumā ar 2020.gada decembri. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija pēdējos mēnešos ir paātrinājusies, pat neskatoties uz epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, kas Latvijā ir bijuši stingrāki nekā kaimiņos. Tas ir ierobežojis pakalpojumu cenu kāpumu, taču šogad pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, paātrināsies, prognozē ekonomists.
Bezdarbs tuvojas pirms Covid-19 pandēmijas līmenim, un dažādām pakalpojumu nozarēm, piemēram, viesnīcām un ēdināšanai, varētu būt grūti atrast darbiniekus, jo pandēmijas laikā šo nozaru darbinieki ir aizgājuši uz nozarēm, kuras turpināja augt, un jaunu darbinieku piesaistei būs nepieciešams celt algas, skaidro M.Āboliņš.
Viņš norāda, ka šobrīd pacelt cenas ir salīdzinoši viegli, jo cenu kāpuma iemesli nav īpaši jāskaidro, un jauna gada sākums ir labs brīdis, kad to darīt, tādēļ inflācija Latvijā janvārī varētu sasniegt jau 10%. Dabasgāzes cenu kāpums vien kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,5-0,7%, un mēneša ietvaros kopējais cenu pieaugums janvārī varētu pārsniegt 2%, prognozē ekonomists.
Inflācija šobrīd ir lielākais izaicinājums ekonomikā un nozīmīga politiska problēma gan Latvijā, gan pasaulē, atzīst M.Āboliņš. Viņš norāda, ka Latvijā cenas šobrīd aug vienā ātrumā ar algām, bet sociāli mazāk aizsargātākām grupām pirktspēja būtiski samazinās. Vienlaikus enerģijas krīze Eiropā nav beigusies un dabasgāzes, kā arī elektrības nākotnes darījumu cenas arī uz nākamo ziemu ir ļoti augstas. Tādēļ siltumenerģijas tarifi Latvijā varētu turpināt augt.
"Pēc manām aplēsēm, dārgāki energoresursi Latvijas iedzīvotājiem varētu izmaksāt aptuveni 700-900 miljonus eiro gadā. Šobrīd gan tikai sākam saņemt augstos rēķinus un valdībai, visticamāk, būs jādomā par papildus atbalstu. Energoresursu cenas Eiropā gan šobrīd svārstās lielā amplitūdā, taču jau šobrīd ir skaidrs, ka inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 7%," prognozē M.Āboliņš.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pērn decembrī inflācija pieauga no 7,5% līdz 7,9%, tātad krietni lēnāk nekā iepriekšējos piecos mēnešos, kad gada inflācija pieauga par veselu procentpunktu. Taču, atzīst Strautiņš, diemžēl janvārī gaidāms vēl viens cenu kāpuma paātrinājums, jo par 54% līdz pat 93% atkarībā no patēriņa pieaug gāzes tarifi. Vidējā elektrības cena varētu būt līdzīga kā decembrī, taču tiks izjusta jau iepriekš notikušā uzņēmumu izmaksu kāpuma netiešā ietekme.
Runājot par siltuma cenām, visjaunākie pārsteigumi ir bijuši daļēji patīkami, akcentē Strautiņš. "Rīgas siltums" paziņojis par tarifu izmaiņu grafiku, kas rāda, ka centralizēti ražotā siltuma cenu pilsētā līdz pavasarim izdosies noturēt pārsteidzoši zemu, pateicoties iepriekš fiksētajām gāzes izmaksām un tam, ka daļu siltuma ražo ar šķeldu. Strautiņš norāda, ka cena šobrīd ir vēsturiski augsta, taču attiecībā pret pilsētas iedzīvotāju ienākumiem tā ir un paliks daudz zemāka nekā bija 2011.-2014.gadā. Par Rīgas vidējo algu šobrīd var nopirkt par 79% vairāk megavatstundu nekā 2012.gada otrajā pusē, turklāt ir pieaudzis strādājošo un pelnošo cilvēku īpatsvars, tātad vidējie mājsaimniecību ienākumi auguši vēl vairāk.
Savukārt ārpus Rīgas apkurē dominē dažādi kurināmās koksnes veidi, tāpēc nav pamata runāt par visaptverošu maksātspējas krīzi un grimšanu nabadzībā apkures izmaksu dēļ, uzskata Strautiņš. Tomēr ekonomists atzīmē, ka smagi cieš atsevišķas patērētāju grupas, kas mājokļus apsilda ar gāzi vai dzīvo siltumapgādes zonās, kas atkarīgas no gāzes, kā arī tie, kas izmanto siltumsūkņus. Plānoto siltuma cenu kāpumu krasi samazināja Daugavpils, un lielā mērā tas notika tādēļ, ka tur ir uzbūvēta ar šķeldu darbināma katlumāja.
"No vienas puses, gribas aicināt sniegt atbalstu enerģijas cenu krīzē cietušajiem. No otras puses, cenu kāpums sūta lietderīgus signālus par to, kā mājsaimniecībām, uzņēmumiem un pašvaldībām ir jāmaina siltuma ražošanas tehnoloģijas un jāsiltina mājas," uzskata P.Strautiņš.
Viņš piebilst, ka mājsaimniecību labklājības izmaiņas šobrīd nav tikai nelabvēlīgas, un to apstiprina arī pirms dažām dienām publicētie patērētāju noskaņojuma dati. Gan mājsaimniecību vērtējums par savu finansiālo situāciju līdzšinējos 12 mēnešos, gan prognozes nākamajiem 12 mēnešiem decembrī bija virs vēsturiski vidējā rādītāja. Mājsaimniecību vērtējums par savu spēju palielināt uzkrājumus nākamā gada laikā sasniedza visu laiku augstāko līmeni.
"Inflācija pieaug, taču mājsaimniecību ienākumi auga vēl straujāk. Diemžēl jārēķinās ar risku, ka 2022.gada sākumā reālās algas dažus mēnešus samazināsies, kā tas jau ir noticis Igaunijā, kur inflācija decembrī sasniedza 12,2%, arī Lietuvā tā jau ir mērāma ar divciparu skaitli," pauž Strautiņš.
Viņa ieskatā satraucošas ir arī pārtikas cenu kāpuma perspektīvas, ko nosaka gan enerģijas dārdzība, kas ir pieaugoša problēma, gan pārtikas izejvielu biržas cenas, kas pēdējā ceturkšņa laikā kopumā ir stabilizējušās, taču iepriekšējais kāpums vēl pilnībā nav izpaudies attiecībā uz patērētājiem. Strautiņš informē, ka pārtikas patēriņa cenu kāpums jau paātrinās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem decembrī tieši pārtikai bija vislielākā ietekme uz kopējā patēriņa groza dārdzības izmaiņām mēneša laikā. Ja kopējā mēneša inflācija bija 0,4%, tad pārtikas cenas pieauga par 1,5%. Par strauju cenu kāpumu tuvākajā nākotnē brīdina arī ražotāji.
Situācija ir nopietna, bet ne bezcerīga, uzskata Strautiņš, norādot, ka straujais cenu kāpuma sākumpunkts ir brīdis, kad Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja bija labāka nekā līdz šim. 2021.gadā par vidējo neto algu varēja nopirkt par 32% vairāk pārtikas un bezalkoholisko dzērienu nekā pirms pieciem gadiem un par 78% vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Strautiņš skaidro, ka no šī gada sākuma ienākumus ģimenēm ar trīs un vairākiem bērniem ievērojami papildina pabalstu pieaugums, bet mazo algu saņēmējiem nozīmīgs atspaids būs neapliekamā minimuma kāpums. Pirktspējas izmaiņas visnelabvēlīgākās šobrīd ir maz pelnošām mājsaimniecībām bez bērniem, tātad galvenokārt cilvēkiem pirmspensijas vecumā un pensionāriem.
"Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču var būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības - kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem," pauž Strautiņš.
Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne skaidro, ka, salīdzinot ar novembri, inflācijas izaugsme ir nedaudz lēnāka nekā gaidīts - cenu līmenis pieaudzis par 0,4%. Lai gan inflācija 2021.gada nogalē bija ļoti strauja, pērnā gada sākumā redzētā deflācija noteica to, ka 2021.gadā vidēji cenu pieaugums bija salīdzinoši mērens - vien 3,3% apmērā. Orleāne uzskata, ka inflācijas pīķi, visticamāk, sagaidīsim jau janvārī.
Ekonomiste uzsver, ka spējais un noturīgais cenu pieaugums nav vietēju apstākļu raisīts. Decembrī lielāko daļu no cenu līmeņa pieauguma virzīja pieaugums ar mājokli saistītajās izmaksās par 16%, ko veicina Eiropas energoresursu krīze. Decembrī dabasgāzes cenās reģistrētas būtiskas svārstības, taču cenu līmenis joprojām saglabājas augsts. Arī elektrības cenas "Nordpool" biržā saglabājas augstākas, nekā ierasts. Uz laiku samazinātā maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem mīkstinās cenu pieaugumu, taču pirms energokrīzes elektrības cenu līmeni tas nenodrošinās, uzskata Orleāne.
Nākamais būtiskākais inflācijas virzītājs gada izskaņā bija ar transportu saistītās izmaksas (pieaugums par 14,8%), ko virzīja kāpums degvielas cenās par 30,3%, kuras seko pasaules naftas cenām. Decembrī OPEC+ dalībvalstīm neizdevās palielināt ražošanas apjomus pēc iepriekšējās vienošanās, kā rezultātā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu un pasaules naftas cena reģistrēja augšupeju. Arī nemieri Kazahstānā, kas ir viena no OPEC partnervalstīm, veicinājuši pasaules naftas cenas kāpumu.
Orleāne informē, ka ANO pārtikas cenu indekss decembrī neuzstādīja jaunu rekordu - mēneša griezumā reģistrēts kritums, taču gada griezumā vērojams pieaugums par gandrīz ceturtdaļu. Pērn pasaules pārtikas cenas pieaugušas par 28%, kas ir straujākais pieaugums kopš 2007.gada, kad reģistrētā izaugsme bija tikai nedaudz augstāka un sasniedza 30%. Tādēļ arī nav pārsteigums, ka pārtikas cenas Latvijā decembrī pieauga pat par 7,9%. Pēdējo reizi tik strauja pārtikas cenu izaugsme gada griezumā reģistrēta 2011.gadā. Orleāne uzskata, ka šogad, visticamāk, veikalu plauktos redzēsim augstākas pārtikas cenas, it īpaši gada pirmajā pusē.
Lai gan straujš, patēriņa cenu līmeņa pieaugums gada izskaņā Latvijā bijis salīdzinoši mazāks nekā Baltijas kaimiņos, atzīst Orleāne.
Igaunijā reģistrēta 12,2% augsta inflācija - augstākais rādītājs kopš 1990. gadiem, bet Lietuvā cenu līmeņa pieaugums sasniedzis 10,6% - augstākais rādītājs kopš 2008.gada. Baltijas valstis saglabā eirozonas inflācijas līderu pozīciju. Arī gada griezumā abās kaimiņvalstīs inflācija bijusi augstāka - 2021.gada vidējā inflācija abās kaimiņvalstīs sasniedza 4,7%. Tikmēr eirozonā 2021.gadā cenu līmenis bija par 2,6% augstāks, nekā pērn.
"Aktuālās dabasgāzes nākotnes līgumu cenas norāda, ka gaidāms kritums šī gada pavasarī, taču cenu līmenis saglabāsies augsts visu 2022.gadu. No tā izriet augstāki gāzes, elektrības un siltumenerģijas rēķini, nekā ierasts. Straujā vidējās algas izaugsme savienojumā ar augstākiem komunālajiem maksājumiem turpinās veicināt cenu pieaugumu dažādiem pakalpojumiem. Arī preču cenās sagaidāms pieaugums, ko nodrošinās otrreizējie efekti no piegādes ķēžu pārrāvumiem un augošajām enerģijas cenām," prognozē Orleāne.
"Swedbank" prognozē, ka vidējā inflācija šogad sasniegs 6% atzīmi.