“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.
Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.
Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?
Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.
Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.
Protams, rodas jautājums, kāpēc inflācija ir tik augsta. Sākotnējais cēlonis ir meklējams tajā, ka Centrālās Bankas stimuls ekonomikai bija pārāk ilgs un agresīvs. Eirozonā negatīva procentu likme pastāvēja jau no 2014. gada, līdz ar to banku sistēmai un biznesam bija pieejami ļoti lēti naudas resursi, kas lielākoties veicināja aktīvu nevis ekonomikas pieaugumu, ko vēlāk negatīvi ietekmēja Covid-19. Apgrūtināta preču piegāde, kas ierobežoja noteiktu preču pieejamību, izraisīja papildu cenu kāpumu. Tad sākās karš, kas lika kāpt energoresursu cenām, kas attiecīgi ietekmēja arī patēriņa preču cenu celšanos. Nākamais aspekts ir valstu pieaugošie militārie izdevumi, kas lielā mērā tiek finansēti uz parādu rēķina. Negatīvā ziņa ir tā, ka cīņai ar inflāciju vēl joprojām tiek izmantota naudas drukāšana. Piemēram, apkures cenu pieaugumu kompensē pabalsti, elektroenerģijas izmaksas tiek kompensētas ar dažādām mērķētām piemaksām, tiek celtas algas. Izmaksu kompensēšana ar vēl lielāku naudas piedrukāšanu, protams, nevar samazināt inflāciju ilgtermiņā.
Cik ilgi, jūsuprāt, varētu turpināties inflācijas kāpums?
Inflācijas kāpums faktiski ir apturēts, jautājums, vai tas būs noturīgs? Cerību dod centrālo banku rīcība, ceļot procentu likmes, taču likmju celšana patērētājiem ir ne mazāk sāpīga kā inflācija, jo pieaug kredītu un līzingu maksājumi, un atliek mazāk naudas ikdienas un citiem tēriņiem, kas arī ir ”sistēmas” mērķis samazināt inflāciju.
Kā augstā inflācija ietekmējusi LPB Bank darbību un banku darbību kopumā?
LPB Bank aktīvi seko pasaules ekonomikas notikumiem un centrālo banku politikai. Bankas rīcība ir nekavējoša un atbilstoša Eiropas Centrālās bankas (ECB) realizētajai politikai. Protams, negatīvais efekts ir tajā, ka sadārdzinās kreditēšana. Tas ir novērojams visā komercbanku tirgū. Tai pat laikā ar paaugstinātām procentu likmēm ieguldījumu tirgus paliek interesantāks. Potenciālu fiksēta ienākumu (obligāciju, depozītu) investīciju atdeve jau ir lielāka nekā pērn un pašlaik var nopelnīt vairāk par salīdzinoši zemu risku. Vienīgā piebilde, ka fiksēta ienākuma finanšu instrumentu atdeve vairumā drošu instrumentu būs vienalga zemāka nekā esošā inflācija. Kāpēc tā? Tādēļ, ka ECB refinansēšanas likme, neskatoties uz vēsturē straujāko likmju celšanu, ir aptuveni divas reizes zemāka nekā inflācija.
Jāatzīmē, ka LPB Bank, galvenokārt, fokusējas uz e-komercijas un FinTech pakalpojumiem. Taču arī klasiskais banku serviss ir pietiekami attīstīts un veiksmīgi strādā. Šis biznesa modelis ļauj bankai būt stabilai arī krīzes apstākļos, jo e-komercijas pakalpojumam ir fiksēta komisijas maksa nevis procentu ienākumi. Mēs esam pilnīgi droši, ka e-komercija turpinās attīstīties visā pasaulē, kas vēl pastiprinās mūsu priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Otrais stabilitātes garants ir kvalitatīvi ieguldījumi finanšu instrumentos un diversificētos aizdevumos klientiem, kad, augot tirgus likmēm, palielinās procentu ienākumi no aizdevumiem.
Kopumā banku uzdevums krīzes laikos ir sabalansēt savu aktīvu un pasīvu bāzi, nezaudēt spēju nopelnīt mainīgajos tirgus apstākļos un pielāgoties jaunai nozares regulācijai (piemēram, ir zināms, ka Latvijā bija un ir ļoti stingra AML politika). Makroekonomisko notikumu rezultātā augot procentu likmēm un inflācijai, kredītņēmējiem būtiski pieaug izmaksas, kā rezultātā tas ietekmē Latvijas kredītņēmēju maksātspēju. Jāņem vērā, ka arī bankām resursu cena pieaug. Ja pirms 10 gadiem komercbankas varēja aizņemties līdzekļus Latvijas Bankā ar 0% likmi, tad tagad šī likme ir 4% un, visticamāk, pieaugs.
Kā un vai izmainījusies klientu uzvedība pēdējā gada laikā?
Ja mēs runājam par kreditēšanu, tad Latvijā kopumā klienti ir piesardzīgi, ņemot kredītus. Mums vēsturiski ir bijis tā, ka riska uzņemšanās Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz zemāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Tas redzams arī kredītu statistikā: gan Igaunijā, gan Lietuvā izsniedz vairāk kredītu nekā Latvijā. Tas neapšaubāmi ir saistīts ar fizisko personu ienākumu struktūru, ar biznesu kā tādu un ar risku uzņemšanos. Mēs redzam, ka arī biznesa aktivitāte mums ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Izvērtējot kredītprojektus, bankas Latvijā pārsvarā pieņem lēmumu atteikt kredīta izsniegšanu, jo vienam trūkst nodrošinājuma, otram projekti izskatās grūti realizējami un riskanti, tāpēc bankas labprāt izsniedz kredītus tikai tiem uzņēmumiem, kas varētu iztikt arī bez kredīta.
Kādas tendences mūs sagaida banku sektorā un finanšu tirgos?
Mēs esam ierauti pārmaiņu laikā. Tomēr, skatoties nākotnē, es loloju optimismu par to, ka mēs spēsim pārvarēt izaicinājumus. Nauda joprojām būs spēks, kas virza pasauli uz priekšu – cilvēki vēlēsies pelnīt un dzīvot arvien labāk, celt augstākas mājas un pirkt jaunākas mašīnas. Es ceru, ka mēs turpināsim attīstīties un strādāt kopā, lai radītu labākas iespējas un piepildītu savus sapņus par labāku nākotni. Un šajā nākotnē es redzu vairākas tendences, kas skars banku un finanšu nozari:
- tehnoloģiju uzņēmumi un nozare turpinās būt pieauguma līderi finanšu tirgos, jo digitālā ekonomika un tehnoloģiju pakalpojumi turpina augt. Arī bankas aktīvi strādā pie digitālās transformācijas, iekļaujot un attīstot jaunus digitālus un attālinātus pakalpojumus, tai skaitā iesaistot mākslīgo intelektu un pielāgojoties klientu vajadzībām. Šis process noris strauji, un banku digitālā klātbūtne turpinās kļūt arvien svarīgāka finanšu nozarē;
- kriptovalūtu tirgus, tostarp Bitcoin, Ethereum un citu alternatīvo valūtu tirgus turpinās augt, jo arvien vairāk investoru un institucionālo spēlētāju redz to kā perspektīvu ieguldījumu;
- vairākas valstis ir sākušas izvirzīt ideju par pāreju uz digitālu valūtu un atteikšanos no skaidras naudas. Šāda pāreja varētu dot priekšrocības, piemēram, ātrāku maksājumu izpildi un efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Tomēr tāpat kā jebkurš pārejas process, tas var radīt arī dažas problēmas, piemēram, digitālo valūtu drošības un privātuma jautājumos. Turklāt, ja kāda valsts ieviestu digitālu valūtu, tas varētu radīt izaicinājumus starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un valūtas kursiem;
- saistībā ar klimata pārmaiņām un pieaugošo interesi par vides aizsardzību, zaļo tehnoloģiju un atjaunojamajiem enerģijas avotiem nozare turpinās augt.
Tāpat bankas arvien vairāk pievērš uzmanību arī klientu uzņēmējdarbības stratēģijai, un ir gatavas izsniegt kredītus tiem uzņēmumiem, kas ievieš ESG politikas un aktīvi seko līdzi zaļajam kursam. Tādējādi uzņēmumi, kas strādā pie vides un klimata aizsardzības un uzņēmējdarbības ilgtspējas, varēs gūt finansiālu atbalstu no bankām ar labākiem nosacījumiem.
