Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde,20.07.2020

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

EK plāna pirmais instruments ir jau ierastais Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets (Multiannual Financial Framework jeb MFF) 2021.-2027. gadam 1,1 triljona eiro apmērā. Jaunā MFF ietvaros Latvijai pieejamā finanšu aploksne varētu būt līdzīgā apjomā kā esošajā periodā 2014.-2020. gadam, t.i., nedaudz virs 7 miljardiem eiro. Instruments ir zināms, bet vienošanās par MFF sadali uz 7 gadiem parasti ir garš un sarežģīts process, jo katra dalībvalsts, Latvija tajā skaitā, pie sarunu galda mēģina panākt labāko darījumu.

Jaunums EK plānā ir ekonomikas atveseļošanas fonds Next Generation EU (Nākamās paaudzes ES), kas veidots, lai mazinātu Covid-19 krīzes radītos postījumus un “sagatavotu labāku nākotni nākamajai paaudzei”. Vēsturiskā atkāpe šim priekšlikumam ir Francijas un Vācijas līderu paziņojums šā gada 18. maijā par 500 miljardu eiro lielu grantu fonda izveidi, lai finansētu no pandēmijas smagi cietušās ES ekonomikas restartēšanu.

Šo iniciatīvu pozitīvi novērtēja arī ECB, turklāt norādot, ka tik liela šoka mazināšanai, kas skāris gan veselības, gan ekonomikas jomu, monetārajai un fiskālai politikai ir jāstrādā kopā, lai varētu stabilizēt finanšu tirgu, veicināt uzņēmumu likviditāti un nodrošināt atbalstu mājsaimniecībām. Tomēr vācu un franču idejai iebilda fiskāli konservatīvo valstu četrinieks, primāri noraidot ES parādzīmju emitēšanu fonda izveidei, un uzstājot, ka palīdzību krīzē skartajām dalībvalstīm vajadzētu piedāvāt caur subsidētiem aizdevumiem.

Neskatoties uz ierunām (vai varbūt ņemot tās vērā), EK pēc nedēļas prezentēja savu redzējumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, tajā skaitā Next generation EU (turpmāk – NextGen) fondu. Tā ietvaros 2/3 no 750 miljardu eiro budžeta dalībvalstīm tiktu piedāvātas grantu formā, iedvesmojoties no Francijas un Vācijas priekšlikuma, bet 250 miljardu eiro būtu pieejami kā aizdevumi, ja nepieciešams. Lai īstenotu jauno instrumentu, EK plānoja aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos.

Šobrīd Eiropa jau vairāk nekā 4 mēnešus ir Covid-19 krīzē, un atbalsts smagi skartajām valstīm ir nepieciešams tagad. Tomēr vienošanās dalībvalstu starpā par to, kā darbosies jaunais ekonomikas atveseļošanas instruments, pagaidām nav. Vācijas prezidentūras vadībā to cer panākt rudenī, bet pagaidām disputu centrā ir fonda lielums, īstenošanas instrumenti un nosacījumi.

Sarunas, pirmkārt, sarežģī jau mantotais iebildums pret kopējo ES parādzīmju emitēšanu, kā arī neskaidrība, par to, kā dalībvalstis aizņemtos līdzekļus atmaksās. EK rosinātie priekšlikumi, starp citu, ietver jaunu Eiropas līmeņa nodokļu ieviešanu (piemēram, digitālais vai nepārstrādātās plastmasas apjoma nodoklis) un augstākas dalībvalstu iemaksas ES budžetā (Latvijas iemaksu – ieņēmumu attiecībā 2018. gadā bija 1eur:5eur).

Papildu iebildumi no dalībvalstīm ir par NextGen finansējuma sadalīšanu: pirmkārt, granti, ko atbalsta Francija, Vācija, Itālija u.c. Dienvideiropas valstis, vai lielāks aizdevumu īpatsvars, uz ko uzstāj Nīderlande, Zviedrija, Austrija. Otrkārt, finansējuma “atslēga” jeb formula, saskaņā ar kuru aprēķināms dalībvalstij pieejamais finansējums. Šobrīd tās pamatā ir divi elementi: iekšzemes kopprodukts (IKP) un bezdarba līmenis. Baltijas valstis līdz ar Čehiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju ir satraukto austrumeiropiešu grupā par bezdarba nozīmību. Piemēram, pēc pašreizējā EK piedāvājuma Ungārijai no fonda būtu pieejams 6,1 miljards eiro grantos, bet pēc iedzīvotāju skaita līdzīgajai Portugālei – 12,9 miljardi eiro, jo bezdarbs tajā ir augstāks. Treškārt, nav skaidru nosacījumu, uz kuru pamata finansējums tiks piešķirts: konkrētu reformu veikšanai vai vispārējiem attīstības plāniem. Skeptiskākās dalībvalstis norāda, ka EK arī iepriekš ir bijuši ekonomikas veicināšanas instrumenti ar papildfinansējumu, piemēram, Investīciju jeb Junkera plānu (2015). Tomēr tā nav bijusi veiksmīga atbilde uz investīciju deficītu Eiropā, jo nav bijis sagaidāmo rezultātu metrikas.

Tikmēr – saskaņā ar esošo EK piedāvājumam – Latvijai no ekonomikas atveseļošanas fonda NextGen grantos varētu būt pieejami aptuveni 2.9 miljardi eiro un aizdevumos līdz 1.6 miljardi eiro. Kopā tie ir 4,5 miljardi eiro, kas ir vismaz 4 x lielāks apjoms, kā Latvija sākotnēji gaidīja. Līdz ar to sajūsmai ir sekojusi apjausma par daudzkārt lielākiem izaicinājumiem. Pagaidām jaunais NextGen piešķir dalībvalstīm salīdzinoši lielu brīvību, bet arīdzan atbildību krīzes pārvarēšanas pasākumu izvēlē. Instrumentam ir šādi galvenie elementi:

Plašs tēmu loks:

visam pāri “zaļāka un digitālāka Eiropa”, bet kopumā politiskās prioritātes NextGen būs tādas pašas kā MFF, t.i., aptver gandrīz visas jomas;

Šaurs laika rāmis: līdz 2022.gada beigām vismaz 60% no pieejamā grantu finansējuma ir jābūt noslēgtiem līgumos, pārējais līdz 2024. gada beigām.

Laikus neapgūto finansējumu pārdalīs citām dalībvalstīm;

Ātra plānošana: līdz 2021. gada aprīlim ir jāizstrādā un EK jāiesniedz pielāgotais valsts ekonomikas atveseļošanas plāns, ko varēs precizēt līdz 2022. gada aprīlim;

100% ES finansējums: projekta izdevumi var tikt pilnībā segti no ES, tomēr, ja projekts nesasniedz mērķus, tad projekta izmaksas paliek uz valsts (t.sk. pašvaldību) budžeta, tātad citu jomu rēķina.

Tādēļ ieguldījumi jāizvēlas apdomīgi. Tātad – Latvijai ir aptuveni pusgads, lai izdomātu, kur gudri investēt EK piedāvāto finansējumu, pieņemot, ka EK piedāvājums tiek apstiprināts bez būtiskiem labojumiem. Kopā ar esošo RailBaltic plānu, ES finansējums tuvākajos gados Latvijā var sasniegt 12 miljardu eiro, ar kuru palīdzību var veicināt to, ka pēc 10 gadiem Latvijas ekonomika ir konkurētspējīga un iederīga arī modernizētajā Eiropā. Tikmēr Francija ir jau paziņojusi, ka ieguldīs auto industrijā, lai veicinātu nozares pāreju uz elektromobiļu ražošanu un kļūtu par vadošo “tīro transportlīdzekļu” ražotāju Eiropā. Sadarbojoties Vācijas un Francijas investīciju padomēm, tiek plānots attīstīt mākslīgās inteliģences stratēģiju.

Eiropā tiek runāts arī par vietējiem nodrošinājumiem stratēģisko resursu vajadzībām, piemēram, medicīnas iekārtu, zāļu un sejas masku ražošana. Uz to norāda arī EK pētījums par potenciālajām investīciju jomām [22], līdztekus digitalizācijai, inovācijām un investīcijām. Šādi dalībvalstu plāni visdrīzāk mainīs esošās ražošanas ķēdes. Līdz ar to Latvijai tas var nozīmēt zaudēt daļu ražošanas (piemēram, auto detaļu ražošanā), ja laikus nepārorientējas, vai potenciāli iegūt jaunus noieta tirgus.

Tikmēr Latvijā, tāpat kā ES, ir bijuši izstrādāti un arī šobrīd ir jauni, aktuāli ekonomikas attīstības vai atjaunošanas plāni [23]. Tomēr IKP uz personu (pēc PPP) joprojām sasniedz tikai 69% no ES vidējā (2019), ar Baltijā zemāko rādītāja pārmaiņu tempu pēdējā desmitgadē: attiecīgi Latvija +9 pp, Igaunija +14 pp, Lietuva +18 pp. Tikmēr EK novērtējums par Atveseļošanas fonda ieguldījumu ietekmi uz ekonomiku, mobilizējot projektus 2021. un 2022. gadā, ir robežās no 1 pp līdz 2,25 pp klāt pie reālā IKP pārmaiņu tempa (salīdzinājumā ar bāzes scenāriju). Vienlaikus samazinot parāda līmeni pret IKP robežās no 0.5pp līdz 3.25pp līdz 2024. gadam zema parāda līmeņa valstu grupā, t.sk. Latvija.

Kādās jomās ES finansējums varētu nest vislielāko ieguvumu Latvijas ekonomikai nākotnē?

Atbilde, protams, nav viennozīmīga. Tomēr ir kritēriji un iestrādes, kas ļauj pieņemt, ka vieniem pasākumiem atdeves un izaugsmes potenciāls ir augstāks kā citiem, jo spēja operatīvi investēt šoreiz būs kritiska. Horizontāls redzējums: atbalstīt produktu komercializāciju, ražošanas modernizāciju un cilvēkresursu attīstību.

Tikmēr nozaru skatījumā tālāk tiktu izsvērti trīs priekšlikumi Ekonomikas atveseļošanas fonda investīciju virzieniem Latvijā (bet saraksts nav galīgs):

1. Investīcijas nozarēs ar zemu importa komponenti: piemēram, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitālās tehnoloģijas, izglītība, veselība, kā arī būvniecība.

Uz digitālās izaugsmes potenciālu Latvijā ir norādījuši daudzi, arī Ārvalstu investoru padome. Šobrīd visattīstītākās digitālās ekonomikas ES valstu vidū (saskaņā ar EK digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI)), ir Somija, Zviedrija un Dānija. Latvija šajā indeksā 2020. gadā ir noslīdējusi uz 18. vietu, kritums ir par 3 vietām salīdzinājumā ar pērnā gada vērtējumu. Galvenie DESI 2020 klupšanas akmeņi, kurus varētu risināt ar publisko investīciju palīdzību Latvijā, ir šādi:

Zema digitālo tehnoloģiju integrācija biznesa procesos, t.i., uzņēmēji nepietiekami izmanto digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Snieguma rādītājs Latvijā pamazām uzlabojas, bet joprojām esam 23. vietā;

Zems sniegums cilvēkkapitāla rādītājā, t.i., zems iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmenis un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistu īpatsvars, kas Latvijā ir tikai 1,7 % no kopējā nodarbināto skaita (vidējais rādītājs ES ir 3.9 %). Tātad pamatā DESI 2020 norāda uz nepieciešamību attīstīt cilvēkresursus un mainīt domāšanu. IKT speciālistu sagatavošanas un digitālo prasmju paaugstināšanas jomā ir iespējams vienlīdz attīstīt augstskolu programmas un starpdisciplinārus kursus mūžizglītības vai karjeras attīstības jomā, sniedzot uzņēmumu vadītājiem un darbiniekiem zināšanas un prasmes dažādu biznesa procesu digitalizācijai un automatizācijai.

Savukārt sabiedriskajā sektorā tālāka digitālo tehnoloģija integrācija, sekmējot programmu “spēju sarunāties”, padarītu efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, piemēram, vēl ātrāka uzņēmumu un iedzīvotāju gada pārskatu iesniegšana, nedublējot Uzņēmumu reģistra (UR) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošos datus, vai arī centralizēta veselības datu uzkrāšana (ērču potes, recepšu zāles, aprūpe utt.).

Savukārt labi novērtēta DESI 2020 ietvaros ir publisko e-pakalpojumu esamība un platjoslas interneta pārklājums Latvijā. Abiem rādītājiem problēma drīzāk ir tālākas pieejamības vai pieprasījuma pusē, nevis piedāvājuma. Tikai 38% mājsaimniecību abonē vismaz 100 Mb/s platjoslas savienojumu [28]. Savukārt ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta [29]. Abiem faktoriem, iespējams, problēma ir “pēdējās jūdzes” jeb pieslēgumā līdz gala lietotājam, bet kopumā tas negatīvi ietekmē spēju pilnvērtīgi īstenot kompetenču izglītības pieeju Latvijā.

Savukārt publisko e-pakalpojumu vidē pieejamus risinājumus, saskaņā ar "Eurostat" novērtējumu 2019. gadā 20% aptaujāto Latvijā nav izmantojuši, “jo tas nav bijis obligāti», savukārt pavisam niecīgs skaits respondentu sniedza atbildes, ka pakalpojums vispār nav bijis pieejams. Šo iespēju neizmantošana savukārt nosaka, ka nepieciešams uzturēt augstāku nodarbināto skaitu valsts sektorā, t.sk., lai nodrošinātu klātienes konsultācijas. Koronavīrusa pandēmijas ietekmē 2020. gadā Latvijas sabiedrības digitalizācija līmenis, visdrīzāk, ir palielinājies. Tomēr progresu ir piedzīvojušas arī pārējās ES dalībvalstis. Līdz ar to kāpums DESI 2021 varētu nesekot, tomēr ieguvums ir gudrāka un efektīvāka saimniekošana Latvijā, vienlaikus rādot paradumu maiņas potenciālu.

Pasaule nenovēršami digitalizējas, un tas nozīmē pieprasījumu pēc aizvien efektīvākiem pakalpojumiem tuvāk dzīves vietai. Tādējādi ES Atveseļošanas fonda investīciju plānā Latvijā varētu runāt arī par Viedo pilsētu (Smart city) attīstību, kas, starp citu, ietver viedo mobilitāti, enerģiju, ēkas, veselību, izglītību un citus pakalpojumus. Saskaņā ar KPMG pētījumu digitālo tehnoloģiju pieejamība ir viena no iespējām, kā uzlabot, piemēram, komunālo pakalpojumu piegādi pilsētās. Viedo ūdens mērītāju ieviešana Toronto, Kanādā ir ļāvusi pāriet uz caurskatāmāku rēķinu sagatavošanas modeli, kā rezultātā sūdzības par ūdens mērītāju problēmām ir būtiski samazinājušās. Domāju, ka līdzīgas ērtības un efektivitāte ir ienākusi arī Latvijā līdz ar viedo elektrības (dažviet arī siltumapgādes) skaitītāju ieviešana, tomēr šādi viedizēti ir 60% objektu Latvijā, un process būtu turpināms.

Tikmēr nemainot gadsimtiem seno pieeju pilsētu infrastruktūras attīstībā, tiek atbalstīts problēmu cēlonis lietām, ko ar otru roku tiecamies risināt – pilsētas kļūst lielākas, garākas, sastrēgumi pieaug, ietekme uz vidi pasliktinās. Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā (Jūnijs 2020 norādīts, ka pilsētās ceļu transports ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju cēloņiem, turklāt sastrēgumi sabiedrībai izmaksā miljardus. Pastāv spēcīga saikne starp ilgtspējīgāku pilsētu mobilitāti un ekonomisko izaugsmi.

2009. gada "Reason" fonda pētījumā norādīts, ka pāreja uz brīvas plūsmas satiksmi varētu palielināt darba ņēmēju produktivitāti reģionos ar lielu satiksmes pārslodzi pat līdz 30 %. Tomēr auto ceļu kapacitātes palielināšanai ir spirāles efekts. Tas rada intensīvāku satiksmi un līdz ar to jaunus sastrēgumus. Tāpēc risinājums mobilitātes paaugstināšanai ir drīzāk meklējams citās, viedākās un videi draudzīgākās pieejās, piemēram, velo un elektro transports, visa veida sabiedriskā transporta integrācija pilsētas plūsmā u.tml.

Savukārt būvniecība ir joma, kur līdzekļus var ieguldīt daudz un ātri. Jau iepriekš ticis ziņots, ka kopējais finansējuma deficīts ceļu jomā lēšams ap 4 miljardiem eiro. Savukārt novecojušu mājokļu fonda dēļ personu īpatsvars, kas dzīvo mājokļos ar būtiskiem bojājumiem 2018. gadā Latvijā bija trešais augstākais ES, un tas mazina arī iedzīvotāju mobilitātes iespējas, tādējādi arī darba tirgus attīstību, īpaši reģionos.

Tomēr, tā kā ES Atveseļošanas fonds būs pieejams visā Eiropā, arī kaimiņvalstīs, tad, mobilizējot NextGen līdzekļus šajā virzienā, būvniecības nozare Latvijā ātri atdursies pret augšējo jaudu robežas. Tā ietekmē pieaugs cenas un uzbūvēt varēs mazāk kā citos apstākļos. Turklāt ēkas vai citi tamlīdzīgi instrumenti būtiski neuzlabos ekonomikas izaugsmes iespējas nākotnē, ja nepiešķirs nozīmi energoefektivitātei un alternatīviem energoresursiem (pasīvās mājas, saules kolektori vai tamlīdzīgi). Tikmēr ieguldījumi būtu virzāmi kritiski svarīgas infrastruktūras attīstībai, arī IT sektoram, piemēram, platjoslas interneta pieslēgumu nodrošināšanai līdz gala patērētājam, kā arī uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras pilnveidei, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kā arī, lai sekmētu investīciju piesaisti Eiropas stratēģisko nozaru/rezervju projektos.

2. Investīcijas nozarēs ar potenciāli augstu pievienoto vērtību. Latvijā izceļas, piemēram, kokrūpniecība un produkti no meža biomasas, viedo būvmateriālu ražošana, elektronisko iekārtu ražošana.

Katrā nozarē ir potenciāls ražot gan zemas, gan arī augstas pievienotās vērtības produktus. Tikmēr kolēģis Uldis Rutkaste ir izpētījis, ka Latvijā kokrūpniecība, būvmateriālu ražošana un elektronisko iekārtu ražošana izceļas uz citu fona ar to, ka tās spējušas straujāk nekā pārējās Latvijas nozares pietuvoties atbilstošo jomu produktivitātes līmeņiem Eiropas pārtikušajās valstīs. To sasniegtā pievienotā vērtība, rēķinot uz vienu darbinieku, jau pietuvojusies 40% no atbilstošā attīstīto valstu rādītāja. Tātad vismaz trijās nozarēs ir izveidoti labi pamati turpmākai attīstībai, kas būtu jāizmanto Latvijas labā.

Tomēr, ja būvmateriālu un elektronikas/elektrotehnikas ražošana ir vidēju un augstu ienākumu nozares, tad kokrūpniecība kopumā ir zemu ienākumu joma. Tikmēr, ņemot vērā Latvijā pieejamos resursus, uzkrāto pieredzi, zināšanas un attīstītu industrijas bāzi, kokrūpniecības potenciālu ir iespējams stiprināt, papildus ieguldot pētniecībā. Tas kopumā radītu labvēlīgus priekšnoteikumus bioekonomikas inovatīvu produktu attīstībai Latvijā no meža biomasas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) institūta pētījumā “Meža biomasa – jauni produkti un tehnoloģijas”, identificējot perspektīvākos inovatīvos produktus, kurus varētu ražot Latvijā, ir norādīts uz trīs produktiem ar augstu pievienoto vērtību:

tekstilšķiedra no koksnes (īpaši liocels, kam ir labāka nodilumizturība kā viskozei, turklāt ražošanas process apkārtējai videi ir mazāk apgrūtinošs); ksilāns un tā atvasinājumi (salda viela, ko izmanto pārtikā un farmācijā; Austrija un Somija kā veiksmes stāts) bioeļļa (Ziemeļvalstīs ir attīstīts bioenerģijas sektors); Šiem trim bioproduktiem ir arī vislielākais komercializācijas potenciāls. Piemēram, augoša farmaceitiskās industrijas pieprasījuma rezultātā ksilola tirgus apjoms ik gadu pieaug par 3–4%, bet Latvijā ksilitolu neražo un neimportē.

3. Ieguldījums cilvēkkapitālā, piemēram, izglītības (arī mūžizglītības, karjeras izglītības u.tml.) un veselības jomas.

Izglītība un veselība ir horizontāli instrumenti, no kuru attīstības labumu gūst visa ekonomika. Pie digitalizācijas priekšlikumiem jau rakstīju par IKT speciālistu un digitālo prasmju paaugstināšanas iespējām, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju Eiropā. Tikmēr nākotnes izaicinājumus Latvijai metīs ne tikai modernizācija, bet arī demogrāfijas pārmaiņas. Saskaņā ar EK ziņojumu par Demogrāfijas pārmaiņu ietekmi Latvijā jau tuvāko 10 gadu laikā par 16% samazināsies darbspējīgo iedzīvotāju skaits, vidējam dzīves ilgumam turpmāk pieaugot vidēji par 3 gadiem desmitgadē. Tas nozīmē, ka esošajam darbaspēkam jākļūst produktīvākam, lai spētu uzturēt ekonomiku. Savukārt veselības aprūpei – efektīvākai, lai varētu nosegt gan ilgākas un plašākas veselības aprūpes vajadzības, gan palielinātu kvalitatīvas dzīves gadus, tādējādi sekmējot iespēju darba tirgū saglabāt vairāk cilvēku.

Turklāt, domājot par horizontālo nozaru attīstību, atgādināma ir arī iepriekš minētā iespēja Latvijai iesaistīties Eiropas stratēģisko nozaru/rezervju projektos. Eiropa meklēs jaunas ražošanas vietas tuvāk mājām, un Latvijai ir potenciāls šis investīcijas piesaistīt, ja ieguldīsim savos cilvēkresursos. Saskaņā ar Ārvalstu investoru novērtējumu izglītības un zinātnes kvalitāte 2019. gadā tika novērtēta ar “2.7” (5 punktu skalā), bet vadības līmeņa darbaspēka pieejamību ar “3.1”. Turklāt šie ir vieni no kritiskāk novērtētajiem investīciju klimata rādītājiem. Par izglītības nozares vajadzībām un attīstības virzieniem makroekonomika.lv vietnē pieejama rakstu sērija “Par izglītību: no viduvējības uz izcilību”.

Tikmēr ieguldījums cilvēkresursos nozīmē arī analītiskās kapacitātes stiprināšanu Latvijā, atbalstot pētījumus gan universitāšu institūtu ietvaros, gan neatkarīgu domnīcu līmenī. Tas veicinātu stratēģisku un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšu, kuru ietekme stiepjas ārpus viena politiskā cikla.

EK Ekonomikas atveseļošanas fonda potenciālie investīciju virzieni, kas minēti šajā rakstā, nav vienīgie iespējamie. Tikmēr ir skaidrs, ka 12 miljardu eiro Latvijai nesīs gan strukturālas, gan makroekonomiskas implikācijas. Lai novērstu investīciju burbuli un sekmētu stabilitāti, svarīgi ir nodrošināt ne tikai gudru ieguldīšanu, bet arī sasaisti starp NextGen investīcijām (2021. – 2024.) uz MFF (2021. – 2027.), jo stratēģisku un lielu projektu īstenošana, visdrīzāk, būs ilgāka kā līdz 2024. gadam.

Noslēdzot rakstu, jāsaka, ka EK ir tikusi kritizēta par lēnu startu Covid-19 krīzē. Tomēr tālākā reakcija ir bijusi salīdzinoši ātra un apjomīga – gan Ekonomikas atveseļošana plāns, gan valsts atbalsts regulējuma pārmaiņas, gan fiskālās disciplīnas prasību mīkstināšanā. Jautājums ir par dalībvalstu spēju vienoties, tomēr kopumā ir vērojama izpratne un vēlme iet šo ceļu kopā. To, vai EK piedāvājums būs bijis vēsturisks, varēsim vērtēt pēc 20 gadiem, tomēr EK priekšlikums ir potenciāli nozīmīgs instruments Eiropas un Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Arī turpmākais laiks solās būt interesants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas

LETA,17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie iedzīvotāji ar Covid-19 sertifikātu varēs pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem bez mājsaimniecību skaita ierobežojuma, pirmdien preses konferencē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie varēs pulcēties privātos pasākumos ārtelpās un iekštelpās, nepārsniedzot 20 cilvēku, taču mājsaimniecību skaits nav ierobežots. Pasākumos, kur pulcējas vakcinētie vai Covid-19 pārslimojošie, var neievērot drošības pasākumus, piemēram, var nelietot sejas aizsargmasku, neievērot divu metru distanci.

Pavļuts skaidroja, ka cilvēku skaits privātajos pasākumos atšķirībā no publiskajiem tiek ierobežots, jo publiskā pasākuma rīkotāji norīko atbildīgo, kas pārbauda Covid-19 sertifikātus pret Covid-19 vakcinētajiem, pārslimojošiem vai personām, kas veikušas Covid-19 testu.

Iedzīvotāji bez Covid-19 sertifikāta joprojām varēs pulcēties privātos pasākumos, līdz desmit cilvēkiem no divām mājsaimniecībām. Tāpat šīs personas var pulcēties privātos pasākumos līdz 20 cilvēkiem ārtelpās, neierobežojot ietverto mājsaimniecību skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki arī ar negatīviem Covid-19 testiem

Db.lv,10.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15.jūnija publiskus pasākumus varēs apmeklēt arī cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu. Savukārt bērniem līdz 12 gadu vecumam, lai apmeklētu pasākumus kopā ar vecākiem, tests nebūs jāveic. Šādos pasākumos būs jāievēro noteiktas drošības prasības, informē Veselības ministrija.

Jau šobrīd ir noteikti dažādi izņēmumi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā.

Šodien, 10.jūnijā, Ministru kabinets lēma dot iespēju publiskus pasākumus apmeklēt arī cilvēkiem, kuriem ir negatīvs Covid-19 tests, un vecākiem ar bērniem.

Kas varēs no 15.jūnija apmeklēt publiskus pasākumus, piemēram, koncertus, kino, teātra izrādes u.tml?

No 15.jūnija, uzrādot digitālo Covid-19 sertifikātu, publiskus pasākumus varēs apmeklēt cilvēki, kuri:

• ir vakcinējušies pret Covid-19;

• ir pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19;

• pēdējo 48 stundu laikā ir veikuši Covid-19 testu un tas ir negatīvs;

• pēdējo 6 stundu laikā ir veikuši Covid-19 ātro antigēna testu un tas ir negatīvs;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA,11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA,30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists,29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA,11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Covid-19 atbalsta programmās nav ievērota konsekventa pieeja atbalsta saņēmēju publiskošanai

LETA,24.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Imunizācijas valsts padome atbalsta 5-11 gadus vecu bērnu vakcināciju pret Covid-19

LETA,01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klātienē strādājošajiem vismaz divas reizes nedēļā būs jāveic Covid-19 tests

LETA,23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore,27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv,16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru