Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

Visbiežāk epidemioloģiskās drošības pasākumus pārkāpj "čupojoties automašīnās", otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā kopumā VP konstatēja 1225 pārkāpumus, no kuriem 752 saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem.

VP sodījusi iedzīvotājus par pulcēšanās pārkāpumiem - kopumā 752 pārkāpumi. Pēc Ruka skaidrotā, galvenokārt pulcēšanās pārkāpumi konstatēti, kad iedzīvotāji no vairākām mājsaimniecībām pārvietojas vienā transporta līdzeklī.

Savukārt 215 gadījumos personas sodītas par neaizpildītu anketu "Covidpass" sistēmā.

Komentējot raksturīgākos pārkāpumus, Ruks norādīja, ka galvenokārt pārkāpumi saistīti ar "draudzīgu čupošanos automašīnās", jauniešu pulcēšanos pie degvielas uzpildes stacijām un citās vietās.

Ruks secināja, ka lielākā daļa epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpēju ir jaunieši, bet VP pārkāpumus konstatē arī citu vecuma grupu rīcībā.

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Valsts prezidentu Egilu Levitu neapmierina valdības lēmumi uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus Covid-19 ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās.

Intervijā LTV "Rīta panorāmai" Levits pauda nostāju, ka līdz ar Covid-19 omikrona paveida izplatīšanos sabiedrībai ir jābūt daudz piesardzīgākai un jāatturas no plašas pulcēšanās Ziemassvētkos un Jaungadā. Viņa skatījumā, valdībai šajā nolūkā vajadzēja noteikt ierobežojumus, vienlaikus E.Levits atzīmēja, ka neviens nav spiests izmantot jaunās iespējās un cilvēki paši var pieņemt lēmumus nepulcēties.

Bāri un izklaides vietas varēs strādāt Jaungada naktī, tirdzniecības centri būs atvērti brīvdienās 

Jaungada naktī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie...

Kopumā valdības vakardienas lēmumus par atvieglojumiem Levits neatbalsta un aicina ikvienu atturēties no pavērto iespēju izmantošanas.

Jaunais omikrona variants ir daudz lipīgāks, tāpēc ierobežojumiem būtu jābūt stingrākiem, savu nostāju pamatoja Levits.

Prezidenta vērtējumā, pandēmijas pārvarēšanas laikā valdība jau divas reizes ir piedzīvojusi situācijas, kad tā nokavēja ar ierobežojumu ieviešanu, un viņam ir bažas, ka tagad Krišjāņa Kariņa (JV) valdība riskē ar šādu pat scenāriju trešo reizi.

Levits pieļāva, ka valdība nepieņem stingrākus ierobežojumus, jo bažījas par savu popularitāti.

Runājot par to, kā panākt augstāku vakcinācijas aptveri, īpaši riska grupās, Levits pauda viedokli, ka nepieciešami stingri ierobežojumi attiecībā uz nevakcinētajiem, lai samazinātu viņu kontaktu iespējas.

Prezidenta vērtējumā, vakcīnu pieejamības jomā Latvijā esot darīts "viss vai gandrīz viss", bet vēl jāturpina darbs pārliecināšanas jomā.

Vairākas pasākumu nozares organizācijas valdībai, Kultūras, Ekonomikas un Veselības ministrijām, kā arī Konkurences padomei un Valsts policijai nosūtījušas vēstuli, aicinot novērst negodīgu konkurenci un tirgus kropļošanu saistībā ar pulcēšanās ierobežojumu kontroli.

Pašnodarbināto mūziķu biedrības (PMB) mājaslapā publicētā informācija liecina, ka organizācijas lūdz līdz 12.jūlijam vienoties par saprotamu, visiem pasākumu rīkošanas tirgus spēlētājiem vienlīdzīgu noteikumu izsludināšanu, nepieļaujot negodīgas konkurences veidošanos un tirgus kropļošanu.

Vēstuli bez PMB parakstījuši arī Latvijas pasākumu nozares speciālistu platformas "Latvijas Pasākumu forums" direktors Mārcis Gulbis, Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības "Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke un Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas valdes loceklis Jānis Zvirbulis.

Zviedrijas valdība pirmdien nodevusi atklātībai likumprojektu, kas paredz paplašināt tās pilnvaras Covid-19 pandēmijas apkarošanai.

Līdz šim Zviedrija, izpelnoties pretrunīgus vērtējumus, jaunā koronavīrusa izplatības apturēšanā centusies izvairīties no piespiedu pasākumiem, taču jaunais likumprojekts paredz valdībai piešķirt tiesības slēgt uzņēmumus, veikalus un sabiedrisko transportu.

Tas paredz arī ierobežot to cilvēku skaitu, kas drīkst pulcēties konkrētās sabiedriskās vietās, taču vispārēji pulcēšanās ierobežojumi netiek plānoti.

Tiem, kas šos pulcēšanās ierobežojumus neievēros, varēs piemērot sodanaudas, preses konferencē pavēstīja veselības ministre Lēna Halengrēna.

Valdība vēlas, lai jaunais pandēmijas likums stātos spēkā līdz 10.janvārim, taču to vēl nepieciešams apstiprināt parlamentā.

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanās vietās iekštelpās joprojām ir jāvalkā maksas un jāievēro distance, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norādīja, ka katru dienu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabojas, tāpēc Ministru kabinets otrdien, 6.jūlija, sēdē lēma par vairāku ierobežojumu atcelšanu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai, tostarp tirdzniecībā, brīdī, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem būs mazāks par 20.

Patlaban Covid-19 izplatības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir 35,4, tiesa, šis rādītājs mainās katru dienu, uzsver ministrijas pārstāvji. "Tas nozīmē, ka joprojām saimniecisko pakalpojumu sniegšanā, tostarp tirdzniecībā ir jāievēro vairāki pasākumi drošai klientu apkalpošanai pie vidēja saslimstības līmeņa, proti, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir mazāks par 100," skaidroja EM.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.

VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.

Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.

Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.

No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.

Esošajā situācijā Ministru kabinets neplāno neko plaši atvērt un atvieglot ierobežojumus. Tā vietā tiek meklēti risinājumi ierobežojumu pārkārtošanai, tos padarot ilgtspējīgākus, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" trešdien teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Pašlaik ne tuvu neesam pandēmijas beigās un krīzes pārvarēšanā vēl ejams tāls ceļš, ko savukārt tiek mēģināt iet, pakāpeniski pārejot no tikai liegumiem uz drošu un ilgtspējīgu sadzīves modeli," teica K.Kariņš. Viņa ieskatā tas nozīmētu meklēt risinājumus, kā varētu darboties tautsaimniecība un pieejamāka kļūt izglītība klātienē.

"Tas ir izaicinājums, jo, ja ejam pārāk strauji, tad gaidāms tas pats, kas notika citās valstīs - saslimstības pieaugums, ko mēs nevēlamies. Jāatrod, kā, ievērojot drošības pasākums, var ieiet drošākā sadzīvē," teica premjers.

Viņš uzsvēra, ka gaidāmās valdības diskusijas par ierobežojumu pārskatīšanu nevajadzētu saukt par to mīkstināšanu, jo patlaban vēl nekas nebeidzas. Ja saslimstības ar Covid-19 rādītāji mazināsies, tad, iespējams, varētu atsākt darbu mazie veikali, kā arī paplašināts to klašu loks, kas drošākās pašvaldībās varēs doties uz skolu klātienē.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) otrdien mīkstināja savas vadlīnijas par sejas masku valkāšanu, atļaujot pilnībā pret jauno koronavīrusu vakcinētiem amerikāņiem vairs nevalkāt sejas maskas ārā, ja vien viņi neatrodas lielos pūļos.

Lielāko daļu pagājušā gada CDC ieteica iedzīvotājiem ārā valkāt sejas maskas, ja viņi pietuvojas citiem cilvēkiem divu metru attālumā.

Lēmums par vadlīniju maiņu pieņems laikā, kad vairāk nekā puse pieaugušo amerikāņu saņēmuši vienu vakcīnas devu, bet vairāk nekā trešdaļa ir pilnībā vakcinēti.

CDC pavēstīja, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēki ir vakcinēti vai nav, viņi var uzturēties ārā bez sejas maskas, ja viņi pastaigājas, skrien, brauc ar velosipēdu vienatnē vai ar mājsaimniecības locekļiem. Viņi var arī bez maskas apmeklēt nelielas āra pulcēšanās ar pilnībā vakcinētiem cilvēkiem.

Taču nevakcinētiem cilvēkiem ir jāvalkā maska, ja pulcēšanās ietver arī citus nevakcinētus cilvēkus.

Lietuvā no nākamās nedēļas darbu varēs atsākt nepārtikas preču veikali, kuriem ir atsevišķa ieeja no āra, kā arī frizētavas un skaistumkopšanas saloni, trešdien nolēmusi valdība.

"Šodien mūsu uzdevums ir izkustēties no vietas un paraudzīties, kā mums veiksies," norādījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Veikaliem, frizētavām un citiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem būs vienam klientam jānodrošina vismaz 20 kvadrātmetru platība vai arī vienlaikus drīkstēs apkalpot tikai vienu klientu.

Tirgoties būs atļauts tiem veikaliem, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus un kuriem ir vai nu ieeja no āra vai atsevišķa ieeja, kuru izmanto vienīgi šā veikala apmeklētāji.

Valdība noraidījusi Lietuvas tirdzniecības uzņēmumu asociācijas vadītājas Rūtas Vaiņienes lūgumu palielināt atļauto tirdzniecības platību līdz 500 kvadrātmetriem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

"Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst - darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība," norāda Vitenbergs.

Tirdzniecības vietās varēs ielaist pa vairākiem apmeklētājiem, tāpat tajās vairs nebūs jānodala ieeja un izeja, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ministrijā atzina, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties saslimstībai ar Covid-19, tiek rosināts atcelt dažu tirdzniecības vietām uzliktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tādējādi valdība otrdien lēma atcelt prasību, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā tiek ielaisti tikai pa vienam. "Tas nozīmē, ka nav būtiski, vai tirdzniecības vietā atrodas apmeklētāji no vienas mājsaimniecības un šādu kontroli komersantu pārstāvjiem veikt nav nepieciešams, būtiski ir turpināt kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu gan tirdzniecības vietās, gan tirdzniecības centros," skaidroja EM.

Tāpat kā līdz šim komersanti maksimālo apmeklētāju skaita kontroli īstenos atbilstoši iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama arī elektronisko uzskaites sistēmu izmantošana vai arī pārdevēja vai apsardzes veikta kontrole, lai netiktu pārsniegts noteiktais maksimālais apmeklētāju skaits. Arī turpmāk bērni līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāuzskaita kā atsevišķs apmeklētājs.

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Latvijā patlaban iestājies brīdis, kad nepieciešams apsvērt Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs uzskata, ka ar pandēmiju var veiksmīgi cīnīties, ja tiek pieņemti vienkārši un sabiedrībai saprotami ierobežojumi.

"Uzskatu, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu apsvērt ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku. Mums ir jāatstāj ierobežojumi, kuri ir cieši saistīti ar spēju reāli mazināt pandēmiju mūsu valstī un kuri no esošajiem ierobežojumiem ir tiešām efektīvi," uzsvēra ministrs.

Šajās dienās, konsultējoties ar ekspertiem, jāsaprot, kurus no ierobežojumiem ir pamats atcelt un kurus tieši pretēji - jāpastiprina, skaidroja Pabriks.

Pabriks, piemēram, uzskata, ka aizliegums iegādāties grāmatas neveicina pandēmijas izplatīšanās ierobežošanu. Tieši tāpat aizliegums tirgot atsevišķas preces rada pretēju efektu, cilvēkiem ilgāku laika posmu uzturoties tirdzniecības vietās un skaidrojot, ko var un nevar iegādāties.

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.