Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.
«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.
Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.
Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.
Šobrīd daudzi analītiķi spriež, ka faktiski vienīgais glābiņš eiro monetārajai savienībai no sabrukuma varētu būt kopēju eiroobligāciju ieviešana. Tas ir priekšlikums, kam ilgi pretojušās eirozonas spēcīgākās valstis ar Vāciju priekšgalā. Tomēr šobrīd, kad tirgū arvien vairāk sāk runāt par Itālijas un Spānijas problēmām, kas attiecīgi ir reģiona otrā un trešā lielākā ekonomika, arī Vācijā notiek debates par kopēju eiroobligāciju ieviešanu.
Kopēju eiroobligāciju izveidošana pamatā paredz centralizēta varas un kontroles orgāna radīšanu, kas varēs kopēji aizņemties no obligāciju tirgus (parāds būs kolektīva lieta). Tāpat jaunajai institūcijai būs fiskālā vara un tiesības noteikt tēriņu politiku un subsidēt nepieciešamo naudu savienības dalībvalstīm. Šie jautājumi ir samērā slideni, jo valstis būtībā zaudē savu finansiālo neatkarību un tuvinās tam modelim, kāds šobrīd ir ASV. Katrā ziņā skaidrs, ka pašreizējā eirozonas sistēma krīzes apstākļos nedarbojas un pasaules finanšu tirgus nav pārliecinājusi ne pagaidu Eiropas Stabilizācijas fonda izveide, ne milzīgie aizdevumi problemātiskajām eirozonas perifērijas valstīm. Tāpat ir skaidrs, ka galavārds par jaunu sistēmu Eiropā būs jāsaka tieši Vācijai, kura uztraucās, ka, ieviešot eiroobligācijas, jūtami pieaugs valsts aizņemšanās izmaksas.
Eiroobligāciju ziņā ir iespējamas variācijas. Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš stāsta, ka, izmantojot centrālās eiroobligācijas, valstis varētu aizņemties naudu līdz zināmai robežai, raugoties pret savu IKP. «Aizņemoties vairāk, tas notiktu kā līdz šim - individuāli un tāpēc dārgāk. Ja šāds rīks būtu ieviests agrāk, tad, iespējams, parādu krīze būtu daudz mazāka,» lēš P. Stepiņš.