Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties alus Labietis ražotnē, kur jau aptuveni gadu top dažāda stipruma alus.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, kur atrodas taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā alus darītava.

Ņemot vērā to, ka izveidota jauna ražotne, Labietis izgatavotāji prognozē, ka šajā gadā apjomi būs dubultojušies. Nākamajā gadā tik straujš pieaugums visdrīzāk vairs nav gaidāms, un R. Pļaviņš paredz pārdošanas apjomu pieaugumu par aptuveni 20%. «Latvijā diez vai varam apjomus vairs dubultot, vienīgi to var izdarīt uz ārvalstu pārdošanas apjomu rēķina. Latvija ir mazs tirgus, un mēs jau esam noķēruši tos cilvēkus, kuriem ir pietiekami lieli ienākumi un kuriem garšo alus. Mēs vēl varam cerēt uz cilvēkiem, kuriem nākamgad atvērsies prāts labam alum,» viņš piebilst. «Pirmkārt, mēs ļoti neskatāmies uz alus dzērājiem un alus dzeršanā velkam iekšā sievietes un vīna mīļotājus un necīnāmies par katru cilvēku, kurš slavē čehu un vācu tradīcijas,» uzsver Labietis īpašnieks. Jaunie virzieni, ko Labietis patlaban apgūst, ir medus izmantošana, 2,5 grādīgu alu izveide, ražošana, izmantojot dažādas jaunas ogām. «Mēs gribam atklāt vietas, kur robežojas alus ar vīnu, alus ar medalu - mūs interesē neapgūtās teritorijas. Ja mēs runājam vācu izpratnē, mēs neesam alus darītava, bet gan raudzētu dzērienu darītava. Mūs vairāk interesē radīt interesantu, labi sabalansētu garšu,» piebilst R. Pļaviņš.

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Liepājā durvis apmeklētājiem vēris tā dēvētais «kabatas formāta» alus bārs Miezis un kompānija, kuru atvērusi alus darītava Labietis. Tomēr šī bāra koncepcija atšķiras no pārējiem Labieša bāriem, kur tiek tirgota tikai pašas darītavas produkcija, DB stāsta viens no īpašniekiem Kaspars Čekotins.

«Mēs ar Reini Pļaviņu (Labietis īpašnieks) jau vairāk nekā desmit gadus braukājām uz Liepāju sērfot un kaitot. Kādā brīdī sapratām, ka ir vēlme vakarā kaut kur aiziet, bet tā īsti nav kur. Kādu laiku to visu apdomājām, bet beigu beigās sakrita apstākļi, jo Labietis aizvēra vienu no savām filiālēm Rīgā un palika aukstuma kamera,» atceras Kaspars. Neviens cits to neesot vēlējies ņemt, jo citos bāros jau priekšā ir lielie spēlētāji, kuri maksā par to, lai viņu produkcija tiktu tirgota. Līdz ar to pieņemts lēmums vērt vaļā savu mazo alus bāru.

«Mūsu bāram atšķirībā no citiem Labieša bāriem ir nedaudz cita koncepcija, jo mēs tirgojam tikai tos alus, kuri mums pašiem garšo. Pie mums ir gan vietējo mazo darītavu produkcija, gan arī pasaules klasikas. Kopumā tie ir pāri pa 60 aliem. Sortiments gan visu laiku mainās, jo mēs garšojam un testējam, lai būtu interesanti gan pašiem, gan arī bāra apmeklētājiem. Piedāvājumā nevar būt neviens slikts alus, tāpēc šajā žanrā cenšamies atrast visu to labāko, kas ir pieejams,» uzsver Kaspars. Viņš arī norāda, ka mērķis ir attīstīt alus baudīšanas kultūru, kas pagaidām Latvijā vēl nav, jo alus ir jaunais vīns.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Jaunpils pienotavā biezpienu ražo 6 – 7 t dienā, un šobrīd tiek strādāts pie jaudu palielināšanas līdz 10 t dienā.

Pirms Krievijas embargo Jaunpils pienotavā ražoja galvenokārt sieru, kas aizņēma vairāk nekā pusi no saražotajiem apjomiem. Pēc Krievijas embargo uzņēmumam vajadzēja pārprofilēties uz citu produktu ražošanu un kompānija pārorientējās uz biezpiena ražošanu. Ja agrāk šis produkts bija kā blakusprodukts, tad pašlaik tas kļuvis par galveno produktu Jaunpils pienotavas produktu portfelī.

AS Jaunpils pienotava valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs stāsta, ka šobrīd 50 % no visas realizācijas dod biezpiens. Šis produkts tiek eksportēts uz Vāciju un citām ES valstīm, ASV, Vidusāzijas un Skandināvijas valstīm, bet galvenais noiets ir vietējā tirgū. No kopējās biezpiena realizācijas 30 % tiek eksportēti.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties 3wind knots somu izgatavošanas procesā.

Zīmols 3 wind knots dibināts pirms septiņiem gadiem. Tā dibinātāja Sigita Trukšāne nesen Ņujorkā ir uzsākusi sadarbību ar franču izcelsmes dizaineru Bernardu Aidanu, kurš no Parīzes uz dzīvi Ņujorkā pārcēlās 1983.gadā un izveidoja pasaulē pazīstamu zīmolu Catherine Malandrino, stāsta S. Trukšāne. Viņi kopā izveidojuši zīmolu LFA New York (Love x Fashion x Art).

Papildus S. Trukšāne šā gada vasarā izveidoja materiālu no avīzēm, žurnāliem, kurš ir izturīgs un ūdensnoturīgs. No materiāla jau tiek veidotas somas un interjera priekšmeti. LFA zīmola ietvaros Sigita iecerējusi veidot izturīgas papīra somas no mākslas preses izdevumiem.

S. Trukšāne stāsta, ka somu izgatavošanā svarīgākais ir avīžu/žurnālu materiāla izgatavošana un pārklāšana ar aizsargkārtu, lai tās būtu izturīgas, ūdens noturīgas un necaurlaidīgas.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Jelgava attīsta industriālās teritorijas, plāno ar baržām pa Lielupi transportēt graudus; gaida Ķīnas investorus, kas bijušās lidostas teritorijā varētu veidot multimodālu loģistikas centru

Jelgavas pilsētā attīstās metālapstrādes un mašīnbūves, kokapstrādes, plastmasas un pārtikas ražošana. Pilsētā ir samazinājies bezdarbs un trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc pašvaldība ir iecerējusi piesaistīt finansējumu un būvēt īres namus.

Uzlabo infrastruktūru

Jelgavā ir divas industriālās zonas – SIA NP Jelgavas Biznesa parks (14 ha platībā) un rūpnieciskā teritorija (Aviācijas ielas turpinājums – Loka maģistrāle), kurā atrodas SIA AKG Thermotechnik Lettland. Šobrīd Jelgavas pilsēta kopā ar Ozolnieku novadu posmā no Rubeņu ceļa (Loka maģistrāles) līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai pilnveido Raubēnu rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas ir 115 hektāru platībā. Pašlaik tiek īstenota projekta pirmā kārta, kas paredz piekļuves uzlabošanu. Šim mērķim no Jelgavas pašvaldības maka tiks tērēti 355 tūkst. eiro, bet Ozolnieku novads šajā projektā kopumā ieguldīs aptuveni 2,5 milj. eiro. Teritorijā, kas atrodas Jelgavas pievārtē, jau saimnieko dažādi uzņēmumi, piemēram, SIA IKT rūpnieciskais pētījumu centrs Lielizmēra liekti līmētas konstrukcijas u.c. Tajos kopumā ir nodarbināti vairāk nekā 800 darbinieki. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš lēš, ka šogad varētu noslēgties infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas veicinās jaunu uzņēmumu piesaisti šai teritorijai.

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.