Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Pēdējos gados ik pa laikam Latvijas publiskajā telpā nonāk diskusija par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu kapitāla tirgū. Tomēr šķiet, ka kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības Latvijā tā īsti nav apjaustas.

Tāpat nav skaidrs, kas atbildīgās iestādes un amatpersonas attur veikt konkrētas darbības, lai spertu loģiskus nākamos soļus lielu, valstij un līdz ar to arī Latvijas sabiedrībai piederošu uzņēmumu attīstībā. Jo īpaši tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs ir veiksmīgi piemēri, no kuriem mācīties.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēdējos trīs gadus ieguldījusi būtisku darbu kapitāla tirgus attīstībā. Pirmkārt, veicot padziļinātu situācijas vērtējumu un izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Otrkārt, soli pa solim īstenojot pasākumus, lai izstrādāto programmu ieviestu.

2021. gada sākumā FKTK rīkoja pirmo Latvijas Kapitāla tirgus forumu, kurā diskutējām arī par valsts iespējām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai. Daudzkārt izskanēja apgalvojums, ka tas ir politiskās gribas jautājums, jo skar būtiskus ekonomiskās attīstības aspektus. Divi gadi pagājuši bez progresa, jo, kā forumā izteicās Ints Dālderis: "balsu tam nav". Pašlaik 14. Saeima gaida startu savam četru gadu darba ciklam, savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš pašlaik ved sarunas par jaunās valdības veidošanu, uzsvēris: "valstij ir nepieciešama valdība un koalīcija, kas galvenokārt spēj nodrošināt drošību valsts iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību valstij". Vai tas nozīmē, ka beidzot meklēsim veidus, kā valstij pelnīt?

Baltijas valstis pēdējos gados ir audzējušas eksporta tirgus daļas, kas norāda uz spēju konkurēt globālajos tirgos, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Matīss Mirošņikovs un Santa Bērziņa.

Ekonomisti atzīst, ka ārējās tirdzniecības nosacījumi Latvijai bijuši labvēlīgi - eksporta cenas gan globālo cenu kāpuma, gan tagad krituma apstākļos pārsniedz importēto produktu cenas.Latvijas uzņēmumu konkurētspējas noturību var skaidrot ar joprojām zemākām darbaspēka izmaksām salīdzinājumā ar konkurentiem, kā arī produktu kvalitāti un atbilstību patērētāju gaumei.

Latvijas preču eksporta tirgus daļa pasaulē ir augoša, raksta ekonomisti. Tirgus daļu svārstību mazināšanai palīdz eksporta diversificēšana gan produktu, gan valstu skatījumā.

Baltijas valstu eksportētāji lielākoties pielāgojas cenām ārējos tirgos, tas ir, ir cenu ņēmēji, jo ar salīdzinoši nelielajiem apjomiem noieta tirgos nevar ietekmēt cenas. Tā visu Baltijas valstu eksporta cenu pieaugums krīžu laikos atspoguļoja globālo cenu kāpumu, skaidro ekonomisti.

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Eiropas kapitāla tirgi pagājušajā gadā piedzīvoja lielas svārstības, bet kopumā uz mainīgo situāciju reaģēja ļoti atbilstoši, tomēr riska līmenis tagadējā ģeopolitiskajā situācijā saglabājas augsts, intervijā atzina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) vadītāja Verena Rosa.

Viņa arī norādīja, ka noteiktos sektoros bija redzama ierobežota likviditāte. Kā piemēru viņa minēja to, kā obligāciju tirgi reaģēja uz procenta likmju izmaiņām.

"Tas ir rezultējies zināmā kapitāla aizplūšanā no obligāciju fondiem. Vēlreiz ir jāuzsver, ka reakcija bija atbilstoša, bet ir redzams, ka zināma likviditāte šo sektoru pamet," uzsvēra Rosa.

Vienlaikus viņa atzina, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā uzņēmumi joprojām ļoti paļaujas uz vietējo banku finansējumu, un mazāk, nekā varētu, izmanto kapitāla tirgu sniegtās iespējas.

"Tas ir kopīgs visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, un šajā ziņā Eiropa ļoti atšķiras no, piemēram, ASV. Arī Eiropā, protams, ir savas atšķirības, taču kopumā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma veids uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ Eiropā riski ir tik centrēti banku sistēmā. Un tāpēc tik svarīga ir Eiropas vienotā kapitāla tirgus attīstība - nepieciešams dažādot pieejamos finanšu resursus un sadalīt riskus, uz bankām fokusēto ekonomiku padarot līdzsvarotāku," pauda Rosa.

Nav noslēpums, ka tuvošanās zaļajam kursam ir arī biznesa iespēja, piemēram, Igaunijā to veiksmīgi izmanto bezpilota automašīnu izstrādātāji, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, aprites ekonomikas veicinātāji u.tml. Arvien lielāku popularitāti gūst jauuzņēmumi, kas izstrādā videi draudzīgus finanšu instrumentus, ar kuru palīdzību samazināt oglekļa dioksīda emisijas vidē un nodrošināt oglekļa kredītu tirdzniecību.

Drīzumā vides, sociālie un pārvaldības ziņojumi jeb ESG (environmental, social and governance) kļūs obligāti visiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieki un kuri tiek kotēti biržā. Pārejas posms noteikts līdz 2026. gadam. Tas nozīmē, ka aizvien lielākam skaitam uzņēmumu būs nepieciešamais “zaļais pavērsiens”, lai saņemtu finansējumu no bankām vai saglabātu tirgus daļu un reputāciju. Lai gan šobrīd daudzi to uzskata par papildus priekšrocību, patiesībā videi draudzīgi biroji, oglekļa pēdas nospieduma samazināšana, aprites ekonomikas veicināšana, viedo biznesa centru veidošana un līdzīgas aktivitātes ir jaunais normālais, kas sniedz ieguvumu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem, kas apkaimes iedzīvotājiem un pilsētām kopumā.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.