Ekonomika

Sociālajiem uzņēmējiem pieejami 7 miljoni eiro biznesa ideju attīstīšanai

Db.lv,07.08.2024

Jaunākais izdevums

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Labklājības ministrija 7.augustā atklāja jauno sociālās uzņēmējdarbības grantu programmu, kuras kopējais finansējums ir septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 sociālos uzņēmumus.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: “ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem sadarbojas jau vairākus gadus, līdz šim kopīgi ar Labklājības ministriju īstenotajā programmā atbalstot vairāk nekā 200 sociālos uzņēmumus un grantos piešķirot 12 miljonus eiro. Vidējā granta summa bija 60 tūkstoši eiro un prognozējam, ka līdzīgi būs arī šajā jaunajā grantu programmā.”

Uz grantiem programmā var pretendēt tie komersanti, kas saņēmuši Labklājības ministrijā sociālā uzņēmuma statusu. Programmas noteikumi nosaka, ka granta apmēru un atbalsta intensitāti ietekmē tas, vai uzņēmums izmanto grantu pirmo reizi vai atkārtoti, kā arī izvēlētais sociālā uzņēmuma darbības mērķis. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti pie nosacījuma, ja granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro.

Savukārt visiem citiem sociālajiem uzņēmumiem, grantam piesakoties otro reizi, atbalsta intensitāte otrajam grantam būs 60%. Visa veida sociālajiem uzņēmumiem, kas pretendē uz grantu apjomā no 40 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, maksimālais grants ir 60% no projekta attiecināmajām izmaksām. Uz finansējumu apjomā virs 40 tūkstošiem eiro var pretendēt uzņēmumi, kuri darbojas vismaz divus gadus un kuriem pozitīva saimnieciskā darbība.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa: “Ikdienā Latvijas Sociālās uzņēmējdarības asociācija veido vidi, kur sociālajai uzņēmējdarbībai augt, un šī atbalsta programma ir vēl viens būtisks resurss sociālajiem uzņēmumiem, lai stiprinātu un attīstītu savu darbību. Mēs redzam, ka sociālie uzņēmumi spēj sniegt dažādus vērtīgus risinājumus ilgtermiņa pārmaiņām Latvijā un svarīgi, ka arī sabiedrība to redz un novērtē, tajā skaitā iegādājoties preces un pakalpojumus no sociālajiem uzņēmumiem.”

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks: “Sociālā ekonomika Eiropā nodrošina 13,6 miljonus iekļaujošas un kvalitatīvas darbvietas, tādējādi sekmējot gan sociālo inovāciju, gan arī zaļo un digitālo pārkārtošanos. Sociālā ekonomika veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu un 2030.gada pamatmērķu sasniegšanu. Eiropas Komisija šo mērķu veicināšanai gan iepriekšējā, gan esošajā finanšu periodā ir paredzējusi arī nozīmīgu finansiālo atbalstu. Šajā 2021.-2027.gada finanšu programmā tieši sociālās uzņēmējdarbības atbalstam Latvijā no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem ir pieejami 10,2 miljoni eiro. Aicinām sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus aktīvi izmantot šīs programmas sniegtās iespējas!”

Labklājības ministrijas politikas departamenta direktors Imants Lipskis pastāstīja, ka sociālo uzņēmumu statusu pašreiz saņēmuši 212 uzņēmumi, par kuriem informācija pieejama īpaši veidotā katalogā Labklājības ministrijas mājas lapā. Tur iespējams iepazīties ar nozarēm, ko šie komersanti pārstāv, kā arī sniegtajiem pakalpojumiem, ražojumiem u.c. Lipskis pauda, ka ministrija plāno arī dažādas aktivitātes, lai veicinātu šo uzņēmējdarbības normu, tostarp rīkojot seminārus un apmācības, organizējot sociālās uzņēmējdarbības nedēļu, uzsācēju ideju konkursu u.c.

Savukārt Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla stratēģiskās attīstības vadītāja Una Meiberga sacīja, ka arī Āgenskalna tirgus ir sociālais uzņēmums, kas izmantoja iespēju pieteikties grantam un realizēt biznesa ideju programmas pirmajā posmā. “Tirgus ir vieta, kur satiekas organizācijas, jaunie uzņēmumi, zemnieki, amatnieki, mākslinieki un apkaimes iedzīvotāji, tāpēc mūsu sabiedrībai tā palīdz kļūt iekļaujošai, attīstīties un augt,” saka U.Meiberga. Iepriekšējā grantu programma tika īstenota no 2017. līdz 2023.gadam, realizējot 204 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Skolēnu uzņēmumi sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā

Db.lv,29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas svaiguma sensors, interaktīva programma bērniem valodas prasmju trenēšanai, rokas pulkstenis vājredzīgiem cilvēkiem, izglītības iestāžu lietotne - tās ir tikai dažas no idejām, kas Jauno uzņēmēju dienu ietvaros, skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) finālā - GEN-E Latvia, šodien sacentīsies par Latvijas labākā SMU titulu un tiesībām pārstāvēt mūsu valsti Eiropas mēroga jauniešu SMU konkursā GEN-E.

Pasākumu organizē izglītības organizācija “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar “Swedbank”.

Kopumā šogad Skolēnu mācību uzņēmumu programmā ir reģistrēti vairāk nekā 1500 SMU, no kuriem finālam pieteicās vairāk nekā100 uzņēmumu un tika atlasīti labākie 20 SMU vidusskolu grupā un 11 pamatskolu grupā.

“Latvija ir priekšā daudzām valstīm, ja skatāmies uz jauniešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā un gatavību kļūt par uzņēmējiem. Savs mācību uzņēmums ir laba treniņu platforma šo prasmju attīstīšanai. Vienlaikus esmu ļoti gandarīts par skolotāju iesaisti, sadarbību un pašaizliedzību, palīdzot Latvijas jauniešiem piepildīt savus sapņus par uzņēmējdarbību,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Komentāri

Pievienot komentāru