Vilinājums viegli, ātri un pamatīgi nopelnīt parasti noved pie šķietami vienkāršiem „risinājumiem“, kas kādu laiku uztur mānīgu veiksmes ilūziju, bet ilgtermiņā parasti nes bilanci ar mīnusa zīmi un rūgtu mācību. Viens no izplatītākajiem mītiem par t.s. „vieglo naudu“ saistīts ar akciju tirdzniecību biržā, proti, ka daži veiksmīgi pirkšanas un pārdošanas darījumi var nodrošināt kapitālu atlikušajam mūžam.
Tiem, kas vēlas riskēt un paši saviem spēkiem uzsākt akciju tirdzniecību, būtu jāapzinās, ka informācijai par norisēm biržā, ekonomikā un daudzu uzņēmumu darbībā nāksies sekot līdzi nepārtraukti. Nopietnai tirdzniecībai nāksies veltīt daudz sava laika, taču arī tad saglabājas risks pieņemt novēlotus, nepamatotus lēmumus.
No kļūdām glābj tikai pieredze
„Kad veiksmīgs ķirurgs, advokāts vai nelielas kafejnīcas īpašnieks sāk prātot par spēlēšanu akciju tirgū un viņa priekšstati par iekrājumu pieckāršošanu balstās, teiksim, filmā Volstrītas vilks, es puslīdz droši varu sacīt, ka iespēja savu naudu pavairot ir tik pat liela kā kazino,“ saka aktīvu pārvaldīšanas uzņēmuma Rietumu Asset Management (RAM) eksperts Jurijs Moskaļuks, kurš šajā nozarē strādā vairāk nekā desmit gadus.
Viņš uzsver, – atšķirībā no TV seriālos un Holivudās filmās redzamā, patiesībā līdz savam pirmajam akciju iegādes vai pārdošanas darījumam ir jānoiet garš pieredzes ceļš. „Ir jāsaprot likumsakarības, kas virza akciju cenu dinamiku, jāiepazīst konkrētas nozares un uzņēmumi, kuri varētu veidot investīciju portfeli. Tas nozīmē skrupulozu gada un ceturkšņa pārskatu analīzi, datu salīdzināšnu ar citu nozares uzņēmumu sniegumu.“
Apsteidzoša rīcība
Viens no akciju tirdzniecības pamatlikumiem ir tirgus tendenču „uzminēšana“ pirms tās kļuvušas acīmredzamas visiem un kāda uzņēmuma akciju cenas kāpums apvēršas lejupslīdē. Likumsakarības, kas nosaka kāpumus un kritumus pamatā ir saistītas ar uzņēmumu darbības rezultātiem, jaunu produktu sekmēm, finanšu rezultātiem, apvienošanos ar citiem nozares spēlētājiem, vadības maiņu un citiem būtiskiem jaunumiem.
Taču ir arī virkne blakus faktoru, kas ietekmē šīs ziņas, tāpēc tās nevar vērtēt viennozīmīgi kā cenu kāpinošas vai samazinošas, uzsver Jurijs Moskaļuks. Piemēram, citu šīs nozares uzņēmumu sekmes vai neveiksmes, atbilstība prognozēm, kas izteiktas par šo nozari, dabas resursu cenu svārtsības, ģeopolitiski notikumi, pārmaiņas valstu nodokļu politikā un citi.
Tiem, kuri profesionāli nodarbojas ar ieguldījumiem akcijās faktiski nav nedz brīvdienu, nedz atvaļinājuma, jo dažas dienas ārpus aktuālo norišu „aprites“ nozīmē, ka informācija par gaidāmajiem notikumiem būs nepilnīga, saka Jurijs Moskaļuks. “Ir bijis tā, ka svētdienas vakarā sazvanāmies ar kolēģiem, jo ir notikusi, teiksim, naftas ieguves valstu līderu tikšanās, ir pieņemti lēmumi, kas ietekmēs tirgu un mums jābūt tam gataviem.”
Turklāt, dažādās tirgus attīstības fāzēs būs jāpielieto atšķirīgas akciju tirdzniecības stratēģijas. Tas pats attiecas uz dažādajiem akciju tirgiem – vienā piemērotāka pieeja būs orientēties uz izaugsmē esošām akcijām, citā jākoncentrējas uz pietiekami nenovērtētiem uzņēmumiem.
Tiem, kuri vēlas izmēģināt spēkus akciju tirdzniecībā, Jurijs Moskaļuks iesaka fokusēties uz kādu sev pazīstamu vai interesējošu nozari, kurā notiekošais būs ieguldītājam saprotams un ļaus izdarīt pareizus secinājumus.
Automatizācija arī akciju tirdzniecībā
Investoriem būtu jāņem vērā arī pārmaiņas, kas notiek pašā akciju tirdzniecības pieejā. It īpaši tas attiecas uz t.s. tirdzniecību vienas dienas laikā (day trading), kas nozīmē liela darījumu skaita veikšanu katru dienu, spēlējot uz nelielām cenu svārstībām. Šajā akciju tirdzniecības pieejā aizvadīto desmit gadu laikā notikušas būtiskas pārmaiņas, - tirdzniecība kļuvusi robotizēta, tās darbība balstās tirdzniecības algoritmos un sacensība notiek par šo robotu darbības ātrumu, kur no svara ir ne vien mūsdienīgākās tirdzniecības platformas iegāde, bet pat datoru atrašanās vieta. „Šāda profila tirgotāju izaicinājums ir savus robotus novietot iespējami tuvāk Ņujorkas biržai, kas sniedz sekundes tūkstošdaļās mērāmu priekšrocību salīdzinot ar tiem, kuri atrodas tālāk,“ stāsta Jurijs Moskaļuks.
Arī ilgtermiņa ieguldītājiem talkā nākušas tehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt daudz lielāku datu apjomu un izdarīt precīzākus secinājumus par uzņēmumu potenciālu. Akciju tirdzniecības profesionāļiem tas palīdz darbā, taču pilnībā paļauties uz datorizētu tirdzniecības platformu nevar, jo datorā iebūvētais algoritms nespēj izsekot līdzi nereti pretrunīgajām norisēm tirgū. “Piemēram, ziņa par bezdarba samazināšanos ASV vienā situācijā stimulēs akciju cenu kāpumu, citā – cenas saruks. Ir jāsaprot kopējais norišu konteksts,” uzsver Jurijs Moskaļuks.
Bez tam, akciju tirgus ir piesātināts ar “mārketinga ziņām”, proti, vēstījumiem, kam būtu jāpalielina uzņēmumu akciju cena, taču šie vēstījumi ne vienmēr ir pilnībā patiesi un tos jāmāk “atšifrēt”, lai neizdarītu aplamus secinājumus. Skanīgas un krāšņas jaunu produktu prezentācijas, skaļi paziņojumi par jaunu tirgu iekarošanu ne vienmēr ir ar adekvātu segumu, tāpēc šādas ziņas jāsalīdzina ar finanšu datiem, ar norisēm citos attiecīgās nozares uzņēmumos.
Volstrītā ir teiciens: ja taksometra šoferis tev iesaka pirkt kompānijas X akcijas, ir labākais laiks šo akciju pārdošanai. Stāsts ir par apsteidzošu rīcību, un to var paveikt tikai pieredzējis investors, kurš māk „nolasīt“ kopējās tendences tirgū, kurš zina par notikumiem konkrētajā nozarē un pārzina kā aktuālos tā arī vēsturiskos kompānijas X datus. “Tirgū vinnē tas, kurš ātrāk saprot efektus, kas vēl tikai notiks,“ norāda Jurijs Moskaļuks.
Sadarbībā ar Rietumu Asset Management
#1/2
