Saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Ministrijā norāda, ka pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tāpēc valdības mērķis ir šīs Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

FM informatīvajam ziņojumam "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam" noteikts ierobežotas pieejamības statuss un ziņojums nav publiski pieejams.

Iepriekš FM informēja, ka ministrija ievēros komercnoslēpumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību virzīšanu kapitāla tirgū.

FM skaidroja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežota pieejamība, jo tas satur komercnoslēpumu attiecībā uz kapitālsabiedrību gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam.

Latvija ar pašreizējo akciju tirgus kapitalizācijas līmeni nav nevienā starptautiskā kapitāla tirgus indeksā un tāpēc neviens nozīmīgs investors neizskata iespējas iegādāties Latvijas kompāniju akcijas vai obligācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa. Viņa atzīst, ka Latvijas valstij ir jāmaina esošā situācija — jāsasniedz kapitāla tirgus indeksa slieksnis, kas būtu sava veida signāls ārvalstu starptautiskajiem investoriem, vienlaikus rosinot kapitāla tirgū iesaistīties arī pašmāju iedzīvotājiem.

Kāpēc situācijā, kad par kapitāla tirgus attīstību Latvijā tiek runāts jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, ir bijuši sagatavoti un akceptēti vairāki politikas plānošanas dokumenti, pozitīvie rezultāti izpalikuši, izņemot atsevišķus gadījumus?

Nenoliedzami, ka valsts līmenī daudzu gadu garumā ir bijuši izstrādāti un akceptēti politikas plānošanas dokumenti, kuru mērķis ir bijis veicināt kapitāla tirgus attīstību Latvijā, ir bijuši nosprausti to ieviešanas termiņi un nozīmēti atbildīgie par to īstenošanu, taču iecerētie rezultāti pilnībā nav sasniegti. Iemesli šādam rezultātam ir dažādi, tos ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori. Diemžēl pašlaik Latvijas finanšu tirgus Latvijā ir salīdzinoši vājš un tas nav lielo starptautisko spēlētāju redzeslokā, kas savukārt nozīmē mazākas investīcijas uzņēmumos (lēnāka kapitāla ieplūšana) un kā sekas - lēnāka tautsaimniecības izaugsme.

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā, taču attiecīgs lēmums par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu varētu būtiski veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.

Biržas dati liecina, ka Latvijas uzņēmumu kapitalizācija veido 6,7 reizes mazāku summu nekā tā ir Lietuvā vai Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas piemēri rāda, ka tiklīdz valsts uzņēmumu akcijas tiek kotētas biržā, kapitāla tirgus sāk strauji attīstīties. Patlaban Latvijā tirgus kapitalizācija jeb visu uzņēmumu vērtība, kas tirgojas biržā, ir aptuveni 700 miljoni eiro, turpretim Igaunijā un Lietuvā tie ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro.

Valdībai pieņemot pozitīvu lēmumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, Latvijas kapitāla tirgus kopējais stāvoklis varētu uzlaboties.

Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē to, ka arvien vairāk vietējie uzņēmumi spēs kotēt savas akcijas biržā, t.i. piedāvāt plašākam investoru lokam un piesaistīt papildus investoru naudu dažādu attīstības projektu veikšanai. Jo vairāk uzņēmumu kotējas biržā, jo ekonomika kļūst stiprāka

Visiem, kas interesējas par Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbības konkurētspēju, ir zināms, ka Latvijas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un priekšrocības nav gana apjaustas un izmantotas.

Tieši šī iemesla dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2021. gadā prezentēja 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas tiek konsekventi ieviesta, un Latvijas Banka cieši sadarbojas ar Finanšu ministriju, rūpīgi vērtējot šī brīža problēmjautājumus un soļus, kas veicami, lai panāktu izrāvienu.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP 

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no...

2023. gada 8. februārī jau trešo gadu pēc kārtas notika Latvijas kapitāla tirgus forums, kura atklāšanā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka efektīvu kapitāla tirgu attīstības veicināšana ir būtiska, lai veidotu noturīgāku finanšu sistēmu un spēcīgāku ekonomiku. Viņa atzina, ka lielākā daļa Eiropas Savienības uzņēmumu izaugsmes finansēšanā paļaujas uz banku kredītiem, taču finansējuma avotus nepieciešams dažādot. Turklāt pāreja no aizņēmumiem uz akciju emisiju ļautu samazināt uzņēmumu, mājsaimniecību un valdību augsto parādsaistību līmeni.* Kapitāla tirgus attīstība ļautu daudzveidot finansējuma avotus uzņēmumiem un sniegtu iespējas Eiropas iedzīvotājiem ar saviem līdzekļiem piedalīties uzņēmumu izaugsmē un potenciāli arī vairot savu kapitālu. Tādējādi kapitāla tirgus attīstība pozitīvi ietekmētu visas iesaistītās puses.

Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas kapitāla tirgus forumā apliecināja, ka Finanšu ministrija un valdība ir gatavas strādāt pie mūsu valsts kapitāla tirgus attīstības un šim darba virzienam jābūt nākamajai prioritātei pēc valsts budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Pašlaik Latvijas tirgus kapitalizācija ir ļoti zema, ap 2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un finanšu ministrs minēja ambiciozu mērķi šī Saeimas sasaukuma laikā sasniegt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9–10 % apmērā no IKP. Lai tuvotos šādam rādītājam, nepieciešama visu Latvijas kapitāla tirgū iesaistīto pušu līdzdalība.

Tirgus kapitalizācija 9 % apmērā no IKP ir aptuveni 4 miljardi eiro. Tas ir nozīmīgs rādītājs, kura sasniegšanai nepieciešams konkrēts plāns un konkrēts uzdevums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuras var piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Pretējā gadījumā ambiciozo mērķi sasniegt nebūs iespējams. Atzinīgi vērtējama Finanšu ministrijas spēja publiskos izteikumus sakņot darbos. Šī gada 16. maijā Ministru kabinetā izskatītais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību ir liels solis pareizā virzienā, jo nosaka kapitāla tirgus attīstības mērķi un virzienus vidējā termiņā, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai, kā arī sniegtu ieguldījumu iespējas, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību ieguldītājiem. Tomēr aktīva darba posms ar to tikai sākas.

Mūsuprāt, valstij jārāda piemērs, kas aktivizētu vietējo kapitāla tirgu. Finanšu ministra minētais mērķis – būtiski kāpināt Latvijas kapitāla tirgus kapitalizāciju, sasniedzot 9 % no IKP, – nozīmē, ka Latvijas kapitāla tirgū būtu jāienāk vismaz trim tikpat lieliem uzņēmumiem kā igauņu milzis Enefit Green ar 1 miljarda eiro kapitalizāciju. Labākai izpratnei te minams arī cits salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju – šāds apjoms būtu līdzvērtīgs sešiem Tallinna Sadam publiskajiem piedāvājumiem apvienojumā ar vienu Enefit Green piedāvājumu. Salīdzinājums ar šiem labi zināmajiem Igaunijas piemēriem uzskatāmi parāda – ja kapitāla tirgus izaugsmi ceram balstīt uz samērā maziem uzņēmumiem, būs nepieciešams daudz šādu uzņēmumu, kas gatavi piesaistīt finansējumu biržā.

Uzņēmumu, t. sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, dalība kapitāla tirgos nav pašmērķis. Tas būtu nozīmīgs grūdiens Latvijas ekonomikai kopumā, dodot uzņēmumiem iespēju piesaistīt krietni plašāku finansējumu ar saviem noteikumiem, neieķīlājot uzņēmuma rīcībā esošos pamatlīdzekļus. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām savukārt nebūtu jāprasa budžeta līdzekļi izaugsmes finansēšanai un budžeta līdzekļus varētu novirzīt citiem valstiski svarīgiem mērķiem. Jaunu un pievilcīgu uzņēmumu ienākšana kapitāla tirgū neapšaubāmi dotu iespēju investēt vietējos līdzekļus pašmāju uzņēmumu izaugsmē un veicinātu arī mājsaimniecību interesi par investīcijām vietējos tirgos.

Latvijas Banka turpina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas labi sāktās iniciatīvas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ieviešot 10 soļu programmu. Uzņēmumi, kam nepieciešams finansējums attīstībai, novērtē un izmanto iespēju Vērtspapīru smilškastē saņemt ekspertu vērtējumu par uzņēmuma gatavību piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū un ieteikumus vēl nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai varētu izlaist akcijas vai obligācijas.

Kopš Vērtspapīru smilškastes atklāšanas pagājušā gada aprīlī tajā savu gatavību dalībai kapitāla tirgū novērtējušas trīs Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības – SIA "Rīgas satiksme", SIA "Rīgas ūdens" un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks". Sadarbība ar minētajām kapitālsabiedrībām ir bijusi ļoti veiksmīga un vērtīga – uzņēmumi ir saņēmuši Latvijas vadošo kapitāla tirgus ekspertu sākotnējo novērtējumu par gatavību dalībai kapitāla tirgū, savukārt Vērtspapīru smilškastes darba grupai ir bijusi iespēja iepazīt attiecīgās kapitālsabiedrības un veidot nākotnes sadarbību.

Izveidotais atbalsta mehānisms atzīts par noderīgu, un tā darbībai nākotnē ir liels potenciāls. Galvenais ieguvums ir iespēja uzņēmumam saņemt objektīvu un vispusīgu viedokli, ņemot vērā to, ka darba grupā strādā dažādu jomu eksperti – finanšu, korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citu jomu, kas ir ļoti būtiskas, uzsākot emisijas procesu.

Pēc izvērtējuma saņemšanas būtisks aspekts ir komunikācija starp uzņēmuma vadību un darba grupu, lai nodrošinātu visu neskaidro jautājumu apspriešanu, tādēļ pēc katra izvērtējuma sagatavošanas darba grupa un uzņēmuma vadība tiekas kopīgā sanāksmē, kurā tiek nodrošināta savstarpējā atgriezeniskā saite. No Vērtspapīru smilškastes dalībniekiem esam saņēmuši lieliskas atsauksmes, un atbalsta mehānisms ir novērtēts kā pirmais solis katram, kas plāno iziet kapitāla tirgū un vēlas saņemt novērtējumu par savām iespējām un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Šo gadu laikā esam runājuši gan ar nozari, gan investoriem, gan politiķiem, kas uzsver būtiskus ieguvumus no tā, ka vairāk mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības piesaistītu finansējumu kapitāla tirgū. Tādējādi arī valsts fondēto pensiju sistēmas līdzekļi tiktu novirzīti vietējās ekonomikas stiprināšanai.

Izmaiņas Latvijas kapitāla tirgū nenotiks pašas no sevis – būtiski lēmumi ir jāpieņem jau pašlaik, lai nākotnē sagaidītu progresu Latvijas kapitāla tirgū un tas spētu sniegt pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībai un ekonomikai, un Latvija spētu izkļūt no šobrīd nepatīkamās pēdējās pozīcijas salīdzinājumā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm.

AS APF Holdings (APF) sākotnējā akciju piedāvājumā (IPO jeb Initial Public Offering), kas noslēdzās 3. novembrī, ir piesaistījis 107 % no investīciju mērķa, jeb 5 624 204 eiro.

IPO mērķis pie cenas 5.11 eiro par akciju bija 5 252 722 eiro. Kopumā IPO piedalījās 2 128 investori un nozīmīgu daļu emisijas akciju ir iegādājušies arī divi Latvijas pensiju fondi.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc akcijām bija lielāks par piedāvājumu, investīciju orderi tiks izpildīti par 5.25 miljoniem eiro, bet atlikusī summa saskaņā ar IPO alokācijas jeb akciju sadales noteikumiem tiks atgriezta investoriem. Akciju alokācija jeb sadale notiks šodien.

“Neskatoties uz šobrīd valdošo pesimistisko investoru noskaņojumu Baltijas biržā, mums izdevās pārsniegt IPO ieguldījumu mērķi pateicoties pārliecinošam izaugsmes stāstam, kas ietver gan skaidrību par olu ražošanas piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku, gan mūsu ilgtspējas sniegumu un ambīciju, gan arī mūsu detalizētus attīstības plānus. Prieks, ka ar savu būtisku ieguldījumu uzticēšanos mūsu darbībai ir izteikuši uzreiz divi Latvijas pensiju fondi un liels skaits privātpersonu, kas iegādājās gan salīdzinoši mazākas, gan ievērojamas akciju paketes,” saka Jurijs Adamovičs, AS APF Holdings valdes priekšsēdētājs.

Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.

Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.

Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants

Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.

Amerikāņu miljardierim un investoram Vorenam Bafetam piederošās investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" tirgus vērtība trešdien pārsniegusi viena triljona dolāru atzīmi, tam kļūstot par pirmo ar tehnoloģiju nozari nesaistītu uzņēmumu Volstrītā, kas guvis šādu panākumu.

Bafets, kuram piektdien paliks 94 gadi, "Berkshire Hathaway" vadījis kopš 1970.gada, pārveidojot to no maza tekstilrūpniecības uzņēmuma par vienu no pasaulē vērtīgākajām firmām, un viņam kļūstot par vienu no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem.

Trešdien "Berkshire Hathaway" tirgus kapitalizācija pārsniedza viena triljona dolāru atzīmi, uzņēmumu ierindojot starp tādām kompānijām kā "Apple", "Nvidia" un "Microsoft".

Uzņēmuma A klases akciju cena trešdien tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga par 0,8%, bet B klases akciju cena palielinājās par 0,9%, kopējai tirgus vērtībai nedaudz pārsniedzot vienu triljonu dolāru.

Tas ir vienīgais akciju biržā kotētais un ar tehnoloģiju nozari nesaistītais uzņēmums, izņemot Sauda Arābijas valstij piederošo naftas kompāniju "Saudi Aramco", kas spējis sasniegt šādu tirgus vērtību. Elektroauto ražotājs "Tesla", kas iepriekš arī sasniedza viena triljona dolāru tirgus vērtību, pēc analītiķu domām, tiek uzskatīts par tehnoloģiju uzņēmumu.

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

11 triljoni eiro. Aptuveni tāda ir visu Eiropas Savienībā kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija, jeb uzņēmumu kapitāla vērtība pēc akciju cenām biržā. 1 – 1.5% no šīs summas ir aptuveni 110 – 165 miljardi eiro. Tas ir naudas apjoms, ko saskaņā ar pētījumu centra Oxera secinājumiem varētu ietaupīt uzņēmumi, ja tiem būtu labāka korporatīvā pārvaldība.

Oxera pētījumā, ko pasūtīja vadošie pasaules profesionālo pakalpojumu uzņēmumi, tostarp EY, analizēja, ko Eiropas Savienība iegūtu no labāk saskaņota, harmonizēta korporatīvā pārvaldības ietvara, kas šobrīd būtiski atšķiras katrā no 27 ES dalībvalstīm. Pētnieki vērtēja citu valstu korporatīvās pārvaldības reformas, it sevišķi ASV un Itālijas piemērus, kur attiecīgi pēc Enron un Parmalat skandāliem tika būtiski stiprinātas pārvaldības prasības attiecībā uz finanšu rādītāju uzskaites un ziņošanas iekšējiem kontroles mehānismiem un valdes atbildību par to efektivitāti. Oxera galvenais pētījuma secinājums ir, ka uzņēmumiem ar labu pārvaldību ir zemākas kapitāla izmaksas robežās no caurmērā par 1 līdz 1.5%, jeb caurmērā par 1.28%.