11 triljoni eiro. Aptuveni tāda ir visu Eiropas Savienībā kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācija, jeb uzņēmumu kapitāla vērtība pēc akciju cenām biržā. 1 – 1.5% no šīs summas ir aptuveni 110 – 165 miljardi eiro. Tas ir naudas apjoms, ko saskaņā ar pētījumu centra Oxera secinājumiem varētu ietaupīt uzņēmumi, ja tiem būtu labāka korporatīvā pārvaldība.
Oxera pētījumā, ko pasūtīja vadošie pasaules profesionālo pakalpojumu uzņēmumi, tostarp EY, analizēja, ko Eiropas Savienība iegūtu no labāk saskaņota, harmonizēta korporatīvā pārvaldības ietvara, kas šobrīd būtiski atšķiras katrā no 27 ES dalībvalstīm. Pētnieki vērtēja citu valstu korporatīvās pārvaldības reformas, it sevišķi ASV un Itālijas piemērus, kur attiecīgi pēc Enron un Parmalat skandāliem tika būtiski stiprinātas pārvaldības prasības attiecībā uz finanšu rādītāju uzskaites un ziņošanas iekšējiem kontroles mehānismiem un valdes atbildību par to efektivitāti. Oxera galvenais pētījuma secinājums ir, ka uzņēmumiem ar labu pārvaldību ir zemākas kapitāla izmaksas robežās no caurmērā par 1 līdz 1.5%, jeb caurmērā par 1.28%.
Zemākas kapitāla izmaksas veicina investīcijas un dod vairāk vērtības patērētājiem
Ko tas dod uzņēmumiem un ekonomikai? Pirmkārt, zemākas kapitāla izmaksas samazina risku investoriem, kas attiecīgi uzņēmumus un to darbības reģionu parada pievilcīgākus ieguldījumiem. Kapitāla izmaksu samazinājums palielina riskantu, inovatīvu projektu peļņas maržas un investori gūst papildu motivāciju veikt šādus ieguldījumus izpētē un jaunradē. Otrkārt, ieguvēji ir arī patērētāji, jo noteikta daļa cenu ir piesaistītas kapitāla izmaksu līmenim uzņēmumos, piemēram, enerģētikas nozarē. Patērētāji iegūst arī pastarpināti, jo augstākas kapitāla izmaksas uzņēmumi neizbēgami ieceno savos produktos un pakalpojumos arī nozarēs, kurās nav regulētu tarifu un cenu. Treškārt, ieguvēji ir visa sabiedrība kopumā, jo papildu investīcijas veicina valsts konkurētspēju un labklājību, zināšanu un prasmju līmeni.
Jāfokusējas uz iekšējiem kontroles mehānismiem un finanšu datu godīgu atspoguļošanu
Latvijā pēdējos gados jau ir daudz paveikts korporatīvās pārvaldības uzlabošanā, notiek pastāvīga un aktīva ekspertu diskusija, tiek pilnveidots uzņēmumu vadības un padomju darbs. Oxera pētījumā lielākais uzsvars tika likts uz finanšu datu uzskaites un ziņošanas kvalitātes uzlabošanu un tieši šajā jomā būtu vērts vērst papildu centienus arī Latvijā. Proti, jāstiprina uzņēmumu vadības atbildība par finanšu rezultātu precīzu, godīgu atspoguļošanu un jāveicina efektīvu iekšējo kontroles mehānismu izveide, uzturēšana un to pārbaudes.
Reformas ES līmenī prasīs laiku, taču mums nav jāgaida un Latvijai, tāpat kā citām Baltijas valstīm, ir iespēja kļūt par Eiropas mēroga līderiem korporatīvās pārvaldības kvalitātes uzlabošanā. Tas ir būtu skaidrs signāls investoriem, kas ir it īpaši svarīgs ģeopolitiska saspīlējuma laikā, kad investori īpaši uzmanīgi skatās uz mūsu reģionu.
