Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.
Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".
Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".
Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.
"Redzēsim, kāds būs rezultāts pirmajā riņķī, kad līdz 15.augustam tiks veikts vērtējums. Mēs šobrīd esam devuši iespēju valsts kapitāldaļu turētājiem to veikt, un tad ar secinājumiem mēs noteikti iesim atpakaļ pie valdības. Ir izskanējuši ambiciozi mērķi, un šis tad būs labs vingrinājums paskatīties, kā tos sasniegt," teica FM valsts sekretāra vietniece.
Viņa pauda, ka, piemēram, ir zināms, ka "Latvijas vēja parkiem" būs vajadzīgs ļoti liels finansējums un kapitāla tirgus ir viens no reāliem tā avotiem. Savukārt "airBaltic" jau sākotnēji kapitāla tirgu ir minējis kā risinājumu, kur ņemt finansējumu, lai atmaksātu pandēmijas laikā valsts veiktos ieguldījumus.
Vienlaikus Kļaviņa uzsvēra, ka tagadējos ģeopolitiskajos apstākļos jautājums ir par kritisko infrastruktūru, bet arī šajā gadījumā ir jāskatās, par kuru uzņēmumu iešanu kapitāla tirgū vispār nevar būt ne runas, par kuriem tomēr var domāt, jo viņiem ir nepieciešami līdzekļi attīstībai.
Jautāta, kā tādā gadījumā jāvērtē "Conexus Baltic Grid" pieminēšana FM ziņojumā, Kļaviņa norādīja, ka paša uzņēmuma stratēģiskajos mērķos ir paredzēta klātbūtne kapitāla tirgos no 2027.gada.
"Iespējams, tās ir arī obligācijas. Nav tā, ka mēs izvirzām kādu uzņēmumu un sakām, ka par katru cenu tam ir jāveic akciju publiskais piedāvājums. Tā ir vērtēšanas lieta. Piemēram, "Augstsprieguma tīkls", kas arī ir kritiskās infrastruktūras uzņēmums, ir spējis piesaistīt 100 miljonus eiro zaļajās obligācijās. Uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri," sacīja Kļaviņa.
Viņa pauda, ka FM arī Rīgas domi ir aicinājusi paskatīties uz tai piederošajām kapitālsabiedrībām un izvērtēt, kādi ir to plāni līdz 2027.gadam. Jautāta, kādēļ nav uzrunātas citas pašvaldības, Kļaviņa sacīja, ka Rīga šajā gadījumā ir izvēlēta kā pilotprojekts, jo svarīgs ir arī uzņēmumu darbības apjoms. Ja pieredze būs sekmīga, tad tiks runāts arī ar citām pašvaldībām.
Ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām norādīts, ka Latvijas akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam vajadzētu palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kļaviņa atzina, ka to nevar izdarīt ne viena pati FM, nedz arī tikai privātais sektors. Noteikti būs vajadzīgs grūdiens no valsts un pašvaldības uzņēmumu puses, kuriem ir interese par kapitāla tirgu.
Tāpat viņa uzsvēra, ka 9% nav pašmērķis, taču tieši šāda apmēra kapitāla tirgus kapitalizācija Latvijai ļautu MSCI kapitāla tirgus attīstības indeksā iekļūt robežtirgus jeb "frontier market" klasifikācijā, kurā atrodas arī Igaunija un Lietuva.
"Tad mēs vismaz parādītos "uz kartes" daudziem starptautiskiem investoriem. Pašlaik mēs tur neesam, un, ja kādam starptautiskam investoram tiek atvēlēts noteikts ieguldījumu īpatsvars robežtirgiem, tad šie ieguldījumi tiks veikti Igaunijā un Lietuvā vai citās valstīs, kas atbilst šai klasifikācijai, nevis Latvijā. Mēs līdz šim neesam atzīti no kapitāla tirgus reitingu kompāniju puses, bet ar 9% mēs vismaz nonāktu robežtirgus klasifikācijas zonā. Ja investoru loks ir plašāks, tad arī potenciāli pieejamo investīciju apjoms ir daudz lielāks," uzsvēra Kļaviņa.
Viņa arī atgādināja, ka daļas akciju kotācija biržā nenozīmē valsts kontroles zaudēšanu pār uzņēmumiem un to apliecina arī Igaunijas un Lietuvas pieredze, piemēram, ar energokompāniju "Enefit Green" Igaunijā un "Ignitis" Lietuvā akciju emisijām. Tāpat tas dod iespēju valsts uzņēmumos ieguldīt iedzīvotājiem.
FM ziņojumā norādīts, ka 2022.gadā akciju tirgus kapitalizācija Latvijā samazinājās līdz 737 miljoniem eiro, Lietuvā - līdz 4,752 miljardiem eiro un Igaunijā - līdz 4,708 miljardiem eiro. No akciju tirgus kapitalizācijas valsts un pašvaldību uzņēmumu īpatsvars Igaunijā ir 38%, bet Lietuvā - 36%, kamēr Latvijā nav valsts un pašvaldību kontrolē esošu uzņēmumu, kuri ir piesaistījuši kapitālu akciju tirgū.
Ministrijas ziņojumā teikts, ka akciju tirgus mazais apmērs ir apburtais loks kapitāla tirgus tālākai attīstībai. Vietējiem investoriem ir nepieciešama risku diversifikācija, bet, ja vietējais tirgus ir mazs, liela daļa no sava portfeļa tiem jāiegulda ārpus vietējā tirgus. Savukārt starptautiskiem investoriem nav motivācija ieguldīt mazā tirgū, ja tas prasa papildu izpēti par konkrētās valsts regulējumu, nodokļu sistēmu, izmantot brokera pakalpojumus.
Pašlaik normatīvos ir noteikts, ka ir virkne neprivatizējamu valsts uzņēmumu - "Latvenergo", "Augstsprieguma tīkls", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", "Latvijas pasts", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas gaisa satiksme", "Latvijas valsts meži", "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", "Latvijas Radio", "Latvijas Televīzija", "Latvijas loto" un "Attīstības finanšu institūcija "Altum"".