Latvija šobrīd ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kas vēl nepraktizē valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanu biržā, kā rezultātā Lietuvas un Igaunijas biržas uzņēmumu tirgus kapitalizācijā ir nepilnas septiņas reizes lielāka nekā Latvijā, taču attiecīgs lēmums par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu varētu būtiski veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Biržas dati liecina, ka Latvijas uzņēmumu kapitalizācija veido 6,7 reizes mazāku summu nekā tā ir Lietuvā vai Igaunijā. Lietuvas un Igaunijas piemēri rāda, ka tiklīdz valsts uzņēmumu akcijas tiek kotētas biržā, kapitāla tirgus sāk strauji attīstīties. Patlaban Latvijā tirgus kapitalizācija jeb visu uzņēmumu vērtība, kas tirgojas biržā, ir aptuveni 700 miljoni eiro, turpretim Igaunijā un Lietuvā tie ir vairāk nekā 4,7 miljardi eiro.
Valdībai pieņemot pozitīvu lēmumu par valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, Latvijas kapitāla tirgus kopējais stāvoklis varētu uzlaboties.
Attīstīts kapitāla tirgus nozīmē to, ka arvien vairāk vietējie uzņēmumi spēs kotēt savas akcijas biržā, t.i. piedāvāt plašākam investoru lokam un piesaistīt papildus investoru naudu dažādu attīstības projektu veikšanai. Jo vairāk uzņēmumu kotējas biržā, jo ekonomika kļūst stiprāka
Ja valsts uzņēmumu akcijas būtu kotētas biržā, par uzņēmumu līdzīpašniekiem kļūt varētu jebkurš iedzīvotājs, un kopējie ieguvumi sabiedrībai būtu visaptveroši: iedzīvotāji ne tikai varētu kļūt par uzņēmumu līdzīpašniekiem, bet vienlaikus arī saņemt kvalitatīvākus un plašākus pakalpojumus, jo uzņēmums pēc akciju kotēšanas būs saņēmis papildus finansējumu, kuru varēs izmantot tā attīstībā. Uzņēmumi kļūs stiprāki, spēs strādāt rentablāk, līdz ar to, iespējams, varēs piedāvāt iedzīvotājiem savas preces vai pakalpojumus par zemākām cenām.
Vēl viens būtisks aspekts – kotēšana biržā ir diezgan stingri regulēta, līdz ar to tas ir diezgan caurspīdīgs un pārredzams process, kas uzliek uzņēmumam noteiktas saistības, piemēram, ziņot par finanšu rādītajiem, regulāri informēt par dažādiem nozīmīgiem lēmumiem, turklāt šī informācija kļūst publiska.
Tas nozīmē, ka valsts uzņēmumi, kas patlaban strādā aiz “aizslēgtam durvīm”, kļūtu daudz caurspīdīgāki. Kā rāda pasaules prakse, pateicoties tam, samazinās arī dažādi korupcijas riski, kas patlaban dažādos valsts un pašvaldību uzņēmumos ir diezgan augsti.
Pirmais pozitīvais solis kapitāla tirgus attīstības virzienā jau ir sperts, lemjot par 20 miljonu vērtā IPO fonda izveidi, taču lielāko grūdienu ekonomikas attīstībā dos tieši lielo uzņēmumu kotēšana biržā.
