Ekonomika

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

LETA,25.04.2024

Jaunākais izdevums

Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.

Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.

Kara Ukrainā dēļ ir palielinājušies aizsardzības un iekšējās drošības izdevumi, turklāt valdība ir apņēmusies turpināt palielināt izdevumus izglītības un veselības nozarei, tādēļ OECD iesaka palielināt izdevumu efektivitāti, pārdalīt izdevumus un palielināt nodokļu ieņēmumus, cita starpā no ienākuma un īpašuma nodokļiem, un samazināt nodokļu izdevumus.

OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans ceturtdien ziņojuma prezentācijā sacīja, ka Latvijai budžeta politika jāpadara stingrāka, lai neradītu spiedienu uz inflāciju, bet vienlaikus valsts spētu piedāvāt visus savus pakalpojumus.

Kormans uzsvēra, ka ievērojamus līdzekļus prasīs izdevumi aizsardzībai, sociālajai politikai, izglītībai un citām vajadzībām, tāpēc jāspēj pārdalīt līdzekļi no mazāk prioritārām vajadzībām uz augstāk prioritāriem pasākumiem.

OECD jaunākajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība reformēt nodokļu sistēmu.

Kā galvenā problēma izcelta, ka augstas sociālās iemaksas cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem mazina vēlmi oficiāli noformēt darba attiecības. Neoficiālas darba attiecības ir bieži izplatītas, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte joprojām ir zema. Lai risinātu šīs problēmas, OECD rekomendē samazināt darbaspēka nodokļu slogu maznodrošinātajiem, piemēram, ar samazinātām sociālās apdrošināšanas iemaksām pie zemākiem ienākumiem vai paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu progresivitāti.

Problemātiski ir arī zemie īpašuma nodokļa ieņēmumi, kamēr daudzas pašvaldības ir atkarīgas no centrālās valdības pārskaitījumiem galvenajām izdevumu prioritātēm. Turklāt kadastra īpašumu vērtības nav saistītas ar tirgus cenām. Saistībā ar to OECD iesaka paaugstināt periodiskos nodokļus par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz regulāri atjauninātu tirgus vērtību, vienlaikus turpinot nodrošināt nodokļu samazinājumus nabadzīgākajām mājsaimniecībām par galveno dzīvesvietu.

OECD sagaida, ka Latvija pakāpeniski atteiksies no nodokļu izdevumiem un subsīdijām videi kaitīgām pozīcijām, piemēram, fosilajam kurināmajam, un apsvērs ogļskābās gāzes izmešu nodevas nozarēm, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo kopš tūkstošgades sākuma Latvijā nav samazinājušies siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši. OECD eksperti secinājuši, ka iemesls tam ir tas, ka izmešu nodevas transporta un būvniecības sektoriem ir zemas un tiek saglabātas subsīdijas un nodokļu izdevumi fosilajam kurināmajam un citām videi kaitīgām pozīcijām.

Kormans sacīja, ka dabas resursu nodokļa paaugstināšana Latvijai palīdzētu ātrāk sasniegt ekonomikas "zaļināšanas" mērķus.

Kormans uzsvēra, ka patlaban Latvijā nodokļos iekasē aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā OECD vidējais rādītājs - 34% no IKP. Kormans uzsvēra, ka Latvijā jāpaaugstina nodokļu slogs un to iekasējamība, vienlaikus neradot kaitējumu tautsaimniecībai.

Piecas rekomendācijas OECD ziņojumā iekļautas sadaļā par to, kā uzlabot valsts sektora kapacitāti, paaugstinot tēriņu efektivitāti un apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju.

OECD norāda, ka institucionālo atmiņu un publiskās politikas kvalitāti un efektivitāti ir grāvusi lielā personāla mainība, kā arī digitālo un vadības prasmju trūkums, tādēļ Latvijai vajadzētu vairot sabiedriskā sektora amatu pievilcību un uzlabot nozarē strādājošo apmācības.

Vāja ir politikas ietekmes analīze gan pirms, gan pēc notikuma, tādēļ samazinās publisko pakalpojumu un izdevumu efektivitāte, un tāpēc OECD iesaka Latvijai uzlabot datu infrastruktūru un zināšanas par metodoloģiju izdevumu un ieguvumu un ietekmes analīzei, kā arī veicināt sadarbību publiskā sektora iestāžu starpā.

Kā uzsver OECD, centralizēti iepirkumi ir efektīvāki, tādēļ būtu vēlams apvienot esošos iepirkumu birojus, uzlabot to informācijas tehnoloģiju un darbinieku spējas, kā ar samazināt juridiskus izņēmumus neveikt obligātu centralizētu iepirkumu.

Latvijā plaši izplatīta ir nepilnīga ienākumu un algu deklarēšana, tādēļ vajadzētu ieviest obligātu elektronisko ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanu, vienlaikus turpinot samazināt administratīvo slogu ar deklarāciju automātisku aizpildīšanu, norāda OECD.

Kormans atzina, ka augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā mazina kreditēšanu un traucē ekonomikai augt straujāk. Vienlaikus Kormans uzsvēra, ka arī banku sektors Latvijā nepietiekami pilda savas funkcijas.

Atšķirībā no daudzām OECD valstīm, Latvija nav īstenojusi plānus izveidot centralizētu lobēšanas reģistru, kas būtu jāizdara, lai vairotu caurskatāmību un samazinātu neatbilstoši īpašu interešu grupu ietekmi.

Visvairāk - septiņas - rekomendācijas OECD iekļāvusi sadaļā par investīciju piesaisti, lai veicinātu izaugsmi.

Finanšu sistēmā ir vāja konkurence, tādēļ netiek samazinātās finansējuma procentu likmes, un tāpēc būtu jāstiprina likumiskie un izmeklēšanas instrumenti, lai Konkurences padome varētu uzraudzīt konkurencei graujošu uzvedību finanšu tirgos, ieteikts pārskatā.

OECD izceļ arī faktu, ka augsto izmaksu un informācijas asimetrijas dēļ klienti reti maina banku, turklāt mājsaimniecību noguldījumu līmenis ir zems. Eksperti aicina Latviju paplašināt platformu par maksājumu kontu komisijām, lai iekļautu informāciju par banku noguldījumu likmēm, kā arī citām maksām, piemēram minimālās maksas par refinansēšanas aizdevumiem, un nodrošināt standarta paketes un līgumus kredītiestādes nomaiņai.

Kapitalizācija akciju tirgū ir ļoti zema, un atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm neviens no lielajiem valsts uzņēmumiem nav kotēts biržā. OECD mudina paātrināt plānus par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā.

Pensiju fondu ieguldījumi, pārsvarā ārvalstu aktīvos, bijuši ar zemu atdevi, savukārt daudziem vietējiem uzņēmumiem ir grūtības piekļūt finansējumam, izmantojot iekšzemes kapitāla tirgus, tādēļ OECD aicina paaugstināt pensiju otrā līmeņa ieguldījumu un koncentrācijas ierobežojumus viena emitenta aktīviem, nekustamajam īpašumam un privātiem ieguldījumiem, vienlaikus nodrošinot atbilstošu riska pārvaldību un pārvaldības procesus.

Lai gan Ekonomisko lietu tiesas izveidi 2021.gadā ir uzlabojusi situāciju sarežģītos komerciālos strīdos un lielu ekonomisku noziegumu, naudas atmazgāšanas un korupcijas lietās, tomēr tiesas pilnvaras un resursi ir jāpalielina, uzskata OECD, norādot arī uz joprojām ilgajiem bankrota procesiem.

Latvijai vajadzētu izveidot trīspusēju mācību fondu un uzlabot sadarbību apmācību izstrādē un ieviešana starp uzņēmumiem un apmācību sniedzējiem, jo digitālo un vadības prasmju trūkums kavē digitālo pielāgošanos un inovācijas, ieteikts pārskatā.

OECD vērtējumā Latvijā joprojām ir vāji novērtēts regulējums un valsts uzņēmumu klātbūtnes ietekme uz konkurenci, tādēļ būtu jāpalielina Konkurences padomes pilnvaras veikt tirgus izmeklēšanas un ierosināt normatīvu un valsts īpašumtiesību pamatojuma izvērtējumu, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti.

Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2024.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir piektais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD Latvijai šogad prognozē lēnāko ekonomikas lejupslīdi starp Baltijas valstīm

LETA,29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) trešdien publiskotajā ziņojumā Latvijas ekonomikai šogad prognozē lēnāko lejupslīdi Baltijas valstīs.

OECD prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 0,1%.

Savukārt nākamgad Latvijas ekonomikai lēsta 1,9% izaugsme, bet 2025. gadā prognozēts 2,7% kāpums.

Jūnijā OECD prognozēja, ka Latvijas IKP šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 1,1% un 2,4%.

Latvijā saskaņotais patēriņa cenu indekss, kā prognozē OECD, šogad pieaugs par 9,4%, nākamgad palielināsies par 3,1%, bet 2025.gadā – par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis Latvijā, pēc OECD aplēsēm, šogad un nākamajos divos gados veidos attiecīgi 6,4%, 6,5% un 6,4%.

OECD norāda, ka inflācijas kritums un atalgojumu spēcīgs pieaugums veicinās iedzīvotāju patēriņa izdevumu kāpumu. Ierobežoti finansēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs nekustamo īpašumu un uzņēmumu investīcijas, bet valsts investīcijas palielināsies, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu apguvei. Taču vienlaikus kvalificētu darbinieku trūkums un vāja infrastruktūras plānošanas kapacitāte apdraud investīciju plānu realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vēlas slēgt 2,5 miljonu eiro līgumu ar OECD par dalību Latvijas satiksmes nozares reformas īstenošanā

LETA,12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) vēlas noslēgt 2,5 miljonus eiro vērtu līgumu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) par divpusējo sadarbības projektu iecerētās satiksmes nozares reformas izstrādei un ieviešanai, liecina SM sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par satiksmes nozares ilgtspējīgas pārvaldības reformu.

Ziņojumā norādīts, ka SM ir sākusi neformālas konsultācijas ar OECD par tās līdzdalību divpusējā projektā par reformas izstrādi un ieviešanu, kas paredz sadarbības tvērumu un sasniedzamos rezultātus vairākās prioritārajās jomās.

Divpusējā projekta ar OECD mērķis un sasniedzamie rezultāti paredz stiprināt ministrijas un tās padotības iestāžu un kapitālsabiedrību institucionālo kapacitāti, praktiski iesaistot OECD speciālistus ne tikai reformas izstrādes posmā, bet arī tās ieviešanā un īstenošanā, kā arī nodrošinot SM un nozares iestāžu darbinieku īslaicīgas darba vietas OECD galvenajā birojā reformas izstrādes laikā to kvalifikācijas un pieredzes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 25.septembrī palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā inflācijas kritumu un procentu likmju samazināšanos.

OECD prognozē, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 3,2%, nevis 3,1%, kā tika lēsts maijā.

Arī nākamgad organizācija prognozē ekonomikas kāpumu par 3,2%, šo prognozi saglabājot nemainīgu.

"Pasaules ekonomikas izaugsme saglabājusies noturīga, un inflācija turpina mēreni samazināties," norāda OECD.

Organizācija skaidro, ka atalgojumu pieaugums atbalsta mājsaimniecību ienākumus un patēriņa izdevumus, lai gan pirktspēja vairākās valstīs vēl nav atguvusies līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Globālā tirdzniecība atveseļojas straujāk nekā gaidīts, taču transporta izmaksas saglabājas augstas.

OECD eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam saglabājusi 0,7% apmērā, bet nākamajam gadam tā samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka šonedēļ prezentētajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju paustais lielā mērā sakrīt ar to, kas jau šobrīd Latvijā tiek īstenots. "Rekomendācijas, kas nāk no OECD, ir arī mūsu dienaskārtības jautājumi," teica ministrs.

Valainis arī minēja, ka Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, tādējādi primāri ir nepieciešams attīstīt kapitāla tirgu. "Investīciju apmērs, kas iztrūkst mūsu ekonomikai, nav pieci, desmit vai 100 miljoni eiro, tie ir 2-3 miljardi," viņš sacīja, piebilstot, ka šādu finanšu resursu ieplūdi ir iespējams panākt tikai nopietni pārskatot to, kā tiek finansēta Latvijas tautsaimniecība, un kapitāla tirgus attīstība ir viens no priekšnosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pirmdien palielināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim nākamajam gadam, ņemot vērā inflācijas samazināšanos un spēcīgu izaugsmi ASV un attīstības valstīs.

OECD lēš, ka globālā ekonomika šogad pieaugs par 2,9%, nevis 2,7%, kā tika lēsts novembrī.

Savukārt nākamajam gadam organizācija globālās ekonomikas izaugsmes prognozi saglabājusi 3% apmērā.

"Globālās ekonomikas izaugsme 2023.gadā izrādījās noturīga, sasniedzot 3,1%, jo inflācija samazinājusies straujāk nekā gaidīts, un ASV un attīstības tirgu spēcīgā augšupeja kompensējusi izaugsmes tempa palēnināšanos Eiropas valstīs," teikts OECD publiskotajā paziņojumā.

Taču vienlaikus organizācija brīdina, ka riskus rada konflikts Tuvajos Austrumos un Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumi kuģiem Sarkanajā jūrā.

OECD prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad un nākamgad palielināsies attiecīgi par 0,6% un 1,3%, nevis par 0,9% un 1,5%, kā tika lēsts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spiediens uz uzņēmējiem kļūt zaļākiem pieaug ar katru dienu, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norāda, ka ilgtspēja un darbs pie klimata pārmaiņu mazināšanas ir tie aspekti, kas turpmākajos gados aizvien vairāk ietekmēs gan biznesa modeļus, gan darba tirgum nepieciešamās prasmes un iemaņas.

Lai informētu uzņēmējus par jaunākajām tendencēm un aktualitātēm ilgtspējas jomā, LDDK vebinārā "Kā zaļais kurss mainīs darba vidi un darbinieku prasmes?" bija pulcējusi ekspertus, kas dalījās savā pieredzē par zaļajai pārejai nepieciešamajām darbinieku prasmēm, zaļo personālvadību, aktualitātēm nefinanšu ziņošanā, kā arī par nefinanšu ziņošanas nosacījumiem attiecībā uz darba vidi.

OECD darba tirgus ekonomiste Dzana Topalovica vebinārā norādīja, ka no 2015. līdz 2019.gadam OECD valstīs aptuveni 7% darbinieku strādāja emisiju intensīvās nozarēs, piektā daļa - videi draudzīgās profesijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

The Red Jackets neatbalsta šī brīža Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus

Db.lv,21.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijā darbinieku algas un vietējo piegādātāju cenas ir augušas straujāk nekā darba ražīguma pieaugums uzņēmumos, informē Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Rezultātā ir pieaugušas eksporta preču ražošanas izmaksas, apgrūtinot Latvijas eksportētāju konkurenci, šogad eksporta apjomam krītoties par 6 procentiem un radot stagnāciju valsts ekonomikā. Līdz ar to šobrīd Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemākā visā ES (Oksfordas/Havera ekonomikas pētījums, salīdzinot 2024. gada otro ceturksni ar 2023. gada ceturto ceturksni). Līderos ir izvirzījusies Polija un Lietuva, pateicoties spēcīgai rūpniecības un eksporta attīstībai un aktīvai uzņēmējdarbības atbalsta politikai.

Eksporta attīstībai ir nepieciešams samazināt ražotāju izmaksas. Lai saglabātu algas “uz rokas” esošajā līmenī vai kāpinātu tās, vienlaikus saglabājot konkurētspēju, Latvijas algu nodokļiem ir jābūt vismaz vienādiem ar pārējās Baltijas valstīs noteiktajiem. Lai sasniegtu konkurētspēju ar pārējo Baltiju un veicinātu vietējo patēriņu, Latvijas algu nodokļi ir jāsamazina vidējo un zemo algu grupā, nemainot tos augsto algu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC trešdien prognozēja, ka naftas pieprasījums pasaulē nākamgad sasniegs visu laiku augstāko līmeni.

Organizācija lēš, ka naftas pieprasījums pasaulē 2024.gadā pieaugs par 2,2 miljoniem barelu dienā un veidos 104,36 miljonus barelu dienā.

"Sagaidāms, ka naftas pieprasījumu veicinās noturīga globālās ekonomikas izaugsme, ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes kāpumu Ķīnā," norāda OPEC.

OPEC prognozē, ka naftas pieprasījums Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs nākamgad pieaugs par 0,3 miljoniem barelu dienā un veidos 46,1 milljonu barelu dienā, taču tas joprojām būs zem rekordaugstā līmeņa, kāds tika reģistrēts 2019.gadā.

Pieprasījums valstīs ārpus OECD palielināsies par diviem miljoniem barelu dienā līdz 58,3 miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka sagatavojusi priekšlikumus valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidei

Db.lv,09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir izstrādājusi un atbildīgajām – Labklājības un Finanšu – ministrijām iesniegusi virkni priekšlikumu, lai sekmētu valsts fondēto pensiju sistēmas (VFPS) ilgtspēju un nākotnes pensionāriem nodrošinātu lielāku VFPS iemaksu atdevi.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka grozījumu rezultātā ietaupījumi VFPS dalībniekiem nākamo 10 gadu laikā pārsniegs 100 milj. eiro. Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā, bet noteikumos – jāpieņem Ministru kabinetā.

Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā.

Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Korupcijas uztveres indeksā Latvija aizvien atpaliek no daļas ES un OECD valstu

Db.lv,30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" (TI) publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rādītājs, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies, tomēr pieauguma temps ir lēns, un Latvija aizvien atpaliek no citām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD), informē biedrībā "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna").

2023.gada KUI Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu, ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus no 100. Tādējādi Latvijas KUI rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 14.vietā, dalot to ar Spāniju. Tas tehniski ir kāpums par vienu vietu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tomēr ES valstu vidējais KUI rādītājs ir augstāks - 64 punkti.

Latvijas KUI rezultātiem ilgtermiņā uzlabojoties pārāk lēni, tiek zaudētas izredzes pietuvoties Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP) noteiktajam mērķim 2024.gadā KUI sasniegt 64 punktus un 2027.gadā - 67 punktus. Līdz šim, lai sasniegtu četru punktu pieaugumu KUI, Latvijai ir bijuši nepieciešami teju desmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu noziegumu apkarošanā nepieciešama cieša nozares sadarbība un sabiedrības izglītošana

Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs,22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norit noslēdzošais posms, lai Latvija iestātos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā

Db.lv,20.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto likumprojektu “Nolīgums par Starptautisko enerģētikas programmu”. Likumprojekts ir noslēdzošais posms ceļā uz Latvijas iestāšanos Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (IEA). Likumprojekts tiks virzīts Saeimā tā tālākai pieņemšanai.

“Dalība IEA mums palīdzēs stiprināt Latvijas energoapgādes drošību un veicinās Latvijas efektīvāku pāreju uz tīru, zaļu un lētāku enerģiju mums katram. Iestāšanās IEA ir vēsturisks mirklis Latvijai. Esam ieguldījuši ne mazums pūļu, vairakkārt tiekoties ar augsta līmeņa ekspertiem, kuri analizējuši Latvijas enerģētikas politikas, gan esam pilnveidojuši tā regulējumu. Brīdī, kad Saeima apstiprinās likumu, IEA varēs noslēgt mūsu valsts uzņemšanas procesu,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Latvijas dalība IEA paver iespējas plašāk tikt pārstāvētiem starptautiskās sarunās par enerģētikas nākotni, kā arī attīstīt sadarbību ar enerģētikas jomā nozīmīgiem partneriem ārpus Eiropas Savienības, t.sk. ASV un citiem globāla mēroga spēlētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstībā Latvija no Igaunijas un Lietuvas atpalikusi par apmēram pieciem gadiem

LETA,25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kapitāla tirgus attīstībā ir atpalikusi no Igaunijas un Lietuvas par apmēram pieciem gadiem, intervijā atzina aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Latvijas Bankas dati liecina, ka valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieauga par 24,4%, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, bet Latvijas aktīvos no pensiju fondu līdzekļiem ieguldīti vien 8,5%.

Martinovs norādīja, ka tas lielā mērā ir saistīts ar Latvijas kapitāla tirgus lielumu pret iekšzemes kopproduktu (IKP), kas ir viens no zemākajiem Eiropā un OECD valstīs. Lai gan ir zināmi uzlabojumi, ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms desmit vai pat pieciem gadiem, problēma kā tāda joprojām nav atrisināta.

"Jā, izaugsme kapitāla tirgos ir notikusi, bet, ja mēs to salīdzinām ar vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro, kas ir pensiju otrajā līmenī, tad tā nav pietiekama. Tādēļ, ja atbild uz jautājumu, vai 8,5% ieguldījumu Latvijā ir pietiekami, tad daudz tas nav, un man kā vietējam pensiju pārvaldniekam noteikti gribētos, lai būtu vairāk. Bet, ja mēs saglabāsim šādu pašu proporciju vai panāksim nelielu pieaugumu, tas jau būs labs rezultāts, jo pensiju sistēmā nauda vairojas un šis temps ir daudz lielāks, nekā ieguldījumu iespēju pieaugums Latvijā," situāciju raksturoja Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valainis: Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos

LETA,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) mājaslapā publicētajā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) paziņojumā.

Ministrs norāda, ka šobrīd ir aizsākušās intensīvas politiskās diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un potenciālajām nodokļu izmaiņām, un, kā ierasts, ir gaidāma politiskā cīņa par daudzu un dažādu konkrētu valsts budžeta programmu finansējumu.

"Taču es kā ekonomikas ministrs gribētu ieskicēt kopējo ainu, vadoties pamatā no Latvijas ekonomiskās konkurētspējas viedokļa," pauž Valainis.

EM ir izstrādājusi ambiciozu Latvijas ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz laikā līdz 2035.gadam dubultot valsts ekonomikas apjomu. Tas prasa ikgadēju iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% apmērā.

Valainis norāda, ka valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Otrais pensiju līmenis - laiks rīkoties

Iļja Arefjevs, IPAS VAIRO valdes priekšsēdētājs,05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši iespējams vērot ļoti satraucošu ainu - vairākiem simtiem tūkstošu iedzīvotāju ir nepiemēroti pensiju 2. līmeņa plāni. Apkopojot manapensija.lv publiski pieejamos datus, var secināt, ka gandrīz 600 tūkstoši iedzīvotāju ir izvēlējušies pensiju plānus, kas iegulda akcijās ne vairāk par 50% no to aktīviem.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publicēto informāciju, vidējais dalībnieku vecums šajos plānos ir vien 42 gadi. Tātad līdz pensionēšanās brīdim šiem klientiem vidēji ir 23 gadi, kas ir gana ilgs periods, lai izvēlētos mazāk konservatīvu un potenciāli ienesīgāku ieguldījumu stratēģiju. Piemēram, pensiju plānu, kas var veikt ieguldījumus akcijās līdz 100% no tā aktīviem.

Vēsturiski visbēdīgākā situācija ir ar konservatīvajiem plāniem, kuru dalībnieku vidējais vecums ir 48 gadi (līdz pensionēšanās brīdim vismaz 17 gadi). Tas lielā mērā izskaidrojams ar automatizētu pensiju plānu piemērošanu pirms vairākiem gadiem tiem iedzīvotājiem, kuri izvēli neizdarīja paši. Diemžēl vairums šīs sabiedrības daļas arvien atrodas konservatīvajos plānos, kas neveic ieguldījumus uzņēmumu akcijās vispār. Lai arī šī kārtība nesen tika pilnveidota, arvien daudzi gados jauni un darba tirgū aktīvi iedzīvotāji vēl joprojām ir palikuši tiem nepiemērotos pensiju plānos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gadā plānots paaugstināt IIN likmi, minimālo algu un neapliekamo minimumu

LETA,06.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente,19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) plānots atdalīt tiesībsargājošās iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai valdībā.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei - Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību pār Nodokļu un muitas policiju īstenos ar FM starpniecību.

Savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), nolūkā nodrošināt efektīvu koruptīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu resursu izmantošanu, realizējot KNAB kā visaptverošas koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas iestādes modeli, kā arī nolūkā nodrošināt vienotu praksi koruptīvu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, nodrošināt koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarību, stiprināt izmeklēšanas objektivitāti, novērst interešu konflikta iespējamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piedāvātās nodokļu izmaiņas palielinās Latvijas atpalicību un valsts parādu

Latvijas Eksportētāju asociācija,17.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.

Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.

Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: VID jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi

Db.lv,12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu.

"Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi," uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru