Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.
Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.
Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.
Arvien lielāks ir arī nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas turpina pārsniegt iekšējā tirgus apgrozījumu, sasniedzot 57%. IKT nozare ir starp Latvijas TOP 3 eksportētājiem – eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz 2,7 miljardus eiro. Arī IKT jomas absolventu Latvijā ir vairāk nekā vidēji Eiropā (5% pret 4,2%). Šī ir ļoti pozitīva tendence, jo bez IKT speciālistiem mūsdienās vairs nevar pastāvēt neviena nozare neatkarīgi no tā, vai tā skar, teiksim, transportu un loģistiku vai finanšu jomu. Tomēr vairākās jomās mums vēl ir ļoti daudz darāmā, un šie mājasdarbi valsts līmenī jāuztver ļoti nopietni. Lai arī IKT nozares rādītāji ir ļoti labi, sekmīgai visas tautsaimniecības digitālai transformācijai nepieciešama pārdomāta valsts politika kā infrastruktūras izveides un attīstības atbalstam, tā sabiedrības digitālās pratības stiprināšanai.
Attīstoties tehnoloģijām, digitālā transformācija arvien pārliecinošāk kļūst par valstu izaugsmes būtiskāko faktoru. Jau patlaban tā nosaka attīstības virzienus medicīnā, zinātnē, izglītībā, biznesā, kā arī nodrošina dzīves kvalitāti privātajā sektorā. Tomēr no četriem ES digitālā kompasa virzieniem vērā ņemami panākumi mums ir tikai valsts sektora pakalpojumu digitalizācijā, kura novērtēta ar 87%, kamēr ES vidējais līmenis ir 77%. Par digitālo publisko pakalpojumu pieejamību uzņēmumiem esam saņēmuši 86% (ES vidēji 84%). Tas gan nenozīmē, ka viss jau ir izdarīts. Nākamais solis ir panākt, lai ikviens e-pakalpojums būtu ne tikai pieejams, bet arī ērts un saprotams visplašākajai auditorijai. To neīstenojot, daļa sabiedrības valsts piedāvātās digitālās iespējas nemaz neizmantos.
Iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveidošanā ar 51% vērtējumu joprojām mīņājamies uz vietas. Lai arī internets pieejams vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju un šajā ziņā pārsniedzam ES vidējo rādītāju, sabiedrības prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanā ir nepilnīgas. Liela daļa internetu izmanto galvenokārt internetbankai, piekļuvei sociālajiem tīkliem, ziņapmaiņai vai izklaidei, bet maz izmanto, piemēram, attālinātās mācīšanās iespējas.
Kaimiņiem šai ziņā veicas labāk. Igaunija digitālo pamatprasmju jomā ar 56% ir nedaudz virs ES vidējā rādītāja (54%), bet Lietuva, kuras indikatori šajā segmentā nav spoži, cenšas aizpildīt plaisu ar digitālo pamatiemaņu obligātas apguves iekļaušanu skolu un augstskolu programmās. Par Igaunijas panākumiem izbrīna nav – digitālā transformācija tur ir mērķtiecīgi veidota valsts stratēģija.
Eiropas digitālie mērķi paredz, ka vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni līdz 2030. gadam jāsasniedz 90% uzņēmumu.
Pagaidām mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijā esam krietni zem ES vidējā līmeņa, lai gan digitālā transformācija ir galvenais instruments konkurētspējas kāpināšanā. Arī starptautiskās analītikas kompānijas McKinsey pētījumā konstatēts, ka digitālās transformācijas īstenošana uzņēmumu ienesīgumu vairo par 26%. DESI identificētie galvenie izaicinājumi joprojām palikuši tie paši. Tā ir lielo datu, mākslīgā intelekta un mākoņdatošanas izmantošana. Īpaši būtiska ir mākslīgā intelekta (MI) iespēju izzināšana, jo tieši tas ir lielākais palīgs rutīnas darbu veikšanā, atbrīvojot laiku un resursus virzieniem, kur nepieciešama tieša cilvēka iesaiste. Tomēr to uzņēmumu īpatsvars, kuri Latvijā izmanto mākslīgā intelekta iespējas, ir viens no mazākajiem Eiropā – 4%.
Turpmākajos gados MI loma valstu ekonomikā tikai pieaugs. Jo agrāk apzināsim tā sniegtās iespējas, jo konkurētspējīgāki būsim globāli. Darba tirgus arvien vairāk pieprasa darbiniekus ar mūsdienu tehnoloģiju tendencēm atbilstošām prasmēm. Ikvienam interesentam ir iespēja pilnveidot savas digitālās prasmes un gūt zināšanas par mākslīgo intelektu un tā pielietojumu LIKTA organizētajās bezmaksas mācībās “Virtuālās prakses Baltijā” projektā, kas tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Universitāti “Microsoft” filantropijas programmas ietvaros. Tāpat Latvijas uzņēmējiem nevajadzētu kavēties izmantot iespēju saņemt līdz pat 70% ES līdzfinansējuma savu darbinieku profesionālo kompetenču celšanai tādās mācību programmās kā datorsistēmas, programmēšana, projektu vadība, kvalitātes vadība, kiberdrošība un citās.
Digitālā kompasa infrastruktūras virzienā paveiktais vērtējams divējādi. No vienas puses – fiksētā tīkla pārklājumā ar 92% esam krietni virs ES vidējā līmeņa (73%). Arī optiskā interneta pieejamībā esam augstu (Latvijā – 91%, ES vidēji – 56%). No otras puses – saskaņā ar DESI indeksu 5G tīkla pārklājums apdzīvotās vietās ir tikai 42%. Tikmēr Latvijas vietējie mobilo sakaru operatori uzsver, ka 5G pārklājums šogad tuvojas jau 70%. Tomēr arī tas ir zem ES vidējā rādītāja (81%). Labi rādītāji 5G attīstīšanā ir biznesā un ražošanā. Progress 5G jomā ir, taču, salīdzinot ar pārējās Eiropas sasniegumiem digitālās infrastruktūras pilnveidošanā, tas joprojām ir pārāk lēns. 5G infrastruktūrai jākļūst par investīciju prioritāti.
Saskaņā ar OECD vērtējumu mobilo datu lietošanā uz vienu iedzīvotāju esam pirmajā vietā Eiropā, kas tomēr apliecina gan mobilo sakaru tīkla pārklājuma augsto pieejamību, gan Latvijas iedzīvotāju prasmes moderno tehnoloģiju izmantošanā. Mobilo datu lietošanas intensitāte lielā mērā izskaidrojama ar iedzīvotāju komunikācijas paradumu maiņu un arvien augošo dažādu saziņas lietotņu popularitāti. Šī ir viena no tām Covid-19 pandēmijas blaknēm, kas mūsu sabiedrībā ir iesakņojusies uz palikšanu.
Ikgadējais DESI indekss ir tikai ceļa karte, kura iezīmē pieturas punktus digitālās transformācijas gaitā. Pirms diviem gadiem Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam, taču daudzi šajā dokumentā minētie izaicinājumi vēl tikai gaida risinājumu. Ja turpmāko četru gadu laiku izdotos panākt, ka pamata digitālās prasmes būtu vismaz 70% iedzīvotāju, 35% uzņēmumu būtu ar augstu digitālo tehnoloģiju izmantošanas līmeni un 5G nodrošinājums būtu pieejams tādās augsta potenciāla teritorijās kā lielās pilsētas, transporta koridori un citviet, tad dzelteno brīdinājuma kartīti varēsim nolikt malā. Nedrīkstam pieļaut digitālo stagnāciju, kas bremzētu mūsu valsts konkurētspēju un izaugsmi.
