Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.

Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?

Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju.

Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.

Kad resursi ir limitēti, jādomā “ārpus kastes”. Ne velti Latvijas lielākais potenciāls ir tieši radošums, kas ļauj mums gūt līderpozīcijas dažādās inovāciju jomās, apsteidzot daudz lielākas valstis. Latvija ir viena no jaudīgākajām investīciju piesaistītājām Eiropas Savienībā (ES). Starptautiskajiem investoriem esam interesanti vairāku iemeslu dēļ. Nu, kaut vai daži no tiem: varam lepoties ar inovāciju līdera statusu Baltijas mērogā (Bloomberg Innovation Index, 2021), esam otrie starp OECD valstīm Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksā (Tax Foundation, 2022), un vairāk nekā 120 valsts pārvaldes pakalpojumu ir pieejami ar digitālo identitāti, nodrošinot attālinātu piekļuvi un dokumentu parakstīšanu. Latvija nodrošina pasaules līmeņa IKT infrastruktūru un augstus IKT reitingus, t. sk. esam plašākā un veiksmīgākā 5G militāro tehnoloģiju testa vide Eiropā, ieņemam 2. vietu starp OECD valstīm mobilo datu lietojumā (OECD Broadband Portal, 2022), un 23% Latvijas IKT speciālistu ir sievietes, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji ES dalībvalstīs (Eurostat, 2021).

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Darbam starptautiskajā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgū SIA “ZZ Dats” izveidojis jaunu zīmolu WNTR TECH.

Tādējādi vienam no Latvijā vadošajiem uzņēmumiem IKT risinājumu un elektronisko pakalpojumu izpētes un izstrādes jomā būs plašākas iespējas savus risinājumus un kompetenci piedāvāt citās valstīs.

““ZZ Dats” ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, un līdz šim mūsu pamata tirgus ir bijis Latvijā. Tomēr uzņēmums soli pa solim aug un pēdējo gadu laikā esam ieguvuši lielu pieredzi dažādos starptautiskos projektos, un tas mums ir devis pārliecību, ka spējam savu kompetenci un zināšanas piedāvāt arī ārpus Latvijas robežām. IKT nozare ir viena no tām, kurai nav reģionālu robežu, un tas mums ļauj piedāvāt savus risinājumus gan kaimiņvalstīm Baltijā, gan Skandināvijā, kā arī citur pasaulē,” uzsver SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits un apjoms 2023. gadā Eiropā un Baltijā ir samazinājies augstās inflācijas un procentu likmju kāpuma dēļ. Neskatoties uz pērn valdošo neskaidrību par ekonomikas izaugsmes iespējām, Baltijas valstīs pērn noslēgti 218 M&A darījumi, kuru kopējā vērtība ir 1,5 miljardi eiro, liecina Oaklins dati.

Salīdzinoši aktīvāki pērn bijuši paši Baltijas valstu investori, ieguldot savu valstu uzņēmumos, bet šogad ir sagaidāma investoru aktivitātes atjaunošanās, ja tiks samazinātas procentu likmes.

Noslēgtie 218 M&A darījumi ir par 13% mazāk nekā 2022. gadā. Eiropas Centrālās bankas vairākkārtēji lēmumi par strauju procentu likmju paaugstināšanu atspoguļojās darījumu aktivitātes kritumā Eiropā un Baltijas valstīs. Ņemot vērā, ka šogad tiek prognozēts potenciāls procentu likmju samazinājums, 2024. gadā ir sagaidāms M&A aktivitātes kāpums, tostarp investoru interese par ieguldījumiem Baltijas valstīs.

Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē.

Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.

Kā tad ar labo slavu?

Reputācija ir salīdzināms jēdziens: nozares atpazīstamību un prestižu nosaka un ietekmē citu nozaru attīstība. Piemēram, par darbaspēku cīnās gandrīz visas zināšanu ietilpīgās nozares. Visos būvniecības posmos industrijai nepieciešami speciālisti, kuri darbojas saskaņā ar klimata neitralitātes principiem un ir spējīgi operēt mūsdienīgā, digitālā un inovatīvā vidē. Par studējošajiem visos līmeņos būvniecības nozare konkurē ar IKT nozari, taču būvniecība nozīmē daudz lielāku atbildību, neskaidrību un tirgus sadrumstalotību, kas ietekmē karjeras izvēli. Bet izaicinājumi vienlaikus ir arī iespējas. “Jaunās būvniecības skolas” sadarbības partneru lokā ir patiešām progresīvi, uz izaugsmi vērsti uzņēmumi. Latvijā strauji attīstās tie būvniecības sektora uzņēmumi, kuri darbojas starptautiski, integrē ilgtspējības principus, iet līdzi digitālajam un tehnoloģiju laikam, cienot un respektējot savus darbiniekus. Mūsu uzdevums ir sagatavot vidi šādu speciālistu apmācībai.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, secināts, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

“Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi - Kurzemē, trīs - Latgalē, divi - Vidzemē un viens projekts - Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Šī brīža aktuālā tēma pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir mākslīgais intelekts, īpaši ģeneratīvais mākslīgais intelekts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš.

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju - mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”