Rietumu Banka ir pirmā no bijušajām «nerezidentu bankām», kas ir publiski paziņojusi par principiālu sava biznesa transformāciju. Par vienu no galvenajiem jaunās stratēģijas akcentiem tika nosaukta Latvijas uzņēmēju kreditēšana.
Par to, kā banka redz sevi šajā tirgū un kādus oriģinālus risinājumus ir gatava piedāvāt vietējiem uzņēmumiem, intervijā Dienas Biznesam pastāstīja Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.
Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss intervijā sacīja, ka viena no bankas prioritātēm būs vietējo uzņēmumu kreditēšana. Vai jums ir kādi know-how, kas palīdzēs šīs stratēģijas īstenošanā?
Rietumu Banka vienmēr ir attīstījusies kā korporatīvā banka, tapēc mums ir sava izteikta specifika. Tās galvenā iezīme vienmēr ir bijusi personīga pieeja ‒ mēs cenšamies izprast klienta biznesa būtību, saprast un novērtēt tā riskus, iespējas un perspektīvas.
Praksē tas nozīmē, ka mēs esam gatavi izskatīt nestandarta projektus. Vērtējam gan biznesa ideju, gan uzņēmēja pieredzi un gatavību īstenot savu sapni. Ja abi šie galvenie punkti tiek novērtēti pozitīvi, tad sākam strādāt ar projektu, turklāt visās tā attīstības stadijās. Bankas speciālisti izstrādā optimālu finansēšanas shēmu, un banka var būt ne tikai aizdevējs, bet vienlaikus arī investors, kā arī piesaistīt citus investorus.
Līdz šim Rietumu Banka bija ne pārāk bieži pamanīta vietējā aizdevumu tirgū. Kā jūs paši vērtējat savu pieredzi?
Patiesībā mēs jau gadu desmitiem strādājam Latvijas tirgū, tikai ne masveida aizdevumu segmentā, tāpēc varbūt esam mazāk pamanāmi. Bankai ir daudz gan pabeigtu, gan šobrīd īstenojamu projektu nekustamā īpašuma, enerģētikas, ražošanas un finanšu tehnoloģiju jomā. Tie ir klasiskie aizdevumi un kredīti ar investīciju sastāvdaļu.
Mums palīdz uzkrātā ekspertīze, labi speciālisti, mūsu elastīgums un neatkarība. Nav jāvadās pēc šabloniem, nav jāseko direktīvām un norādījumiem «no augšas». Mēs varam atļauties iedziļināties detaļās, rīkot papildu pārrunas. Visi lēmumi tiek pieņemti tepat, Rīgā, un tos pieņem speciālisti, kuri pārzina vietējo tirgu. Tāpēc rezultāts parasti ir veiksmīgs ‒ gan bankai, gan klientam.
Vai šāds «atšķirīgas pieejas» finansējums ir pieprasīts mūsu tirgū?
Neapšaubāmi. Jo klasiskais standarta kredīts paredz striktus nosacījumus. Piemēram, uzņēmējam pašam ir jānodrošina vismaz 30‒40% finansējuma. Ja viņam nav šādas naudas, tad saņemt kredītu ir ārprātīgi grūti. Rezultātā ideja, kura, iespējams, ir ļoti laba, paliek uz papīra vai tiek īstenota ar novēlošanu.
Savukārt kompleksa finansējuma gadījumā uzņēmējs var ieguldīt projektā, piemēram, 10‒15% savu līdzekļu. Ieguvējas ir abas puses: idejas autors – uzņēmējs, un banka, kas gūst lielāku peļņu. Protams, šādi projekti prasa no mums daudz dziļāku darbu, bet mēs tam esam gatavi.
Kuri Latvijas biznesa segmenti attīstās visstraujāk?
Viens no interesantākajiem ir FinTech, jauni uzņēmumi, kas darbojas finanšu tehnoloģiju jomā. Inovatīvo risinājumu dēļ tie ļoti ātri gūst popularitāti visā pasaulē. Šī tendence ir novērojama arī Latvijā. Pēdējo gadu laikā šajā nozarē ir parādījušies īstie zīmoli, kas ātri vien izgājuši starptautiskajā tirgū un kļuvuši atpazīstami arī daudzās citās Eiropas valstīs.
Tas ir pilnīgi jauns skatījums uz biznesu, jauna realitāte, pie kuras mums visiem jāpierod. Progress ir straujš, un banka ir ļoti ieinteresēta šajā segmentā.
Kādam vēl biznesam Latvijā šobrīd iet labi?
Kā piemēru minēšu dzīvojamo nekustamo īpašumu attīstību Rīgā, it īpaši vidējā cenu kategorijā: mājokļu cenas jaunajās ēkās kāpj, tiek izstrādāti jauni projekti, tiek pārdoti jauni dzīvokļi.
To, kas šobrīd notiek mājokļu tirgū, es raksturotu kā atliktā pieprasījuma efektu. Krīzes laikā, saskaņā ar dažiem aprēķiniem, Rīgā vien bija aptuveni 30 tūkstoši nepārdotu jaunu mājokļu. Ir bijuši vajadzīgi vairāki gadi, lai visi šie dzīvokļi un mājas atrastu jaunus īpašniekus. Mēs visi atceramies, kā dažus gadus gandrīz nekas netika būvēts, tagad tendence pakāpeniski ir mainījusi virzienu. Šodien mēs redzam daudz jaunu ēku, un šie jaunie projekti ir ļoti pieprasīti.
Te darbojas virkne faktoru: iedzīvotāju ienākumu pieaugums, algu palielināšana, naudas ieplūšana no ārvalstīm, ko sūta tur strādājošie tautieši. Starp citu, veidojas vēl viena interesanta tendence. Mēs redzam, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, kuri savulaik aizbrauca peļņā, šobrīd Latvijā meklē sev piemērotu mājokli, lai atgrieztos un pensijas vecumā dzīvotu te.
Tādēļ mēs kā banka ar prieku piedalāmies nekustamo īpašumu attīstības projektos. Tagad Rīgā un Rīgas rajonā tiek pārdoti dzīvokļi vairākos jaunos dzīvokļu kompleksos, kur Rietumu Banka ir investors. Vienlaikus mēs labi atceramies, kā mājokļu tirgus pārkarsa 2007.‒2008. gadā, un katra projekta biznesa plānu vērtējam ar zināmu konservatīvisma pieskaņu.
Kāds ir jūsu viedoklis par komerciālo nekustamo īpašumu segmentu?
Mums ir ļoti laba attieksme pret visiem segmentiem, kuriem ir izaugsmes un peļņas potenciāls, un komerciālie nekustamie īpašumi nav izņēmums.
Šis nekustamā īpašuma segments veido lauvas tiesu no bankas kredītportfeļa, turklāt mums pašreiz ir projekti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstī Igaunijā, kur banka finansē dzīvojamo ēku un biroju kompleksa Kadrioru Plaza celtniecību Tallinas centrā.
Plānojat kreditēt arī ārpus Latvijas?
Mums ir ievērojama kreditēšanas pieredze vismaz desmit dažādos reģionos ‒ no Apvienotās Karalistes un Īrijas līdz Kazahstānai un Azerbaidžānai. Nebūtu prātīgi to neizmantot. Tomēr atkārtošos, mēs tagad raugāmies uz šiem tirgiem galvenokārt caur mūsu pašu, Latvijas biznesa prizmu.
Es runāju par tā saukto cross-border kreditēšanu, vietējo uzņēmumu projektu finansēšanu, ar ko viņi iziet jaunos ārvalstu tirgos. Lai izsniegtu šādu kredītu, bankai ir jābūt pieredzei attiecīgajā tirgū, ir jāsaprot tā īpatnības un likumsakarības. Mums tas viss ir, un ar to mēs arī atšķiramies no daudziem citiem.
Vai ir arī citas specifiskas jomas?
Viens no interesantākajiem virzieniem ir darījumu finansēšana, uzņēmuma vadībai atpērkot tā daļas. Tas ir rietumos diezgan bieži sastopams formāts ‒ management buyout. Latvijai tā vēl ir samērā jauna parādība, un tai ir visi attīstības priekšnoteikumi.
Mūsu ekonomika kļūst vairāk nobriedusi, pakāpeniski mainās biznesa kultūra. Ja agrāk, uzņēmējdarbības tapšanas gados, bija pats par sevi saprotams, ka gandrīz visus lēmumus uzņēmumā pieņēma tā īpašnieks, tad tagad aizvien vairāk nozīmīgu pilnvaru tiek deleģēts algotiem menedžeriem. Un šādā situācijā ir pilnīgi loģiski, ka tad, kad kompānijas īpašnieki nolemj doties atpūtā, algotie vadītāji, kuriem jau ir liela uzņēmuma vadības pieredze, bieži vien ir gatavi izpirkt biznesu.
Mēs novērojam, ka tagad šis process Latvijā atrodas sākumposmā: daļa uzņēmēju, kuri sāka darboties 90. gados, ir gatavi pārdot savu uzņēmumu daļas, savukārt menedžeri ir ieinteresēti tās iegādāties. Mums šādi darījumi ir visai interesanti no finansēšanas viedokļa.
Ar ko, jūsuprāt, jūs, Rietumu Banka, pirmām kārtām esat interesanti klientam kā kreditors un investors?
Vissvarīgākais ir tas, ka mūsu mērķis ir palīdzēt vietējiem uzņēmumiem attīstīties. Paplašināt biznesu šeit, Latvijā, īstenot jaunas un drosmīgas idejas, iziet jaunajos tirgos.
Mēs dzīvojam interesantā laikā, kad visneiedomājamākā ideja var izrādīties ārkārtīgi sekmīga. Un mēs no savas puses esam gatavi sniegt līdzekļus šādas idejas īstenošanai. Mums ir viss tam nepieciešamais – gan pieredze, gan resursi, gan vēlēšanās.