Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Rotaļīgas, uzmanību piesaistošas un pat nedaudz divdomīgas reklāmas, kvalitatīvas seksa rotaļlietas un personīga uzmanība klientiem ir tikai daži no aspektiem, kas liek klientiem apmeklēt Fantazijos.lt veikalus Lietuvā. Un kopš 10. jūnija erotisko preču veterāni aicina Latvijas iedzīvotājus turpināt rotaļāties - un ne tikai - jo Rīgā tika atvērts pirmais “YesYes.lv” veikals. Tas sola, ka, ienākot pa durvīm, pircēji atradīs ne tikai pieaugušo rotaļlietas, bet arī BDSM darbnīcu un īpaši pieaugušajiem paredzētu ballīšu telpu.

Viens no lielākajiem erotisko preču veikaliem

Jaunais fiziskais veikals sola pārsteigt pircējus ne tikai ar plašo pieaugušo preču klāstu, bet arī ar savu izmēru. Tā platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri, kas to padara par otru lielāko erotisko preču veikalu Latvijā.

“Mēs piedāvājam plašu produktu klāstu - no seksīgas apakšveļas līdz erotiskām rotaļlietām. Papildus tam mēs piedāvājam arī pieredzi. Tāpēc mums vajadzēja ne tikai telpas, kas būtu ērtas klientiem, bet arī vēlējāmies, lai telpās būtu atsevišķa istaba, kurā cilvēki varētu izklaidēties. Šajā telpā cilvēki varēs rīkot vecpuišu, vecmeitu un citas ballītes. Šajās ballītēs klienti varēs uzzināt par baudas anatomiju, par to, kuras lietas darbojas, kuras ne un kāpēc. Klienti varēs uzzināt arī par seksa rotaļlietu vēsturi un to, kā tās izmantot, lai gūtu maksimālu baudu. Šo ballīšu programma ir ļoti dinamiska, tāpēc tās būs ne tikai izglītojošas, bet arī jautras, un tajās būs arī stand-up komēdijas elementi,” stāsta Povilas Klusaitis.

Ātrās ēdināšnas kompānija Burger King Lielbritānijā bērnu komplektiem vairs nepievienos plastmasas rotaļlietas, ņemot vērā augošo tendenci samazināt plastmasas atkritumus, raksta BBC.

Tāpat uzņēmums aicinājis pircējus nest atpakaļ iepriekš pārdotās plastmasas rotaļlietas, ko tas plāno pārstrādāt, lai izgatavotu jaunas lietas.

Šis solis sekojis pēc tam, kad divas Hempšīras skolnieces izveidojas petīciju, ko iesnieguši gan Burger King, gan Mcdonald’s, aicinot pārtraukt bezmaksas plastmasas rotaļlietu dāvināšanu. Viņas uzsvērušas, ka bērni ar šīm rotaļlietām paspēlējas tikai dažas minūtes, un tad tās tiek izmestas. Tā vietā viņas ierosinājušas ražot rotaļlietas no ilgstpējīgiem materiāliem.

Burger King paziņojis, ka vēlas samazināt plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomus, un paredz savos restorānos izvietot konteinerus, kuros apmeklētāji varēs izmest vecās rotaļlietas. Šāds solis, pēc uzņēmuma pārstāvju, aplēsēm, varētu samazināt plastmasas ražošanas apjomus par 320 tonnām.

Mūsdienās jābūt ļoti uzmanīgam par to, ko kritizēt. Nupat, piemēram, Ķīna demonstrējusi, kas notiek, ja kāds atļaujas nosodīt tās politiku - faktiski, ja kāds grib šo valsti kritizēt, tad tam ir jābūt gatavam par to samaksāt.

Viens no pasaules lielākajiem apģērbu mazumtirgotājiem Zviedrijas Hennes&Mauritz (H&M) savā mājas lapā jau pirms laika izcēla bažas par darba apstākļiem Ķīnas Ziemeļrietumos – pamatā vērsa uzmanību uz piespiedu darbu kokvilnas plantācijās. Attiecīgi uzņēmums norādīja, ka savas izejvielas no šī reģiona vairs nevēlas saņemt. Šāds lēmums gan nepagāja bez ārkārtīgi asas Ķīnas atbildes. Ziņām par šādām par H&M darbībām pēdējās dienās izplatoties ar kūlas cienīga ugunsgrēka ātrumu, Ķīnā pret šo kompāniju strauji vēlies pāri boikotu ceļarullis.

Piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka, Ķīnas interneta meklētājos vairs nevar atrast nekādu informāciju par H&M veikaliem, kuri šajā valsī esot vairāk nekā 500. Tāpat H&M produkciju kopš pagājušās trešdienas vairs nevarot atrast Ķīnas ietekmīgākajās e-komercijas platformās Alibaba Group Holding, Pinduoduo un JD.com. Attiecīgi Ķīna demonstrējusi, ka vajadzības gadījumā gluži vai jebkuru uzņēmumu no sava tirgus tā var "dzēst", kur pagājušonedēļ H&M vārds pazuda faktiski no visām vadošajām tās mobilajām aplikācijām.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Atbalstot Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, Ministru kabinets noteicis stingrākas drošības prasības hroma (VI) izmantošanai rotaļlietu ražošanā.

Līdz ar to rotaļlietās pieļaujamā hroma (VI) robežvērtība no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg tiek pazemināta līdz 0,053 mg/kg, kas nodrošinās augstāku bērnu aizsardzību pret riskiem, ko rada šīs ķīmiskās vielas klātbūtne rotaļlietās.

Jaunās prasības stāsies spēkā šā gada 18. novembrī.

Vienlaikus jāuzsver, ka iepriekš tika veikti grozījumi Eiropas Savienības Rotaļlietu drošuma direktīvā, samazinot iepriekš noteikto limitu rotaļlietās izmantojamam hromam (VI).

Eiropas Komisijas (EK) Veselības un vides apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCHER) 2015. gadā novērtēja hroma (VI) daudzuma nozīmi mutes vēža izraisīšanā, atzīstot to par ķīmisku vielu, kas paaugstinātā daudzumā var kaitēt bērna veselībai. Līdz ar to Eiropas Komisijas izveidotās Rotaļlietu drošuma ekspertu grupas apakšgrupa «Ķīmiskās vielas» 2016. gada oktobrī ieteica direktīvā pazemināt hroma (VI) robežvērtību no spēkā esošajiem 0,2 mg/kg līdz 0,053 mg/kg.

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Eiropas Parlaments (EP) prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.

Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām.

Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Eiropas Savienība (ES) un Ķīna trešdien pēc septiņus gadus ilgušiem pūliņiem panāca principiālu vienošanos pabeigt sarunas par Visaptverošu Investīciju nolīgumu (VIN), kas paredzētu, ka Ķīna varētu nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim.

Pēc EK paustā, vienošanās tika panākta pēc videokonferences, kurā piedalījās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpinu, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pārstāvēja ES Padomes prezidentūru, un Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"ES ir pasaulē lielākais vienotais tirgus. Mēs esam atvērti uzņēmējdarbībai, taču mums svarīgs savstarpīgums, vienlīdzīgi konkurences noteikumu un vērtības," ierakstā savā tvitera kontā norāda Leiena. "Šodien ES un Ķīnas principā noslēdz sarunas par investīciju vienošanos."

Ķīna ir ne tikai apņēmusies nodrošināt ES investoriem lielāku piekļuvi tirgum nekā līdz šim, bet cita starpā arī atverot ES uzņēmējiem nozīmīgas jaunas tirgus iespējas. Ķīna arī uzņemas saistības nodrošināt taisnīgāku attieksmi pret ES uzņēmumiem.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

2018. gadā ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nepārtikas preču jomā Rapex saņemti 2257 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem

Tam sekoja 4050 turpmāko darbību, ko veica citi tīkla dalībnieki, reaģējot uz brīdinājumiem. Savukārt Latvijā pērn bija 16 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem, un 17 turpmākās darbības. Visbiežāk paziņotās produktu kategorijas ir elektroierīces un elektroiekārtas (31%), mašīnas un iekārtas (31%) un rotaļlietas (13%). Vēl gadu iepriekš, 2017. gadā, Latvijā bija 32 brīdinājumi, kam sekoja 24 turpmākās darbības. ES kopumā – 2201 brīdinājums un 3952 turpmākās darbības.

«Rapex ir sistēma ātrai informācijas apmaiņai starp iestādēm par to, ko darīt ar bīstamiem produktiem. Galvenais mērķis ir drošs vienots tirgus. Gadījumā, ja tirgū ir nedrošs produkts, ir sistēma, kā rīkoties,» uzsver Andrē Berends (André Berends), Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu Rapex vadītājs, piebilstot, ka ES ir pamatprincips, ka tirgū var būt tikai droši produkti. Ja uzņēmums uzzina, ka ražo vai tirgo bīstamu produktu, ir pienākums informēt atbildīgās iestādes, lai tam sekotu turpmāka rīcība. Un arī, ja kontrolējošās iestādes pamana problēmas, tās informē uzņēmumu un pieprasa mārketinga apturēšanu, produkta atsaukšanu u.tml. «Rapex ir tiešām uzticama sistēma. Kad produkts ir identificēts, tas var būt izņemts no tirgus ne tikai konkrētajā valstī, kur iesniegts paziņojums, bet visā ES. 2018. gadā sistēmā bija vairāk nekā 2000 paziņojumu, pārsvarā par rotaļlietām, un sekoja divreiz vairāk turpmāko darbību. Tas parāda sistēmas efektivitāti, kā iestādes reaģē,» klāsta Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová). 1/3 eiropiešu turpina lietot preces, kad ir ziņots par to bīstamību. Tas nozīmē, ka vajadzīgs labāk skaidrot, kāpēc ir svarīgi pārtraukt šīs preces lietot. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi skaidri informē patērētājus. «Reizēm cilvēkiem ir grūti saprast šos paziņojumus. Tāpēc ir sākta komunikācijas kampaņa ar padomiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem,» viņa stāsta.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

"Tesla" ir piegādājusi klientiem pirmās automašīnas, kas saražotas Ķīnā, iezīmējot būtisku pavērsienu elektrisko transportlīdzekļu ražotāja darbībā, ziņo BBC.

Ražotāja tā dēvētajā "Gigafactory", kas atrodas netālu no Šanhajas, prezentēti piecpadsmit "Model 3" sedani. Uzsākot ražošanu Ķīnā, Īlona Maska izveidotā "Tesla" vēlas sev nodrošināt ievērojamu daļu no pasaules lielākā automašīnu tirgus. Turklāt "Tesla" ienākšana Ķīnā notikusi laikā, kad tirdzniecības karš piespiedis citus amerikāņu uzņēmumus pārcelt ražošanu prom no Ķīnas.

Ceremonijas laikā, kas norisinājās "Teslas" vairākus miljardus dolāru vērtajā rūpnīcā Šanhajā, 15 no darbiniekiem saņēmuši automašīnas, kuras paši iegādājušies. Automašīnu piegāde klientiem sākusies nedaudz vairāk nekā gada laikā pēc rūpnīcas celtniecības uzsākšanas.

Ķīnā ražotās "Model 3" automašīnas, kuru cena pirms subsīdijām ir 50 000 ASV dolāru, konkurēs ar vietējo elektrisko automašīnu ražotāju produkciju, tostarp "NIO" un "Xpeng Motors", kā arī ar pasaules mēroga zīmoliem, piemēram, "BMW" un "Mercedes-Benz".

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Lietuvas Rūpnieku konfederācija (LPK) vērsusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Uzņēmējdarbības un rūpniecības konsultatīvajā komitejā saistībā ar Ķīnas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem Lietuvas precēm.

Rūpnieki cer, ka komiteja pievērsīs OECD uzmanību esošajai situācijai un vērsīsies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, informēja LPK.

Vēstulē Lietuvas Rūpnieku konfederācija skaidro, ka kopš augusta Lietuvas uzņēmēji saskaras ar Ķīnas spiedienu, turklāt jaunākie Ķīnas lēmumi ietekmē ne tikai Lietuvas, bet arī citu Eiropas valstu piegādes ķēdes un investorus.

Ķīna kavē Lietuvas preču un kravu muitas procedūru, ka arī tiek likti šķēršļi kravām no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ja tajās ir detaļas no Lietuvas, klāstīja LPK.

Vairāk nekā 130 Lietuvas uzņēmēju nevar piegādāt savas preces Ķīnā un Ķīnas ostās iestrēguši simtiem konteineru, kurus nevar pārsūtīt uz citām valstīm, liecina LPK apkopotā informācija. Turklāt Lietuvas uzņēmējiem ir problēmas importēt materiālus no Ķīnas arī tad, ja tos pasūtījusi kāda cita ES dalībvalsts, bet ir skaidrs, ka gala saņēmējs būs Lietuva.

Ķīna atvieglojusi ceļošanas ierobežojumus 36 Eiropas valstu pilsoņiem, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Kad Pekina cīņā ar jauno koronavīrusu martā noteica stingrus ierobežojumus, gandrīz visiem ārvalstu pilsoņiem tika liegta iebraukšana Ķīnā, tostarp arī ārzemniekiem, kam ir uzturēšanās atļaujas vai kuru ģimenes locekļi dzīvo Ķīnā.

Taču šonedēļ Ķīna paziņoja, ka atvieglos vairākas birokrātiskās prasības eiropiešiem, kas cer iebraukt Ķīnā. Jaunie noteikumi ļaus pilsoņiem no 36 Eiropas valstīm, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas ar derīgām uzturēšanas atļaujām pieteikties Ķīnas vīzai bez uzaicinājuma vēstules, liecina Ķīnas vēstniecības Berlīnē publicētais paziņojums.

Visiem, kas atgriezīsies Ķīnā, būs no jauna jāpiesakās vīzai, jo dokumenti, kas izsniegti pirms pandēmijas, ir anulēti. Līdz šim Ķīna ļāva iebraukt tikai nelielam skaitam kvalificētu darbinieku, kas saņēmuši oficiālas uzaicinājuma vēstules.