Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Rotaļīgas, uzmanību piesaistošas un pat nedaudz divdomīgas reklāmas, kvalitatīvas seksa rotaļlietas un personīga uzmanība klientiem ir tikai daži no aspektiem, kas liek klientiem apmeklēt Fantazijos.lt veikalus Lietuvā. Un kopš 10. jūnija erotisko preču veterāni aicina Latvijas iedzīvotājus turpināt rotaļāties - un ne tikai - jo Rīgā tika atvērts pirmais “YesYes.lv” veikals. Tas sola, ka, ienākot pa durvīm, pircēji atradīs ne tikai pieaugušo rotaļlietas, bet arī BDSM darbnīcu un īpaši pieaugušajiem paredzētu ballīšu telpu.

Viens no lielākajiem erotisko preču veikaliem

Jaunais fiziskais veikals sola pārsteigt pircējus ne tikai ar plašo pieaugušo preču klāstu, bet arī ar savu izmēru. Tā platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri, kas to padara par otru lielāko erotisko preču veikalu Latvijā.

“Mēs piedāvājam plašu produktu klāstu - no seksīgas apakšveļas līdz erotiskām rotaļlietām. Papildus tam mēs piedāvājam arī pieredzi. Tāpēc mums vajadzēja ne tikai telpas, kas būtu ērtas klientiem, bet arī vēlējāmies, lai telpās būtu atsevišķa istaba, kurā cilvēki varētu izklaidēties. Šajā telpā cilvēki varēs rīkot vecpuišu, vecmeitu un citas ballītes. Šajās ballītēs klienti varēs uzzināt par baudas anatomiju, par to, kuras lietas darbojas, kuras ne un kāpēc. Klienti varēs uzzināt arī par seksa rotaļlietu vēsturi un to, kā tās izmantot, lai gūtu maksimālu baudu. Šo ballīšu programma ir ļoti dinamiska, tāpēc tās būs ne tikai izglītojošas, bet arī jautras, un tajās būs arī stand-up komēdijas elementi,” stāsta Povilas Klusaitis.

Ātrās ēdināšnas kompānija Burger King Lielbritānijā bērnu komplektiem vairs nepievienos plastmasas rotaļlietas, ņemot vērā augošo tendenci samazināt plastmasas atkritumus, raksta BBC.

Tāpat uzņēmums aicinājis pircējus nest atpakaļ iepriekš pārdotās plastmasas rotaļlietas, ko tas plāno pārstrādāt, lai izgatavotu jaunas lietas.

Šis solis sekojis pēc tam, kad divas Hempšīras skolnieces izveidojas petīciju, ko iesnieguši gan Burger King, gan Mcdonald’s, aicinot pārtraukt bezmaksas plastmasas rotaļlietu dāvināšanu. Viņas uzsvērušas, ka bērni ar šīm rotaļlietām paspēlējas tikai dažas minūtes, un tad tās tiek izmestas. Tā vietā viņas ierosinājušas ražot rotaļlietas no ilgstpējīgiem materiāliem.

Burger King paziņojis, ka vēlas samazināt plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomus, un paredz savos restorānos izvietot konteinerus, kuros apmeklētāji varēs izmest vecās rotaļlietas. Šāds solis, pēc uzņēmuma pārstāvju, aplēsēm, varētu samazināt plastmasas ražošanas apjomus par 320 tonnām.

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Eiropas Parlaments (EP) prasīs stingrākus noteikumus par rotaļlietu drošumu, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Noteikumu projekta mērķis ir samazināt Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū pārdoto bīstamo rotaļlietu skaitu un labāk aizsargāt bērnus no riskiem, ko var radīt rotaļlietas.

Deputāti trešdien, 13.martā, balsos par savu nostāju attiecībā uz ES rotaļlietu drošuma tiesību aktu pārskatīšanu. Pašreizējās direktīvas atjaunināšanas mērķis ir reaģēt uz tiešsaistes iepirkšanās pieaugumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un dažādām jaunām problēmām.

Ierosinātājos grozījumos paplašināts kaitīgo ķīmisko vielu klāsts, ko būs aizliegts lietot rotaļlietu sastāvā, iekļaujot endokrīnos disruptorus, kā arī atvieglota patērētāju piekļuve drošības informācijai, piemēram, izmantojot kvadrātkodu jeb QR kodu.

Šajā gadā bērnu rotaļlietu ražotājs "Tu Tuu Toys" plāno uzsākt aktīvu tirdzniecību "Amazon" un "Ebay", kā arī radīt vismaz 4 - 5 jaunus produktus, kas būs ne tikai bērnu rotaļlietas, bet arī dizaina produkti.

"Tu Tuu Toys" ražo dažādas rotaļļietas bērniem no finiera.

Visvairāk "Tu Tuu Toys" radītās rotaļlietas aizceļo uz ASV, aptuveni 50%. Šobrīd produkti ir aizceļojuši uz vairāk nekā desmit valstīm pasaulē - Austrāliju, Vāciju, Angliju, Franciju, nedaudz uz Ķīnu, Singapūru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un citām. Samērā mazs pieprasījums ir no kaimiņvalstīm.

Uzņēmumam ir divu veidu klienti - juridiskas personas Latvijā, kas ir dažādi specializētie, latviešu ražotāju un rotaļlietu veikali, kā arī privātie klienti ārzemēs. Aptuveni 80% ir ārvalstu klienti, jo produkti šobrīd tiek tirgoti "Etsy" platformā.

"Rotaļlietu nišai Latvijā ir milzīgs potenciāls. Ir divi veidi – vai nu uzražot vēl labāk to, kas jau ir, vai arī kaut ko nebijušu. Ir potenciāls izdomāt kaut ko jaunu gan Latvijā, gan pasaulē. Mēs strādājam pie tā, lai varētu iet pie izplatītājiem, bet vēl ir jāiegulda diezgan daudz," atklāj "Tu Tuu Toys" līdzdibinātājs Emīls Penēzis.

Divas uzņēmīgas igaunietes īstenojušas jauku ieceri, kas iepriecina gan bērnus, gan vecākus, - atvērušas Tallinā rotaļlietu nomas punktu, kam dots nosaukums "Lelukogu" - "Bibliotēka".

Jādomā, daudzi vecāki no pieredzes zina, cik grūti veikalā pierunāt savu lolojumu doties projām no rotaļlietu plaukta, nepaņemot līdzi noskatīto mantiņu. Jaunās māmiņas Tīna Natena un Kadi Nigula vēlējušās palīdzēs ģimenēm atrisināt šo problēmu, pasargājot no pārlieku lieliem mantu krājumiem un bērniem aiztaupot dažu labu vilšanās asaru.

Kā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi Tīna, šo vērtīgo ideju viņa aizguvusi Austrālijā, kur pagājušajā gadā dažus mēnešus dzīvojusi kopā ar ģimeni.

"Bijām tur aizbraukuši uz neilgu laiku, tādēļ mums tas bija ideāls risinājums. Nomas punktā rotaļlietas ņēmām pat vairākas reizes, un es nodomāju, ka būtu labi kaut ko tādu izveidot arī Igaunijā," viņa atcerējusies.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Savienības ātrās ziņošanas sistēmai RAPEX iesniedzis 44 ziņojumus par atklātām nedrošām precēm.

RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem.

37 ziņojumi bijuši par nedrošu preci saskaņā ar ES direktīvas par preču vispārējo drošumu 12. pantu, kas nozīmē, ka precei bijis nopietns risks, informē PTAC Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja vietniece Agrita Tjarve.

Lielākoties – 27 gadījumos – tās bija rotaļlietas. Četros gadījumos tie bija ķīmiskie produkti, trīs Ziemassvētku virtenes, viena kosmētikas prece, viens bērna pārnēsājamais aprīkojums un viena elektroprece.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

2018. gadā ES Ātrās brīdināšanas sistēmā nepārtikas preču jomā Rapex saņemti 2257 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem

Tam sekoja 4050 turpmāko darbību, ko veica citi tīkla dalībnieki, reaģējot uz brīdinājumiem. Savukārt Latvijā pērn bija 16 brīdinājumi par pasākumiem, kas veikti, vēršoties pret bīstamiem produktiem, un 17 turpmākās darbības. Visbiežāk paziņotās produktu kategorijas ir elektroierīces un elektroiekārtas (31%), mašīnas un iekārtas (31%) un rotaļlietas (13%). Vēl gadu iepriekš, 2017. gadā, Latvijā bija 32 brīdinājumi, kam sekoja 24 turpmākās darbības. ES kopumā – 2201 brīdinājums un 3952 turpmākās darbības.

«Rapex ir sistēma ātrai informācijas apmaiņai starp iestādēm par to, ko darīt ar bīstamiem produktiem. Galvenais mērķis ir drošs vienots tirgus. Gadījumā, ja tirgū ir nedrošs produkts, ir sistēma, kā rīkoties,» uzsver Andrē Berends (André Berends), Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par nepārtikas preču un pakalpojumu drošumu Rapex vadītājs, piebilstot, ka ES ir pamatprincips, ka tirgū var būt tikai droši produkti. Ja uzņēmums uzzina, ka ražo vai tirgo bīstamu produktu, ir pienākums informēt atbildīgās iestādes, lai tam sekotu turpmāka rīcība. Un arī, ja kontrolējošās iestādes pamana problēmas, tās informē uzņēmumu un pieprasa mārketinga apturēšanu, produkta atsaukšanu u.tml. «Rapex ir tiešām uzticama sistēma. Kad produkts ir identificēts, tas var būt izņemts no tirgus ne tikai konkrētajā valstī, kur iesniegts paziņojums, bet visā ES. 2018. gadā sistēmā bija vairāk nekā 2000 paziņojumu, pārsvarā par rotaļlietām, un sekoja divreiz vairāk turpmāko darbību. Tas parāda sistēmas efektivitāti, kā iestādes reaģē,» klāsta Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova (Věra Jourová). 1/3 eiropiešu turpina lietot preces, kad ir ziņots par to bīstamību. Tas nozīmē, ka vajadzīgs labāk skaidrot, kāpēc ir svarīgi pārtraukt šīs preces lietot. Tāpat ir svarīgi, lai uzņēmumi skaidri informē patērētājus. «Reizēm cilvēkiem ir grūti saprast šos paziņojumus. Tāpēc ir sākta komunikācijas kampaņa ar padomiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem,» viņa stāsta.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai.

Gala lēmums par likumprojektu būs jāpieņem Saeimai.

Likumprojekta mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai (pasākumus), īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.

No likumprojekta arī izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju.

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Nododot Rīgas Brīvostu valsts pārvaldībā, galvaspilsētas pašvaldība ik gadu varētu zaudēt vairāk nekā trīs miljonu eiro ieņēmumus, informēja Brīvostas pārstāve Liene Ozola.

Ozola norādīja, ka saskaņā ar likumu "Par ostām", 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas ik gadu tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Pērn šie maksājumi bijuši 3,4 miljoni eiro apmērā, bet šogad - 3,2 miljonu eiro apmērā.

Par to, vai šie maksājumi turpmāk tiks ieskaitīti valsts kasē, paliks ostas pārziņā vai tiks regulēti kā citādāk, brīvostai informācijas patlaban nav.

Ozola piebilda, ka vienīgie pašvaldības darbinieki ostā ir četri valdes locekļi, tādēļ cita veida ietekmei uz darba spēku nevajadzētu būt. Rīgas Brīvostas pārvaldes valdē strādā četri pašvaldības un četri valsts pārstāvji. No pašvaldības puses tur strādā Burovs, Sandris Bergmanis (S), Mihails Kameņeckis (S) un Oskars Putniņš ("Rīgai!"). Iepriekš pašvaldības pārstāvji Rīgas ostā saņēma 45 000 līdz 48 000 eiro gadā, bet valdība nolēma no šā gada septembra ostas valžu locekļu atalgojumu samazināt par aptuveni ceturto daļu.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Satversmes tiesa (ST) pirmdien par neatbilstošu Satversmei atzina normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tika vērtēts ST. ST uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses.

Spriedumā norādīts, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu - vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115.pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas.

Lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret "nelegālās migrācijas ieroča" pielietošanu, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) ierosina valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, informē Iekšlietu ministrija (IeM).

Gadījumā, ja Ministru kabinets izsludinās ārkārtējo situāciju, tā tiks noteikta daļā Augšdaugavas un Krāslavas novadu teritorijas un paplašinās Valsts robežsardzes pilnvaras atturēt nelegālo migrāciju un atgriezt robežšķērsotājus, kas nelikumīgi pārkāpuši valsts robežu.

IeM arī norādīja, ka Lietuvas valdība ir noteikusi īpašu robežu apsardzības režīmu, kā rezultātā nelegālie migranti no Baltkrievijas teritorijas pēdējo dienu laikā arvien biežāk mēģina šķērsot Latvijas un Polijas robežas.

Trešdien, 11.augustā, ministre dosies uz Latvijas-Baltkrievijas pierobežu.

Valdības lēmumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vēl būs nepieciešams Saeimas akcepts.

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Noraidot visus opozīcijas priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiks pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Debates par minēto jautājumu šodien parlamentā ilga vairākas stundas. Vienas dienas laikā Saeima likumprojektu steidzamības kārtā izskatīja abos lasījumos, starp lasījumiem likumprojektam iesniegtos priekšlikumus izskatot arī atbildīgajā komisijā. Kopumā likumprojektam tika iesniegti seši priekšlikumi, taču visi opozīcijas deputātu priekšlikumi tikuši noraidīti. Opozīcijas iebildumi galvenokārt saistīti ar lēmumu likumā iekļaut ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas ostu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norāda, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā. "Korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) šā gada 9.decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret [Ventspils mēru] Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās," teikts vēstulē Saeimas komisijai.