Pasaules forumā Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Latvijas prezidente akcentēja Latvijas priekšrocības ES ietvaros globālā konkurencē, kā arī sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Trešdien Stokholmā, uzrunājot uzņēmējus, Pasaules forumā (Globe Forum), prezidente atzīmēja Latvijas priekšrocības Eiropas Savienības ietvaros globālā konkurencē, kā arī atzīmēja sieviešu pieaugošo iesaisti uzņēmējvadībā pasaulē. Prezidente atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar augstāko sieviešu iesaisti biznesa vadībā Eiropas Savienībā, jo tā sastāda aptuveni 44% salīdzinājumā ar 30% Zviedrijā. Prezidente atzīmēja, ka šie skaitļi apliecina, ka stereotips par to, ka sievietes nevar vadīt uzņēmumus, kļūst arvien vājāks un tam nav reālu liecību.

Runājot par Latvijas ekonomisko situāciju un perspektīvām Eiropas Savienības kopējā konkurētspējā ar pasaules tirgiem, prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka jau izsenis Latvija ir kalpojusi par tiltu starp Rietumu un Austrumu tirgiem un arī šodien ir pamats runāt par jaunā zīda ceļa īstenošanos, kas savienos Tālo Austrumu tirgu ar Baltijas jūras reģionu un Eiropas Savienību kopumā. Prezidente informēja arī par Latvijas lomu sadarbībā ar NVS valstīm un Krieviju.

Trešdien oficiāli sākās Viņas Majestātes Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizīte Latvijā. Ierodoties Rīgas lidostā no valsts vizītes Lietuvā, karalieni sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Indulis Bērziņš.

Melngalvju namā notika svinīgās valsts pusdienas, ko par godu Viņas Majestātei un Edinburgas hercogam rīkoja Valsts prezidente un Imants Freibergs. Klātesošajām Latvijas un Lielbritānijas delegācijām, sabiedrības, uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem svinīgās runas pusdienu sākumā sacīja gan V.Vīķe-Freiberga, gan Lielbritānijas karaliene.

Vakarā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds Mazajā ģildē rīkoja pieņemšanu par godu Viņas Majestātei Elizabetei II.

Rīt karaliene apmeklēs Okupācijas muzeju, noklausīsies vairāku Latvijas koru sniegumu Rātslaukumā un atvadīsies no Valsts prezidentes, lai dotos tālāk valsts vizītē uz Igauniju.

27.oktobrī Rīgā, Mazajā ģildē notika Gruzijas īstenotās aizsardzības politikas atbalstam veltīta apaļā galda diskusija, kurā aizsardzības ministrs Atis Slakteris un ASV Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ričards Lugars (Richard G. Lugar) tikās ar Gruzijas parlamenta spīkeri Nino Burdžanadzi (Nino Burjanadze) un pārrunāja Gruzijas sasniegumus aizsardzības jomā, kā arī pauda atbalstu tās turpmākajiem centieniem ceļā uz NATO, Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Diskusijas laikā amatpersonas kopīgi ar Latvijas parlamenta deputātiem un ASV starptautiskās drošības politikas ekspertiem apsprieda Gruzijas līdzšinējos sasniegumus aizsardzības reformu un integrācijas jomā, kā arī jautājumus par nepieciešamo starptautiskās sabiedrības atbalstu.

"Nesen NATO uzsāka Intensificēto Dialogu ar Gruziju. Tagad sabiedrotajiem ir jāsniedz gan praktiska palīdzība, gan arī politisks atbalsts tās nākamajam mērķim - Rīcības plāna dalībai NATO saņemšanai", diskusijas noslēgumā uzsvēra aizsardzības ministrs Atis Slakteris. "Gruzija jau šobrīd ir nozīmīga starptautiskā miera un drošības nodrošinātāja, piedaloties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijas ar vairāk nekā 1000 karavīriem Kosovā un Irākā. Kā Latvijas aizsardzības ministrs varu apliecināt, ka esam gatavi turpināt jau tradicionāli labo un ļoti intensīvo sadarbību ar Gruzijas kolēģiem!", uzsvēra A.Slakteris.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Lietuvas iedzīvotājiem ir jāzina ne tikai savi varoņi, bet arī kaitnieki un galvenokārt kukuļņēmēji – jo korupcija ir viena no asākajām un grūtāk ārstējamām valsts kaitēm, raksta Delfi.lt.

«Runā, ka tautai jāzina savi varoņi. Tomēr nepieciešams zināt arī savus kaitniekus un pērkamus cilvēku. Tas nepieciešams tāpēc, lai attīrītu valsts dienestu, lai padzītu no tā tos cilvēkus, kas atnākuši nevis kalpot valstij, bet gan tirgoties ar likumiem, atļaujām, lēmumiem un spriedumiem. Bet pats briesmīgākais, ka ar cilvēku uzticību valstij,» savā gada pārskatā uzrunājot Lietuvas Seimu paziņoja D. Grībauskaite.

Pirms gada Lietuvas prezidente jau bija runājusi par nesodības atmosfēru, kas valda Lietuvā, tomēr pa šo laiku situācija valstī nav īpaši uzlabojusies. Par korupciju ir ierosināts aptuveni tāds pats skaits dienesta izmeklēšanu kā pirms gada, tomēr reāli cietumsodi piemēroti tikai astoņpadsmit noziedzniekiem.

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

NATO ir javeicina energoapgādes drošība un jānovērš enerģijas piegādes izmantošana politiskam spiedienam, teica valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente uzrunāja t.s. Rīgas konferenci (the Riga Conference), kas notiek NATO sammita paspārnē. V. Vīķe-Freiberga atsaucās uz ASV senatora Ričarda Lugara pirmdien Rīgā teikto, ka NATO vajadzētu uzskatīt patvaļīgu energoapgādes traucēšanu vienai NATO dalībvalstij par līdzvērtīgu uzbrukumam visām NATO valstīm. Prezidente tomēr neteica, ka NATO vajadzētu šādu paplašināt savus darbības principus.

Savā runā prezidente arī norādīja, ka NATO ir jāturpina paplašināšanās process, kā arī akcentēja nepieciešamību uzlabot kooperāciju NATO dalībvalstu starpā un attīstīt NATO un Krievijas sadarbību. NATO jau sadarbojas ar Krieviju, bet ir nepieciešams darīt vairāk, sacīja prezidente, piebilstot, ka šāda sadarbība ir arī Krievijas interesēs.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas ekonomikā patlaban ir straujākā ekonomikas lejupslīde Eiropas Savienībā (ES), valsts uzstādījusi mērķi izvairīties no Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma (SVF) un līdz 2015. gadam ieviest eiro.

Tā izteikusies Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, raksta Bloomberg.

Latvijai SVF aizdevums izmaksāja valdības maiņu un sāpīgas budžeta samazinājuma metodes, intervijā televīzijas kanālam LRT norādījusi D. Gribauskaite, piebilstot, ka Lietuva SVF naudas vietā izvēlēsies meklēt līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, turklāt valstij ir ļoti zema parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Šim gadam Lietuvas parāds tiek lēsts 22.6% apmjomā no IKP.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa rosinājusi valstī sarīkot referendumu par plašām politiskajām reformām, tādējādi cerot panākt apjomīgo protestu izbeigšanos.

Prezidente solījusi palielināt sabiedriskā transporta finansējumu, kā arī pievērst lielāku uzmanību veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Tomēr atsevišķās valsts vietās protesti turpinājušies, demonstrantiem norādot uz to, ka prezidente nav piedāvājusi konkrētus risinājumus.

Brazīlijas prezidente pavēstījusi, ka valsts piešķirs 50 miljardus reālu (25 miljardus ASV dolārus) «jaunām investīcijām pilsētvides mobilitātes projektos», lai tādējādi uzlabotu sabiedrisko transportu valstī. Brazīlija arī iecerējusi atvieglot investīciju procesu veselības aprūpē un cīnīties ar korupciju politiskajā vidē, tādējādi atbildot uz apjomīgās protesta kustības prasībām. «Ielas [protestētāji] mums saka, ka valsts vēlas kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, efektīvu cīņu ar korupciju un atbildīgu politisko pārstāvniecību,» sacīja D. Rusefa.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Visaugstāko likviditāti pērn uzrāda uzņēmumi ar samērā nelielu apgrozījumu un nelieliem īstermiņa parādiem. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā pieejamajiem 2008. gada pārskatiem.

Tieši globālā un lokālā ekonomiskā krīze lika maksimāli ātri un efektīvi izvērtēt uzņēmuma turpmākās attīstības scenārijus, atzīst a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db)Tieši globala un lokala ekonomiska krize lika maksimali atri un efektivi izvertet uznemuma turpmakas attistibas scenarijus, atzist a/s Ventspils nafta prezidente/valdes priekšsedetaja Olga Petersone. (Foto: Vitalijs Stipnieks, Db)«Uzņēmumu likviditāte rāda uzņēmuma spējas segt savas īstermiņa saistības un ideālā gadījumā šim koeficientam būtu jābūt tuvu ciparam 1,» skaidro SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos likviditāte var strauji sarukt. Tomēr, pēc A. Brūveļa teiktā, pārmērīgi augsta likviditāte rāda to, ka uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi un krājumi (gatavās produkcijas + izejvielu) ir ļoti lieli un būtiski pārsniedz īstermiņa parādu segšanai nepieciešamo apmēru. Pārmērīgi augsts likviditātes rādītājs vedina domāt par līdzekļu racionālu izmantošanu vai arī par to, ka uzņēmums pārtrauc darbu, atgūst agrāk nesaņemto samaksu no pircējiem un pēc tam lems par tās izlietošanu.

Žurnāls Fortune izveidojis vislabāk atalgoto biznesa sieviešu sarakstu.

Top 10:

1. Zoe Cruz, Morgan Stanley otrā prezidente (Co-President)

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 16

Samaksa par darbu 2006. gadā: 30 miljoni ASV dolāru

2. Susan L. Decker, Yahoo viceprezidente

Samaksa par darbu 2006. gadā: 25 miljoni ASV dolāru

3. Irene B. Rosenfeld, Kraft Foods vadītāja

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 5

Samaksa par darbu 2006. gadā: 19,2 miljoni ASV dolāru

4. Christina A. Gold, Western Union prezidente un vadītāja

Samaksa par darbu 2006. gadā: 16,5 miljoni ASV dolāru

Miljardieris Grigorijs Lučanskis meklē iespējas iegūt Latvijas pilsonību, turklāt dara to ar politisko aprindu palīdzību, atsaucoties uz labi informētiem avotiem vēsta Neatkarīgā.

Par šo pakalpojumu G. Lučanskis solot nodrošināt labus biznesa kontaktus ar Kazahstānu, ar kuras prezidentu Nursultanu Nazarbajevu viņam ir senas draudzīgas attiecības.

Mēģinot šai informācijai rast oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu, Neatkarīgā uzzināja pavisam citu negaidītu informāciju par pasaulē skandalozi slavenā uzņēmēja pēdējā laika gaitām Latvijā. Kāds avots minēja, ka G. Lučanskim Kurzemes jūrmalā tiekot celta māja, kuras būvdarbus pieskatot viņa draugs uzņēmējs Viktors Brods. Nepārprotami zināms, ka pēdējā miljardiera vizīte Latvijā saistīta ar skumju notikumu – agrofirmas Ādaži bijušā priekšsēdētāja Alberta Kaula bērēm, ziņo Neatkarīgā.

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars un 2.sekretārs Egils Dzelme, pēc vēstniecības iniciatīvas, 19.septembrī tikušies ar Japānas autoražotāja Nissan pārstāvjiem. Koncerna pārstāvji interesējušies par Latvijas iespējām un priekšrocībām.

Latvijas pārstāvji tikušies ar Nissan valdes locekli un viceprezidentu (atbildīgais par projektiem Eiropā un Sanktpēterburgā) Hidetoši Imazu (Hidetoshi Imazu) un viceprezidentu korporatīvajos jautājumos Endiju Palmeru (Andy Palmer).

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas sniegto informāciju Nissan pārstāvji informēja, ka, sekojot vairāku citu Japānas autoražotāju piemēram, gatavojas atvērt savu ražotni Sanktpēterburgā, kurai būs nepieciešama piegādes bāze (landing base) un piegādātājkompānijas minētajā reģionā.

Koncerna pārstāvji interesējušies par Latvijas iespējām un priekšrocībām šādas bāzes izvēršanai, uzdodot jautājumus par transporta un loģistikas situāciju reģionā, brīvajām tirdzniecības un ekonomiskajām zonām Latvijā, Latvijas nodokļu politiku attiecībā pret ārvalstu uzņēmumiem, par nozares speciālistiem, kā arī par iespējām saņemt nodokļu un tarifu atlaides.

Meklējot veidus, kā palīdzēt mazulim, kurš mokās ar vēdergraizēm, Ivetai Šaicānei radās doma par pretkoliku jostiņu un citu sildošu produktu izstrādi

Pret sāpēm mammas cīnās dažādos veidos – izmanto ārstnieciskus pilienus, arī ideja par sildelementu likšanu bērnam uz puncīša, kad viņam ir kolikas, nav nekas jauns. «Palasot forumus, atrodami dažādi ieteikumi – likt uz vēdera ar gludekli sasildītus autiņus, linsēklu maisiņus utt.,» saka Iveta Šaicāne, SIA My Ferty (zīmols Nature for Baby) īpašniece. Iveta saka, ka viņas jostiņas ir viens no variantiem, kā mēģināt cīnīties ar zīdaiņu vēdersāpēm. Vaicāta, vai nosaukums «pretkoliku jostiņa» nav pārāk daudz apsološs, viņa teic, ka centusies to veidot aprakstošu. «Es tikai esmu pielāgojusi vienu no metodēm,» viņa saka. Pirms šā produkta izmantošanas Iveta jebkurā gadījumā iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu, jo mazuļiem mēdz būt problēmas, kuras nevar risināt ar sildīšanu.

Bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte paralēli triju labējo partiju apvienībai apsver jaunas partijas veidošanu. Tomēr triju partiju pārstāvji iespējamo jaunas partijas dibināšanu uztvēra ar izbrīnu, to nekomentējot, 13.novembrī raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Sabiedrībā pazīstamās personas, kuras iepriekš kuluāros tika minētas kā iespējamie S. Ēlertes domubiedri, noliedza iespēju iesaistīties jebkādā partijā.

Laikraksts vēsta, ka Triju partiju vadītāji tikuši aicināti uz S.Ēlertes dzīvokli, kur S. Ēlertes domubiedri un speciālisti dažādās nozarēs klāstīja savu redzējumu par iespējamo valsts attīstību.

Vienlaikus no S. Ēlertes un viņas uzticamības personu puses tiek uzrunātas daudzas sabiedrībā pazīstamas personas atklāt savas idejas un atbalstīt triju partiju popularizēšanu tautā. No politisko sarunu kuluāriem zināms, ka citu starpā uzrunāta valsts kontroliere Inguna Sudraba, arhitekts Uldis Pīlēns, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende un citi.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.

Latvija izrādīs «izpētes interesi» par Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošo Latvijas gāze akciju iegādi, taču tas vēl nenozīmē, ka šīs akcijas tiešām tiks iegādātas, LTV raidījumā Rīta Panorāma pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Drīzumā Latvijas valdībai jānāk klajā ar izvērtējumu, vai atpirkt Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāze (LG) akciju.

«Esmu tikusies ar E.ON Ruhrgas pārstāvjiem, taču par šo jautājumu mēs lemsim valdības sēdē,» L. Straujuma nevēlējās sīkāk komentēt potenciālo iespēju iegādāties Vācijas uzņēmumam piederošās LG akcijas.

Ir izskanējušas dažādas versijas par to, cik šīs akcijas varētu maksāt. Akciju vērtība lēsta no 150 miljoniem eiro līdz pat 600 miljoniem eiro, taču L. Straujuma norādījusi, ka augstāk noteiktā robeža ir stipri pārspīlēta un 600 milj. eiro šīs akcijas nevarētu maksāt. Vācijas kompānijas pārstāvji ir izteikuši konkrētu piedāvājumu, taču L. Straujuma nevēlējās atklāt, kāds tas ir.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 1.novembrī Rīgas pilī tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, pārrunājot būtiskākos jautājumus saistībā ar nodokļu iekasēšanu un muitas dienesta darbību, db.lv informēja Prezidenta Preses dienests.

Prezidente izjautāja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru par cīņu ar "aplokšņu algām", muitas aparatūras darbību uz valsts robežām, sadarbību ar Krieviju un ES, kā arī par tā dēvētā sākumdeklarēšanas principa ieviešanas gaitu.

Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, Valsts ieņēmumu dienests pilda vienu no būtiskākajām funkcijām valstī, un tā darba nemitīga pilnveidošana ir viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar vakarā Daugavpils rajona Sventes muižā tikās ar Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus veicināšanas programmas jeb Zaļās karotītes dalībniekiem un Lauksaimniecību organizāciju pārstāvjiem, uzsverot, ka aizvadītie astoņi gadi Latvijai ir nesuši lielu izaugsmi dažādās jomās, un viņa izteica cerību, ka šī attīstība turpināsies arī nākamo gadu laikā, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Pēc prezidentes sacītā, no pirmās reizes, kad viņa ir izdzirdējusi par tā dēvētās Zaļās karotītes programmu, viņa ir bijusi pilnībā pārliecināta, ka šādai programmai ir jābūt un tā nesīs labumu Latvijas pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotājiem.

Prezidente ir tā dēvētās Zaļās karotītes patronese un šajā tikšanās reizē, savas prezidentūras noslēgumā, prezidente uzsvēra, ka aizvadītajos gados ir bijis ļoti nozīmīgi, ka Latvijā ražotie produkti tikuši reklamēti un atpazīti, un ieguvuši lielu ievērību ne tikai Latvijas iedzīvotāju vidū, bet arī ārpus mūsu valsts.

Pēc prezidentes sacītā, viņai ir bijis liels gandarījums un lepnums cīnīties par Latvijas interesēm ārzemēs, zinot cik stipri ir Latvijas ļaudis, kas attīsta Latviju un arī tās lauksaimniecību un pārtikas nozari: "Man ir bijis prieks pie daudziem no Jums viesoties, man ir bijis gandarījums redzēt kā cep maizi, kā top Jūsu ražotnēs ievārījums, kā aug kumeļi, cik Js esat bijuši spējīgi pārvarēt dažādas grūtības un vienmēr garantēt savu produktu augsto kvalitāti un arī dot darba vietas Latvijas iedzīvotājiem".

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu uz atkārtotu piecu gadu pilnvaru termiņu Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā ievēlējis Urzulu fon der Leienu.

Fon der Leienai, lai tiktu apstiprināta amatā, bija nepieciešama vismaz 361 balss, taču par viņu nobalsoja 401 no 720 EP deputātiem.

Aizklātajā balsojumā viņas kandidatūru noraidīja 284 deputāti.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs sociālās saziņas vietnēs jau apsveicis fon der Leienu, kura pārstāv šobrīd opozīcijā esošos vācu kristīgos demokrātus (CDU).

Šolcs norādījis, ka konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) uzturētās kandidātes pārvēlēšana amatā liecinot par Eiropas Savienības (ES) rīcībspēju, īpaši "grūtos laikos".

Pēc jūnijā notikušajām vēlēšanām EPP saglabāja lielākās frakcijas statusu EP, kā arī līdzšinējo centrisko partiju koalīciju ar sociālistiem (S&D) un liberāļu frakciju "Atjaunotā Eiropa".

Igaunija Eiropas Savienībai savas prezidentūras laikā vēlas piedāvāt savu pieredzi digitālājā jomā, tikšanās laikā ar Eiropas Savienības valstu žurnālistiem uzsvēra Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Viņa atzīmēja, ka Eiropas valstu pilsoņi un bizness jau sen darbojas digitalizētā vidē, taču dalībvalstu valdības nedaudz atpaliek. Un Igaunijas prezidentūras Eiropas Savienībā prioritāte ir panākt, lai arī valstu valdības savu darbību digitalizētu, nodrošinot brīvu datu plūsmu starp dalībvalstīm. Tajā pašā laikā K. Kaljulaida uzsvēra, ka digitālā sabiedrība nevar pastāvēt bez uzticēšanās tam, ka dati tiek izmantoti godprātīgi un tiek aizsargāta to drošība.

Runājot par Igaunijas fenomenu – elektroniskajām vēlēšanām, Igaunijas valsts prezidente atzina, ka tas noteikti nav tas, ar ko vajadzētu sākt valstīm, kuras sper pirmos soļus e-pārvaldības virzienā. Jāsāk ir ar pavisam vienkāršām lietām, piemēram, elektronisko iespēju pieteikt bērnu bērnudārzā vai skolā. Digitālā sabiedrība darbojas tāpat kā analogā, tikai ar daudz lielāku drošību, skaidroja K. Kaljulaida. Viņa arī klātesošajiem žurnālistiem uzdeva jautājumu, vai ir zināms, kas pēdējais ir skatījies viņu pacientu karti, kas ir papīra formā? Protams, to nezina neviens. Taču, kā uzsvēra prezidente, viņai ir elektroniskā pacienta karte, kurai ir iespējams izsekot, kurš pēdējais ir to aplūkojis. Līdz ar to datu drošība ir daudz augstākā pakāpē.