Trešdien oficiāli sākās Viņas Majestātes Lielbritānijas karalienes Elizabetes II valsts vizīte Latvijā. Ierodoties Rīgas lidostā no valsts vizītes Lietuvā, karalieni sagaidīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Imants Freibergs, kā arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Indulis Bērziņš.
Melngalvju namā notika svinīgās valsts pusdienas, ko par godu Viņas Majestātei un Edinburgas hercogam rīkoja Valsts prezidente un Imants Freibergs. Klātesošajām Latvijas un Lielbritānijas delegācijām, sabiedrības, uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem svinīgās runas pusdienu sākumā sacīja gan V.Vīķe-Freiberga, gan Lielbritānijas karaliene.
Vakarā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Īans Bonds Mazajā ģildē rīkoja pieņemšanu par godu Viņas Majestātei Elizabetei II.
Rīt karaliene apmeklēs Okupācijas muzeju, noklausīsies vairāku Latvijas koru sniegumu Rātslaukumā un atvadīsies no Valsts prezidentes, lai dotos tālāk valsts vizītē uz Igauniju.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī tikās ar Lielbritānijas Ārlietu ministri Mārgaretu Beketu, kura valsts vizītē 18.-19.oktobrī Rīgā pavada Viņas Majestāti Lielbritānijas karalieni Elizabeti II.
Sarunā prezidente pauda gandarījumu, ka abu valstu atjaunoto diplomātisko attiecību 15.gadskārtā Latvija var uzņemt viesos Lielbritānijas karalieni un viņas pavadošo delegāciju. Prezidente sveica M.Beketu kā pirmo sievieti, kas Lielbritānijā ir ieņēmusi Ārlietu ministres amatu. M.Beketa augstu novērtēja Latvijas prezidentes nozīmīgo ieguldījumu savas valsts attīstībā, kā arī Eiropas mērogā lieliski uzrunājot visam kontinentam būtiskus tematus.
Būtisks sarunu temats bija novembra beigās Rīgā gaidāmā NATO galotņu sanāksme un tajā paredzamā dienaskārtība. M.Beketa apstiprināja, ka Lielbritāniju sanāksmē pārstāvēs premjerministrs un aizsardzības ministrs. Tika pārrunāta abu valstu dalība miera misijās Afganistānā in Irākā, kā arī NATO turpmākā loma šajos reģionos. Prezidente atzīmēja, ka sagaida no NATO galotņu sanāksmes būtiskus lēmumus, kas nepieciešami organizācijas attīstībai un efektivitātei attiecībā uz mūsdienu draudu noteikšanu un adekvātu reaģēšanu uz tiem.
Apspriežoties par ES un NATO tālākās paplašināšanās perspektīvu, V.Vīķe-Freiberga un M.Beketa bija vienisprātis, ka organizācijai jāturpina tā dēvētā "atvērto durvju" politika attiecībā pret valstīm, kas nopietni vēlas pārņemt abu organizāciju pamatvērtības un panākt progresu izvirzīto kritēriju izpildē. Latvijas prezidente atzīmēja, ka Latvija aktīvi iesaistās jauno Eiropas demokrātiju atbalstīšanā, daloties izaugsmes un demokratizācijas pieredzē ar Gruziju, Moldovu, Ukrainu.
Izvērtējot ES konkurētspējas aspektus, tikšanās dalībnieces uzsvēra, ka ES ir jāvērš nopietna uzmanība uz zinātnes un inovāciju jomu kā vienu no priekšnoteikumiem sekmīgas konkurētspējas panākšanā iepretim citiem pasaules reģioniem.
Abas puses pauda gandarījumu, ka aktīvi izvēršas divpusējie ekonomiskie sakari. Viens no kārtējiem apliecinājumiem tam būs nākamā nedēļā gaidāmā Velsas pirmā ministra un uzņēmēju delegācijas vizīte, atzina V.Vīķe-Freiberga un M.Beketa.