Ražošana

DB viesojas: AILE grupa ražotnēs Liepājā

Dienas Bizness,20.09.2017

Jaunākais izdevums

AILE grupa projektē un ražo stiklotās konstrukcijas. AILE grupa dibināta 1994. gadā un tās ražotnes atrodas Liepājā.

Stiklu Centrs ražotnes specializācija ir stikla pakešu un struktūrstiklojuma ražošana – stikli siltumizolācijai, aizsardzībai no saules enerģijas, stikli drošībai un aizsardzībai, skaņas izolācijai, dekoratīvie stikli, liektie stikli, ugunsdrošie stikli.

Alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un citi fasādes risinājumi ar alumīnija profiliem. Šie produkti izceļas ar arhitektoniskajām iespējām, jo tos var realizēt plašos laukumos. Viens no pašlaik pieprasītākajiem produktiem AILE grupa ir elementu jeb šūnu fasādes, kur fasādes elementi pilnībā tiek sagatavoti rūpnīcā uz vietas un objektā tiek tikai piestiprināti pie ēkas karkasa, tādējādi objektā nav jāveic sarežģīti montāžas vai metināšanas darbi.

Koka/alumīnija – stikla konstrukciju ražotnē top logi, durvis un fasādes risinājumi, kas apvieno alumīnija noturību un koka estētiskās funkcijas.

AILE grupa produktu galvenie tirgi – Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Vācija, Lielbritānija.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

DB viesojas: RK Metāls ražotnēs Grobiņā

DB viesojas: Dzelzsbetons MB ražotnē Liepājā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokātu biroja Cobalt jaunajā mājvietā tika atrasts kompromiss starp klasisko un moderno interjeru, kā arī ņemti vērā vēsturiskās ēkas izaicinājumi

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pēc divu advokātu biroju Cobalt un Borenius apvienošanās vienā uzņēmumā radās nepieciešamība pēc lielāka biroja. Apvienošanās darījums notika 2015. gadā, bet zem viena jumta abi uzņēmumi sāka strādāt pirms gada, kad sāka apdzīvot teju 1000 m2 plašas telpas Berga Bazāra divos rekonstruētos korpusos. «Neskatoties uz to, ka ārpus Rīgas centra ir pieejami dažādi lieliski biroju centru projekti, mūsu profesija pieprasa atrasties pilsētas centrā, jo liela daļa organizāciju un iestāžu, ar kurām sadarbojamies, atrodas netālu,» stāsta Cobalt partneris, zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Visu rakstu Pieņem vēsturiskās ēkas noteikumus lasiet 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere,25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Jaunajās biroju telpās atspoguļojas Norvēģijā bāzētā mātes kompānijas ideoloģija, kuru godā tur visi Visma uzņēmumi pasaulē.

IT uzņēmuma Visma biroja dizainā valda tīras un skaidras līnijas, ziemeļvalstīm raksturīgie pieklusinātie toņi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem ziemeļvalstu IT uzņēmumiem Visma ir nozīmīgs nomnieks jaunajā A klases biroja centrā Place Eleven Sporta ielā Rīgā. Uzņēmums kopumā aizņem divus ar pusi stāvus 3293 m2 platībā. Tajā ir iespēja izvietot 305 darba vietas. Patlaban uzņēmumā strādā 257 cilvēki.

«Iepriekš Visma Labs, Visma Enterprise un Visma Consulting atradās atsevišķās vietās un dzīvošana dažādās mājās bija apgrūtinoša, turklāt uzņēmumi auga un bija skaidrs, ka esošajās telpās kļūst par šauru. Arī no uzņēmuma identitātes un kultūras skata punkta raugoties, mums bija svarīgi, lai mēs esam kopā un tiekam uztverti kā viens veselums, lai gan esam vairākas juridiskas personas. Brīdī, kad izlēmām par labu šim biroja centram, te vēl nebija izraksta būvniecības bedre, mēs pieņēmām izaicinājumu pievienoties attīstītāja vīzijai par to, kā šeit varētu izskatīties,» stāsta Visma Enterprise vadītāja Antra Zālīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas Evolution Gaming birojā

Anda Asere,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram stāvam IT un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzēja Evolution Gaming birojā ir savs vadmotīvs – debesis, kalni, okeāns, metāls, mežs un citi

Evolution Gaming 2015. gadā par 12,4 miljoniem eiro iegādājās 9 stāvu biroju centru 14 tūkstošu m2 platībā Rīgā, kur šobrīd notiek vērienīgi remontdarbi. Pērn rekonstrukcijā ieguldīti 1,8 miljoni eiro, bet šogad plānots investēt vēl trīs miljonus eiro.

Visu rakstu Svarīgākā ir atmosfēra lasiet 28. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: DB viesojas Compensa birojā

DB viesojas TestDevLab birojā

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere,27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA,24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezi biroja galvenie vadmotīvi – ērtība darbiniekiem un vide, kas cilvēkus iedvesmo

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Veidojot mūsu biroju Budapeštā, mums prātā bija divi principi. Pirmkārt, tā kā mēs pavadām vairāk sava nomoda laika darbā, nekā mājās, mēs vēlējāmies izveidot vietu, kur darbiniekiem ir prieks pavadīt savu laiku. Mums ir svarīgi, lai mūsu darbinieki jūtas labi, kamēr viņi ir darbā. Tāpēc mēs izveidojām mājīgu biroju,» saka Csaba Faix, Prezi starptautisko komunikāciju vadītājs. Lai sasniegtu šo mērķi, darbinieki varēja realizēt savas idejas un vajadzības, iekārtojoties savās telpās. Viņi varēja izvēlēties mēbeles un pievienot gala akordus.

Otrs mērķis bija radīt vidi, kas iedvesmo cilvēkus. Tāpēc telpās ieviests daudz prieka. «Prezi panākumi ir saistīti ar tā graujošo pieeju prezentācijām. Mēs vēlējāmies saglabāt šo radošo pieeju dzīvu, jo zinām, ka vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu. Mēs birojā pievienojām tik daudz radošuma, cik vien varējām, lai palīdzētu cilvēkiem ar radošām idejām,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB grupai pievienots inženieru birojs Būve un forma

Lelde Petrāne,25.10.2018

Būvfirmas UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš ar saņemto Dienas Bizness specbalvu un Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. 2016. gads.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupa tiek paplašināta. Tai pievienojas jauns uzņēmums - SIA «Inženieru birojs «Būve un forma»».

Tas ļaus īstenot lielākus D&B – Design&Build jeb apvienotos projektēšanas un būvniecības projektus un ieviest BIM (būvniecības informācijas modeļa) principus praksē, strādājot projektos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

«Ar «Būve un forma» esam strādājuši jau četrus gadus. Kopā mums ir potenciāls attīstīt BIM un projektēšanas automatizācijas virzienus,» stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

«Būve un forma» inženieru birojam ir pieredze kompleksās projektēšanas jomā, strādājot ar sarežģītiem projektiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Lielākās UPB uzņēmumu grupas ir MB Betons grupa, RK Metāls grupa, AILE grupa, UPB Energy grupa un UPB Nams grupa. UPB pašlaik strādā vairāk nekā 1500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

UPB noslēdzis līdz šim lielāko līgumu eksporta tirgos

Rūta Lapiņa,06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

# 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā.

Industriālais koncerns UPB pagājušā gada beigās noslēdzis lielāko līgumu eksporta tirgos UPB vēsturē, informē AS UPB Mārketinga un komunikāciju departamenta direktore Ilze Rosicka.

Lielākais līgums eksporta tirgos UPB vēsturē paredz studentu pilsētas rajona būvniecību par summu vairāk nekā 20 miljoni eiro.

Fotogalerijā skatāmi UPB pagājušā gada ievērojamākie objekti!

Uzņēmumā atzīmē, ka UPB realizētie projekti kļūst aizvien lielāki un sarežģītāki - 2017. gadā ievērojamākais projekts bija 28 stāvus un 115 metrus augstā biroju ēka «Stockholm New» Zviedrijā. UPB inženieri veikuši «Stockholm New» neregulāro formu metāla un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu un UPB veiks arī šo konstrukciju izgatavošanu, loģistiku un montāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv,02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielgabarīta stiklšķiedras konstrukciju ražotnē Liepājā investē 2,5 miljonus eiro

Db.lv,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2021. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, saglabājoties 2020. gada līmenī.

Pērn attīstībā ieguldīts arī grupas vēsturē līdz šim lielākais investīciju apjoms – kopā 17,6 miljoni eiro. No tiem lielākā daļa jaunās dzelzsbetona konstrukciju ražotnes izbūvē Liepājā, kā arī dažādos energoefektivitātes risinājumos citās UPB ražotnēs.

“2021. gadam izdevās pārsteigt ar tāda mēroga izaicinājumiem, kādus prognozēt praktiski nebija iespējams. Svarīgākais bija nodrošināt darbības nepārtrauktību ražotnēs un būvlaukumos, kā arī uzturēt iespējami vienmērīgāku darbu plūsmu. Šādos apstākļos otro gadu pēc kārtas sasniedzām līdz šim augstāko apgrozījuma līmeni – tas ir pierādījums mūsu grupas spējām un komandas profesionalitātei,” saka UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere,04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane,19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes deputāti ārkārtas sēdē atbalstījuši olu un olu produktu ražotnes izveides veicināšanu Madlienas pagastā, kur ukraiņu investors iecerējis izbūvēt ražotni ar trīs līdz sešiem miljoniem dējējvistu, aģentūru LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldība ir saņēmusi SIA «Gallusman» valdes priekšsēdētāja Arņa Veinberga iesniegumu ar informāciju par Ukrainas uzņēmumu grupas «OvoStar Union» plāniem Ogres novadā uzbūvēt modernu un augsti efektīvu olu un oluproduktu ražotni. Pašvaldībai lūgts atbalstīt un sadarboties šīs ražotnes izveidē, tostarp nodrošinot ražotnes darbībai nepieciešamā pieslēguma elektrotīkliem izbūvi.

Iepriekš gan vēstīts, ka uzņēmums izskata arī citas potenciālās vietas ražotnes izveidei, piemēram, arī Tukuma novada dome maijā saņēmusi līdzīgu vēstuli ar lūgumu sniegt atbalstu saistībā ar plānotām investīcijām ražotnē. Turklāt oktobrī novada dome plāno izsolīt divus zemesgabalus īpašumā «Karjeras» Jaunsātu pagastā, ko uzņēmumu grupa izskata kā iespējamo vietu olu rūpnīcas izveidei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA,22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trelleborg Wheel Systems Liepāja pāriet uz dziļākiem ūdeņiem, paplašinot ražotni, dubultojot darbinieku skaitu un sākot ražot plašāku produkcijas klāstu. Produkcija, kuras sākums ir dzelzs loksne, bet galaprodukts – ritenis ar uzmontētu riepu, nonāk pie lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas ražotājiem abās globusa pusēs, stāsta ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done.

Trelleborg Wheel Systems Liepāja birojā Liepājā fiziski sajūtama te valdošā demokrātiskā atmosfēra. Priekšniece pati pagatavo mums tēju, un DB fotogrāfs viņu sākumā notur par sekretāri. Pozitīvā nozīmē, jo Trelleborg ražotnes vadītāja Liene Giertmane-Done vienkārši «nemētā šefu».

Vēl viena Lienes atšķirības zīme ir lokālpatriotisms – viņa vienmēr un visur cenšas uzsvērt to, ka uzņēmums atrodas tieši Liepājā, ka veiksmes stāsta pamatā ir Liepājas rūpnieciskais šarms un šeit dzīvojošo uzkrātās kompetences. Liene ir dzimusi liepājniece, kura atgriezusies savā pilsētā pēc mācību un darba perioda galvaspilsētā un par šo iespēju patiesi priecājas. Trelleborg Liepājas birojā vismaz katrs otrais darbinieks, līdzīgi kā ražotnes vadītāja, ir atraduši atpakaļceļu uz Liepāju. Šeit strādājošie ar koferiem pārbraukuši ne tikai no Rīgas, bet arī no citām pasaules lielpilsētām un nostūriem. Tas noticis paralēli tam, kā Liepāja spējusi sadziedēt Metalurga kraha ievilktās rētas darba tirgus stabilitātē un nodarbinātības rādītājos. Nu vietā nācis cits izaicinājums, ne mazāk sarežģīts. Lielais jautājums vairs nav «kur dabūt darbu?». Tagad tas skan – «kā tikt pie darbiniekiem?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienoto Latvijas Sabiedrisko mediju vadīs Zūzena; uz valdi virza arī Aili, Tanni, Šulcu un Ogli

LETA,30.10.2024

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Zūzena patlaban ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece. No 2004. līdz 2007.gadam viņa bija TV3 mārketinga un programmu direktore, bet no 2007.gada līdz 2019.gadam - vadīja TV3 un visu mediju koncernu "Modern Times Group" (MTG), kas vēlāk pārtapa "All Media Latvia" un kurā ietilpst vairāki telekanāli, radiostacija un portāli.

Pirms pievienošanās MTG komandai 2004.gadā Zūzena strādāja reklāmas aģentūrās "Creative Laboratory", "DDB Latvia" un "Saatchi & Saatchi Latvia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Komentāri

Pievienot komentāru