Citas ziņas

Latvijas ekonomisko pārstāvniecību ārvalstīs īstenotie projekti

,12.12.2006

Jaunākais izdevums

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Sadarbībā ar dažādiem partneriem pārstāvniecība organizējusi vairākus mārketinga pasākumus. Nacionālie stendi izstādēs Nanotec Forum un Elmia Subcontracting.

Uppsalā un Eskilstūnā noorganizēti biznesa semināri, kur vairāki desmiti zviedru uzņēmēji un citi interesenti tika iepazīstināti ar biznesa attīstības iespējām Latvijā. Iepazīstinot ar Latviju, tika piesaistīti Latvijā strādājoši zviedru uzņēmumi Syntagon (biotehnoloģijas) un Leax Baltic (metālapstrāde). Pārstāvniecība regulāri sniedz konsultācijas zviedru uzņēmumiem, kas jau pieņēmuši lēmumu par investīcijām Latvijā, vai apsver tādu iespēju.

2006.gadā Latvijā viesojās divas žurnālistu grupas, kam sekoja vairāki sižeti televīzijā un raksti Zviedrijas laikrakstos.

Pārstāvniecība Norvēģijā (Oslo)

Pārstāvniecību vada Ivo Urbanovičs

2006.gadā pārstāvniecība strādājusi pie vairākiem nozīmīgiem investīciju un eksporta projektiem. Piemēram, Norvēģijas elektro sadales skapju (switchgears) ražotājs SATEMA ir pieņēmis lēmumu izveidot uzņēmumu Latvijā. Sākumā plānots veikt sadales skapju salikšanu/montēšanu. Pirmā gada laikā plānots nodarbināt 10 darbiniekus. Nākamajos posmos, darbība varētu tikt paplašināta, no Norvēģijas pārceltas vai iegādātas metāla ražošanas iekārtas un, iespējams, arī ieguldīts savas ražošanas celtniecībā.

Ir uzsākti dažādi eksporta projekti. UNICON Engineering, Tri Design, Kontor Mobel Service, Tromso Consulting Group, Wisbygg un citi Norvēģijas uzņēmumi sākuši sadarbību ar dažādiem Latvijas partneriem un eksportē no Latvijas metālapstrādes, kokapstrādes u.c. produktus.

2006. gadā pārstāvniecība organizēja Latvijas nacionālo stendu kokapstrādes izstādē Norsk Hytteliv, kurā piedalījās deviņi Latvijas uzņēmumi. Latvijas stendu apmeklēja 7000-8000 interesentu.

Meklējot sadarbības partnerus, Latvijā viesojās Norvēģijas koku logu un durvju asociācijas biedri, MidtGudbrandsdal reģiona uzņēmēju apvienības biedri un Drammenes reģiona uzņēmēji

Pārstāvniecība Vācijā (Hamburgā)

Pārstāvniecību vada Sarmīte Ozoliņa

Pārstāvniecības trešajā darbības gadā ir nodibināti kontakti, konsultēti un apkalpoti vairāk nekā 1000 Latvijas un Vācijas uzņēmumu. Pārstāvniecība rosinājusi Vācijas uzņēmumu vizītes uz Latviju - gan individuālas, gan dažādu uzņēmēju apvienību, lai uzsāktu sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem. Kopumā gandrīz 40 vācu uzņēmumi ir apmeklējuši Latviju dažādu delegāciju ietvaros. Pārstāvniecība iniciējusi un konsultējusi dažādus investīciju projektus.

2006.g.1.septembrī sadarbībā ar Hamburgas ekonomikas pārvaldi un Hamburgas tirdzniecības kameru tika organizēts investīciju seminārs Rīga- nākotnes pilsēta. Investīcijas Baltijas metropolē. Seminārs tika rīkots Rīgas dienu Hamburgā ietvaros. Semināra laikā tika prezentēti vairāki konkrēti Latvijas uzņēmēju investīciju projekti, kā arī savas prezentācijas sniedza LIAA direktors A.Ozols, Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks A.Ludviks, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras Baltijā Rīgas biroja vadītājs R.Stafeckis, Parex Bankas un HVB Bank Latvia pārstāvji u.c. Semināru atklāja LR Ministru prezidents A.Kalvītis. Kopumā semināru apmeklēja 200 dalībnieki no Vācijas un Latvijas puses.

Pēc semināra tika organizēta Latvijas un vācu uzņēmēju kontaktbirža. No Latvijas puses kontaktbiržā piedalījās 21 uzņēmuma pārstāvji, no Vācijas puses piedalījās 88 uzņēmēji.

2006.gadā pabeigti tirgus pētījumi par tekstila rūpniecības un kokapstrādes nozarēm Vācijā un to rezultāti apkopoti informatīvos materiālos, kas pieejami ikvienam Latvijas uzņēmējam, kā arī semināru veidā prezentēti Latvijā.

Uzsākti dažādi eksporta sadarbības projekti, piemēram, Hidrolats Serviss ir kļuvis par vācu firmas Schmolz und Bickenbach partneri Vācijā. Uzņēmumam Volburg elektronikas kampaņas rezultātā izveidojās sadarbība ar vācu firmu Drews Elektronik.

Pārstāvniecība Apvienotajā Karalistē (Londonā)

Pārstāvniecību vada Indra Freiberga

Pārstāvniecība Lielbritānijā 2006.gadā ir konsultējusi 256 Latvijas uzņēmumus un apmēram 170 Lielbritānijas uzņēmumus par sadarbības iespējām starp abām valstīm.

Gada laikā pārstāvniecība uz Latviju ir noorganizējusi 14 eksporta veicināšanas vizītes. Latviju apmeklējuši pārtikas, metālapstrādes, kokapstrādes, poligrāfijas, kā arī tekstila nozares uzņēmumi. Šo vizīšu rezultātā jau tikuši parakstīti 8 līgumi starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmumiem. TTS Avio parakstījis līgumu ar Lielbritānijas kompāniju APV Baker par konveijeru detaļu izgatavošanu pārtikas pārstrādes iekārtām. Lilys of London parakstījis līgumu ar Kurzemes kompāniju Stilteks par apģērbu izgatavošanu. Hagiteks (Latvija) un Foamtex (Lielbritānija) par lidmašīnu sēdekļu apvalku izgatavošanu Latvijā. Pārtikas ražošanas nozarē ir ticis parakstīts līgums starp AS Valmieras Piens un Van den Bergh Nijmegen par piena pulvera un sviesta eksportu no Latvijas. Jelgavas Mašīnbūves Rūpnīca pēc vizītes Lielbritānijā š.g. jūlijā noslēdza līgumu ar kompāniju Centralube par eļļošanas iekārtu izgatavošanu.

Tāpat pārstāvniecība ir identificējusi 17 jaunus investīciju projektus tādās nozarēs kā industriālo filtru, elektronikas komponenšu, metālapstrādes un plastmasas produktu ražošanā, tekstils, kā arī ICT pakalpojumi. Uz Latviju ir noorganizētas 9 potenciālo investoru vizītes. Sarunas šo projektu ietvaros vēl turpinās.

Š.g. maijā LIAA kopā ar pārstāvniecību nodrošināja Latvijas stenda dalību lielākajā Lielbritānijas apakšuzņēmēju izstādē Subcon 2006. Izstādē piedalījās septiņas Latvijas kompānijas, Metālapstrādes asociācijas un LIAA pārstāvji.

2006.gadā tika iesākts eksporta veicināšanas projekts pārtikas produktu ražošanas nozarē Go UK. Mērķis ir piemeklēt atbilstošus sadarbības partnerus Latvijas uzņēmumiem, kas izteikuši interesi piedalīties. Projekts notiek sadarbībā ar Lielbritānijas konsultāciju kompāniju Alimentar.

2006.gada laikā LIAA pārstāvniecība ir organizējusi biznesa seminārus visos Lielbritānijas reģionos - Anglijā (Londonā), Velsā (Kārdifā) un Skotijā (Edinburgā). Valsts prezidentes vizītes ietvaros uz Lielbritāniju, pavadošajai biznesa delegācijai tik organizēti biznesa semināri Kārdifā un Londonā. Uz Lielbritāniju ieradās 31 Latvijas uzņēmuma pārstāvji. Biznesa delegācijā kopā bija 38 pārstāvji. Bez biznesa semināriem LIAA pārstāvniecība organizēja arī virkni individuālas tikšanās ar Lielbritānijas attiecīgo uzņēmumu pārstāvjiem, kā arī seminārus ar atbilstošo nozaru pārstāvjiem.

Pārstāvniecība Nīderlandē (Amsterdamā)

Pārstāvniecību vada Katarina Hartgers

2006.gadā uzsākti divi investīcijas projekti, no kuriem viens ķīmijas jomā jau īstenojas Latvijā. Otrais projekts ir metāla izstrādājumu nozarē. Uzņēmuma vadība šogad jau trīs reizes apmeklēja Latviju, un tā rezultātā uzņēmums ir izlēmis celt ražotni Latvijā.

Īpaši aktīva darbība notiek metāla apstrādes nozarē, jo Nīderlandes kompānijas meklē sadarbības partnerus gan automašīnu būves, gan arī aparatūras ražošanas jomās.

Septembrī Nīderlandē viesojās biotehnoloģijas uzņēmumu delegāciju no Latvijas un tika uzsākta sadarbība ar Nīderlandes biotehnoloģijas asociācijām - NIABA un BIOFARMIND. Asociācijas bija patīkami pārsteigtas par iespējam šajā nozarē Latvijā, jo līdz šim šāda informācija nebija pieejama.

LIAA Nīderlandes pārstāvniecība cieši sadarbojas ar Nīderlandes vēstniecību Rīgā un ar Nīderlandes - Latvijas tirdzniecības kameru (NLCC) Rīgā. NLCC ir apvienoti aptuveni 40 Nīderlandes uzņēmēji, kuri darbojas un/vai dzīvo Latvijā.

Pārstāvniecība Krievijas Federācijā

Pārstāvniecību vada Olafs Slūtiņš

2006.gada laikā pārstāvniecība iniciējusi dažādus eksporta un investīciju projektus. Uzņēmums Parex Līzings ieguvis divus klientus Vologdā un šobrīd noslēdzis līgumus. Ar aptieku tīklu Vologdā darījumi notikuši arī Olainfarm.

Pārstāvniecība 2006. gadā ir rīkojusi virkni Latvijas uzņēmēju delegāciju vizītes pa Krievijas reģioniem: Vologda, Pleskava, Magadāna, Tatarstāna, Jaroslavļa., kuros Latvijas uzņēmēji nodibināja svarīgus biznesa kontaktus ar attiecīgā reģiona pārstāvjiem.

2006.gadā veikts darbs pie trīs investīciju projektiem metālapstrādes, plastmasas ražošanas un tranzīta nozarēs. Kā arī organizēti divi investīciju semināri Maskavā.

Pārstāvniecība Kazahstānā (Alma- Ata)

Pārstāvniecību vada Andrejs Pumpurs

2006. gadā pārstāvniecība veikusi vairākas tiešā mārketinga kampaņastransporta, tranzīta, loģistikas, tekstila un pārtikas nozarēs.

Pēc pārstāvniecības iniciatīvas tika organizētas Latvijas uzņēmumu Pure food,Kolumbs, SIA Peruza vizītes Kazahstānā, kā arī vairāku citu Latvijas uzņēmumu vizītes. 2006. gadā vestas pārrunas ar vairākiem veikalu tīkliem un vairumtirgotājiem KR informējot par Latvijas ražotājiem.

2006. gada maijā pārstāvniecība Kazahstānā rīkoja divus seminārus Latvija - Eiropas valsts ar visplašākajām iespējām Jūsu biznesam, kura laikā uzņēmējiem tika stāstīts par tām sadarbības iespējām un priekšrocībām, ko Latvija var piedāvāt būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Semināra mērķauditorija bija Kazahstānas tūrisma firmas un tūrisma nozares pārstāvji. Informācija par semināriem tika plaši atspoguļota Kazahstānas masu medijos - presē un televīzijā.

Kopumā, 2006. gadā ir nodibināti vairāki nozīmīgi kontakti, konsultēti desmitiem Latvijas uzņēmumu par ārējās ekonomiskās darbības jautājumiem Kazahstānā un to specifiku, sadarbības modeļiem ienākšanai Kazahstānas tirgū.Kopš Latvijas Valsts prezidentes vizītes Kazahstānā LIAA pārstāvniecība atbalsta izglītības eksporta projektus Kazahstānā, Latvijas augstskolām (t.sk. RTU Rīgas Biznesa skolai, Banku augstskolai, augstskolai Turība, Rīgas Juridiskāi augstskolai u.c.) cenšoties aizsākt sadarbību izglītības jomā. 2006. gada maija mēnesī notika Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas vizīte uz Almatu.

Pārstāvniecība strādā ciešā sadarbībā ar Kazahstānas Republikas tirdzniecības un rūpniecības kameru padomi, Eiropas uzņēmēju asociāciju Kazahstānas Republikā EUROBAK, vairākām Kazahstānas Republikas bankām, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Kazahstānas Republikā.

Pārstāvniecība Amerikas Savienotajās Valstīs (Vašingtonā)

Pārstāvniecību vada Uldis Salenieks

Pārstāvniecība savu darbību ASV uzsāka 2006.gada janvārī. Šī gada laikā ir nodibināti labi sadarbības kontakti ar vairākām ASV institūcijām: Komercdepartamentu, Enerģētikas departamentu, Tirdzniecības kameru, Komercdepartamenta eksporta atbalsta centriem ASV štatos, un nevalstiskajām organizācijām, kā rūpniecības nozaru asociācijām, Amerikas Latviešu Apvienību.

2006.gada 2.martā Vašingtonā sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju noorganizēta konference, kas veltīta Latvijas un ASV finansu sektoru sadarbības stiprināšanai. Konferencē piedalījās vairāk kā 80 Latvijas un ASV finanšu sektora pārstāvji, tai skaitā Latvijas un ASV banku pārstāvji (Amerikas Banku asociācija, Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules Banka, Bank of America, Citigroup, Export-Import Bank , PNC Bank, u.c), abu valstu institūciju pārstāvji, kas atbildīgi par banku sektora uzraudzību, kā arī kompānijas, kas ieinteresētas sadarbībā ar Latviju. Divām Latvijas bankām tika atcelti ASV institūciju noteikti ierobežojumi.

2006.gada piecu mēnešu darbs pie ASV-Baltijas Tirdzniecības un Investīciju misijas vainagojās ar dalībnieku piesaisti konferencei, kura noritēja Rīgā 2006.gada 22.-26.maijā. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 50 ASV uzņēmumu pārstāvji ( to vidū GE Money, Boeing pārstavji, Moody's Investors Service). Organizējot pasākumu tieši uzrunātas vairāk nekā 1 700 ASV kompānijas un organizācijas dažādās nozarēs.

Pārstāvniecības darbības rezultātā Latviju apmeklēja pārtikas preču importētāj firma Roland Food, kas nodibināja kontaktus ar vairākiem Latvijas uzņēmumiem un ir uzsākta sadarbība ar Karavella un Pure Food.

2006.gada 26.-29.septembrī ASV darba vizītē apmeklēja Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. Vizītes ietvaros A.Štokenbergs tikās ar vairāku uzņēmumu vadītājiem - General Motors, Daimler Chrysler, Ford Motor Company, GE Energy, GE Money, kā arī ar Detroitas Reģionālās Kameras pārstāvjiem. Vizītes mērķis bija veicināt Latvijas uzņēmumu sadarbību ar ASV vadošajiem autobūvētājiem un palielināt Latvijas uzņēmumu eksportu uz ASV tieši autobūves komponentu jomā. Vizītes rezultātā turpinās darbs ar GM un Daimler Chrysler , kā arī ir izveidojusies laba sadarbība ar Detroitas Reģionālās Kameras pārstāvjiem.

Pārstāvniecība piedalījusies vairākos semināros un izstādes, kā arī uzsākusi kontaktu veidošanu ar ASV biotehnoloģiju nozares uzņēmumiem.

Pārstāvniecība Francijā (Pārīzē)

Pārstāvniecību vada Harolds Celms

2006.gadā pārstāvniecība turpina darbu pie Francijas investīciju projekta - starptautiska pētījumu institūta - Ampēra institūta - izveidošanas. Pēc vairākām tikšanām ar Francijas Ārlietu ministrijas un Pētniecības un izglītības ministrijas pārstāvjiem, tika pieņemts lēmums 2007.g. janvārī sagatavot vienošanās protokola pirmo uzmetumu, kuru plānots parakstīt festivāla Francijas Pavasaris Latvijā ietvaros. Projekts paredz sadarbību starp CEA - Atoma enerģijas komisiju, CNRS Francijas valsts pētniecības centru un Latvijas fizikas Institūtu un/vai LU, lai veiktu 3-4 gadu ilgu pētījumu un izveidotu liela mēroga MHD (magnetohidrodinamikas) laboratoriju.

Jau vairākus mēnešus turpinās darbs pie ekonomisko pasākumu un franču uzņēmēju delegāciju vizīšu Latvijā organizēšanas festivāla Francijas Pavasaris Latvijā 2007 ietvaros. Festivāla ietvaros ir paredzēti vairāki svarīgi pasākumi - biznesa delegācijas, uzņēmēju tikšanās un dalība izstādē.

Francijas metāla mēbeļu ražošanas kompānija JLK uzsākusi sadarbību ar SIA Kokarde. Savukārt Francijas avio nozares uzņēmums, aviācijā izmantojamo iekārtu un ierīču ražotājs ir ieinteresēts delokalizācijas projekta īstenošanā.

Pārstāvniecība Dānijā (Kopenhāgenā)

Pārstāvniecību vada Gints Janums

Sadarbībā ar Latvijas Vēstniecību palīdzēts organizēt Latvijas-Dānijas Maritime Forum 2006 rīkošanu Dānijā, kurā no Latvijas puse piedalījās bijušais Transporta Ministrs A.Šlesers un lielāko Latvijas ostu (Ventspils, Liepājas, Rīga) pārstāvji.

Martā Dānijas otrā lielākā pilsētā Aarhusā notika otrais investīciju seminārs Investment in Latvia - Unexplored business opportunities for Danish Enterprises, kas iepazīstināja Dānijas uzņēmējus ar investīcijas un biznesa iespējām Latvijā.

Tika organizētas arī divas mārketinga kampaņas, kuru laikā tika uzrunātas 370 Dānijas uzņēmumi, kas piedalījās vadošajās nozaru izstādēs. Tā rezultātā šo izstāžu laikā notika 27 individuālas tikšanās ar dāņu uzņēmumiem.

Paralēli kontaktu dibināšanai ar Dānijas partneriem un uzņēmējiem, tiek veikts darbs Latvijas preču virzīšanai uz Dānijas tirgu. Starp Latvijas uzņēmumiem, kuriem 2006.gadā ir izdevies vienoties par produktu piegādi vai pakalpojuma sniegšanu Dānijas tirgū var minēt: A/S Latvijas Balzams, SIA Kamīnu, SIA Krauklītis, A/S UPB u.c.

Ir noorganizētas vairākas Dānijas uzņēmumu individuālās vizītes Latvijā. Otrā lielākā būvfirma Dānijā un viena no lielākām Skandināvijā ir aktīvi ieinteresēta būvmateriālu iegādē no Latvijas, tieši betona elementu konstrukcijā, un Latvijas būvuzņēmumu piesaistē kā apakšuzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA,21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EM informē par veiksmīgo ekonomisko pārstāvniecību darbību

,13.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. septembrī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla attīstību. Ziņojumā tiek izvērtēta esošo pārstāvniecību darbība, noteiktas valstis, kurās būtu atveramas pārstāvniecības turpmākajos trīs gados, kā arī sniegti priekšlikumi pārstāvniecību darba uzlabošanai.

Tā kā Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ir viens no efektīvākajiem instrumentiem investīciju piesaistei un eksporta apjomu palielināšanai, Ekonomikas ministrija rosina atbalstīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanu, ik gadu atverot divas jaunās pārstāvniecības ārvalstīs. Un nākamo trīs gadu laikā atvērt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecības Japānā, Polijā, Lietuvā, Ķīnā, Ukrainā un Itālijā.

Šobrīd ekonomiskās pārstāvniecības strādā 10 valstīs - Kazahstānā, Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Dānijā un ASV. Pārstāvniecību mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos tirgos, uzlabojot to konkurētspēju, tādējādi, sekmējot arī pozitīvu ārējās tirdzniecības bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu

,10.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 10.janvārī, Ekonomikas ministrija iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Rīcības plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību, kas ietver pasākumus Pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un definē valstis, kurās būtu atveramas Pārstāvniecības tuvākajos trijos gados, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana, palīdzēšot komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un sekmējot pozitīvākas ārējās tirdzniecības bilances veidošanos.

Rīcības plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību paredz tuvāko trīs gadu laikā atvērt Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā, Ukrainā, Lietuvā, Baltkrievijā un otru pārstāvniecību Krievijā. Tāpat Rīcības plāns paredz pilnveidot un paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidot vienotu datu bāzi, kura ietvertu aktuālu informāciju par dažādu Latvijas valsts institūciju pārstāvju veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ekonomiskajā darbībā. Savukārt, lai veicinātu atgriezenisko saiti un efektīvu dialogu ar komersantiem, paredzēts reizi gadā veikt komersantu aptauju par Pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums

,20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārskatīts LIAA ekonomisko pārstāvniecību tīkls

Lelde Petrāne,03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepiešķir līdzekļus ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai

,01.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji tiksies ar ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītājiem

,18.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.decembrī, notiks jau astotā Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītāju tikšanās ar uzņēmējiem, kuru laikā uzņēmumu pārstāvji var uzzināt par savām iespējām ārvalstu tirgos un pārstāvniecību sniegto atbalstu. Seminārs un individuālās tikšanās sāksies plkst. 9:00, viesnīcā Reval Hotel Latvija, Rīgā, Elizabetes ielā 55, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Šoreiz pasākuma ievada daļā uzņēmēji varēs iepazīties ar LIAA un pārstāvniecību sniegtajiem pakalpojumiem: ārvalstu tirgu izpēte, tiešā mārketinga kampaņas, dalība izstādēs un tirdzniecības misiju organizēšana ārvalstīs, tai skaitā arī valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros, biznesa partneru meklēšana ārvalstīs, atbalsts biznesa kontaktu dibināšanā un uzturēšanā.

Pasākuma otrajā daļā notiks individuālas tikšanās ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Krievijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, ASV un Polijā vadītājiem un LIAA projektu vadītājiem.

Pārstāvniecību uzdevums ir sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību, veicinot Latvijas eksportu un piesaistot ārvalstu investīcijas, palīdzot Latvijas uzņēmējiem darboties ārvalstu tirgos. Kopumā darbojas 10 pārstāvniecības un drīzumā darbu uzsāks 2 jaunas – Polijā un Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Deklarācijas būs jāiesniedz plašākam personu lokam

,20.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja likumprojektu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums un Valsts kanceleja sagatavoja to iesniegšanai Saeimā, liecina informācija Ministru kabineta mājas lapā.

Noteikumi nosaka, ka deklarācija būs jāiesniedz fiziskām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, ja tās atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem:

1) fiziskai personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums,

2) fiziskā persona Latvijā vai ārvalstīs veikusi darījumu, kura rezultātā ir iegūtas vai mainījušas tās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (arī nepabeigtu būvobjektu), bet kas vēl nav nostiprinātas (koroborētas) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3) fiziskai personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, kā arī tā veikusi transportlīdzekļa iegādi uz nomas (līzinga) līguma pamata;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ERAF atbalstu gūs vēl 276 projekti

,16.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums veido 91, 7 miljonus latu, biznesa portālu Db.lv informēja Finanšu ministrija.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās, 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā Publisko interneta pieejas punktu attīstība, 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ERAF atbalstu gūs vēl 276 projekti par vairāk nekā 91 miljonu latu

,16.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.februāra Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vadības komitejā tika saskaņoti 276 projekti, kuru kopējais attiecināmais (struktūrfonda, valsts budžeta un privātais) finansējums sastāda 91, 7 miljonus latu.

18 projekti iegūs atbalstu Satiksmes ministrijas atklātajā projektu konkursā "Transporta sistēmas organizācijas optimizācija un satiksmes drošības uzlabojumu apdzīvotās vietās", 14 projekti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atklātajā projektu konkursā "Publisko interneta pieejas punktu attīstība", 4 projekti Valsts reģionālās attīstības aģentūras atklātajā projektu konkursā "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās", savukārt 240 projekti sešās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajās grantu shēmās, kurās projektu pieteikumi izvērtēti laika periodā no aizvadītā gada 16.novembra līdz 31.decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar LIAA iesaisti šogad realizēti 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā

Db.lv,29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iesaisti 2023.gadā realizēti kopumā 46 investīciju projekti 618,9 miljonu eiro apmērā un ar plānoto darbavietu skaitu - 2513, informē LIAA pārstāvji.

No realizētajiem 46 projektiem 24 īstenoti Rīgā un Pierīgā, 12 - Kurzemē, četri Vidzemē, bet pa trim projektiem realizēti Latgalē un Zemgalē. Tostarp pārstāvētas tādas nozares kā bioekonomika - 12 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) - desmit projektu, viedā enerģētika - septiņi projekti, fotonika un viedie materiāli - seši projekti, kā arī biomedicīna - trīs projekti.

Investīciju piesaistē aģentūra fokusējas uz nozarēm ar augstu pievienoto vērtību, lai ienākošais ārvalstu kapitāls stimulētu straujākas pārmaiņas ekonomikā.

LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde atzīmē, ka ārvalstu uzņēmumu interese par ienākšanu Latvijā ir pietiekami liela, un kopumā šogad strādāts ar 182 projektiem, kuru potenciāls sasniedz piecus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārējo tirgu apgūšanai un konkurētspējas stiprināšanai piešķir vēl 970 tūkstošus eiro

Žanete Hāka,09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Eiropas Savienības struktūrfondu apakšaktivitātes «Ārējo tirgu apgūšana – nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana» lomu nozaru konkurētspējas stiprināšanā, kā arī komersantu lielo pieprasījumu, Ministru kabinets nolēmis palielināt līdzfinansējumu par 970 tūkstošiem eiro.

Līdz ar to apakšaktivitātes kopējais līdzfinansējums ir pieaudzis līdz 14 miljoniem eiro.

Pēc šī brīža aprēķiniem, ņemot vērā augsto ieinteresēto personu aktivitāti un atbalstāmo darbību izmaksas, kopējais pieejamais finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotā projekta ietvaros būs pietiekams, lai īstenotu 2014.gada pasākumus. Šobrīd LIAA jau ir nokomplektējusi dalībnieku grupas 2014.gada nacionālajos stendos, tādejādi rezervējot visu atlikušo pieejamo ES fondu finansējumu.

Tā kā apakšaktivitātes īstenošanas laiks ir līdz 2015.gada 1.jūlijam, radās nepieciešamība pēc papildu finansējuma, lai LIAA īstenotā projekta ietvaros varētu organizēt nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, kā arī nodrošināt Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību (Lietuvā, Ķīnā un Baltkrievijā) un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumus 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Taupīt, bet ne uz attīstības rēķina

Andris Vanags, SIA Sakret direktors,07.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības līmenī konsekventi paustā apņemšanās budžeta izdevumus samazināt par 250 miljoniem latu, lai veidotu budžetu ar pārpalikumu, kas mazinātu inflācijas līmeni valstī, ir no makroekonomiskās politikas viedokļa neapšaubāmi pareizs solis.

Iepriecina valdības nodoms ķerties pie birokrātiskā aparāta samazināšanas, kas jācer nepaliks tikai deklarācijas līmenī un netiks aizmirsts mazinoties krīzes asumam valstī.

Nedaudz tomēr biedē politiski pasludinātais pārāk vienkāršais izdevumu samazināšanas princips, proti, deklarētais «proporcionālais izdevumu samazinājums», neņemot vērā, ka ministrijas, valsts iestādes, valsts aģentūras, nekādā gadījumā nav vienādas. Valstī tāpat kā uzņēmumā var izdalīt «pelnošās» un «tērējošās» struktūras. Ja uzņēmums saskaras ar nelabvēlīgu tirgus situāciju, ir jādomā par ekonomiju, apcērpot tēriņus, taču nekādā gadījumā nebūtu pareizi mēģināt ietaupīt uz attīstības rēķina. Saskaroties ar krīzi ņemt un vienkārši proporcionāli apcirpt sava uzņēmuma dažādu struktūrvienību tēriņus – neviens loģiski domājošs uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs nekad šādu lēmumu nepieņemtu. Jācer, ka valdības pieeja, samazinot budžeta izdevumus, tomēr būs diferencētākā kā politiskie paziņojumi un netiks kavēta to no valsts budžeta finansēto institūciju darbība, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs,01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Eksportspēja: Ar banketiem ārvalstīs naudas maisu nenopelnīsi

Linda Zalāne,30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banketu klāšanu ārvalstīs pašmāju restorānu īpašnieki neuztver kā veiksmīgu eksporta produktu, bet gan kā prestižu darbu, iespēju uzkrāt pieredzi un reklamēt savu restorānu.

DB uzrunātie restorānu īpašnieki, kuri vairākkārt iemēģinājuši roku banketu klāšanā ārvalstīs, atzīst, ka lielākoties tie bijuši valsts pasūtījumi no Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) puses. Galdi klāti dažādu valstu vēstniecībās, akcentējot Latvijas virtuves daudzveidību.

Akcentē latvisko

«Ārvalstīs banketus klājam vienu līdz divas reizes gadā. Esam vairākkārt bijuši Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Beļģijā (Briselē), Azerbaidžānā un Krievijā. Banketi gandrīz vienmēr ir bijuši valsts pasūtījumi, izņemot Igaunijā, kur mums izveidojusies sadarbība ar kādu restorānu,» stāsta trīs pavāru restorāna Tam labam būs augt līdzīpašnieks un šefpavārs Ēriks Dreibants. Lai iegūtu šādus pasūtījumus, esot jāpiedalās valsts iepirkumu konkursos, taču tajos uzvarēt neesot grūti – konkurence nav tik sīva. Ē. Dreibants lēš, ka Latvijā varētu būt līdz 20 ēdināšanas uzņēmumu, kas šādus banketus spēj noorganizēt. «Cik zinu, neviens ēdināšanas uzņēmums rūpīgi neseko līdzi valsts iepirkuma konkursiem. Parasti restorāni tiek uzrunāti individuāli, un tad tie iesniedz konkursā savu piedāvājumu. Mūs konkursā aicinājusi piedalīties arī prezidenta kanceleja, bet atteicāmies. Tas ir pārlieku laikietilpīgs un ķēpīgs darbs,» atzīst Ē. Dreibants. Faktu, ka uzvarēt valsts iepirkumos nav grūti, apliecina arī restorāna Vairāk saules līdzīpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš. «2008. gadā, kad valstī bija krīze, mums ieteica iesniegt banketam Latvijas vēstniecībā Helsinkos tāmi. Neko daudz nedomājot, iesniedzām to un uzvarējām. Mēs uzklājām A klases banketu par vidējās klases restorāna cenām. Uztaisījām moderno mūsdienu latviešu virtuvi un necentāmies nevienu pārliecināt, ka mūsu tauta ēd tikai skābputru,» stāsta E. Bērziņš, kurš toreiz sarunā ar Latvijas vēstnieku esot noskaidrojis, ka noalgot vietējos banketu klājējus būtu izmaksājis vismaz divas reizes dārgāk. «Izceļam pašmāju produktus, bet tai pašā laikā jāatceras, ka ne visiem banketu viesiem garšos marinēta gaļa, pelēkie zirņi vai rupjmaize. Bufetes galdā tiek iekļauti arī citām tautām saprotami ēdieni,» stāsta Ē. Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grib optimizēt eksporta un tūrisma veicināšanu

Madara Fridrihsone, Db,19.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada 1. augustam plānots izvērtēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras ārvalstu pārstāvniecību optimizēšanas iespējas.

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatītais informatīvais ziņojums. Pašlaik Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir 12 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs – tādas darbojas, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Kazahstānā, Francijā un Norvēģijā. Kopumā to darbības nodrošināšanai šī gada budžetā paredzēti 2.950 milj. Ls. Savukārt Tūrisma valsts attīstības aģentūrai (TAVA) ir četri biroji ārvalstīs – Somijā, Lielbritānijā, Krievijā un Zviedrijā. Šogad TAVA biroju uzturēšanai paredzēti 98.9 tūkst. Ls.

Ekonomikas ministrija, kuras pārraudzībā atrodas LIAA un TAVA, izstrādājusi vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu šo aģentūru ārējo pārstāvniecību darbības efektivitāti, piemēram, izskatīt iespēju TAVA biroju darbiniekiem piešķirt diplomātisko rangu, kāds jau ir LIAA pārstāvniecību darbiniekiem. Ja tas tiktu izdarīts, būtu iespējams izvērtēt iespējas gadījumos, kad kādā valstī atrodas tikai LIAA vai TAVA pārstāvniecība, šo pārstāvniecību darbiniekiem uzdot veikt otras institūcijas pārstāvniecības funkciju īstenošanu minimālā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES fondu atbalstu saņēmuši 5000 projekti

Žanete Hāka,05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.-2013. gada periodā Latvijā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu saņēmuši jau vairāk nekā 5000 projekti, informēja Finanšu ministrija (FM).

Īstenotie projekti ir uzlabojuši publiskās infrastruktūras, tajā skaitā ceļu, bērnudārzu, skolu un slimnīcu stāvokli. Atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu attīrīšanas projekti ir snieguši iedzīvotājiem tīrāku vidi. Sniegtais ES fondu atbalsts uzņēmumiem ir radījis darba vietas, kā arī veicinājis konkurētspēju un eksportu.

Finansiālā izteiksmē 2007.-2013. gadā Latvijai ir pieejami ES fondu – Eiropas Sociālās fonda, Eiropas Reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļi 3,2 miljardu latu apmērā, no kuriem jau 94,4% ir izmantoti vai piesaistīti atbalstītajiem projektiem. Arī 2014.-2020. gada periodā Latvijai būs pieejamas ES fondu investīcijas līdzvērtīgā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno slēgt LIAA pārstāvniecības

J. Lasmanis, Db,01.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spiedīgā budžeta dēļ Ekonomikas ministrija uzsākusi procesu, kura rezultātā varētu tikt slēgta virkne Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību. Iespējams, ka pirmā varētu tikt slēgta pārstāvniecība ASV.

Par iespējamajām pārmaiņām Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā liecina Db rīcībā nonākusī neoficiāla informācija. LIAA Mārketinga un Komunikāciju departamenta direktore Vineta Vilistere Db atzina, ka šobrīd uzsākts pārstāvniecību audits. Pārbaudē tikšot izvērtēts vai pārstāvniecībā ieguldītie līdzekļi nes iecerētos augļus un vai ir ekonomisks pamats pārstāvniecību uzturēt arī nākamajā gadā.

Sīkākas detaļas par iespējamajām izmaiņām V. Vilistere nevarēja atklāt, jo lēmumus par jaunu LIAA pārstāvniecību atklāšanu vai slēgšanu pieņemot Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar LIAA sniegto informāciju, aģentūras pārstāvniecības tika izveidotas, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību ikvienam uzņēmējam un veidotu Latvijas ekonomikai svarīgāko ārvalstu uzņēmēju attiecības ar Latvijas uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uzņēmējiem būs jāmaksā par LIAA palīdzību eksporta tirgu meklēšanā

BNS,13.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) plāno ieviest maksu par palīdzību eksporta tirgu meklēšanā - Latvijas uzņēmumiem un komersantiem būs jāmaksā par semināriem un palīdzību biznesa kontaktu meklēšanā ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LIAA plāno atvērt piecas jaunas pārstāvniecības, tostarp Ķīnā

Sanita Igaune,20.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) plāno palielināt pārstāvniecību skaitu ārvalstīs, neskatoties uz to, ka aģentūras budžets ir samazināts, DB pastāstīja LIAA vadītājs Andris Ozols.

Mērķa sasniegšanai LIAA ir iecerējusi pieteikties struktūrfondu atbalsta programmā, tiesa A. Ozols paskaidro, ka tādā griezumā, lai šis atbalsts tiktu uzņēmējiem, nevis LIAA, bet valstīs – kuras paši uzņēmumi atzīst par prioritārām, tiktu atvērtas piecas jaunas pārstāvniecības.

«Tās varētu būt Baltkrievijā, Ukrainā, Somijā. Man gribētos arī Ķīnu, ja jau ar Expo [red. piez.World Expo 2010] mēs piedalāmies izstādē Šanhajā, kādēļ, tad nepiedāvāt arī šīs sadarbības iespējas,» pārdomās dalījās A. Ozols.

LIAA ir guvusi arī Ekonomikas ministrijas atbalstu un šobrīd skaņo nepieciešamo informāciju ar Finanšu ministriju un, ja viss izdosies un ritēs raiti, tad jaunas pārstāvniecības varētu tikt atvērtas šogad rudens pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru