Šogad vērojama ļoti maza būvfirmu interese par Rīgas domes Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem, un šāda tendence novērota jau no pagājušā gada rudens. Tas liecina, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies problēma - celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav, norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Viņaprāt, ja visu laiku valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad tajās ir mazas algas un ne vienmēr tās tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Būvfirmas iepirkumos vairs nepiedalās tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem.

«Šogad esam ļoti izbrīnīti, ka diemžēl ir ļoti maza būvfirmu interese par Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem. Šādu tendenci sākām novērot jau pagājušā gada rudenī,» stāsta Burovs. «Turklāt intereses trūkums nav atkarīgs no izsludinātajā iepirkumā paredzētā būvdarbu apjoma. Piemēram, decembrī izsludinājām divus iepirkumus par nelieliem iekšdarbiem, katra iepirkuma vidējais veicamo darbu apjoms ir ap 40 000 eiro - tie ir nelieli remontdarbi divos pašvaldības objektos. Šie iepirkumi tika izsludināti sešas reizes, bet tā arī nebija neviena pretendenta, vai arī bija piedāvājumi, kas vairākas reizes pārsniedza kontroltāmi.»

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu – papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam.

Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas klienta pieprasījuma papildu nodrošinās e-rēķina piegādi internetbankā. E-rēķina piegāde nenodrošinās tā apmaksu – to, kādā veidā rēķinu apmaksāt, paliks klienta ziņā. Plānotajai kārtībai komisijas maksu par banku pakalpojumu iekasēt no komersanta nav pamatojuma, jo komersants nav ne pakalpojuma lietotājs, ne labuma guvējs, uzsver biedrība.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu komisija ar balsu vairākumu atbalstīja pašvaldības SIA Rīgas satiksme priekšlikumu par sabiedriskā transporta reisu skaita samazināšanu taupības nolūkos.

Komisija šo priekšlikumu izskatīja atkārtoti, jo pirmajā reizē tas tika noraidīts. Komisijas priekšsēdētājs Juris Zvirbulis (JL) izplatījis paziņojumu, ka neatbalsta uzņēmuma priekšlikumu. „Es nepiekrītu Rīgas satiksmes vēlmei taupīt uz rīdzinieku vajadzību rēķina, īpaši jau ņemot vērā, ka Rīgas dome uzņēmumam piešķīrusi 54 miljonu latu dotāciju. Rīgas satiksmei ir daudz citu veidu, kā taupīt, piemēram, pāriet uz mazākiem transporta līdzekļiem, palielināt maršrutu izbraukšanas grafiku, jo ielas tagad kļuvušas tukšākas, un dažādu transporta veidu reisus pārkārtot tā, lai tie savstarpēji nepārklātos,” norādījis J.Zvirbulis.

Rīgas satiksme piedāvāja samazināt reisu skaitu un palielināt intervālu starp sabiedriskā transporta reisiem, lai tādā veidā ieekonomētu 850 tūkstošus latu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iekšzemes kopprodukts dramatiski krītas, nodokļu ieņēmumi samazinās, bet Latvijas partneri diezgan skeptiski raugās uz mūsu vēlmi palielināt valsts budžeta deficītu.

Šādā stilā virsraksti jau vairākas dienas rotā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu.

Šodien, visticamāk, tiks apstiprināta Valda Dombrovska (JL) valdība, un ir skaidrs, ka tā savu darbu sāks ar to, ar ko beigs Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītais Ministru kabinets — ar līdzekļu samazināšanu. Jautājums ir tikai par to, atbilstoši cik lielam budžeta deficītam būs jāveic izmaksu «apgriešana » — 5.3 vai 7%. Tomēr, dzirdot dažādus izskanošos paziņojumus, prognozes, rodas sajūta, ka politiskā elite joprojām nav sapratusi, ka nevar tikai izģērbt pedagogus un mediķus, nevar bezgalīgi apkraut ar nodokļu slogu biznesu, vienlaikus atzīstot, ka gaidītā labuma gan no tā nav. Ir pienācis laiks samazināt arī pašiem savus izdevumus, lai cik sāpīgi un nepatīkami tas arī būtu.

Šogad iedzīvotāji iepērkoties rūpīgi izvērtē savas prioritātes. Apģērbu tirgotāju novērojumi liecina, ka šī gada pirmajos mēnešos ir samazinājies spontāno pirkumu skaits – pircēji biežāk pērk apģērbus konkrētām vajadzībām un mērķiem, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Atsevišķās tirdzniecības vietās jo īpaši jūtama vīriešu iepirkšanās paradumu maiņa. "Apģērbu iegāde atšķirīgām iedzīvotāju grupām prioritāšu un iespēju sarakstā ieņem dažādas vietas," skaidro SIA Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle, piebilstot, ka ekonomikas lejupslīde visvairāk skārusi vīriešu apģērbu tirdzniecību. "Premium klases zīmola Baltman kolekcijas klienti nereti izvēlas nopirkt lētāka zīmola apģērbu vai arī atliek šā apģērba iegādi. Piedzīvotā lejupslīde auto tirdzniecībā, būvniecībā, nekustamo īpašumu tirdzniecībā ir noteikti mainījusi arī šajās nozarēs strādājošo vīriešu iepirkšanās paradumus. Domājams, ka uz vīriešu pleciem gulstas vairākums maksājumu, kuru lielums turpina pieaugt," tā M. Ērgle.

Reaģējot uz eirozonas parādu krīzi, pērn ES līmenī tika panākta vienošanās par kopīgu fiskālās disciplīnas ieviešanu, ar to saprotot Māstrihtas kritēriju ievērošanu, budžeta deficīta samazināšanu un tamlīdzīgas visnotaļ noderīgas lietas. Izdevumu cirpšanu drakoniskos apmēros piedzīvojusī Latvija šādam kopīgas disciplīnas līgumam bija gatava pievienoties teju nekavējoties, jo bija skaidrs, ka mēs tā nosacījumiem bijām gatavi jau tad, kad ideja par šādu dokumentu pat dzimusi nebija. Toties ne viena vien eirozonas valsts bija pamanījusies minētos Māstrihtas kritērijus piesmiet pēc pilnas programmas.

Tagad ir izrādījies, ka daļai ES valstu ideja par vienotu fiskālo disciplīnu jau ir kļuvusi neizturama, par ko liecina Eiropas Parlamenta nolemtais, ka Eiropas Komisijas (EK) jaunās pilnvaras attiecībā uz eirozonas valstu budžetu kontroli būšot pakļautas demokrātiskajai kontrolei, proti, tiesību aktos, kas palielina EK varu pār eirozonas valstu budžetiem, nebūs ļauts prasīt samazināt izdevumus uz izaugsmes, izglītības un veselības rēķina. Principā droši var teikt, ka tās ES valstis, kuras nevēlas neko īpaši taupīt, bet grib parazitēt uz citu rēķina, ir panākušas savu, jo zem minētajiem jēdzieniem var «pabāzt» teju jebko. Faktiski šeit arī sākas stāsts par bieži pieminēto divu ātrumu Eiropu. Respektīvi, Vācija, Skandināvijas valstis, Latvija, Igaunija un vēl viena otra valsts piekrīt atzinumam, ka nauda jātērē tieši tik lielā mērā, cik to var nopelnīt. Vāciešiem un skandināviem tās jau ir daudzus gadu desmitus ilgas tradīcijas, bet baltieši, it īpaši – Latvija, ir paguvuši pamatīgi apdedzināties tā dēvēto trekno gadu laikā. Savukārt Eiropas dienvidi arī turpmāk vēlas tērēt tik, cik gribas, nevis tik, cik var atļauties.

Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši labi informēti par elektroenerģijas tarifa apmēru un tā izmaiņām, kas stājas spēkā ar šā gada 1.aprīli, tomēr apjukumu rada jaunā aprēķina kārtība.

Par elektroenerģijas tarifa izmaiņām ir dzirdējuši praktiski visi iedzīvotāji un gandrīz puse aptaujāto arī apgalvo, ka precīzi zina, kāds ir elektroenerģijas starta tarifs. Savukārt jaunā (paaugstinātā) tarifa apmēru precīzi zina tikai katrs trešais, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

«Ja pieņemam, ka elektroenerģijas rēķina apmaksu ģimenēs parasti veic viens un tas pats ģimenes loceklis, ir tikai loģiski, ka precīzu tarifa apmēru zina tikai puse iedzīvotāju,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe. «Aptaujas rezultāti atklāj, ka cilvēkiem patlaban lielāko apjukumu rada jaunā maksājumu aprēķinu kārtība, kas būs atkarīga no patērētā elektroenerģijas daudzuma – ja trešdaļa iedzīvotāju ir noskaidrojusi, kāds būs jaunais tarifs, tad tā piemērošanu izprot tikai katrs piektais.»

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Ja valdība aizlienē 7.5 miljardus eiro no SVF, Eiropas Komisijas un citiem starptautiskajiem aizdevējiem, tad ir skaidrs, ka tas tiek darīts visas valsts vārdā un mums visiem šis parāds būs jāatmaksā vēl daudzus gadus. Savukārt, ja šā paša aizdevuma dēļ tiek samazināts valsts budžeta apjoms par pusmiljardu latu, šai pašai sabiedrībai nav ne mazāko tiesību zināt, uz kā rēķina tas tiek darīts, kamēr politelite nebūs parunājusies savā starpā.

Paradoksāli, bet tieši šāds secinājums ir pēc vakardienas valdības ārkārtas sēdes. Rezultātā tiek panākts negatīvs efekts vēl pirms attiecīgo lēmumu pieņemšanas un to atklāšanas sabiedrībai. Proti, ir skaidrs, ka jebkurš pasākums, par kuru valdība varētu izšķirties, nav gaidāms kā pozitīvs ne biznesam, ne sabiedrībai kopumā. Kādi tad ir varianti?

Pirmkārt, runa var būt par kārtējo nodokļu sloga palielinājumu. Šajā sakarā jāatceras, ka pat Tautas partijas nostāja pret mājokļa nodokli ir kļuvusi ievērojami «mīkstāka», nekā vēl pirms dažām nedēļām. Tāpat nebeidz rimties minējumi par to, ka vēl vienu kāpumu var piedzīvot PVN. Otrkārt, netiek izslēgts, ka līdzekļus varētu taupīt uz valsts iepirkumu, kā arī valsts pasūtījumu rēķina. Šādam solim rezultāts būtu vēl lielāks bezdarba pieaugums, kā arī vēl pamatīgāk samazināsies tās naudas apjoms, ko valsts iekasēs nodokļu veidā, un tādējādi mēs varēsim runāt par vēl lielāku ekonomikas lejupslīdi. Treškārt, nav jau arī izslēgts, ka budžetu var mēģināt «lāpīt» uz dažādu sociālo maksājumu rēķina. Kā redzams, šeit nevienā brīdī nav runa par pozitīvām ziņām.

Pārtikas cenu pieaugums, kas ražošanas izmaksu kāpuma dēļ īpaši bija novērojams pagājušā gada laikā, ir licis cilvēkiem ne tikai taupīt, bet racionāli izdarīt produktu izvēli. Tas nozīmē, ka vairs netiek tik daudz izdarīti spontānie pirkumi, bet, pirms došanās uz veikalu, arvien vairāk cilvēku pārdomā iepirkumu sarakstu.

Saskaņā ar CSP publicētajiem datiem, kas liecina, ka 40% Latvijas mājsaimniecību ir spiestas taupīt uz pārtikas izmaksu rēķina, IKI veikalos veiktie novērojumi liecina, ka pēdējā gada laikā ir iezīmējušās vairākas tendences, kas liecina par patērētāju uzvedības maiņu.

Galvenās pircēju uzvedības maiņas tendences liecina, ka arvien pieaug pieprasījums pēc produktiem, ar kuriem var veidot pārtikas uzkrājumus – graudaugi, cukurs, utmldz.

Tāpat pieaudzis svaigo (gaļas, zivis), piena produktu un dārzeņu patēriņš, kas nozīmē, ka cilvēki vairāk ēdienu gatavo mājās. Tāpat ļoti rūpīgi tiek sekots līdzi cenu akciju piedāvājumiem.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Nepieciešamība taupīt līdzekļus nu ir izskanējusi pa visu valstui un nu teju katra valsts iestāde, kā arī pašvaldība cenšas rādīt, kā nu ekonomēs līdzekļus.

Diemžēl, redzot notiekošo šajā jomā, pārņem visnotaļ pamatīga skepse - tas viss pagaidām vairāk atgādina modes diktētu kūsājoša darba imitāciju.

Uz kā rēķina tad mūsu amatpersonas, politiķi ir gatavi samazināt tēriņus, turklāt daudz nedomājot: piemēram, uz struktūrfondu līdzfinansējuma jeb attīstības rēķina, jo tādējādi tiek kaitēts visam kam, tikai ne pašiem sev. Ja ar to nav līdzēts, sākas runas par komandējumu ierobežošanu, prēmiju apgriešanu un tamlīdzīgiem soļiem, kas, it īpaši jau īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, varētu riktīgi labi izskatīties vēlētāju acīs.

Kopš viedo krājkašu ieviešanas aprīlī, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» klienti savās krājkasēs uzkrājuši jau gandrīz 5,7 miljonus eiro

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums «Revolut» aprīlī ieviesa viedās krājkases «Revolut Vaults», kas klientiem sniedz iespēju krāt lietotnē, pēc katras norēķināšanās noapaļojot summu līdz veselam skaitlim, starpību pārvietojot uz virtuālo krājkasi.

«Revolut» biznesa attīstības vadītājs Andris Bičeika stāsta, ka tad, ja cilvēks par kafiju maksā 2,50 eiro, lietotne summu noapaļo līdz trim eiro, un 50 centi ceļo uz krājkasi paredzētajam mērķim, piemēram, brīvdienām, tālrunim u.tml. Krājkasē lietotājs pats nosaka, kādu summu vēlas sasniegt un kādam mērķim, un var vērot savu progresu. Ņemot vērā konkrētā lietotāja norēķinu vēsturi, aplikācija sniegs aptuvenu aprēķinu, kad vēlamā summa tiks sasniegta. Šādi var veidot uzkrājumu arī kriptovalūtās. Tad krājkases valūta jāiestata vienā no trim atbalstītajām kriptovalūtām.

Biznesa vidē ir izplatīts maldīgs uzskats, ka E-rēķins ir PDF rēķins, kas nosūtīts elektroniski un derīgs bez paraksta – tā nav!

Kas ir e-rēķins?

E-rēķins ir digitāla formāta rēķins, kas tiek sagatavots no rēķina izrakstītāja ERP, grāmatvedības, vai kādas citas sistēmas, kas ir konfigurētas ar zemāk aprkastītu E-rēķinu formāta savienojumu, un nosūtīts uz rēķina saņēmēja sistēmu, neizmantojot epastu, vai fizisku piegādi.

“Šeit ir būtiski, lai jebkurš uzņēmums padomātu par savas sistēmas esošo vai plānoto nodrošinājumu” saka Mārtiņš Kaļva, procesu automatizācijas eksperts no MS Solutions

Kas uzņēmējus sagaida nākotnē?

Šāda E-rēķinu sistēma, ļaus efektīvi apmainīt rēķinu saturu mašīnlasāmā formā, kas būs viegli apstrādājams sistēmām un būtiski samazinās kļūdu iespēju un nepieciešamību pēc manuālas apstrādes resursiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus pievērst īpašu uzmanību un pārliecināties savās bankās, vai līdz šim esošie pakalpojumu sniedzēji, kuri piedāvāja saviem klientiem rēķinu (par komunālajiem pakalpojumiem, telekomunikācijām) automātisko apmaksu, turpina to darīt arī pēc 2015.gada 1.janvāra, informē PTAC.

Līdz ar Latvijas integrāciju eirozonā un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.260/2012 prasībām, turpmāk iekšzemes tiešā debeta maksājumiem jāatbilst Vienotās Eiropas maksājumu telpas (SEPA – Single Euro Payments Area) prasībām. Bankas ir izstrādājušas un piedāvā jaunu pakalpojumu - E-rēķina regulāro apmaksu, kas aizstās līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas jeb tiešā debeta pakalpojumu.

Šīs izmaiņas attieksies gan uz patērētājiem, kuri izmantoja automātiskā maksājuma jeb tiešā debeta pakalpojumu, gan patērētājiem, kuri pieteiksies e-rēķinu regulārajai apmaksai no šī gada 1.janvāra.

«Runājot par veiksmes stāstu, es gribu informēt lasītājus, ka šobrīd Latvijai ir ļoti augsts reitings Eiropas Komisijā un arī starptautisko aizdevēju vidū. Latvija spēja pārvarēt krīzi, īpaši salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, ar Grieķiju. Šodien Latvija tiešām izskatās kā īsta veiksminiece un var kalpot par paraugu citiem,» šādus iedvesmojošus vārdus intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Vaicāta, kāpēc Latvijai izdevās, bet citiem vēl nav izdevies, Šteinbuka stāstījusi: «Manā skatījumā – Latvijas valdībai izdevās iegūt iedzīvotāju uzticību. Tas ir galvenais. Man šķiet, ka citās valstīs nav uzticības valdībai. Cilvēki netic savai valdībai, viņi iziet ielās, protestē utt. Latvijā mēs varējām vērot, cik augsts reitings bija premjeram Valdim Dombrovskim divās vēlēšanās viena gada laikā. Dombrovska augstais reitings ir pretrunā ar politisko loģiku. Viņš un viņa valdība pieņēma ļoti nepopulārus lēmumus, uz laiku mazinot Latvijas iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti. Tomēr iedzīvotāji uzticējās valdībai. Es uzskatu, ka tas ir galvenais faktors.»

Jauno laiku pārstāvošie ministri – ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše un iekšlietu ministre Linda Mūrniece - neiecels savās ministrijās parlamentāros sekretārus, tādējādi iecerēts taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, parlamentārie sekretāri pārstāv ministrus saiknē ar Saeimas komisijām, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus ministra dotos uzdevumus.

Algas parlamentārajiem sekretāriem tiek maksātas no Valsts kancelejas budžeta un tās tiek noteiktas, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo algai piemērojot koeficientu 5.4.

Savus amatus parlamentārie sekretāri zaudē, ja savu amatu zaudē ministrs, kurš iecēlis attiecīgo parlamentāro sekretāru.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina valsts institūciju atbildīgās amatpersonas veikt tirgus izpēti un turpmāk īstenot reālajai situācijai atbilstošus ēdināšanas pakalpojumu iepirkumus, informē LRB sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska.

Pašreizējā valsts institūciju īstenotā prakse veikt iepirkumus, kas ir zem produktu, darbaspēka un citu saistīto izmaksu pašizmaksas, ne tikai nepalīdz nozarei, bet sekmē tās dziļāku ieslīgšanu pelēkajā zonā.

«Par nozares anekdoti jau kļuvuši regulāri valsts iestāžu pieprasījumi par 5 vai 7 eiro vienai personai nodrošināt kafijas pauzes ar sviestmaizēm ar gaļu un zivi, svaigiem augļiem un dārzeņiem, smalkmaizītēm un cepumiem, protams, sulām, ūdeni, kafiju un tēju, kā arī restorāna līmeņa servisu - balti galdauti un viesmīļi, transports uz un no notikuma vietas. Pat cilvēkam, kam matemātika nav stiprā puse, bet iepirkties nākas regulāri, ir skaidrs, ka par šādu summu neko no minētā nevar iegādāties pat lielveikalā. Tā vien šķiet, ka iepirkumu organizatoriem liekas, ka dzīvesstila restorāniem būtu jāsubsidē ierēdņu ēdināšana un jāstrādā zem pašizmaksas, kā arī jāmaksā darbiniekiem alga aploksnēs,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(22).jpg

Lai gan telekomunikāciju tarifi pēdējo gadu laikā ir samazinājušies, valsts un pašvaldību iestādes uz sarunām taupīt necenšas.

Lai gan Latvijā kopumā ir teju 1000 valsts un pašvaldību iestāžu, pērn un šogad mobilo sakaru jomā tās ir izsludinājušas vien 23 iepirkumus. Telekomunikāciju nozare ir joma, kurā arī inflācijas pieauguma laikā tarifi nevis pieauga, bet samazinājās, DB atgādina Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

Kopumā pēdējo piecu gadu laikā, ņemot vērā operatoru akciju piedāvājumus, Latvijā tarifi vidēji ir samazinājušies par 30%. Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes ļoti gausi izsludina iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, līdz ar to vēl joprojām liela daļa no tām par sakariem pārmaksā, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Turklāt Latvijā vēl aizvien ir valsts un pašvaldību iestādes, kuras līgumus par mobilo sakaru pakalpojumiem ir slēgušas 90. gadu laikā. Tele2 aprēķini liecina; ja visas valsts un pašvaldību iestādes šobrīd sāktu izmantot mobilo sakaru pakalpojumus par pašreizējām tirgus cenām, divu gadu laikā būtu iespējams ietaupīt vismaz 3,5 milj. Ls.

Ņemot vērā dabasgāzes pieejamības problēmas Eiropā, šo resursu vajag tērēt piesardzīgāk, aģentūrai LETA norādīja AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) biroja vadītājs Artūrs Butāns (NA).

Butāns uzsvēra, ka vislabākā enerģija ir tā, kas netiek izmantota, un Latvijā šī gada pirmajos divos ceturkšņos dabasgāzes patēriņš ir mazinājies.

Viņš atzīmēja, ka mājsaimniecības ir piesardzīgākas, tāpat arī uzņēmumi pāriet uz alternatīviem enerģijas resursiem, tostarp iesaistoties programmā siltuma katlu nomaiņai uz granulām vai šķeldu.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Čakste skaidroja, ka, lai gan "Latvenergo" ir iegādājies dabasgāzi pēc valdības uzdevuma, ir svarīgi iemācīties gāzi taupīt jau patlaban, jo resurss būs gan dārgs, gan arī ir zināmas problēmas ar tā pieejamību.

"Tā ir cena par karu un neatkarību, un, teiksim tā, tas ir daudz mazāks ļaunums par to, kas notiek Ukrainā. Tas laikam ir tāds neliels katra ieguldījums šajā vienotībā un cīņā pret agresoru. Ir jābūt gudriem - tērēsim piesardzīgi, domāsim par energoefektivāti jau šobrīd, vasarā, un par iespējām, kā mēs varam šo patēriņu samazināt, pat nemazinot komfortu, bet vienkārši vairāk piedomājot, ka nevajag tik daudz lieki tērēt enerģiju," skaidroja Čakste.