Ja valdība aizlienē 7.5 miljardus eiro no SVF, Eiropas Komisijas un citiem starptautiskajiem aizdevējiem, tad ir skaidrs, ka tas tiek darīts visas valsts vārdā un mums visiem šis parāds būs jāatmaksā vēl daudzus gadus. Savukārt, ja šā paša aizdevuma dēļ tiek samazināts valsts budžeta apjoms par pusmiljardu latu, šai pašai sabiedrībai nav ne mazāko tiesību zināt, uz kā rēķina tas tiek darīts, kamēr politelite nebūs parunājusies savā starpā.
Paradoksāli, bet tieši šāds secinājums ir pēc vakardienas valdības ārkārtas sēdes. Rezultātā tiek panākts negatīvs efekts vēl pirms attiecīgo lēmumu pieņemšanas un to atklāšanas sabiedrībai. Proti, ir skaidrs, ka jebkurš pasākums, par kuru valdība varētu izšķirties, nav gaidāms kā pozitīvs ne biznesam, ne sabiedrībai kopumā. Kādi tad ir varianti?
Pirmkārt, runa var būt par kārtējo nodokļu sloga palielinājumu. Šajā sakarā jāatceras, ka pat Tautas partijas nostāja pret mājokļa nodokli ir kļuvusi ievērojami «mīkstāka», nekā vēl pirms dažām nedēļām. Tāpat nebeidz rimties minējumi par to, ka vēl vienu kāpumu var piedzīvot PVN. Otrkārt, netiek izslēgts, ka līdzekļus varētu taupīt uz valsts iepirkumu, kā arī valsts pasūtījumu rēķina. Šādam solim rezultāts būtu vēl lielāks bezdarba pieaugums, kā arī vēl pamatīgāk samazināsies tās naudas apjoms, ko valsts iekasēs nodokļu veidā, un tādējādi mēs varēsim runāt par vēl lielāku ekonomikas lejupslīdi. Treškārt, nav jau arī izslēgts, ka budžetu var mēģināt «lāpīt» uz dažādu sociālo maksājumu rēķina. Kā redzams, šeit nevienā brīdī nav runa par pozitīvām ziņām.
Taču pats sliktākais faktors ir neziņa. Mediķi piekritīs, ka daudz labāk ir apzināties, cik briesmīga ir pacienta diagnoze, nekā dzīvot neziņā par to, kas īsti viņam kaiš un tādējādi vēl tikt pie nervu sabrukuma. Redz, loģika ir vienkārša — zinot problēmu, ir vieglāk izdomāt, kā to risināt. Līdzīgi ir ar gaidāmajiem jaunumiem budžeta apcirpšanas jomā… Jāņem vērā, ka šis ir laiks, kad ne tikai valsts, bet arī uzņēmumi veido savus budžetus nākamajam gadam. Nu, kā gan to var izdarīt, ja nav nekādas skaidrības ne par nodokļu likmēm, ne to, cik lielas summas kurās jomās valsts gatavojas tērēt?! Faktiski valdība, realizējot politiku, ka sabiedrībai nekas daudz nav jāzina par tās iecerēm, tikai kultivē to, ka visai drīzā nākotnē ekonomiskas grūtības piedzīvos vēl vairāk uzņēmumu nekā līdz šim, jo būs plānojuši savu darbību, atbilstoši novecojušai likumdošanai.
Nav gan izslēgts, ka šāda slepenība ilgs tieši līdz Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas vizītes Latvijā beigām. Droši vien pēc dabūšanas «pa biksēm» gan no Zviedrijas valdības vīriem, gan arī SVF samita, mūsu politiķi gaida, kad Almunja atķeksēs, kurus punktus drīkst īstenot, bet kurus — nekādā gadījumā. Šeit gan jāatgādina Eiropas Komisijas vairākkārt uzsvērtais — šī institūcija atgādina, ka Latvija ir apņēmusies veikt noteiktu budžeta samazinājumu, bet tai ir stipri vienalga, uz kā rēķina tas tiek darīts.