Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.
Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.
Augstākā tiesa norāda, ka atbilstoši likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu 26.panta ceturtajai daļai sabiedrībai ir iespējas iebilst pret paredzētās darbības akceptu tajos gadījumos, ja šā lēmuma pieņemšanas procesā sabiedrība nav pienācīgā kārtā informēta par paredzēto darbību, tā nav uzklausīta vai tās viedoklis nav ņemts vērā. Tāpēc, pārbaudot paredzētās darbības akcepta tiesiskumu, tiesai jāvērtē, vai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir izpildīti normatīvajos aktos noteiktie sabiedrības informēšanas pienākumi, kā arī organizēti nepieciešamie pasākumi sabiedrības viedokļa uzklausīšanai. Secīgi tiesai ir jāpārbauda, vai atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un paredzētās darbības akcepta pieņemšanā sabiedrības viedoklis ir apsvērts un ņemts vērā. Izvērtējusi pārsūdzēto apgabaltiesas spriedumu kopsakarā ar pieteicēju kasācijas sūdzībā norādītajiem iebildumiem, Augstākā tiesa atzīst, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka SIA EcoLead kopumā ir nodrošinājusi sabiedrībai iespējas saņemt informāciju par paredzēto darbību, kā arī izteikt savu viedokli par to. Augstākā tiesa secina, ka pieteicēju kasācijas sūdzībā norādītie iebildumi saistībā ar SIA EcoLead organizētajiem papildu pasākumiem sabiedrības informēšanai ir balstīti pieteicēju nepatikā pret paredzēto darbību kā tādu, nevis objektīvā argumentācijā par to, kādas informācijas nesniegšana pieteicējus neapmierina vai kādā veidā pieteicēji ir bijuši ierobežoti sniegt SIA EcoLead, Vides pārraudzības valsts birojam vai Jelgavas novada domei savu viedokli par paredzēto darbību.
Tāpat Augstākā tiesa piekrīt apgabaltiesas secinājumiem, ka sabiedrības viedoklis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā un pārsūdzētā lēmuma pieņemšanā ir ticis apsvērts un ņemts vērā. No pieteicēju kasācijas sūdzības izrietēja, ka, pieteicējuprāt, būtu pamats uzskatīt, ka sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā, tikai tajā gadījumā, ja paredzētā darbība netiktu akceptēta. Tomēr Augstākā tiesa paskaidro, ka sabiedrības līdzdalība novērtējuma procesā pati par sevi un tās ietvaros paustie sabiedrības viedokļi un izvirzītās prasības neizslēdz paredzētās darbības īstenošanu, bet gan ir instruments labāku risinājumu meklēšanai. Tāpēc sabiedrības līdzdalības tiesības neparedz, ka ikviena sabiedrības izvirzītā prasība ir jāakceptē. Būtiski ir sabiedrības izteikto viedokli apsvērt. Augstākā tiesa konstatēja, ka apgabaltiesa ir pienācīgi izvērtējusi pārsūdzētā lēmuma pamatojumu (tostarp ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā izstrādātos dokumentus) un secinājusi, ka ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā ir izvērtēta paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un tās būtiskums, apsvērtas iespējas, kā to mazināt, kā arī paredzēti konkrēti nosacījumi, kas SIA EcoLead jāņem vērā turpmākajā projekta īstenošanas gaitā. Tostarp ir vērtēti tie sabiedrības iebildumi, kas attiecas paredzētās darbības īstenošanu konkrētajā vietā. Turklāt sabiedrības iebildumu rezultātā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tika aktualizēts (koriģēts), kā arī šie iebildumi tika detalizēti vērtēti arī Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.
ides pārraudzības valsts birojs ir secinājis, ka paredzētā darbība tās iecerētajā vietā ir pieļaujama, ievērojot biroja atzinumā un attiecīgi paredzētās darbības akceptā izvirzītos nosacījumus. Turklāt, pretēji pieteicēju norādītajam, Veselības inspekcija ir secinājusi, ka tad, ja SIA EcoLead ievēros izvirzītos nosacījumus, nav prognozējams, ka paredzētajai darbībai būs ietekme uz apkārtnes iedzīvotāju veselību. Augstākā tiesa konstatēja, ka pieteicēju kasācijas sūdzība nesatur norādi uz tādiem apstākļiem, kurus apgabaltiesa nebūtu izvērtējusi, bet kas ietekmētu pārsūdzētā Jelgavas novada domes lēmuma tiesiskumu. Savukārt tas vien, ka pieteicēji nepiekrīt apgabaltiesas vērtējumam, nav iemesls, lai uzskatītu, ka apgabaltiesas secinājumi nav pamatoti. Augstākā tiesa arī uzsver, ka nenoliedzami no sabiedrības nevar pieprasīt, lai visi tās iebildumi pret paredzēto darbību un iestāžu vērtējumu būtu balstīti zinātniskā argumentācijā vai juridiskā pamatojumā. Tomēr, ja reiz iestāde ir pamatojusi savu viedokli ar ietekmes uz vidi novērtējumā iegūto informāciju (kas konkrētajā gadījumā ietver detalizētus faktus par visām vērā ņemamajām ietekmēm), tad šo informāciju noliedzošs vai apšaubošs viedoklis ir saprātīgi jāpamato. Augstākā tiesa konstatēja, ka tas konkrētajā gadījumā nav ticis darīts. Pieteicēju iebildumu balstīti uz bažām, kas nav pamatotas ar objektīviem apstākļiem.
Vienlaikus Augstākā tiesa vērš pieteicēju uzmanību uz to, paredzētās darbības īstenošanas uzsākšanai un veikšanai SIA EcoLead būs nepieciešams iegūt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai likuma Par piesārņojumu un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā kārtībā. Minētais regulējums citstarp paredz prasības rūpīgai piesārņojošās darbības uzraudzībai, lai nodrošinātu, ka piesārņojošās darbības veikšanas laikā netiek radīti draudi apkārtējai videi. Tāpēc pieteicēju bažām, ka paredzētās darbības akcepts atļauj veikt nekontrolētu piesārņojošo darbību, nav pamata.
Jau ziņots, ka EcoLead plānoja jau 2016.gada sākumā Kalnciema rūpnieciskajā zonā (atklāt rūpnīcu, kurā pārstrādātu līdz 15 000 tonnas akumulatoru gadā, saražojot 8700 tonnu svina. Uzņēmēji šajā projektā bija iecerējuši ieguldītu 8,5 miljonus eiro. Rūpnīca plānoja nodarbināt 42 darbiniekus. Ieilgušo tiesu darbu dēļ plānotie termiņi tika pagarināti.
EcoLead īpašnieki ir Deniss Uļjanovs (50%) un Igaunijas uzņēmums OU Unimet Estonia (50%).
