Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā
«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.
Ir iespēja
Tikmēr vairāki lielie būvnieki oponē. Orientēties uz vietējo tirgu nav ilgtspējīga politika, uzskata Latvijā lielākās būvkompānijas SIA Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. «Latvijas ekonomika vienkārši ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tie ir tirgi, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušajiem PSRS valstu tirgiem; biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropas valstīs un daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevaram paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad,» iepriekš (23.09.2016.) DB pauda G. Rāvis. Viņš piekrīt: lai iekarotu eksporta tirgus, ir nepieciešami līdzekļi un pacietība, turklāt jārēķinās, ka sākumā būs vien ieguldījumi, iespējamas arī kļūdas, tomēr, ņemot vērā, ka Eiropas finansiālais atbalsts nebūs mūžīgs un līdz ar to jau tā mazais Latvijas tirgus vēl vairāk saruks, «augt var tikai ārpus Latvijas».
«Darbs eksporta tirgos dod iespēju attīstīties un strādāt pie lieliem un tehnoloģiski sarežģītiem projektiem, kas Latvijas tirgū šobrīd netiek realizēti. UPB gadījumā tie ir biroju un augstceltņu projekti, kas realizēti ar mūsu konstrukcijām. Darbs šādos projektos ļauj apgūt un attīstīt jaunus un efektīvākus risinājumus mūsu inženieriem, ražotnēm un montāžas komandām,» DB saka arī AS UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs. Viņš stāsta, ka šobrīd eksporta valstīs pieaug pieprasījums pēc UPB kompleksajiem projektiem, kuros apvienoti visi konstrukciju veidi – metāla, dzelzsbetona un stikla konstrukcijas. Pāris no šādiem projektiem, kam šobrīd jau notiek fasādes montāža, ir biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā un biroju ēka Oslo, Norvēģijā, savukārt Zviedrijā projektēšanas stadijā ir biroju ēka Ārlandā un tiesu nams Lundā. Viens no lielākajiem ēkas karkasa projektiem, kas šobrīd tiek projektēts un kuru nākamā gada otrajā pusē sāks montēt, ir Stockholm New debesskrāpis Stokholmas centrā.
Arvien pieaug
Jautāts, kas jāņem vērā veiksmīgai darbībai ārvalstu tirgos, U. Grīnbergs uzsver, ka «ir svarīgi izveidot savstarpēju uzticību ar klientiem. Ir jāstrādā pie kvalitātes, precīzas darbu plānošanas, jāpārņem valstu prakse un prasības, kā arī jāspēj piedāvāt efektīvus un ekonomiskus projektēšanas risinājumus. Tas ir vairāku gadu darbs, pastāvīga attīstība un spēja sniegt klientiem aizvien lielāku pievienoto vērtību. Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt darbību eksporta tirgos, ir rūpīgi jāizpēta tirgus likumdošanas un normatīvās bāzes produktiem un pakalpojumiem, ko vēlas piedāvāt. Tāpat ir jārēķinās ar valūtu svārstībām tirgos, kas ir ārpus eirozonas». Jāpiebilst, ka UPB eksporta apjoms ik gadu palielinās, šogad vērojams vēl straujāks tā kāpums. «Pagājušajā gadā eksporta un vietējā tirgus proporcija bija 70/30. Ceram, ka aktivitāte Latvijas būvniecības tirgū palielināsies un būs iespēja šo proporciju saglabāt,» atzīst UPB valdes loceklis.
Arī G. Rāvis saka, ka ar katru gadu būtiski pieaug Skonto grupas apgrozījuma daļa, ko veido darbs ārvalstīs. Šogad līdzās grupas uzņēmumiem, piemēram, Skonto Prefab, kas izgatavo dzelzsbetona ēku paneļus, karkasus un tos arī montē, Skonto Plan, kas būvē fasādes – izgatavo un montē, Forta Medical, kas ir modulārās būvniecības uzņēmums – moduļus izgatavo Tukumā un Ventspilī, bet montēs visā pasaulē –, nodibināts arī būvniecības ģenerāluzņēmums Zviedrijā SBC Construction AB. «Skonto būve ir ģenerāluzņēmējs darbam Latvijā, tagad tai būs meita Zviedrijā, un domāju, ka jau 2017. gadā būs 50/50, ko mēs darīsim šeit un ko Zviedrijā. Citi grupas uzņēmumi, piemēram, jau minētie Skonto Prefab, Skonto Plan, Forta Medical 100% strādā ārvalstīs, Cross Timber Systems – 98%,» jau iepriekš atzina G. Rāvis.
No statistikas datiem gan jāsecina, ka ne visiem Latvijas būvniekiem ārvalstīs sokas tik labi. Proti, ārpus Latvijas saviem spēkiem veikto būvdarbu apjoms šā gada pirmajā pusē bijis mazāks kā iepriekšējos gados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Prasa resursus
«Nordic Homes, kā arī citu līdzīgu uzņēmumu galvenais faktors konkurētspējas pieaugumam ir produkcijas kvalitāte un galaprodukta cena, kuru ietekmē vairāki faktori, tostarp darbaspēka, izejmateriālu, transporta un citas izmaksas. Turklāt liela nozīme ir iepriekšējai pieredzei un atsauksmēm. Kopumā Nordic Homes ir īstenojis vairāk nekā 14 apjomīgus projektus Lielbritānijā, kur jau labi pārzinām tirgus īpatnības un specifiku. Runājot par ārvalstu tirgiem, kur koka apbūve ir visai izplatīta, iecienīta un iegūst arvien lielāku popularitāti un atzinību, lielus resursus nākas tērēt tirgus izpētē, sadarbības partneru piesaistē. Tāpat ir jāiedziļinās katras valsts normatīvajos aktos gan kontekstā ar būvniecību, gan nodokļu politiku, kas var būtiski atšķirties. Jāņem vērā arī katras valsts apbūves tradīcijas, ieradumi. Tāpat, lai paaugstinātu uzņēmuma konkurētspēju ārvalstīs, arvien jāmeklē jauni un izdevīgi transportēšanas risinājumi, kas veido būtisku izmaksu daļu, tādējādi ievērojami ietekmējot galaprodukta cenu,» padomus dod koka karkasu māju ražotāja SIA Nordic Homes mārketinga menedžere Esēnija Karnīte. Jautāta, cik lielas iespējas Latvijas būvniecības nozares uzņēmumiem ir strādāt ārvalstu tirgos kā ģenerāluzņēmējiem, viņa saka – tas ir gana dārgi un komplicēti. Proti, jādibina atsevišķa struktūrvienība, kas reģistrēta attiecīgajā valstī, jāpiesaista attiecīgās valsts būvniecības eksperti un sertificēti profesionāļi, jāpārzina un labi jāorientējas noteiktās valsts būvnormatīvos. Procesu vienkāršošanai un izmaksu optimizācijai uzņēmumi nereti izvēlas strādāt kā apakšuzņēmēji.
Nordic Homes eksporta apjoms veido aptuveni 90–95% no kopējā apgrozījuma, 5–10% no saražotās produkcijas paliek tepat Latvijā, kur koka karkasa moduļi tiek izmantoti privātmāju būvniecībā. Jāpiebilst, ka nākamgad uzņēmums līdz pat 20% no ražošanas kapacitātes plāno atvēlēt vietējam tirgum. Līdz šim lielākais uzņēmuma eksporta tirgus ir Lielbritānija, piemēram, pērn tur tika realizēti divi prāvi projekti – studentu viesnīcas Liverpūlē un Sauthemptonā. 2015. gadā uzņēmums sāka izvērtēt jaunu tirgu apgūšanu, galveno uzsvaru liekot uz Skandināviju, tāpat notika sarunas ar vairākiem uzņēmējiem no Nīderlandes un Vācijas. Par vienu no pēdējiem panākumiem uzņēmums uzskata sadarbības līguma noslēgšanu ar būvniecības un nekustamo īpašumu attīstītāju Veidekke Zviedrijā. 23 divstāvu rindu mājas, kas tiks uzbūvētas 2017. gada sākumā, būs pirmais Nordic Homes īstenotais modulārais projekts Zviedrijā.
Būvē arī ceļus
Ārpus Latvijas cenšas izrauties arī ceļu būvnieki, piemēram, holdinga LNK uzņēmums SIA Latvijas tilti Lietuvā uzbūvējis vairākus prāvus objektus, piemēram, estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, šoruden pabeidza arī divlīmeņu estakādi pie Klaipēdas ostas. Bijuši projekti arī Igaunijā.
«Šajā sezonā turpinājām iepriekšējos periodos sāktās iestrādes Lietuvā. 2015. gadā piedalījāmies automaģistrāles Daugavpils–Zarasi–Kauņa divu posmu rekonstrukcijā. Šogad Lietuvā sāksim strādāt arī kā inženiertehnisko komunikāciju ierīkotāji – Klaipēdā būvēsim lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas jāpabeidz nākamajā gadā. Iepirkumos Lietuvā noteikti turpināsim piedalīties,» saka arī SIA Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja. Viņš atzīst, ka ir plāni atjaunot vai sākt iestrādes arīdzan citās valstīs, taču par tiem pagaidām stāstīt esot pāragri.
Līdzīgi kā būvnieki, ceļu būves uzņēmumi eksportu izvēlas izaugsmes un risku diversifikācijas vārdā. «Bažas par gaidāmo darba apjomu iezīmējās jau 2015. gada ceļu būves sezonas izskaņā. Gadu mija bija pretrunīga, jo varējām būt apmierināti ar aizvadītā darba cēliena rezultātiem, taču gandarījumu mazināja pazīmes, kas liecināja – darba apjoms 2016. gadā saruks. Tā saukto pārejošo objektu bija salīdzinoši maz, un apjomīgas iespējas strādāt neiezīmēja arī tobrīd zināmie valsts un pašvaldības iepirkumi. Situāciju vēl vairāk pasliktināja pārrāvums Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē,» šā brīža situāciju nozarē iezīmē A. Sēja. Viņš atzīst: pārrāvums ES līdzekļu apguvē šosezon pierādīja, ka bažas par to, kas nozari sagaida pēc līdzfinansējuma beigām, ir pamatotas, jo ceļu būvniecība diemžēl ir viena no tām Latvijas tautsaimniecības jomām, kas padarīta par atkarīgu no ES līdzfinansētiem projektiem.
Iepriekšējās krīzes līmenī
Savukārt B. Fromane skarbi vērtē situāciju būvniecībā, norādot, ka šobrīd nozares rādītājus var pielīdzināt situācijai 2008. un 2009. gadā, kad ekonomikā bija visdziļākais krīzes punkts. DB jau vairākkārt ziņojis, ka, kavējoties ar ES fondu projektu apguvi, būtiski samazinājies pasūtījumu skaits, kas savukārt nozīmē cenu samazināšanos, darbinieku aizplūšanu, kopējo ekonomiskās izaugsmes rādītāju pasliktināšanos. Bažas rada arī iespējama burbuļa rašanās, atsākoties aktivitātei nozarē. «Partnerības aicinājumi ir bijuši gan valdības, gan Finanšu ministrijas dienaskārtībā, tomēr šobrīd īsti nav indikāciju, ka sekos kādi reāli pasākumi, lai mazinātu riskus, kas saistīti ar pārāk strauju ES fondu projektu apgūšanu, tas ir, būvniecības cenu sadārdzinājumu un sliktāku pakalpojumu kvalitāti. Partnerība uzskata, ka Finanšu ministrijai kā vadošajai ES fondu iestādei projekti būtu jāplāno un jāapgūst vienmērīgi. Šobrīd ir izveidojusies situācija – trīs gadus projekti bija iesaldēti, tad pēkšņi tiek radīts pieprasījums, kur nepieciešami papildu 15–20 tūkst. darbinieku. Lai gan projektus var apgūt līdz pat 2023. gadam, šobrīd izskatās, ka visi tiks īstenoti laikā no 2018. līdz 2020. gadam. Tas nerada sajūtu par pārdomātu plānošanu un projektu koordināciju, kā arī pēc būtības tie nav ilgtspējīgi, domājot par ekonomikas attīstību. Šādā scenārijā ir nepieciešami gan valsts atbalsta pasākumi efektīvai darbinieku apmācībai, gan atvieglojumi darbaspēka piesaistei no citām valstīm,» uzsver B. Fromane.
VIEDOKLIS
Jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi
llze Opmane-Jēgere, DNB bankas Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja:
Priecājamies redzēt, ka arvien vairāk Latvijas būvuzņēmēju ar savu piedāvājumu un darba kvalitāti spēj veiksmīgi konkurēt arī ārvalstu tirgos. Sākot darbu jaunā tirgū, būvuzņēmuma vadība parasti vislielāko vērību pievērš darbu kvalitātei, termiņu ievērošanai, lai kompānija jaunajā tirgū gūtu veiksmīgu projektu pieredzi un labas pasūtītāju atsauksmes. Tajā pašā laikā vajadzētu paturēt prātā, ka jebkurš jauns tirgus nozīmē arī paaugstinātus finanšu riskus. DNB bankas klientu pieredze rāda, ka noteikti jāņem vērā vairāki finanšu apsvērumi. Lai cik pieredzējis būvnieks būtu citos tirgos, lielākoties paiet vairāki gadi līdz brīdim, kamēr uzņēmums sāk gūt peļņu. Lai jaunā tirgū iegūtu pirmos projektus un pieredzi, zema cena parasti ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Pirmajos projektos bieži ir arī izmaksu pārsniegumi, jo tikai ar laiku uzņēmums iepazīst vietējo likumu un noteikumu bāzi, uzņēmējdarbības vides specifiku, iestrādājas vietējā komanda, tāpēc jau sākotnēji tam jābūt skaidrai un pietiekami lielai naudas līdzekļu rezervei, ar kuru atbalstīt attīstību jaunajā tirgū, sedzot pirmo gadu zaudējumus. Strādājot Lielbritānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citos tirgos ārpus eirozonas, ļoti svarīga ir valūtas risku pārvaldīšana. Vairāki būvnieki nesen cieta zaudējumus sterliņu mārciņas svārstību dēļ, ko izraisīja Brexit, jo ienākumi no pasūtītājiem bija mārciņās, kuras vērtību zaudēja, bet lielākā izmaksu daļa bija eiro. Strādājot ar 5–10% peļņas maržu, zaudējumi no valūtas svārstībām var viegli padarīt projektu nerentablu. Tādējādi jau līgumu slēgšanas laikā jābūt skaidram plānam, kā tiks pārvaldīts valūtas risks. Vienas receptes valūtas risku pārvaldībai nav, jo uzņēmumi un to darbības modeļi ir ļoti dažādi. Banka piedāvā izstrādāt katram uzņēmumam individuālus risinājumus valūtas risku pārvaldīšanai sadarbībā ar valūtas tirgu ekspertiem.
Arī ārvalstu tirgos lielākā daļa pasūtītāju prasīs dažādas būvniecības garantijas, tāpēc jau savlaikus vajadzētu noskaidrot to, kādas bankas garantijas ārvalstu pasūtītājs būs gatavs pieņemt. Pasūtītāji bieži prasa vietējās bankas garantiju, un tad vai nu ir jāiesaldē nauda garantijas nodrošināšanai, vai, ja ir iespējams, ar vietējo banku var vienoties par pretgarantiju no Latvijas bankas. Parasti lielajiem būvuzņēmējiem ir pietiekami liela garantiju līnija kādā Latvijas bankā, tāpēc sarunās ar ārvalstu kredītiestādēm var aicināt palīgā savu Latvijas banku. DNB bankai un arī citām lielākajām Latvijas bankām ir veiksmīga sadarbība ar dažādām ārvalstu bankām, un lielākoties ir iespējams vienoties par pretgarantiju. Visvienkāršāk, ja būvnieka Latvijas banka ir pārstāvēta konkrētajā tirgū.
Slikto debitoru problēma ir nopietna problēma arī starptautiskos projektos, tādēļ pasūtītāja reputācija, kredītspējas izvērtēšana ir kritiski svarīga. Ja rēķinu samaksas termiņi ir ilgi vai nav pilnīgas pārliecības par pasūtītāja maksātspēju, aicinām izmantot apdrošināto faktoringu. Tādā veidā ieguvums būs dubults – uzņēmums gan ātrāk saņems naudu par padarīto, gan varēs nodrošināties pret zaudējumiem sliktu debitoru dēļ. Ja apdrošinātājs atsaka apdrošināt konkrēto debitoru, tad tas ir nopietns brīdinājuma signāls, tāpēc iesakām vēl pirms būvniecības līguma parakstīšanas noskaidrot, vai konkrētā pasūtītāja debitora parādus būs iespējams apdrošināt. Ja uzņēmuma Latvijas banka ir pārstāvēta konkrētajā tirgū, tad tā noteikti var palīdzēt ar kontaktiem un vietējā tirgus informāciju, atsauksmēm. Tas varētu būt ļoti noderīgi, kā izvēloties apakšuzņēmējus un citus sadarbības partnerus, tā izvērtējot pasūtītāja maksātspēju.
