«Mēs strādājam arī pie atalgojuma līmeņa paaugstināšanas, turpinot pirms sešiem gadiem iesākto atalgojuma pieauguma politiku. Tās mērķis ir kopsolī ar uzņēmuma produktivitātes kāpināšanu arī darbinieku pirktspēju pakāpeniski pielīdzināt Ziemeļeiropas valstu rādītājiem,» Dienas Biznesa TOP 500 izdevumam stāsta AS Latvijas finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

«Ziemeļvalstis ir mūsu atskaites punkts, jo tas ir par kādiem 20% augstāks nekā vidēji ES 28. 2016. gadā esam savā uzņēmumā sasnieguši 58% no Ziemeļvalstu pirktspējas indeksa, sešos gados šo rādītāju audzējot par 10%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā šis rādītājs ir vidēji par 20% zemāks nekā mums. Tomēr, ja skatāmies pēc būtības, nevis pēc CSP datiem, tad Latvijas finiera algas ir ļoti vidējā tirgus mediānas līmenī – neesam ne augstāki, ne zemāki par pārējiem,» paskaidro J. Ciems.

Runājot par darbaspēku, viņš atzīst - «protams, ka izbraukušie ir liels potenciāls un resurss». «Starp mūsu kolēģiem ir diezgan daudzi, kas pēc studiju gadiem savus pirmos darba soļus ir spēruši Zviedrijas zemeņu laukos un Anglijas sēņu pagrabos. Kad viņi atgriežas, tad ne obligāti ar specifisko sagatavotību, tomēr viņi ir ar pieredzi, kādai jābūt attieksmei pret darbu un uzdevumiem. Mums ir ļoti svarīgi tieši tas – veidot darbinieku kultūras līmeni un apzinīgumu pret saviem pienākumiem.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Polijā jau astoto gadu pēc kārtas norisinājās Starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) sektora apbalvošanas pasākums "CEE Shared Services & Outsourcing Summit & Awards" un nominantu vidū bija arī astoņi Latvijā bāzētie centri.

Divi no tiem tika atzīti par labākajiem savā nozarē divās nozīmīgās kategorijās. "SEB Global Services" biznesa centrs tika pasludināts par Gada biznesa pakalpojumu centru Baltijas reģionā 2020. gadā, bet "Cognizant" grupas uzņēmumi tika atzīti par labākajiem biznesa ārpakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā.

Jau vairākus gadus Latvijā izvietoto starptautisko biznesa pakalpojumu centru vadītāji tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus apbalvošanas pasākumam, kas guvis ievērojamu nozares uzņēmumu atzinību. Šajā gadā apbalvošanas pasākuma organizētāji saņēma 175 pieteikumus, uz fināla sarakstu izvirzot 101, tai skaitā astoņus biznesa pakalpojumu centrus no Latvijas - Cognizant Latvia, Atea Global Services, Allnex Latvia, MSC Shared Service Centre Riga, Circle K Business Centre, SEB Global Services, Tieto Latvia, EVRY Latvia, kas nu jau apvienojušies vienā uzņēmumā ar nosaukumu TietoEVRY.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Nasdaq šodien paziņoja par izcilības balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» ieviešanu, lai atzīmētu Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumu sasniegumus caurskatāmības, labas korporatīvās pārvaldības un investoru attiecību jomā.

«Ir patiess gandarījums, ka pēdējie gadi Baltijas kapitāla tirgū ir bijuši īpaši veiksmīgi. Biržas regulētajā un First North alternatīvajā tirgū ienākuši daudzi jauni akciju un obligāciju emitenti,» pauda Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Nasdaq Baltic Awards» apbalvošanas ceremonija turpmāk notiks ik pēc diviem gadiem, un balvas tiks pasniegtas sešās nominācijās:

Labākās investoru attiecības;

Labākās investoru attiecības First North tirgū;

Labākās investoru attiecības starp jaunajiem Parāda vērtspapīru emitentiem;

Biržas gada biedrs;

Labākais kapitāla tirgus atspoguļojums medijos;

Gada notikums biržā.

«Lai izstrādātu «Nasdaq Baltic Awards» balvas jauno koncepciju, ņēmām vērā gan vietējo, gan ārvalstu kapitāla tirgus ekspertu pieredzi. Mūsu mērķis bija vērtējuma rezultātos atspoguļot saikni starp biržā kotēta uzņēmuma investoru attiecību kvalitāti un akciju cenas pieaugumu biržā. Apbalvojot labākos, mēs vēlamies godināt visus kapitāla tirgus dalībniekus, konsultantus, kā arī izcelt plašsaziņas līdzekļu veikumu un citus nozīmīgus kapitāla tirgus attīstību veicinošus notikumus, kas stiprina kapitāla tirgus kultūras attīstību Baltijas valstīs,» skaidro Nasdaq Riga valdes priekšsēdētaja Daiga Auziņa-Melalksne.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Baltijas valstu desmit izcilākajiem jaunajiem projektiem dažādos īpašumu segmentos pasniegtas starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas (FIABCI) prestižās balvas - Baltic Prix d’Excellence.

FIABCI izcilības balvas pasniedza 25. septembrī Mazajā Ģildē notikušā otrā Baltijas nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītāju foruma ietvaros. FIABCI Baltijas nodaļa šo konkursu Baltijas reģionā organizēja jau piekto reizi, un visvairāk jauno projektu balvas nominācijai tika izvirzīti no Latvijas.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā piedalījās: FIABCI Pasaules prezidents Faruks Mahmuds no Indijas, bijušais FIABCI Pasaules prezidents Kirkors Adžerhaņans no Francijas, nākotnes FIABCI Pasaules prezidents Assens Makedonovs no Bulgārijas, FIABCI Eiropas reģiona prezidents Ramons Riera Torroba no Spānijas, kā arī FIABCI Latvija prezidente Jeļena Rudzīte un bijušais FIABCI Baltija prezidents Ardijs Roosimaa no Igaunijas.

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Porsche Panamera Sport Turismo nosaukumā neviens vārds nav meli vai izdomājums. Tajā ir gan tīrasiņu sporta auto DNS, gan Gran Turismo ceļotāja gars; ja vēl modeļa nosaukumā pievieno vārdu «turbo», šim auto uz planētas Zeme nebūtu līdzinieku

Visi zinām, ka mūsdienās viltojumu ir vairāk nekā vajadzētu, arī autobūvē īstu lietu kļūst arvien mazāk, jo pat necilu modeļu nosaukumos kaislīgu vārdu virtenes tiek izmantotas arvien biežāk un bezatbildīgāk. Nav brīnums, ka reālajā dzīvē pārsvarā tās ir pelēcīgas un pieticīgas personības, kam ar kaisli, sportu vai elementāru dinamiku ir maz kopīga. Turpretim ar Porsche Panamera Sport Turismo viss ir pa īstam. Novembra beigās šis eksluzīvais Porsche modelis Latvijā svinēja savu pirmizrādi, piedaloties laikraksta Dienas bizness Top 500 jeb Latvijas labāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonijā, savukārt DB autoapskatniekam pirms kāda laika bija unikāla iespēja ar šo skaistuli izbraukt gleznainajā Horvātijā.