Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Šodien, 27.septembrī, tika paziņots, kurus zīmolus Latvijas iedzīvotāji ir iemīlējuši visvairāk.

Latvijā mīlētākie zīmoli TOP 21

1. Nokia (Pozīcija 2006.gadā - 2.)

2. Laima (Pozīcija 2006.gadā - 1.)

3. Hansabanka (Pozīcija 2006.gadā - 10.)

4. LMT (Pozīcija 2006.gadā - 6.)

5. VISA (Pozīcija 2006.gadā - 13.)

6. LNT (Pozīcija 2006.gadā - 4.)

7. TV3 (Pozīcija 2006.gadā - 3.)

8. Fairy (Pozīcija 2006.gadā - nebija iekļauts.)

9. Ekselence (Pozīcija 2006.gadā - 14.)

10. Orbit (Pozīcija 2006.gadā - 19.)

11. Cido (Pozīcija 2006.gadā - 9.)

12. Maxima (Pozīcija 2006.gadā - 11.)

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šogad jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistiku par ugunsgrēkiem, Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pēdējos piecos gados jūnijā ugunsgrēkos dzīvības zaudē vidēji deviņi cilvēki. Lielākais bojā gājušo skaits bija 2003.gada jūnijā, kad ugunsnelaimes prasīja 13 cilvēku dzīvības, 2004.gadā – 11, 2005.gadā – 7, bet 2006.gadā jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā deviņi cilvēki.

Jūnijā dzēsti 818 ugunsgrēki, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir par 23% mazāk, kad bija reģistrēti 1060 ugunsgrēki, tomēr salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šis skaits ir samērā liels, jo 2003.gadā bija reģistrēti 763 ugunsgrēki, 2004.gadā – 627, bet 2005.gadā – 597 ugunsgrēki.

No šā gada jūnijā reģistrētajiem 818 ugunsgrēkiem 245 ir izcēlušies dzīvojamās mājās, 78 – transporta līdzekļos un transporta nozares objektos, 16 – sabiedriskās ēkās, 16 – ražošanas ēkās, 11 – jaunbūvēs, kā arī 291 reizi dega pamestas ēkas un atkritumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu visos objektos ugunsgrēku skaits ir samazinājies, izņemot transporta līdzekļos un transporta nozares objektos ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 37%.

Rīgas reģionālās filiāles darbinieki 2006. gada septembrī un 2007.gada jūlijā aptaujāja Rīgas bezdarbniekus, lai noskaidrotu viņu viedokli par darbā iekārtošanās jautājumiem un vēlamo darba samaksu, kas liecina, ka gada laikā pieaudzis bezdarbnieku vēlamās algas lielums, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ja pirms gada visvairāk aptaujāto (32%) vēlējās par darbu saņemt no 200 līdz 300 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksāšanas, tad šogad lielākā daļa aptaujas dalībnieku (34%) grib saņemt virs 500 latiem mēnesī. Šogad par atalgojumu līdz 100 latiem gatavi strādāt 1%, līdz 200 latiem – 8%, līdz 300 latiem – 18% aptaujāto. Algu līdz 400 latiem par pieņemamu nosauca 20% respondentu.

Uz pusi (no 20% 2006. gadā līdz 10% 2007. gadā) samazinājies to bezdarbnieku skaits, kuru iepriekšējais vidējais mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija līdz 100 latiem, toties būtiski (no 15% 2006. gadā līdz 26% 2007. gadā) pieaudzis to bezdarbnieku skaits, kuri pirms darba zaudēšanas saņēmuši algu virs 400 latiem pēc nodokļu nomaksas.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

Ceturtdien, 25.oktobrī, laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2006. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Latvijas uzņēmēju eliti uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Oskars Spurdziņa rokām saņēma SIA Latvijas Statoil izpilddirektore Baiba Rubess.

Kā liecina tieši šodien klajā nākušais ikgadējais izdevums TOP 500, iepriekšējais gads komercdarbībai ir bijis pats veiksmīgākais kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, to apstiprina visu uzņēmumu kopējā tīrā peļņas bilance, kas bija rekordliela un pārsniedza 1,6 miljardus latu, ievērojamā jauno komercsabiedrību «dzimstība» — nodibināts lielākais uzņēmumu skaits pēdējo 12 gadu laikā un citi rādītāji, secina Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.

2007. gada 1.pusgadā ar dzelzceļa transportu Latvijā pārvadāja 25,5 milj. t kravu, kas ir par 0,1 % mazāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 milj. t kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2006.gada janvārī - jūnijā. Starptautiskajos pārvadājumos - 24,6 milj. t kravu - par 0,8 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. 77,6 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 18,4 milj. t kravu, kas ir par 2,2 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies par 8,2 % un veidoja 0,7 milj. t kravu.

2007. gada 1. pusgadā ir palielinājušies kravu pārvadājumi ar autotransportu. Ar to 2007. gada pirmajos sešos mēnešos pārvadāja 29,4 milj. t kravu, kas ir par 5,3 milj. t jeb 22 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - jūnijā. Lielāko daļu (86,1 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 25,3 milj. t kravu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Būtiski palielinājušies arī starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu. 2007. gada pirmajos sešos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,1 milj. t kravu, kas ir par 33,5 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga importa kravu pārvadājumi.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija* par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gadā, apdrošināšanas tirgus apjoms (pēc bruto parakstītajām prēmijām) palielinājies par 62% jeb Ls 127,5 milj., salīdzinot ar 2006. gadu. Pērn apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 331,6 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Bruto izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis par 41% jeb Ls 39,2 milj. Kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 134,4 milj., kas nozīmē, ka katru dienu apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 368 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotāju pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām ir nemainīgi, taču arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir dzīvības apdrošināšanai, kura pērn bijusi 3.populārākais apdrošināšanas veids. Līderpozīcijā joprojām atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 106,5 milj. apmērā (32% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 55% jeb Ls 37,8 milj. vairāk nekā 2006. gadā. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 52,2 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2006. gadu, atlīdzību apjoms palielinājies par jeb 61% jeb Ls 19,9 milj.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Lidosta Rīga aizvadītajā gadā strādājusi ar 16 257 000 latu apgrozījumu, kas ir par 21% vairāk salīdzinot ar 2005. gadu, liecina 2006. gada darbības pārskats, Db.lv informēja VAS Starptautiskā lidosta Rīga sabiedrisko attiecību un reklāmas nodaļas vadītājs Mārtiņš Langrāts.

2006. gadā lidostas Rīga peļņa sasniedza 961 tūkst. latu, kas ir 4,7 reizes vairāk nekā 2005. gadā, kad lidosta nopelnīja 202 tūkst. latu.

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters: "Aizvadītajā gadā esam stabili nostiprinājušies lielākās Baltijas reģiona lidostas statusā, sekmīgi īstenojuši strauju tiešās gaisa satiksmes pieaugumu un ievērojamu neaviācijas pakalpojumu ieņēmumu pieaugumu. Apkalpoto pasažieru pieaugums par 33% un pozitīvie finanšu rādītāji liecina, ka lidostas īstenotā atlaižu politika, kas tika ieviesta 2004. gada nogalē ir pareizais ceļš lidostas attīstībai."

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Latvijā 2007. gadā tika reģistrēts 671 jauns Audi – tas ir par 42 procentiem vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu (2006. gadā: 473), un par 15 procentiem vairāk nekā kopējais jauno pasažieru auto skaita pieaugums tirgū (27 procenti).

Audi tirgus daļa Latvijā ir pieaugusi par 0,21 procentu, sasniedzot 2,06 procentu daļu 2007. gadā (2006. gadā: 1,85 procenti), Db.lv informēja SIA Moller Auto Baltic sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Jaunromane.

''Kā augstas kvalitātes novatorisku automobiļu ražotājs Audi ir viens no pasaules vadošajiem premium zīmoliem. Kā Audi importētājs divos visātrāk augošajos tirgos Eiropā, mēs ar nepacietību gaidām jaunus izaicinājumus un 2008. gadā turpināsim Audi modeļu ofensīvu'', saka Espens Egelunds (Espen Egelund), Audi importētāja Latvijā un Lietuvā Moller Auto Baltic vadītājs.

2007. gadā Latvijā un Lietuvā kopā tika reģistrēti 1166 jauni Audi automobiļi, jeb par 48 procentiem vairāk kā iepriekšējā gadā (2006. gadā: 786).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Žurnāls Fortune izveidojis vislabāk atalgoto biznesa sieviešu sarakstu.

Top 10:

1. Zoe Cruz, Morgan Stanley otrā prezidente (Co-President)

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 16

Samaksa par darbu 2006. gadā: 30 miljoni ASV dolāru

2. Susan L. Decker, Yahoo viceprezidente

Samaksa par darbu 2006. gadā: 25 miljoni ASV dolāru

3. Irene B. Rosenfeld, Kraft Foods vadītāja

Vieta 2007.gada pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā: 5

Samaksa par darbu 2006. gadā: 19,2 miljoni ASV dolāru

4. Christina A. Gold, Western Union prezidente un vadītāja

Samaksa par darbu 2006. gadā: 16,5 miljoni ASV dolāru