Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Saskaņā ar izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmē no 22% līdz 21% jāpārprogrammē arī komersantu kases aparāti – tas ir jāizdara līdz šā gada 30. jūnijam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Normatīvajos aktos nav paredzēts pārejas periods mainītās PVN likmes piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā savlaicīgi, līdz noteiktajam termiņam, tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti - atbilstošā PVN likme 21% apmērā, kas norādāma kases čekā, kā arī X un Z pārskatā, norāda VID.

Ja kases sistēmu pārprogrammēšanu veic apkalpojošais dienests, tad kases aparāta lietotājam kases aparāta žurnālā ir jāreģistrē precīzs apkalpojošā dienesta izsaukšanas datums un laiks. Par mainītās PVN likmes ieprogrammēšanu kases aparāta lietotājam vai apkalpojošam dienestam VID nav jāziņo.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Liela daļa organizāciju lēmumus par atalgojuma izmaiņām pieņem gada pirmajā ceturksnī. Lai sarunas par atalgojumu būtu produktīvas un apmierinātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju prasības, svarīgi, lai organizācijas rīcībā būtu skaidra un saprotama informācija par to, kā veidojas atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa, vai attiecīgā amata atalgojums organizācijā ir augstāks vai zemāks par attiecīgā amata atalgojumu tirgū u.tml.

Datos balstīti lēmumi par atalgojumu palīdz organizācijām izvairīties no vairākiem būtiskiem riskiem, piemēram, nesamērīgi augstu vai zemu atalgojumu noteikšanas, kas var ietekmēt uzņēmuma konkurētspēju. Turklāt, darbinieki, kuri izjūt stresu atalgojuma dēļ, aptuveni divas reizes biežāk nolemj meklēt citu darbu, un ir teju astoņas reizes mazāka iespēja, ka viņi veiksmīgi izpildīs ikdienas pienākumus.

Izmantojot kvalitatīvus datus par atalgojumu (gan organizācijā, gan nozarē un tirgū kopumā), organizācija var saglabāt atalgojuma konkurētspēju, kā arī veicināt darbinieku apmierinātību. Sakārtota, viegli saprotama un pārskatāma atalgojuma sistēma būtiski atvieglo arī sarunas ar darbiniekiem par atalgojumu, kā arī jaunu talantu piesaisti. Minētos datus var iegūt dažādos veidos, taču svarīgi izvērtēt, vai datu ieguvē tiek izmantota atbilstoša metodoloģija, kas nosaka, vai dati ir ticami un atspoguļo pietiekami lielu tirgus daļu, attiecīgi – ļaujot organizācijai ne tikai argumentēti reaģēt uz darbinieku jautājumiem par atalgojumu, bet arī sakārtot atalgojuma sistēmu un pat būt proaktīviem sarunās par atalgojuma izmaiņām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Atklātība par algu var gan paātrināt atlases procesu, gan samazināt tās elastību.

Atalgojums vienmēr ir bijis starp jutīgākajiem jautājumiem darba tirgū. «Treknajos» gados darba devēji bija spiesti iesaistīties algu «vairāksolīšanā», jo kvalificēti speciālisti varēja diktēt savus noteikumus. Savukārt tagad uzņēmumi meklē jauno «līdzsvara punktu», lai ar piedāvāto algu nepārmaksātu, bet arī neatbaidītu vērtīgus potenciālos darba kandidātus. Neziņa par to, kā mainījies atalgojuma līmenis, valda arī starp darba meklētājiem.

Vai šādā situācijā abām pusēm dzīvi neatvieglotu atklātība par atalgojuma apmēru jau personālatlases sākumposmā? Speciālistu domas par to dalās.

Darījums ir darījums

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31.decembrim iestādēs, kas saņem valsts komercdarbības atbalstu, valdes locekļu un citu iestādes riska profilu ietekmējošo amatu atalgojums ir nekavējoties jāpārskata.

Turklāt noteikts, ka arī turpmāk jāveic minēto amatu atalgojuma pārskatīšana atbilstoši izmaiņām iestādes finanšu stāvoklī. To paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem, kas ir saistoši bankām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām. Noteikumus ieteicams piemērot arī pārējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

Kā zināms, valsts atbalstu kopš 2008. gada nogales saņem Parex banka, kuru vada Nils Melngailis.

FKTK skaidro, ka kopumā apstiprināto noteikumu mērķis ir nepieļaut tādas atalgojuma sistēmas, kas veicina pārmērīgu risku uzņemšanos un atalgo par īstermiņa rezultātiem, nevērtējot pieņemto lēmumu un veikto darījumu ilgtermiņa ietekmi.

Tikmēr vismaz līdzšinējie valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas uzlabojumi ir veicinājuši tikai vienu - atalgojuma palielinājumu, bet ne pārskatāmas un caurspīdīgas sistēmas veidošanos, kurā tiktu izmantoti vienoti kritēriji neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem un vēlmes tos izmantot vai neizmantot.

Kā parādīja Baltc Screen veiktais žurnālistiskais eksperiments, kā potenciālam konkursa dalībniekam augustā aptaujājot virkni valsts iestāžu, kuras bija izsludinājušas vakances oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, valsts iestāžu darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam tiek piedāvātas visdažādākās piemaksas un prēmijas.

Šo piemaksu un prēmiju kopējais apmērs atsevišķos gadījumos tuvojās pat solītā ikmēneša atalgojuma apmēram, turklāt faktiski nevienā telefonsarunā potenciālie darbā pieņēmēji nesāka interesēties par zvanītāja izglītību un kvalifikāciju, kā arī nepieminēja kādus kopējos kritērijus vai samaksas noteikumus.

To, ka pašlaik nepastāv nekāda vienota sistēma valsts iestāžu darbinieku atalgojuma noteikšanā, apliecina ne tikai fakts, ka Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš, pateicoties iespaidīgam vadības līgumam, kļuvis par vienu no vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem tiks mērīta mērķu izpilde, lai noteiktu, par ko un kādā mērā izmaksāt prēmijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, norāda personāla vadības konsultāciju kompānijas HayGroup atalgojuma informācijas pakalpojumu biznesa vadītāja Latvijā Līga Rode.

Kā ziņots, no nākamā gada tiek atcelts aizliegums valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtējumu. Maksimālais prēmijas apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, paredz valdībā atbalstītie valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi. Patlaban maksimālais piemaksas apmērs ir 20% no mēnešalgas.

Rode norādīja, ka saskaņā ar Hay Group 2012.gada Latvijas atalgojuma pētījumu, piemēram, komercuzņēmumos, kuros tika apsekota atalgojuma prakse, nepastāv mainīgā atalgojuma jeb prēmēšanas prakse, kur darbinieki var saņemt trīs ceturtdaļas no pamatalgas.

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdienas sēdē apstiprinājusi normatīvos noteikumus par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem.

Tādējādi īpašas prasības piemērotas tiem alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieku darbiniekiem, kuru profesionālā darbība individuāli vai kolektīvi varētu būtiski ietekmēt pārvaldnieka vai fonda riska profilu, informē FKTK.

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa piemērošanu, FKTK ir noteikusi, ka prasības attiecībā uz atalgojuma mainīgās daļas atlikšanu piemēro atalgojuma mainīgajai daļai, ja tā ir būtiska vai īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa, bet prasības attiecībā uz atalgojuma mainīgās daļas noteikšanu nemonetārā formā piemēro atalgojuma mainīgajai daļai, ja tā ir īpaši augsta atalgojuma mainīgā daļa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatam uzrunāti arī Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa, liecina Latvijas Radio informācija.

Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju starp valsts iestāžu vadītājiem, kas mudināti apdomāt iespēju ieņemt VID ģenerāldirektora amatu, ir Valsts kases pārvaldnieks un PTAC direktore, kura gan no kandidēšanas esot atteikusies.

Iepriekš ziņots, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzrunājusi Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu apsvērt iespēju ieņemt VID vadītājas amatu.

Finanšu ministre aģentūrai LETA stāstīja, ka VID vadītāja kandidātu plānots meklēt starp augstākās ierēdniecības pārstāvjiem. «Man ir padomā augstākās ierēdniecības loks, ko vēlos uzrunāt,» aģentūrai LETA pavēstīja Reizniece-Ozola. Tomēr viņa norādīja, ka pašlaik ir pāragri minēt konkrētas personas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus neiesaistīties krāpnieciskos darījumos, grāmatvedības dokumentos uzrādot viltotus elektronisko kases aparātu čekus, jo par to var draudēt ne tikai administratīvā atbildība, papildu nodokļu uzrēķini, soda nauda un nokavējuma nauda, bet arī kriminālatbildība.

Lai pārliecinātos, ka iesniegtais attaisnojuma dokuments – elektronisko kases aparātu čeks nav viltots, VID aicina nodokļu maksātājus vispirms pārliecināties par čekā norādītajiem rekvizītiem, izmantojot VID Publiskojamo datu bāzi, kur var iegūt šādus datus:

- kases aparāta lietotājs;

- kases aparāta veids, marka un modelis;

- šasijas numurs;

- tehniskās pases sērija un numurs;

- kases sistēmas identifikators, reģistrācijas vieta un datums;

- kases aparāta uzstādīšanas adrese.

Ja pēc atlases kritēriju ievades parādās paziņojums: «Meklēšanas kritērijiem neatbilst neviens reģistrēts kases aparāts», tas liecina par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nav reģistrējis VID attiecīgo kases aparātu vai kases sistēmu, un, iespējams, ka šāds čeks ir viltots.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Finanšu ministrija (FM) rīkojusies negodīgi, sev ieplānojot algu palielinājumu 2011.gada budžetā, šādu viedokli šodien preses konferencē pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.

(Papildināts ar Finanšu ministrijas viedokli)

FM atbild gan par politiku valsts sektorā strādājošo jomā, gan arī par gadskārtējā budžeta sagatavošanu.

2011.gadā FM kopējais atlīdzības fonds audzis par 23% apstākļos, kad ministrijas centrālajā aparātā štata vietu skaits audzis par trīs vienībām, informēja valsts kontroliere.

FM budžeta veidošanā jau bāzes budžetā palielinājusi izdevumus atlīdzībai par gandrīz 500 000 latu, lai gan budžeta bāzes veidošanas nosacījumi to neparedz, skaidroja Sudraba.

2011.gadā FM centrālajā aparātā izdevumi atalgojumam palielināti par 731 270 latu jeb par 23%, argumentējot to ar nepieciešamību nodrošināt darbinieku darba samaksas līmeni citu ministriju darbinieku vidējās samaksas līmenī. Tomēr 2011.gadā FM centrālā aparāta vidējā atlīdzība mēnesī plānota 1047 lati, kamēr valsts budžeta iestādēs 2010.gada trešajā ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa bija 471 lats.

Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.

Tieši pēc diviem gadiem, 2026. gada jūnijā, spēkā stāsies jaunā Eiropas Savienības direktīva par vienlīdzīgu atalgojumu*, kas paredz pilnīgu šī mājasdarba izpildīšanu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būs gan darbinieki, gan darba devēji, jo šī ir arī iespēja stiprināt darbinieku lojalitāti un piesaistīt jaunos talantus, veicinot vienlīdzīgu un atklātu organizācijas kultūru.

Konkrētā direktīva prasa vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, nosakot darba samaksu par līdzīgas vērtības darbu, kā arī prasa darba devējiem panākt caurspīdīgumu, lai darbinieki zinātu, kāda ir samaksa attiecīgajā amata kategorijā. Uzņēmējiem būs jāmēra un vēlāk arī jāpublisko dati par darba samaksu un atšķirībām sieviešu un vīriešu atalgojumā. Atalgojuma politika nav ātri un viegli izmaināma, īpaši lielākās organizācijās, tāpēc daudzi darba devēji minētās prasības pamazām ievieš jau tagad.

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Gaidot Rīgas pašvaldības budžeta projektu 2009. gadam, db.lv rīcībā nonācis domes opozīcijā esošas partijas Jaunais laiks sagatavotais priekšlikumu saraksts, kurā iekļauti priekšlikumi samazināt konkrētas štata vietas, apvienot vai likvidēt domes struktūrvienības.

Rīgas mērs Jānis Birks viņam iesniegtos priekšlikumus nosauca par opozīcijas demagoģiju un norādīja, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir svarīgāka par amatu pārbīdīšanu. Atturoties no vērtējumiem, db.lv piedāvā šo sarakstu lasītājiem, aicinot izteikt viedokli, cik, jūsuprāt, efektīvi un reāli ir šie ierosinājumi.

1. Vicemēru skaita samazināšana vai vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem. Esošo 3 vicemēru vietā piedāvāts atstāt vienu. Likvidējot vienu vicemēra biroju (vicemērs, palīgs, sekretāre, preses sekretārs, šoferis, automašīna, telpas), ietaupījums ir 106.8 tūkst. Ls gadā, likvidējot divus — 213.6 tūkstoši. Otra iespēja — vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem, atbrīvojot trīs līdzšinējos komiteju vadītājus. Tādējādi uz trīs komiteju vadības un apkalpojošā personāla (palīga, referentes, transporta, telpu utt.) rēķina varētu ietaupīt 161.55 tūkst. Ls.

Atšķirībā no 2008. gada, kad reti kurā ministrijā vidējā darba samaksa darbiniekiem bija zem 1000 latu, šā gada sākumā šāds vidējā atalgojuma līmenis vairs nebija nevienā institūcijā.

Par to liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Kā vēsta laikraksts Diena, salīdzinot vidējo darba samaksu 2008. gadā un šogad, visbūtiskāk atalgojums sarucis Tiesībsarga birojā - par 53%, bet vismazāk Saeimā - par 13%. Zīmīgi, ka Saeima ir vienīgā institūcija, kur vidējā darba samaksa šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi - par 5,6%.

Centrālajā aparātā, kur ietilpst gan Valsts kanceleja ar ministru algām, gan visas 14 ministrijas, vidējā darba samaksa šā gada sākumā bijusi Ls 786. Tas ir par 31% mazāk, nekā vidējais atalgojums 2008. gadā. Visbūtiskāk vidējā darba samaksa sarukusi ministrijās, kur tā bija salīdzinoši augstāka. Piemēram, vislielākais vidējais atalgojums, kas pārsniedza 1500 latu, 2008. gadā bija Zemkopības ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Šā gada sākumā vidējā darba samaksa šajās ministrijās bija par 46% zemāka nekā 2008. gadā, tomēr tā joprojām pārsniedza vidējo atalgojuma līmeni visā centrālajā aparātā.

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Ministriju valsts sekretāru un viņu vietnieku uzturēšana nodokļu maksātājiem pagājušajā gadā izmaksājusi gandrīs 3 miljonus latu, aplēsis laikraksts Diena.

Šogad nodokļu maksātājiem augstākās ierēdniecības uzturēšanai būšot jātērē mazāk, jo ministriju augstākajiem ierēdņiem noteikti atlīdzības griesti - valsts sekretāru alga nedrīkst pārsniegt 2 852 latus uz papīra, valsts sekretāru vietnieku — 2 094 lati.

Laikraksts aprēķinājis, ka visdārgākā nodokļu maksātājiem pērn bijusi Zemkopības ministrijas (ZM) augstākās ierēdniecības uzturēšana — gadā kopumā valsts sekretāres un piecu viņas vietnieku algošana prasījusi vairāk nekā 377 tūkstošus latu.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua pērn ik mēnesi uz papīra saņēmusi 6 532 latus, Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 6 043 latus, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss 5 217 latus.

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. 2016. gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējais atalgojuma pētījums.

Lielākais atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā bijis vidējos un lielos uzņēmumos, sasniedzot 6%, turpretī mazos uzņēmumos strādājošajiem par 4%. Joprojām pastāv arī ievērojamas atšķirības vidējā atalgojumā starp Rīgā un reģionos strādājošajiem, kā arī dažādu biznesa sektoru uzņēmumu vidējo atalgojumu un tā pieaugumu gada laikā.

«Atalgojuma pieaugums pagājušā gada laikā vērojams lielākajā daļā amatu un biznesa sektoru, tomēr atsevišķās jomās vērojams arī tā samazinājums. Analizējot atalgojuma pieaugumu pēc uzņēmuma darbinieku skaita, jāsecina, ka straujākais kāpums bijis vidējos un lielos uzņēmumos – par 6%, kur vidējā alga bijusi attiecīgi 881 eiro un 891 eiro neto, savukārt mazos uzņēmumos – par 4%. Pētījumā iegūtie dati arī ļauj secināt, ka lielākās algas ir starptautiskos privātā sektora uzņēmumos – 969 eiro neto un vietējos privātā sektora uzņēmumos – 799 eiro, turpretī valsts un pašvaldību sektorā, tai skaitā to kapitālsabiedrībās, atalgojums sasniedzis vidēji 700 eiro neto,» stāsta CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.