2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.
"Sakārto" jau astoņus gadus
Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.
Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".
Saskaņā ar ministrijas skaidrojumiem noteikumu projekta par valsts iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmu izstrāde esot aizkavēta arī tāpēc, ka "nav akceptēti Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem".
2002. gada oktobrī A. Bērziņa valdība gan pieņēma noteikumus par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem, taču vēl 2003. gada sākumā darba samaksu dažādās valsts iestādēs un struktūrās regulēja kopā 18 dažādi Ministru kabineta noteikumi. Tomēr arī gandrīz trīs gadus vēlāk - 2005. gada decembrī Aigara Kalvīša valdība tikai solīja, ka jaunā darba samaksas sistēma varētu tikt ieviesta pakāpeniski, no 2006. gada 1. janvāra līdz pat 2011. gadam.
Turklāt valdības noteikumi, kas saskaņā ar oficiālo skaidrojumu paredzēja "ieviest vienotus darba samaksas principus valsts sektorā strādājošajiem", patiesībā amatpersonām deva tiesības, pieņemot valsts pārvaldes posteņos jaunus darbiniekus, tiem noteikt dažādas piemaksas un prēmijas bez pietiekami skaidras motivācijas; netika aizliegta arī vadības līgumu - A. Šķēles valdības laikā sākumā konfidenciālu, pēc tam ar Satversmes tiesas lēmumu atslepenotu līgumu, kas valsts amatpersonām nodrošināja ievērojamus ienākumus papildus pamatalgai - slēgšana.
Atkal sola uzlabojumus
Pusotru gadu pēc šī valdības lēmuma A. Kalvīša Ministru kabinets nonācis pie faktiska atzinuma, ka iepriekš izstrādātā un apstiprinātā valsts iestāžu darbinieku samaksas sistēma ir tikpat nepārskatāma un sarežģīta kā iepriekš.
Kā Db stāsta Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Kristīne Toma, jau pagājušā gada oktobrī Ministru prezidents uzdevis veikt valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksas regulējošo normatīvo aktu izvērtēšanu, vēršot uzmanību uz to, vai pastāvošais regulējums nodrošina precīzus kritērijus valsts pārvaldē strādājošo mēnešalgu noteikšanai kvalifikācijas pakāpes ietvaros.
Tāpat civildienesta pārvaldei ticis uzdots sagatavot attiecīgus priekšlikumus konstatēto problēmu - kuras saskaņā ar K. Tomas teikto bijušas "ļoti būtiskas" - novēršanai. Rezultātā Valsts civildienesta pārvalde sagatavojusi piecus galvenos priekšlikumus, kuri līdz ar vadības līgumu sistēmas atcelšanu paredz:
1) noteikt vienotus un objektīvus kritērijus personas darbības un tās rezultātu novērtēšanai, lai būtiski samazinātu subjektīvā novērtējuma ietekmi uz valsts pārvaldē nodarbināto atalgojumu;
2) novērst nepamatoti atšķirīgo attieksmi, vērtējot valsts dienestā nostrādāto laiku, pie atalgojuma noteikšanas;
3) izstrādāt vienotus kritērijus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu personu atalgojumam aprēķināšanai, pieprasīšanai un piešķiršanai;
4) nepaaugstināt mēnešalgu diapazona maksimālo robežu, kamēr visās iestādēs nav iespējams noteikt vienādu mēnešalgu tām personām, kas ieņem vienādas mēnešalgu grupas amatus ar vienādu kvalifikācijas pakāpi.
Jau pēc tam Valsts civildienesta pārvalde saņēmusi A. Kalvīša uzdevumu sagatavot Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidi, kuras uzdevums būtu sešu mēnešu laikā - tātad līdz šā gada rudenim - sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu darba samaksas sistēmas caurspīdīgumu, efektīvu finanšu līdzekļu plānošanas procesu darba samaksas nodrošināšanai un vienotus un objektīvus kritērijus darbinieku darbības un rezultātu novērtēšanai.
Pašlaik Valsts sektora darba samaksas komisijas nolikums ir apstiprināts 26. jūnija Ministru kabineta sēdē. Kā informē K. Toma, ir sagatavots arī premjera rīkojums par darba grupas izveidi valsts institūciju augstāko amatpersonu prēmēšanas kārtības izstrādei, un 2007. gada martā valdība pieņēmusi arī lēmumu, ka ministrijām vēlākais līdz 15. novembrim ir jāveic funkcionālie auditi ar mērķi samazināt valsts budžeta izdevumus.
Papildus tam, uzsākot darbu pie priekšlikumu izstrādes par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, Valsts civildienesta pārvalde solās lielu uzmanību pievērst darba samaksas caurskatāmības palielināšanai, kā arī iestāžu vadītāju subjektīvās attieksmes būtiskai mazināšanai atalgojuma apjoma noteikšanā. LETA informēja, ka Valsts civildienesta pārvalde (VCP) ir secinājusi, ka patlaban valsts pārvaldē ir 3064 brīvas ierēdņu un darbinieku amata vietas, un piedāvā likvidēt 1760 no tām. VCP priekšnieks Māris Skudra prognozējis, ka šo brīvo vakanču samazināšana nākamā gada budžetā ļautu ietaupīt ap 13 miljoniem latu.
Valsts sekretāru vidējais mēneša atalgojums 2006. gadā (Ls)
Kurš vairāk strādā - vai kurš labāk iekārtojies? It kā ministriju galvenajiem ierēdņiem - valsts sekretāriem amata pienākumi ir apmēram vienādi. Toties vidējais mēneša atalgojums 2006. gadā, izrādās, ir varējis atšķirties gandrīz trīskārt.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Kukute* 4795
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane 4389
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs 3851
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma* 3864 (kopā ar citiem atalgojumiem ministrijas sistēmā 5084)
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāre Iveta Zalpētere 3412
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa 2892
Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis 2742
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke 2715
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume 2366
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Baiba Paševica 2235 (kopā ar "atlīdzībām" 2826)
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis 1890
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards 1747
* - pārcelta citā amatā
Dati - ministrijas un Valsts kanceleja, VID publiskojamo datu bāze
Vidējie mēneša atalgojumi kopā ar vadības līgumiem
Lielākie vidējie mēneša atalgojumi valsts iestādēs 2006. gadā amatpersonām ar vadības līgumiem (Ls)
1. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane 4389
2. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs 3851
3. Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš 3584
4. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Marita Salgrāve 3342
5. Valsts kases pārvaldnieka vietniece Gunta Medne 3271
6. Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš 3245
7. Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš 2933
8. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš 2915
9. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Vilnis Lindemanis 2911*
10. Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane 2898
11. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktore Lūcija Akermane 2500
12. Iekšlietu ministra padomnieks Juris Radzevičs 2378
13. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Laila Ruškule** 2283
14. Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme 2270
15. Ekonomikas ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktore Velta Feodorova 2140
16. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols 2117
17. Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure 2097
18. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa 1928
19. Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš 1878
20. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Armands Eberhards 1849
21. Labklājības ministrijas departamenta direktore Elita Milča 1810
22. Labklājības ministrijas departamenta direktora vietniece Inese Kalvāne 1731
23. Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Baiba Pētersone 1708
24. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šints 1514
25. Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja direktors Edmunds Beļskis 1498
26. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktore Ruta Celitāne 1479
27. Valsts aģentūras Tehnisko palīglīdzekļu centrs direktors Romāns Prozorovičs 1358
28. Ministru prezidenta padomnieks Jānis Dzanuškāns 1259
29. Ministru prezidenta padomnieks Raimonds Lazdiņš 1243
30. Ministru prezidenta padomniece Sanita Pavļuta-Deslandes 1220
* - dati par 2005. gadu; VID datu bāzē nav ziņu par 2006. gada deklarācijas iesniegšanu
** - tagad Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece
Dati: Ministrijas un Valsts kanceleja, VID publiskojamo datu bāze
Iespaidīgākie noslēgtie vadības līgumi
Ikmēneša piemaksas (Ls)
Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš 1902 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 38 951)
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktors Armands Eberhards 1405 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 22 190)
Ministru prezidenta padomnieks Jānis Dzanuškāns 1200 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 15 111)
Ministru prezidenta padomnieks Pēteris Ustubs 1100 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 14 536)
Ministru prezidenta padomnieks Raimonds Lazdiņš 1050 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 14 924)
Ministru prezidenta padomniece Sanita Pavļuta-Deslandes 1050 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 14 650)
Kultūras ministrijas biroja vadītāja Rita Dementjeva 935 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 11 600)
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš 905 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 34 988)
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Šints 905 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 18 170)
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Marita Salgrāve 880 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 40 111)
Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš 830 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 43 008)
Iekšlietu ministra padomnieks Juris Radzevičs 818 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 28 546)
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols 800 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 25 291)
Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane 800 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 34 783)
Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane 720 + Ls 500* (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 52 676)
Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme 700 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 27 246)
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa 700 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 23 136)
Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš 700 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 22 542)
Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja direktors Edmunds Beļskis 690 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 17 981)
Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Baiba Pētersone 624 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 20 497)
Īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās biroja vadītāja Aiga Berķe 620 (gada ienākumi valsts darbā pērn - nav datu)
Īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās padomnieks Jānis Jankovskis 620 (gada ienākumi valsts darbā pērn - nav datu)
Ekonomikas ministrijas Iekšējā audita un kvalitātes vadības departamenta direktore Velta Feodorova 600 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 25 691)
Valsts aģentūras Tehnisko palīglīdzekļu centrs direktors Romāns Prozorovičs 600 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 16 301)
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Laila Ruškule** 600 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 27 405)
Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras direktore Lūcija Akermane 600 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 30 000)
Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Vilnis Lindemanis 600 (gada ienākumi valsts darbā 2005. gadā - Ls 34 934; par 2006. gadu - nav datu)
Valsts kases pārvaldnieka vietniece Gunta Medne 600 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 39 256)
Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja - valsts sekretāra padomniece Sanita Bajāre 595 (gada ienākumi valsts darbā pērn - nav datu)
Labklājības ministrijas departamenta direktora vietniece Inese Kalvāne 580 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 20 777)
Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure 550 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 25 171)
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs 500 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 46 215)
Labkl��jības ministrijas Sociālo pakalpojumu pārvaldes direktore Ruta Celitāne 500 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 17 753)
Labklājības ministrijas departamenta direktore Elita Milča 500 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 21 727)
Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš 500 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 35 196)
Profesionālās izglītības administrācijas projekta vadītāja Elīna Purmale-Baumane 485 (gada ienākumi valsts darbā pērn - Ls 8900)
* - papildu vadības līgums citas amatpersonas prombūtnes laikā
** - tagad Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece
Dati: Ministrijas un Valsts kanceleja par šā gada janvāri un augustu
