Šodien, 10.janvārī, Ekonomikas ministrija iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Rīcības plānu par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību, kas ietver pasākumus Pārstāvniecību tīkla darbības efektivitātes uzlabošanai un definē valstis, kurās būtu atveramas Pārstāvniecības tuvākajos trijos gados, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošana, palīdzēšot komersantiem ieiet jaunos un nostiprināties esošajos ārvalstu tirgos, uzlabojot to konkurētspēju un sekmējot pozitīvākas ārējās tirdzniecības bilances veidošanos.

Rīcības plāns par Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla tālāku attīstību paredz tuvāko trīs gadu laikā atvērt Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā, Ukrainā, Lietuvā, Baltkrievijā un otru pārstāvniecību Krievijā. Tāpat Rīcības plāns paredz pilnveidot un paplašināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī izveidot vienotu datu bāzi, kura ietvertu aktuālu informāciju par dažādu Latvijas valsts institūciju pārstāvju veiktajām vai plānotajām aktivitātēm ekonomiskajā darbībā. Savukārt, lai veicinātu atgriezenisko saiti un efektīvu dialogu ar komersantiem, paredzēts reizi gadā veikt komersantu aptauju par Pārstāvniecību sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Turpinot iesākto sadarbību, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šī gada 8. un 9.aprīlī dosies oficiālā vizītē uz Vologdas apgabalu, Krievijas Federācijā. Vizītes ietvaros Latvijas delegācija tiksies ar vietējām amatpersonām, parakstīts vienošanos par sadarbību un tiksies ar apgabala uzņēmējiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

8.aprīlī paredzēta A.Matīsa vizīte Čerepovecā, kuras ietvaros EM valsts sekretārs tiksies ar pilsētas mēru O.Kuvšiņņikovu un Domes pārstāvjiem, kā arī ar Čerepovecas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras pārstāvjiem. Vizītes ietvaros A.Matīss ar delegāciju apmeklēs rūpniecības uzņēmumu a/s Severstaļ un tiksies ar pilsētas uzņēmējiem.

9.aprīlī notiks Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vizīte Vologdā, kuras laikā tiks parakstīta Vienošanās par ekonomisko sadarbību starp Krievijas Federācijas Vologdas apgabalu un Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju.

Noslēgtā vienošanās būšot nozīmīgs solis savstarpējās sadarbības aktivizēšanai un pavēršot plašākas iespējas ekonomisko un tirdzniecības sakaru turpmākai veicināšanai. Latvija ar Vologdas apgabalu paredz apmainīties ar ekonomisko informāciju, veidot kontaktus un organizēt savstarpējo tirdzniecību veicinošus pasākumus. Perspektīvākās sadarbības nozares starp Latviju un Vologdu ir metalurģija, metālapstrāde, kā arī mežu, tekstila un pārtikas nozares.

Rīt, 7. decembrī Tautas partijas frakcijas deputāti tiksies ar iedzīvotājiem reģionos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis apmeklēs Valmieru, kur pēc Latvijas – Austrālijas kopuzņēmuma Valpro Corp uzaicinājuma apskatīs rūpnīcu. Kučinskis iepazīsies ar rūpnīcas darbu un tiksies ar uzņēmuma vadību un administrācijas pārstāvjiem. Uzņēmuma galvenā darbības nozare ir metālapstrāde. Rūpnīcā tiek izgatavoti ugunsdzēsības aparāti un degvielas kannas.

Juris Dalbiņš plkst. 10.00-10.45 piedalīsies telefonakcijā Madonas laikrakstā Stars un atbildēs uz lasītāju jautājumiem. Plkst. 11.10 Dalbiņš apmeklēs Cesvaines vidusskolu un tiksies ar Cesvaines domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un skolas direktoru Didzi Bauni. Tikšanās laikā tiks pārrunāti risinājumi, kā finansiāli atbalstīt skolu. Plkst. 12.00 deputāts viesosies Cesvaines internātskolā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

9:00 Saeimas Eiropas lietu komisijas sēde, kurā deputāti tiks iepazīstināti ar Latvijas pozīciju ES Ekonomikas un finanšu ministru padomē, kas notiks 10. jūlijā Briselē.

9:30 Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes sēde

12:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

13:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers tiksies ar veselības ministri Baibu Rozentāli.

14 :00 Alūksnes novada Alsviķu pagastā atklās Alūksnes pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

No plkst. 14:00 līdz plkst. 15:00, piezvanot uz dienesta uzticības tālruni 67027402, interesentus uzklausīs Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Mareks Samohvalovs. Interesenti varēs uzdot jautājumus par pārtikas un veterinārās jomas uzraudzību un kontroli, tāpat informēt par pārkāpumiem, ar kuriem šajās jomās ir nācies saskarties, kā arī informēt par nelikumībām, ja tādas ir konstatētas.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Nordea banka paziņos 2009. gada 1. ceturkšņa rādītājus.

Latvijas Banka publicēs banku un monetārās statistikas mēneša datus.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tiksies ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, lai pārrunātu abu valstu līdzšinējo sadarbību, kā arī apspriestu sadarbības iespējas nākotnē.

11:00 Latvijas balzama akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par pagājušā gada peļņas izlietošanu un vēlēta padome

11.00 Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks Jānis Vītoliņš Rīgā tiksies ar Eiropas Investīciju bankas pārstāvjiem par TEC projekta finansējumu

12.00 Latvijas lielo pilsētu mēri Rīgā tiksies ar LR Ekonomikas ministru Arti Kamparu, lai pārrunātu Eiropas Savienības fondu apguves iespējas un problēmas, kas saistītas ar pašvaldību un uzņēmumu kreditēšanu ES projektu līdzfinansējuma iegūšanai

Otrdien, 2. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kas uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Noteikumu projektā iekļauts plašs regulējums attiecībā uz velosipēdu vadītājiem nepieciešamo infrastruktūru, ieviesta un definēta ceļa infrastruktūras sastāvdaļa - velojosla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

Precīzāk noteikta arī velosipēdu atrašanās vieta uz ceļa – velosipēda vadītājiem jābrauc pa tiem paredzēto infrastruktūru, taču, ja šīs infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi.

Braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kā vienā vārdā raksturot 2023. gadu? Šis ir nenoliedzami bijis liels pārmaiņu gads. Uzņēmēji daudz izstrādāja motivējošus labumus, lai veicinātu darbinieku atgriešanos birojos.

Pasauli satricināja mākslīgā intelekta spējas. Savukārt, politiskajā skatuvē turpināja attīstīties ģeopolitiskie konflikti. Ikdienā strādājot ar augsta līmeņa vadītāju atlasi, novērotais, liecina, ka piedzīvotās pārmaiņas un nenoteiktība ir radījusi vajadzību pēc tādiem uzņēmuma vadītājiem, kas ne vien spēj būt labi stratēģi, bet arī izcili cilvēku eksperti. Kā vadītājiem pielāgoties šai jaunajai realitātei, kur pārmaiņas ir nenovēršamas? Atbildot īsi - nepretoties tam, ko nav iespējams kontrolēt un turpināt apgūt jaunas prasmes.

Šeit labi iederās citāts no Microsoft vadītāja Satja Nadellas: "Pirms pieciem gadiem cilvēki man teica: "Tas nav iespējams, tas nestrādās. Ir ļoti vientuļi dzirdēt šādas frāzes. Vadītājam ir jābūt tam, kas uzņemas risku, saskaņā ar savu pasaules redzējumu, ar absolūti nesalaužamu priekšstatu par to, uz kurieni virzās pasaule."

Spiedīgā budžeta dēļ Ekonomikas ministrija uzsākusi procesu, kura rezultātā varētu tikt slēgta virkne Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību. Iespējams, ka pirmā varētu tikt slēgta pārstāvniecība ASV.

Par iespējamajām pārmaiņām Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā liecina Db rīcībā nonākusī neoficiāla informācija. LIAA Mārketinga un Komunikāciju departamenta direktore Vineta Vilistere Db atzina, ka šobrīd uzsākts pārstāvniecību audits. Pārbaudē tikšot izvērtēts vai pārstāvniecībā ieguldītie līdzekļi nes iecerētos augļus un vai ir ekonomisks pamats pārstāvniecību uzturēt arī nākamajā gadā.

Sīkākas detaļas par iespējamajām izmaiņām V. Vilistere nevarēja atklāt, jo lēmumus par jaunu LIAA pārstāvniecību atklāšanu vai slēgšanu pieņemot Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar LIAA sniegto informāciju, aģentūras pārstāvniecības tika izveidotas, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību ikvienam uzņēmējam un veidotu Latvijas ekonomikai svarīgāko ārvalstu uzņēmēju attiecības ar Latvijas uzņēmējiem.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Līdz šī gada 1. augustam plānots izvērtēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras ārvalstu pārstāvniecību optimizēšanas iespējas.

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatītais informatīvais ziņojums. Pašlaik Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir 12 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs – tādas darbojas, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Kazahstānā, Francijā un Norvēģijā. Kopumā to darbības nodrošināšanai šī gada budžetā paredzēti 2.950 milj. Ls. Savukārt Tūrisma valsts attīstības aģentūrai (TAVA) ir četri biroji ārvalstīs – Somijā, Lielbritānijā, Krievijā un Zviedrijā. Šogad TAVA biroju uzturēšanai paredzēti 98.9 tūkst. Ls.

Ekonomikas ministrija, kuras pārraudzībā atrodas LIAA un TAVA, izstrādājusi vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu šo aģentūru ārējo pārstāvniecību darbības efektivitāti, piemēram, izskatīt iespēju TAVA biroju darbiniekiem piešķirt diplomātisko rangu, kāds jau ir LIAA pārstāvniecību darbiniekiem. Ja tas tiktu izdarīts, būtu iespējams izvērtēt iespējas gadījumos, kad kādā valstī atrodas tikai LIAA vai TAVA pārstāvniecība, šo pārstāvniecību darbiniekiem uzdot veikt otras institūcijas pārstāvniecības funkciju īstenošanu minimālā līmenī.

9:00 Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti iepazīsies ar Latvijas pozīciju ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomē, kas notiks 14. un 15. septembrī Briselē.

9.30 Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīkotā konference «Apdrošināšana un Pārapdrošināšana Baltijā 2009».

10:30 Ekonomikas ministrijā Latvijas Tūrisma sadarbības padome (LTSP) iepazīšanās un sadarbības attīstīšanas nolūkā tiksies ar jauno Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktoru Armandu Slokenbergu.

13:00 Kuldīgas domē sabiedriskā apspriešana Biomasas koģenerācijas elektrostacijas izbūvei Kuldīgā.

13:00 Ventspils domē darba vizītes ietvaros labklājības ministrs Uldis Augulis tiksies ar pašvaldību.

14:00 Liepājā Liepājas Simfoniskais orķestris rīko preses konferenci par orķestra statusa maiņu no pašvaldības iestādes uz valsts SIA.

Valdības līmenī konsekventi paustā apņemšanās budžeta izdevumus samazināt par 250 miljoniem latu, lai veidotu budžetu ar pārpalikumu, kas mazinātu inflācijas līmeni valstī, ir no makroekonomiskās politikas viedokļa neapšaubāmi pareizs solis.

Iepriecina valdības nodoms ķerties pie birokrātiskā aparāta samazināšanas, kas jācer nepaliks tikai deklarācijas līmenī un netiks aizmirsts mazinoties krīzes asumam valstī.

Nedaudz tomēr biedē politiski pasludinātais pārāk vienkāršais izdevumu samazināšanas princips, proti, deklarētais «proporcionālais izdevumu samazinājums», neņemot vērā, ka ministrijas, valsts iestādes, valsts aģentūras, nekādā gadījumā nav vienādas. Valstī tāpat kā uzņēmumā var izdalīt «pelnošās» un «tērējošās» struktūras. Ja uzņēmums saskaras ar nelabvēlīgu tirgus situāciju, ir jādomā par ekonomiju, apcērpot tēriņus, taču nekādā gadījumā nebūtu pareizi mēģināt ietaupīt uz attīstības rēķina. Saskaroties ar krīzi ņemt un vienkārši proporcionāli apcirpt sava uzņēmuma dažādu struktūrvienību tēriņus – neviens loģiski domājošs uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs nekad šādu lēmumu nepieņemtu. Jācer, ka valdības pieeja, samazinot budžeta izdevumus, tomēr būs diferencētākā kā politiskie paziņojumi un netiks kavēta to no valsts budžeta finansēto institūciju darbība, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju kopumā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīt tiksies ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sarunas ar frakciju vadītājiem notiks atsevišķi, katram veltot aptuveni pusstundu, liecina publicētā Vējoņa darba kārtība.

Prezidents ar partiju pārstāvjiem tiksies secīgi atbilstoši to iegūtajam atbalstam vēlēšanās.

Plkst.13 Vējonis tiksies ar partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču, plkst.13.30 - ar «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāju Ati Zakatistovu, bet plkst.14 - ar Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas vadītāju Jutu Strīķi.

Plkst.14.30 notiks saruna ar partiju apvienības «Attīstībai/Par!» (AP) frakcijas priekšsēdētāju Danielu Pavļutu, plkst.15 - ar nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (VL-TB/LNNK) pārstāvi Raivi Dzintaru, plkst.15.30 - ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi Uldi Auguli, bet plkst.16 sarunu raundu noslēgs tikšanās ar partiju apvienības «Jaunā Vienotība» frakcijas līderi Ainaru Latkovski.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

10:00 Ministru kabineta komitejas sēde, kurā izskatīs Noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2010. gadam. Skatīs arī Noteikumu projektu par energoefektivitātes prasībām licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību un Noteikumu projektu par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām.

10:00 Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēde, kurā lems par nekustamā īpašuma objekta Rīgā, Strēlnieku ielā 8 iznomāšanu vai nodošanu atsavināšanai. Lems arī par nekustamā īpašuma Rīgā, Balasta dambī 3 daļas piespiedu atsavināšanu.

10:00 Jūrmalas domē notiks darba grupas sēde, kurā skata jautājums par skolu optimizāciju pašvaldībā.

10:00 Valsts prezidents Valdis Zatlers Mazsalacā tiksies ar uzņēmējiem un deputātiem. Vēlāk V.Zatlers tiksies ar iedzīvotājiem un viesosies Mazsalacas slimnīcā.

12:00 Rīgā, ēdināšanas kompleksā Lido Krasta ielā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers tiksies ar Rīgas lielākajiem uzņēmējiem.