Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

"Mainoties starptautiskajai ekonomiskajai situācijai, mainās arī uzņēmēju interese par dažādām valstīm, tādēļ, konsultējoties ar uzņēmēju organizācijām un eksportētāju asociācijas pārstāvjiem, esam pieņēmuši lēmumu, pārskatīt Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklu, lai, nepalielinot kopējos budžeta izdevumus, sasniegtu labāku rezultātu," informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA veic regulāras uzņēmēju aptaujas, tostarp par eksporta mērķa valstīm. Pēdējās eksportējošo uzņēmumu aptaujas liecināja, ka būtiski mazinājusies interese par tādām tuvajām valstīm kā Lietuva un Polija, kur ilgāku laiku nebija nozīmēti mūsu pārstāvji, kā arī par Singapūru un Kazahstānu, tādēļ šajās valstīs pārstāvniecības tiks likvidētas.

Paralēli tiek meklētas iespējas, kā pārstāvēt uzņēmēju intereses Ziemeļitālijā, Milānā, kur atrodas Itālijas faktiskais ekonomiskās dzīves centrs, jo šobrīd Itālijā LIAA pārstāvis strādāja gan no Romas, gan Milānas. Savukārt lielu interesi pēdējās aptaujās uzņēmēji ir izrādījuši par Dienvidkoreju, Kanādu, Austriju un Beļģiju, kur Brisele kā ES galvaspilsēta arī ekonomiski kļūst arvien nozīmīgāka. Tādēļ sadarbībā ar Ekonomikas un Ārlietu ministrijām ir pieņemts lēmums atvērt ekonomiskās pārstāvniecības šajās valstīs. Kopumā līdz ar pārmaiņām Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīklā tiek likvidētas sešas ierēdņu amata vietas, bet no jauna izveidotas piecas.

Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Japānā un Polijā uzturēšanai nedrīkstēs izmantot valsts īpašumu privatizācijā gūtos līdzekļus, kas savulaik tika paredzēti šo pārstāvniecību atvēršanai.

Proti, valdība otrdien noraidījusi Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbības nodrošināšanai piešķirt 219 tūkst. Ls.

2007. gadā ārējo ekonomisko pārstāvniecību atvēršanai Japānā un Polijā tika piešķirts 391 tūkst. Ls, taču, lai arī pārstāvniecības jau 2008. gadā sāka darbu, visa to atvēršanai paredzētā summa netika iztērēta, tādēļ EM vēlējās atlikušos līdzekļus – aptuveni 219 tūkst. Ls – novirzīt šo pārstāvniecību darbības nodrošināšanai 2009. gadā.

EM sniegtā informācija liecina, ka lielāko daļu naudas – gandrīz 82 tūkst. Ls būtu jātērē ārējo ekonomisko pārstāvniecību darbinieku algām. Vēl 74.2 tūkst. Ls esot nepieciešami, lai iegādātos preces un pakalpojumus, kas nepieciešami, lai pārstāvniecības Japānā un Polijā varētu strādāt.

Trešdien, 19.decembrī, notiks jau astotā Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību vadītāju tikšanās ar uzņēmējiem, kuru laikā uzņēmumu pārstāvji var uzzināt par savām iespējām ārvalstu tirgos un pārstāvniecību sniegto atbalstu. Seminārs un individuālās tikšanās sāksies plkst. 9:00, viesnīcā Reval Hotel Latvija, Rīgā, Elizabetes ielā 55, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Šoreiz pasākuma ievada daļā uzņēmēji varēs iepazīties ar LIAA un pārstāvniecību sniegtajiem pakalpojumiem: ārvalstu tirgu izpēte, tiešā mārketinga kampaņas, dalība izstādēs un tirdzniecības misiju organizēšana ārvalstīs, tai skaitā arī valsts augstāko amatpersonu vizīšu ietvaros, biznesa partneru meklēšana ārvalstīs, atbalsts biznesa kontaktu dibināšanā un uzturēšanā.

Pasākuma otrajā daļā notiks individuālas tikšanās ar Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Kazahstānā, Krievijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, ASV un Polijā vadītājiem un LIAA projektu vadītājiem.

Pārstāvniecību uzdevums ir sekmēt Latvijas ekonomikas attīstību, veicinot Latvijas eksportu un piesaistot ārvalstu investīcijas, palīdzot Latvijas uzņēmējiem darboties ārvalstu tirgos. Kopumā darbojas 10 pārstāvniecības un drīzumā darbu uzsāks 2 jaunas – Polijā un Japānā.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

#Atsevišķos laika periodos pirms pārbaudes kabīnēm veidojas līdz pat 100 pasažieru garas rindas.

Lidostas Rīga infrastruktūra nav pietiekama, lai intensīvās noslogojuma stundās nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) regulā noteiktās sistemātiskas pārbaudes visām ārējo robežu šķērsojošajām personām, neradot nesamērīgu ietekmi uz pasažieru plūsmu, kas veicina ievērojamu rindu veidošanos pirms robežpārbaudes, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai skaidrots, ka pagājušā gada aprīlī stājās spēkā ES regula attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu pie ārējām robežām, proti, ieviešot sistemātiskas pārbaudes datu bāzēs ieceļošanas un izceļošanas brīdī ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem.

Spiedīgā budžeta dēļ Ekonomikas ministrija uzsākusi procesu, kura rezultātā varētu tikt slēgta virkne Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību. Iespējams, ka pirmā varētu tikt slēgta pārstāvniecība ASV.

Par iespējamajām pārmaiņām Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā liecina Db rīcībā nonākusī neoficiāla informācija. LIAA Mārketinga un Komunikāciju departamenta direktore Vineta Vilistere Db atzina, ka šobrīd uzsākts pārstāvniecību audits. Pārbaudē tikšot izvērtēts vai pārstāvniecībā ieguldītie līdzekļi nes iecerētos augļus un vai ir ekonomisks pamats pārstāvniecību uzturēt arī nākamajā gadā.

Sīkākas detaļas par iespējamajām izmaiņām V. Vilistere nevarēja atklāt, jo lēmumus par jaunu LIAA pārstāvniecību atklāšanu vai slēgšanu pieņemot Ekonomikas ministrijā.

Saskaņā ar LIAA sniegto informāciju, aģentūras pārstāvniecības tika izveidotas, lai nodrošinātu aģentūras pakalpojumu pieejamību ikvienam uzņēmējam un veidotu Latvijas ekonomikai svarīgāko ārvalstu uzņēmēju attiecības ar Latvijas uzņēmējiem.

Līdz šī gada 1. augustam plānots izvērtēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras ārvalstu pārstāvniecību optimizēšanas iespējas.

To paredz Ministru kabineta komitejā izskatītais informatīvais ziņojums. Pašlaik Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir 12 Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs – tādas darbojas, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Kazahstānā, Francijā un Norvēģijā. Kopumā to darbības nodrošināšanai šī gada budžetā paredzēti 2.950 milj. Ls. Savukārt Tūrisma valsts attīstības aģentūrai (TAVA) ir četri biroji ārvalstīs – Somijā, Lielbritānijā, Krievijā un Zviedrijā. Šogad TAVA biroju uzturēšanai paredzēti 98.9 tūkst. Ls.

Ekonomikas ministrija, kuras pārraudzībā atrodas LIAA un TAVA, izstrādājusi vairākus priekšlikumus, lai uzlabotu šo aģentūru ārējo pārstāvniecību darbības efektivitāti, piemēram, izskatīt iespēju TAVA biroju darbiniekiem piešķirt diplomātisko rangu, kāds jau ir LIAA pārstāvniecību darbiniekiem. Ja tas tiktu izdarīts, būtu iespējams izvērtēt iespējas gadījumos, kad kādā valstī atrodas tikai LIAA vai TAVA pārstāvniecība, šo pārstāvniecību darbiniekiem uzdot veikt otras institūcijas pārstāvniecības funkciju īstenošanu minimālā līmenī.

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi Ārējo robežu fondā 2007.–2013. gadam paredzēto daudzgadu programmu Latvijai aptuveni 16 miljonu eiro apmērā, kā arī pirmās divas ikgadējās programmas (2007. un 2008. gadam).

EK priekšsēdētāja vietnieks Žaks Barro, kas atbild par tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, pauda gandarījumu par to, ka ir pieņemta Latvijas daudzgadu programma Ārējo robežu fondā paredzēto pasākumu īstenošanai. "Apstiprinot šo daudzgadu programmu, Latvija pēc pievienošanās Šengenas zonai pagājušā gada decembrī ir apliecinājusi savu apņemšanos izveidot kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu. Šī programma papildinās Šengenas programmas finansētos pasākumus un pastiprinās Latvijas spējas ES uzdevumā risināt ar robežkontroli saistītās problēmas, kas rodas strauji mainīgā globalizētā pasaulē."

No piecām fonda stratēģiskajām prioritātēm Latvija ir nolēmusi īstenot četras.

Valdības līmenī konsekventi paustā apņemšanās budžeta izdevumus samazināt par 250 miljoniem latu, lai veidotu budžetu ar pārpalikumu, kas mazinātu inflācijas līmeni valstī, ir no makroekonomiskās politikas viedokļa neapšaubāmi pareizs solis.

Iepriecina valdības nodoms ķerties pie birokrātiskā aparāta samazināšanas, kas jācer nepaliks tikai deklarācijas līmenī un netiks aizmirsts mazinoties krīzes asumam valstī.

Nedaudz tomēr biedē politiski pasludinātais pārāk vienkāršais izdevumu samazināšanas princips, proti, deklarētais «proporcionālais izdevumu samazinājums», neņemot vērā, ka ministrijas, valsts iestādes, valsts aģentūras, nekādā gadījumā nav vienādas. Valstī tāpat kā uzņēmumā var izdalīt «pelnošās» un «tērējošās» struktūras. Ja uzņēmums saskaras ar nelabvēlīgu tirgus situāciju, ir jādomā par ekonomiju, apcērpot tēriņus, taču nekādā gadījumā nebūtu pareizi mēģināt ietaupīt uz attīstības rēķina. Saskaroties ar krīzi ņemt un vienkārši proporcionāli apcirpt sava uzņēmuma dažādu struktūrvienību tēriņus – neviens loģiski domājošs uzņēmējs, uzņēmuma vadītājs nekad šādu lēmumu nepieņemtu. Jācer, ka valdības pieeja, samazinot budžeta izdevumus, tomēr būs diferencētākā kā politiskie paziņojumi un netiks kavēta to no valsts budžeta finansēto institūciju darbība, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju kopumā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir parakstījusi līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu starptautiskās konkurētspējas veicināšanas pasākumu īstenošanai, atbalstot uzņēmējdarbību un ieiešanu ārvalstu tirgos.

No ERAF šim mērķim paredzēti vairāk nekā 30,8 miljoni eiro, informē CFLA.

Līgumu par projekta īstenošanu CFLA un LIAA parakstīja elektroniski.

«Lai veicinātu ES fondu apguvi, šajā plānošanas periodā maksimāli daudz izmantojam e-vides sniegtās iespējas gan projektu iesniegumu sagatavošanai, gan līgumu slēgšanai un tālākajai projektu administrēšanai. Tas veicinājis arī iespēju īsā laikā sagatavot nepieciešamo dokumentāciju, lai atvērtu ārējo tirgu programmu, ko daudzi uzņēmēji ir ļoti gaidījuši,» atzinīgi e-kohēzijas pozitīvo ietekmi vērtē CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Projekta mērķis ir veicināt nozaru starptautisko konkurētspēju un uzņēmējdarbību, stimulējot komersantu ieiešanu ārvalstu tirgos un nodrošinot Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību darbību.

Daudzsološā piektās paaudzes sakaru tīkla izveidošanā liela loma būs prasmei efektīvi izmantot jau pieejamo optiskā interneta tīklu

Katra nākamā sakaru tīkla paaudze nesusi lietotājiem aizvien plašākas iespējas, kas fundamentāli mainījušas cilvēku ikdienu. Īstu apvērsumu sola arī drīzumā gaidāmā piektā paaudze jeb tā dēvētā 5G, kuras ieviešana padarīs par ikdienu pat futūristiskas vīzijas – automašīnas, kas sazinās cita ar citu, autonomi strādājošus traktorus uz lauka un sadzīves tehniku, kas paveic savus uzdevumus bez cilvēka iesaistīšanās. Lai arī Latvijai šobrīd ir diezgan augstas izredzes iekļauties Eiropas Savienības nospraustajos 5G ieviešanas termiņos, panākumi lielā mērā būs atkarīgi no iesaistīto uzņēmumu spējas sadarboties un efektīvi izmantot pieejamos resursus.

Japāņiem interesē Latvijas tekstils un loģistikas iespējas, eiropiešiem - ekoloģiski tīra dzīvošana.

Tādu informāciju sniedza Latvijas Ārzemju ekonomisko pārstāvniecību vadītāji, tiekoties ar Latvijas Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu.

Japānā Latvijas pārstāvniecība darbojās tikai kopš šī gada janvāra, tomēr tā sava vadītāja, japāņu valodā runājošā Dmitrija Belusova vadībā paguvusi jau noorganizēt vairākas lielas japāņu uzņēmēju delegācijas uz Latviju. Japāņus īpaši interesējot sadarbība tekstilizstrādājumu un transporta jomā. Lielo japāņu loģistikas ieceru ar Austrumeiropu dēļ, Sanktpēterburgas osta vien nespējot tikt galā ar lielo apjomu, šeit liels potenciāls saskatāms Rīgas ostai, tā D.Belusovs.

Savukārt eiropiešus no Latvijas produkcijas īpaši interesē dažādi kokrūpniecības un mašīnbūves izstrādājumi. Lielu piekrišanu pēdējā laikā gan Skandināvijā, gan Eiropā bauda latviešu koka karkasa mājas - tās sevišķi iemīļotas Francijā. Kļūstot populārākai idejai par tā saucamajām pasīvajām vai zema enerģijas patēriņa mājām, eiropieši labprāt pievēršas praktiskiem risinājumiem no videi draudzīgiem materiāliem.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir atvērusi pārstāvniecību Almati, kas ir kļuvusi par bankas izveidotā starptautiskā tīkla pirmo pārstāvniecību, liecina informācija Oficiālā obligātās informācijas centralizētā glabāšanas sistēmā (ORICGS).

Starptautisko reģionālo biroju un pārstāvniecību tīkla paplašināšana ir viens no AS Akciju komercbanka Baltikums stratēģiskajiem uzdevumiem.

AS Akciju komercbanka Baltikums uzskata, ka Centrālās Āzijas reģionam ir milzīgs attīstības potenciāls. Starp Latviju un Kazahstānu pastāvīgi paplašinās darījumu sakari un palielinās darījumu aktivitāte tranzīta jomā.

Bankai ir meitas uzņēmumi, kas pārstāv tās intereses, Maskavā un Sanktpēterburgā (Krievija), Kijevā (Ukraina).

Digitālās drukas aprīkojuma ražotājs Xerox ir pieņēmis lēmumu atvērt vēl vienu pārstāvniecību Baltijas valstīs - Viļņā, kas darbosies papildus jau esošajai pārstāvniecībai Rīgā, informē Dienas bizness.

"Ņemot vērā, ka pašlaik Xerox apgrozījums Lietuvā veido vien nedaudz vairāk par 30% no kopējā kompānijas apgrozījuma Baltijas valstīs, Xerox pārstāvniecības izveide Lietuvā ir vērtējam kā likumsakarīga izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanai. Pārstāvniecībai atrodoties tikai Rīgā, visticamāk, Lietuvas tirgus potenciālu neizdotos izmantot pilnībā," akcentē I. Stepaņenko.

Xerox pārstāvniecību Viļņā šobrīd tiek plānots reģistrēt un atvērt 2009.gada pirmajā pusē. Turklāt pieļaujams, ka sākotnēji, darbības sākumā darbinieku skaits tajā būs neliels. Savukārt kādas pārmaiņas personālā būs Latvijas birojā, pēc pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pašlaik vēl nav zināms.

Latvijā savu pārstāvniecību atvērusi Šveices viena no lielākajām privātām bankām, kas pamatā darbojas Private Banking tirgū - Clariden Leu.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas informācija par ārvalstu banku pārstāvniecībām Latvijā.

Šī būs jau otra Šveices bankas pārstāvniecība Latvijā – pirms tam pārstāvniecību atvērusi Anlage & Privatbank, kas šobrīd vēl pieder Parex bankai. Parex Asset Management vadītājs Roberts Idelsons zināja par atvērto pārstāvniecību un lēsa, ka tādējādi Šveices banka Latvijā vēlas piesaistīt jaunus klientus. Ar Šveices bankas Clariden Leu pārstāvniecību Latvijā Db pagaidām neizdevās sazināties.

Savā mājas lapā Clariden Leu banka informē, ka tai kopumā pasaulē ir atvērtas 18 pārstāvniecības, tostarp Maskavā, Dubaijā, Singapūrā, Honkongā, Lielbritānijā.

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzdevis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) slēgt ārējo ekonomisko pārstāvniecību Maskavā, kā arī apturēt investīciju projektu piesaisti no Krievijas un Baltkrievijas, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

J.Vitenbergs uzsver, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radikāli izmainījis līdzšinējo lietu kārtību, un ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju vairs nav iespējama. Latvijas uzņēmēji, sekojot ģeopolitiskajiem procesiem, jau iepriekšējos gados ir veikuši savu produkciju eksporta tirgu dažādošanu, būtiski paplašinot eksportu gan uz Eiropas valstīm, gan ASV un Āzijas valstīm, akcentē ministrs.

Tiem Latvijas uzņēmējiem, kuriem līdz šim Krievija vai Baltkrievija bija izejvielu ieguves vai produkcijas noieta tirgus, EM sola palīdzēt meklēt risinājumus jaunām piegādes ķēdēm un jauniem eksporta tirgiem.

LIAA ir izveidots kontaktpunkts - vienots tālruņa numurs 68803505 un e-pasts "[email protected]", lai apkopotu patlaban uzņēmējiem aktuālākos jautājumus darījumos ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmējiem un palīdzētu ar jauniem eksporta tirgiem.

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.