Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Lai arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) vadītājs Juris Binde televīzijas intervijā centās noliegt spam īsziņu (sms) par tarifu plāna Brīvība izplatīšanu, apgalvojums, ka lietotāji paši izsūtīja šīs īsziņas neiztur kritiku, DB norāda Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

(Papildināts ar LMT viedokli - 7. rindkopa)

«Pirmkārt, vairāk nekā 210 tūkst. lietotājiem īsziņas izsūtot tās nebūtu identiskas, un otrkārt, mums ir aizdomas, ka vēsturiskā operatora mājas lapu nemaz tik daudz klientu dienā neapmeklēja, cik bija izsūtītas īsziņas. Esam pārliecināti ka Datu valsts inspekcija šo gadījumu izmeklēs objektīvi un dos slēdzienu jau tuvākajā laikā,» uzsvēra V. Vancovičs.

Līdzīgu viedokli pauž Bite Latvija vadītājs Freds Renčaks, kurš norāda, ka J. Bindes paziņotais, ka LMT neizsūtīja spam sms un tās izsūtīja cilvēki no LMT mājas lapas, nav patiess.

Teksts izsūtītās sms bija vienāds, tādējādi, saskaņā ar LMT teikto, tas nozīmētu to, ka vairāki desmiti tūkstoši apmeklēja LMT mājas lapu un nolēma uzrakstīt identiskas sms, kuras nosūtīt citiem, neizpratnē jautā F. Renčaks, norādot, ka ir vairāk nekā skaidrs, ka tās bija mārketinga, nevis sms no vienas personas otrai.

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Ir maz ticams, ka Lietuva 2014. gadā pievienosies eirozonai, intervijā izdevumam Veidas pavēstījusi valsts prezidente Daļa Grībauskaite. Lietuvas prezidente tomēr atteicās izteikt minējumus par monetārās savienības likteni.

Intervijā Lietuvas prezidente norādīja, ka «2014. gads ir nereāls» datums, kad Viļņa varētu iestāties eirozonā. Prezidente arī norādīja, ka «savā veidā mums eiro ir lietošanā arī tagad, jo lits ir piesaistīts Eiropas kopējai valūtai».

Lietuvas valdība bija noteikusi 2014. gadu kā iespējamu datumu dalībai eirozonā, tomēr, ņemot vērā Eiropas parādu krīzi, valsts amatpersonas kļuvušas piesardzīgākas, vēsta AFP.

Atsevišķi analītiķi iepriekš norādījuši, ka Lietuvai neizdosies ieviest eiro līdz 2016. vai pat 2017. gadam. Tas skaidrojams ar Lietuvas nespēju sasniegt eirozonas inflācijas un deficīta kritērijus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Uz valsts simtgadi mēs šogad dzirdēsim daudz aicinājumu visu ko «dāvināt Latvijai». Paredzami tiks locīta arī lipīgā, bet maz pārdomātā sentence par došanu savai valstij, neprasot, ko tā dos man. Šādi aicinājumi labākajā gadījumā ir sentimentālas blēņas, bet sliktākajā – traucēkļi domāt un rīkoties sakarīgi.

Rakstot par brīvā tirgus un pilsoniskās brīvības sakarībām, uz šādas retorikas apšaubāmību ir norādījis arī ekonomists Miltons Frīdmans. Vienā gadījumā – ja visu labo sagaidām no valsts, tā ir paternāliska sapratne par valsti kā Lielo Brāli, kas nav savienojama ar pilsonisku brīvību. Otrā gadījumā, kad dāvanas ir jāpienes valstij, līdz ar valsts tābrīža iemiesojumu – valdību – tas kļūst par elku, kas prasa upurus, un pirmais no tiem atkal jau būs pilsoniskums un brīvība.

Valstisko neatkarību ieskaitot, lielai daļai latviešu brīvība aizvien vēl nešķiet pašsaprotama. Un tas ir labi, jo brīvība nav kaut kas vienreiz dabūjams. Brīvība pastāv vien tad, ja to liek lietā, un tā ir arī ar valsts brīvu pastāvēšanu. Latvija nav jāpielūdz, un Latvijai nekas nav jādāvina. Latvija ir jāliek lietā.

Igaunijas iedzīvotājiem ir vislielākā brīvība no 47 pētījumā aplūkotajām valstu iedzīvotājiem internetā darīt to, ko viņi vēlas, liecina Freedom House veiktais pētījums.

Pētījumā, kurā piedalījās 47 valstis, tika noskaidrots, ka otrajā vietā interneta brīvības ziņā no šīm valstīm ir ASV, trešajā – Vācija, ceturtajā – Austrālija un piektajā – Ungārija.

Freedom House pētījumā Latvija un Lietuva netika aplūkotas, tāpat netika vērtēta brīvība internetā tādās valstīs kā Kanāda, Somija, Zviedrija, Spānija, Francija, Peru u.c.

Pētījuma rezultāti liecina, ka no 47 aplūkotajām pasaules valstīm 14 valstīs pastāv diezgan liela brīvība internetā. Šo valstu vidū minēta, piemēram, Brazīlija, Ukraina, Itālija un Vācija. Savukārt interneta brīvība nepastāv 13 valstīs, ieskaitot Ķīnu, Saūda Arābiju, Taizemi, Pakistānu un Irānu. Brīvība internetā ir daļēja tādās valstīs kā Nigērija, Jordānija, Krievija, Meksika un Ēģipte.

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams, vēl ātrāk par Jaunupu aiz restēm varētu nonākt Jurašs. Tas ir atminējums mīklai, kāpēc JKP tik ātri piekrita Jaunupa izgudrotajam «Kariņa variantam» un ar izmisumu cīnījās par to līdz pēdējam. Taču dziesma ir nodziedāta – Gobzems ir sitis Jaunupa kārti!

Bordāna kungs, atveriet taču acis! Jums jau laicīgi jāsāk gatavot runa gadījumam, ja Jurašs nonāktu uz apsūdzēto sola, nevis jāstāsta pekstiņi par viņu kā «labāko iekšlietu ministru». Beidziet būt «vilkaču uzplečos» «peška» – tikai bandinieks jumtotāju un shēmotāju spēlē! «Kriša» jeb «jumts» sāka ar «spirt, vodka, sigareti» piesegšanu. Līdz, tā izskatās, bija arī aizgājis līdz tramvajiem un trolejbusiem. Ir pienācis laiks pateikt – stop!

Jaunupa/Strīķes plāns acīmredzot bija ar Kaimiņa palīdzību Kariņa valdības konstrukcijā ievilkt KPV LV. Arī Kaimiņš tika nokautēts trīs stundas garajā KPV LV frakcijas sēdē. Jaunups varēja gribēt Gobzemu izmest kā izlietotu prezervatīvu. Taču par tādu pārvērtās aktieris, kurš Jaunupa lugā «pagūlās» zem Strīķes. Kaimiņa kungs, ierakstiet Juraša sarunu ar Strīķi! Varbūt jūsu atbalstītāji tad aizmirsīs šo nesmuko ainiņu, kurā «jaunais spēks» krīt cīņā par vecās Vienotības valdību!

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Pagājušajā gadā visvairāk sūdzību elektronisko sakaru jomā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi par Latvijas Mobilais telefons (LMT), kam seko Tele2 un Lattelecom, liecina regulatora apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām.

Galvenais iemesls bija sūdzības par LMT piedāvāto bezlimita tarifu plānu Brīvība, kas nodrošina nulles tarifus uz visiem tīkliem, tomēr ir gadījumi, kad klients nevarējis veikt zvanu uz konkrētu tīklu. Savukārt, kad mēģinājām to darīt no cita LMT tarifu plāna, viss izdevies – loģika ir skaidra, pamatoja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta Pakalpojumu kvalitātes nodaļas vadītājs Aleksandrs Čerņakovs-Neimarks.

Savukārt Tele2 sūdzību dinamika pērn nav mainījusies, joprojām daļai klientu nav izpratnes par rēķinā atspoguļoto informāciju. Proti, rēķins ir aprēķināts pareizi, bet informācija atspoguļota tā, ka klients, kuram nav zināšanas IT jomā, to neizprot. Piemēram, datu apjoms sekundēs utt., uzskaitīja A. Čerņakovs-Neimarks.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) nav sūtījis īsziņas par tarifu plāna Brīvība iespējām Bite Latvija un Tele 2 klientiem, norāda LMT prezidents Juris Binde, skaidrojot, ka tarifu plāns Brīvība ir tik populārs, ka, iespējams, šīs īsziņas pārsūtījuši LMT klienti.

Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! Binde sacīja, ka LMT tīklā katru dienu tiek izsūtītas aptuveni miljons īsziņas gan no telefoniem, gan interneta, tāpēc to saturu ir grūti izkontrolēt.

Db.lv jau ziņoja, ka Bite Latvija 74 tūkstoši un Tele2 147 tūkst. klientu ir saņēmuši LMT sūtītās īsziņas par tarifu plāna Brīvība iespējām. Bite Latvija norāda, ka LMT īsziņu izsūtīšanai izmantojis automatizētu risinājumu, nevis tās izsūtījuši LMT klienti, kā tas pasniegts operatora mājas lapā.

Vienīgais veids, kā nodrošināt sabiedrības atbalstu valsts taupības pasākumiem, paredz politiķiem vispirms sākt ar savu algu samazināšanu, uzskata Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

D. Grībauskaite, kas, amatā stājoties 2009. gadā, kad kaimiņvalsts uzsāka valsts tēriņu samazināšanas programmu, uz pusi samazināja savu algu, sarunā ar Euobserver atskatījās uz Lietuvas taupības pasākumiem.

«Mēs piemērojām augstākus griezumus lielākajām algām, bet zemākajām tika noteikti mazāki vai arī tās vispār netika samazinātas. Laika posmā no 2009. gada līdz 2012. gadam es atteicos no 50% savas algas. Ja [politiķis] demonstrē, ka arī viņš samazina savu algu, tas dod iespēju pierādīt, ka tas ir nepieciešams,» sacīja Lietuvas prezidente.

Komentējot Vācijas politiku, kas Eiropā ir stingrākā taupības politikas aizstāve, D. Grībauskaite atzina, ka viņai šķiet simpātiska Berlīnes nostāja. «Patlaban notiek zināma Vācijas demonizācija. Vācija nekad nav teikusi «tikai taupība». Vācija tajā pašā laikā veic arī dažādas reformas – viņu bezdarba rādītāji ir zemākie Eiropā,» uzsvēra Lietuvas prezidente.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.

Pirmdien notiek parlamenta sēde Porošenko rīkojuma apstiprināšanai.

Porošenko pēc rīkojuma parakstīšanas pavēstīja, ka iesaka parlamentam karastāvokli noteikt nevis uz 60 dienām no pirmdienas, bet uz 30 dienām no 28.novembra.

Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka vēlas, lai «karastāvoklis ne ar vienu dienu neskartu priekšvēlēšanu kampaņas sākumu».

Porošenko paziņoja, ka karastāvoklis ilgs līdz decembra vidum un viņš decembra sākumā iesniegs parlamentam lēmumprojektu par prezidenta vēlēšanām, kurām saskaņā ar konstitūciju jānotiek nākamā gada 31.martā.

Viņš arī norādīja, ka viņa rīkojums neierobežo tiesības un brīvības, nenozīmē tūlītēju mobilizāciju, nenozīmē uzbrūkošas darbības, netiks ierobežota mediju brīvība.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Olaines novadā kāds kravas automašīnas šoferis no Lietuvas mēģināja piekukuļot ceļu policijas darbiniekus ar 100 litiem jeb aptuveni 20 latiem, lai izvairītos no atbildības par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu.

Vīrietis šosejas Rīga – Jelgava 16. kilometrā pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 30 km/h. Vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, Lietuvas pilsonis vadīja kravas automašīnu ar 82 km/h lielu ātrumu. Administratīvā pārkāpuma formēšanas brīdī vīrietis policijas darbiniekiem deva 100 litu lielu kukuli, lai atturētu policijas darbiniekus no protokola sastādīšanas. Par notikušo policija uzsākusi kriminālprocesu.

Šogad šī ir 82. reize, kad ceļu policijas darbiniekiem tiek piedāvāts kukulis. Pērn visa gada laikā fiksēti 80 šādi gadījumi, savukārt, 2011. gadā – 36 gadījumi.

Godinot Latvijas veiksmīgos uzņēmējus, kas darbojas Lietuvas tirgū, premjere Laimdota Straujuma pirmdien piedalījās Nameja Balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas jau devīto gadu pēc kārtas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē Valsts kancelejā.

Sveicot klātesošos uzņēmējus un viesus, Ministru prezidente uzsvēra, ka Nameja Balvas apaļā gadadiena simboliski ir apliecinājums Latvijas un Lietuvas īpašajām, ciešajām partnerattiecībām ne tikai politisko, bet arī ekonomisko attiecību jomā. Lietuva jau vairākus gadus ir Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus, kā arī ieņem svarīgu lomu importa ziņā. L.Straujuma pauda gandarījumu, ka pirmajos deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Lietuvu ir palielinājies par 12,04%.

Ministru prezidente atzina, ka pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, kas uzlabojusi ne tikai Baltijas valstu vienotību, bet arī konkurētspēju.

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa rosinājusi valstī sarīkot referendumu par plašām politiskajām reformām, tādējādi cerot panākt apjomīgo protestu izbeigšanos.

Prezidente solījusi palielināt sabiedriskā transporta finansējumu, kā arī pievērst lielāku uzmanību veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Tomēr atsevišķās valsts vietās protesti turpinājušies, demonstrantiem norādot uz to, ka prezidente nav piedāvājusi konkrētus risinājumus.

Brazīlijas prezidente pavēstījusi, ka valsts piešķirs 50 miljardus reālu (25 miljardus ASV dolārus) «jaunām investīcijām pilsētvides mobilitātes projektos», lai tādējādi uzlabotu sabiedrisko transportu valstī. Brazīlija arī iecerējusi atvieglot investīciju procesu veselības aprūpē un cīnīties ar korupciju politiskajā vidē, tādējādi atbildot uz apjomīgās protesta kustības prasībām. «Ielas [protestētāji] mums saka, ka valsts vēlas kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, efektīvu cīņu ar korupciju un atbildīgu politisko pārstāvniecību,» sacīja D. Rusefa.

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Tiesībsargu lēmums par AS Latvijas Krājbanka prezidenta Ivara Priedīša atzīšanu par aizdomās turēto ir papildināts ar jaunu noziedzīgu nodarījumu - piesavināšanās lielā apmērā atbalstīšanu. Par šādu noziegumu tiek turēts aizdomās arī Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns.

Kā informēja Priedīša un Zalāna advokāts Saulvedis Vārpiņš, abiem aizstāvamajiem lēmumi par viņu atzīšanu par aizdomās turētajiem papildināti ar Krimināllikuma (KL) 20.panta 4.daļu un 179.panta 3.daļu.

Pēc aizstāvja domām, visticamāk, tas tiekot darīts, «lai sabiedrībā radītu iespaidu par lietas nopietnību», jo līdz šim abām bankas amatpersonām bija izteiktas aizdomas tikai par KL 196.panta 1.daļā paredzēto nodarījumu - ļaunprātīgu dienesta pienākumu pārsniegšanu, «un par to draud brīvības atņemšana tikai līdz trīs gadiem», sacīja Vārpiņš.

«Neapšaubāmi, ka kaut ko vajadzēja izdomāt kaut vai tā apstākļa dēļ, ka KL 196.pants neparedzēja mantas konfiskāciju, sakarā ar ko veikt aizdomās turēto mantas arestu bija mazliet problemātiskāk, taču KL 179.panta piesaukšana šo jautājumu uzreiz atrisināja,» izteicās advokāts.

Labrīt!

Latvija

Šodien notiks fiksētas likmes izsole, kurā tiks piedāvāti valsts vidējā termiņa vērtspapīri viena miljona latu apmērā.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šodien un rīt darba vizītē apmeklēs Lielbritāniju, kur piedalīsies Latvijai veltītā biznesa forumā, tiksies ar latviešu diasporu, kā arī ar amatpersonām un uzņēmumu pārstāvjiem.

Administratīvā rajona tiesa vērtēs, vai tieslietu ministra Jāņa Bordāna 28. jūnija rīkojums par bijušā Ieslodzījuma pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes atvaļināšanu no dienesta bija likumīgs.