Latvijas dalība NATO nav sekmējusi iepriekš plānoto investīciju pieaugumu, daži uzņēmēji pat ir pārliecināti, ka tā biznesam nav devusi pilnīgi neko.

Kopš 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas NATO dalībvalsti, ir pagājuši nedaudz vairāk kā 2 gadi. Latvijas dalības iemaksa NATO 2006. gadā ir 0.69 miljoni Ls, nākamgad tā būs jau 0.906 miljoni Ls. Plānots, ka šī summa turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs, Db informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Airis Rikveilis.

Tā kā atlikušas pāris dienas līdz NATO sammitam, Db vēlējās noskaidrot, ko šī dalība devusi Latvijas uzņēmējiem, kuri pirms iestāšanās izteica dažādas gan cerīgas, gan ne tik - cerīgas prognozes.

Ekonomistu apvienības 2010 eksperts Roberts Remess 2001. gadā, kad Latvijas dalība NATO vēl tika vien plānota, atzina, ka Latvijas dalībai NATO būs pozitīva nozīme gan no ārpolitiskā, gan no iekšpolitiskā viedokļa, jo nostiprināsies arī iekšējās drošības sistēmas. Šodien R. Remess pauž nedaudz citādu viedokli. "Toreiz Latvija nebija ne NATO, ne ES, tādēļ uz dalību NATO tika liktas tik lielas cerības," viņš stāsta. Viņaprāt, šobrīd, kad Latvija ir abu minēto dalībvalsts un ir redzama ekonomiskā attīstība un investīciju pieaugums, ir grūti nošķirt, kas no kā Latvijai nācis. "Protams, pieaugusi ģeopolitiskā stabilitāte, bet, cik liela ietekme uz to bijusi tieši NATO, grūti spriest," skaidro R. Remess.

Latvijas uzņēmumi, iespējams, informācijas trūkuma dēļ palaiž iespēju piedalīties NATO elektroniskajos iepirkumos par miljonu darījumiem.

Šādu satraukumu Db pauda īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele, kura Luksemburgā tikās ar NATO apgādes un iepirkumu aģentūras NAMSA pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar to, kādā veidā notiek centralizēta NATO sistēmas un valstu dažādu veidu apgāde.

Kādas ir galvenās atziņas pēc šīs tikšanās?

Ja Latvijā ir ļoti labi attīstīta elektroniskā iepirkumu sistēma, kuru sāk realizēt valsts un pašvaldību instiūcijās, NAMSA ir tā aģentūra, kas NATO līmenī realizē elektroniskos un neelektroniskos iepirkumus visu NATO valstu vajadzībām.

Pārsteidzošākais, ko atklāju, ka Latvija nav līdz šim intensīvi iesaistījusies šajā sistēmā. Ir tikai 4 Latvijas uzņēmumi (Aviatehserviss, Ceļuprojekts, Selkom, Zersen LCC GMBH no Ventspils), kas reģistrējuši savas preces un piedāvājumus NAMSA sistēmā. Tas ir ne tikai tradicionālā veidā iepirkums NATO dalībvalstīm, armijas vajadzībām, bet tie ir dažādi projekti un līdzdarbība projektos, kas saistīti ar dažādu valstu atjaunošanu, militāro palīdzību, kur mūsu uzņēmējiem ir ļoti lielas iespējas.

Latvijas gruzīnu biedrība Samšoblo (latv.val- dzimtene) aicina visas puses – Gruzijas valdību, Krievijas valdību, Dienvid un Ziemeļosetijas pārstāvjus izbeigt militāra spēka pielietošanu konflikta risināšanā, kā arī pielietot visus Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī citus pieejamos starptautiskos instrumentus situācijas atrisināšanai mierīgā ceļā.

"Mēs uzskatām, ka svarīgākais ir nodrošināt drošību civiliedzīvotājiem. Dienvidosetijā dzīvo osetīnu, gruzīnu un arī citu etnisko grupu pārstāvji, tāpat Tbilisi dzīvo osetīni, kuri nevar atgriezties savās mājās. Arī Latvijas gruzīnu vidū ir cilvēki, kuru tuvinieki dzīvo Osetijā un kuri ir ļoti satraukti par notiekošo.

Ar šo ziņu vēlamies pievērst Latvijas sabiedrības un plašsaziņas pārstāvju uzmanību par saasināto situāciju visā Gruzijā. Pēc pēdējo stundu laikā Gruzijas mediju paustās informācijas apšaudes ir skārušas ne tikai Dienvidosetiju, bet pirms dažām stundām Krievijas lidmašīnas ir spridzinājušas arī Gori pilsētā, kas ir 70 km attālumā no Tbilisi. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas no Gruzijas, Krievija, iespējams, šo mazo pilsētu ir izvēlējusies, jo tā ir Iosifa Staļina dzimtā pilsēta. Pēc Gruzijas plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas apšaudes ir skārušas arī Karēlijas pilsētu, kas atrodas Dienvidosetijas sastāvā un Vaziani militārajai bāzei, kas atrodas 10km attālumā no Tbilisi uzmestas divas bumbas (pl.15:00 pēc Latvijas laika). Pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas Gruzijas aizsardzības spēki ir notriekuši vienu no uzbrucēju lidmašīnām, pagaidām ziņu par cietušajiem nav.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

9.novembrī Sofijā notika Gruzijas jauno draugu grupas (Bulgārijas, Čehijas, Gruzijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas) ārlietu ministriju pārstāvju trešā tikšanās, kurā Latviju pārstāvēja politiskā direktora vietnieks Juris Poikāns.

Tikšanās laikā tika apspriesti tādi jautājumi kā iekšpolitiskās reformas Gruzijā, Gruzijas-NATO, Gruzijas-ES attiecības, iesaldēto konfliktu atrisināšanas iespējas.Jauno draugu grupas pārstāvji uzsvēra, ka plānotā ES-Gruzijas Eiropas kaimiņu politikas rīcības plāna parakstīšana, tā sekmīga īstenošana, kā arī "Intensīvā dialoga" ar NATO sākšana ar Gruziju paver jaunas iespējas Gruzijas valsts attīstībai, kā arī tās dialogam ar ES un NATO.

Latvijas pārstāvis īpaši akcentēja Latvijas gatavību dalīties reformu pieredzē, lai Gruzija varētu pēc iespējas efektīvāk izmantot jauno mehānismu sniegtās iespējas un tuvināties eiroatlantiskajai kopienai.

Grupa pauda bažas par Gruzijas-Krievijas attiecību attīstību. Sēdes dalībnieki aicināja abas puses atturēties no konfrontācijas politikas un atjaunot normālu diplomātisko dialogu. Sēdes dalībnieki izteica atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei un suverenitātei, un atbalstīja Gruzijas centienus panākt iesaldēto konfliktu miermīlīgu risinājumu, kā arī pauda satraukumu par progresa trūkumu sarunās.

Gruzijas ekonomika ir izturējusi bruņoto konfliktu ar Krieviju, taču kara cena būs būtiska un risks, ka valsts kredītreitingi tiks pārskatīti, saglabājas, raksta laikraskts Dienas bizness.

To var secināt no starptautisko reitingu aģentūru Fitch un Standard&Poor˙s (S&P) otrdien paziņotā.

Atkarīgs no Krievijas

S&P tieši norāda, ka, neskatoties uz mierīgu Gruzijas ekonomikas reakciju uz karu ar Krieviju, reitinga perspektīvas ir atkarīgas no Krievijas karaspēka atrašanās ilguma šīs Kaukāza valsts teritorijā, kas rada šķēršļus Gruzijas ārējā tirdzniecībā un biznesā. «Kamēr Krievija kontrolē tādas Gruzijai svarīgas pilsētas kā Gori, kura atrodas uz galvenās maģistrāles, kas savieno austrumus un rietumus, kā arī ir galveno dzelzceļa satiksmi saistošo posmu ar Melnās jūras ostām Poti un Batumi, būs grūti veikt normālu ekonomisku darbību,» norāda komentē S&P analītiķis Trevors Kulinans.Gruzijas Ārlietu ministrija konkretizē šīs bažas, paziņojot, ka valsts galvenās maģistrāles aizšķērsošana, Poti ostas bloķēšana un saspridzinātais dzelzceļš uz Kaspi apstiprina Krievijas mērķi «ekonomiski izolēt Gruziju, pārraut sakarus starp atsevišķiem reģioniem, maksimāli ierobežot importu».

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

19.augustā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksmē Briselē, kuras dienaskārtībā bija aktuālā situācija Gruzijā, viedokļu apmaiņa par NATO un Krievijas turpmāko attiecību izvērtēšanu, kā arī NATO un Gruzijas tālāko sadarbību.

Sanāksmes laikā NATO ārlietu ministri bija vienisprātis, ka konflikta risinājumam Gruzijā jābalstās uz starptautisko tiesību un ANO Drošības padomes atzītu Gruzijas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes principu pilnīgu ievērošanu.

Sanāksmes ietvaros ministri vienojās uzdot Ziemeļatlantijas padomei tās Pastāvīgajā sesijā izveidot NATO – Gruzijas Komisiju, kura pārraudzīs Bukarestē uzsākto procesu saistībā ar Gruzijas integrāciju transatlantiskajā aliansē, kā arī tos pasākumus, par kuriem ārlietu ministri bija vienisprātis sanāksmē.

Gala paziņojumā ārlietu ministri aicina Krieviju nekavējoties izvest tās karaspēku no Gruzijas teritorijas, ievērojot panākto sešu punktu vienošanos, ko parakstījuši Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili (Mikheil Saakashvili) un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs (Dmitrij Medvedev).

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Gruzijas valdības mājas lapas šobrīd pārdzīvo kiberuzbrukumu, līdzīgi kā gadu atpakaļ to piedzīvoja mūsu kaimiņi igauņi, Db.lv informēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas Ģenerālsekretārs Sandis Šrāders.

Ja Igaunijas valdība tika sodīta no Krievijas kibernoziedznieku puses par mēģinājumu atpestīt Tallinas centru no komunistiskās pagātnes bronzas rēga, tad Gruzijas valdība šobrīd saņem triecienu par mēģinājumu atspēkot Dienvidosetijas separātistu bruņoto grupējumu un Krievijas lidaparātu militāro agresiju pret saviem pilsoņiem un centieniem atjaunot konstitucionālo kārtību savas valsts starptautiski atzītajās robežās.

Taču vislielākais pārsteigums sagaidīja Gruzijas Ārlietu ministrijas mājas lapā www.mfa.gov.ge - hakeri, kas uzlauzuši šo lapu, ir tajā ievietojuši kolāžu, veidotu no Gruzijas prezidenta Mikhaila Saakašvili un Ādolfa Hitlera fotogrāfijām. Mēģinājums parādīt Saakašvili un Hitlera līdzību ir nepārprotams, bet tik pat nepārprotams ir arī tas, ka šī nav gadījuma asprātība, bet rūpīgi un savlaicīgi gatavots gājiens, lai vēl vairāk pazemotu Gruzijas tautu, kuras cilvēki šobrīd mēģina evakuēties no Krievijas lidmašīnu atkārtoti sabumbotās pilsētas Gori, mēģina operēt kaujās ievainotos slimnīcu gaiteņos, jo palātās vairs nav vietas, un izmisīgi gaida starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Atbilstoši NATO samita preses centra sniegtajai informācijai, NATO samita norises nodrošināšanā iesaistījušies apmēram 13 800 cilvēku

1. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs - 77 cilvēki

2. NATO samita norises vietas - Olimpiskā sporta centra - sagatavošana (projekta izstrāde, būvniecība, iekārtošana, dizaina noformējums, u.c.) - apmēram 1400 cilvēku

3. Drošības pasākumu koordinācija (policija, bruņotie spēji, ugunsdzēsības dienests, robežsardze, u.c. ) - apmēram 8000 cilvēku

4. Medicīniskais nodrošinājums Latvijā samita dienās - vairāk kā 400 cilvēku

5. Mediju akreditācijas centra un preses centra darbības nodrošināšana (akreditācijas centrs, preses centrs, TV un radio tehniskais nodrošinājums, tulkošana, mediju 'pūlu' eskortēšana, u.c. ) - apmēram 200 cilvēku

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar Rīgas pilī tikās ar Gruzijas parlamenta spīkeri Nino Burdžanadzi, atzinīgi novērtējot Gruzijas demokratizācijas reformu gaitu, Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Prezidente uzsvēra, ka līdztekus NATO galotņu sanāksmei notikušās sabiedriskās diplomātijas aktivitātes ir iekļāvušas arī Gruzijas līdzdalību, kas mērķtiecīgi virzās uz NATO tālāku integrāciju. V.Vīķe-Freiberga izteica gandarījumu par Rīgas NATO galotņu sanāksmē pieņemto deklarāciju, kas sniedz pamudinājumu Gruzijai un citām valstīm, kas tiecas uz NATO, turpināt iesākto darbu.

Nino Burdžanadze izteica lielu pateicību Latvijai un personīgi Valsts prezidentei par atbalstu un pieredzes sniegšanu Gruzijai demokratizācijas procesā, iedibinot un stiprinot tiesiskumu, efektīvu valsts pārvaldi, pilsonisku sabiedrību un citus būtiskus demokrātijas principus. “Man ir liels gods būt Rīgā tik daudzu draugu vidū un pārstāvēt Gruziju. Liels paldies Latvijas prezidentei, parlamentam, valdībai un sabiedrībai, kas dažādos veidos izrādījusi solidaritāti un atbalstu Gruzijas ceļam. Mēs protam to novērtēt,” sacīja N.Burdžanadze.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Gruzijas parlaments ir nolēmis izstāties no Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS). Dokumenti par to ir saņemti arī NVS galvenajā mītnē Minskā, un tas nozīmē, ka ir sākusies oficiāla Gruzijas izstāšanās procedūra no NVS, ziņo newsru.com.

Izstāšanās procedūra ietver Gruzijas izslēgšanu no 1991. gada 8.decembra lēmuma par NVS dibināšanu.

Kā paziņojis Gruzijas vēstnieks Minskā Dāvids Zalkaliani (Давид Залкалиани), Gruzija ir oficiāli paziņojusi par izstāšanos no NVS. «Vakar, 18.augustā, mēs, Gruzijas vēstniecība Baltkrievijā saņēmām ziņu no Gruzijas Ārlietu ministrijas un nodevām to tālāk NVS galvenajai mītnei Minskā,» paziņojis Gruzijas vēstnieks.

Pirmoreiz par Gruzijas izstāšanos no NVS pagājušajā nedēļā paziņoja Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili.

2008. gada 27. septembrī, no plkst. 9:00 - 15:00 Berga Bazāra Zaļajā tirdziņā minerālūdens Borjomi pārstāvji aicina apmeklēt Gruzijas viesmīlības telti.

Ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs iejusties Gruzijas atmosfērā, veroties kalnu ainavās, malkot Borjomi minerālūdeni un baudīt tradicionālo Gruzijas mūziku. Interesentiem būs iespēja saņemt izsmeļošu informāciju par tā vēsturi un ārstnieciskajām īpašībām.

"Tiem cilvēkiem, kas vēlas izbaudīt specifisko Gruzijas atmosfēru, nav nepieciešams doties uz pašu Gruziju – kalnu virsotņu un ieleju valsts noskaņa būs sastopama Zaļā tirdziņa ietvaros. Minerālūdens Borjomi ir Gruzijas nacionālais dārgums, tā ir neatņemama sastāvdaļa no Gruzijas kultūras mantojuma," saka Iraklijs Bokučava (Irakli Bokuchava) Borjomi oficiālais pārstāvis Eiropā. Gruzijas viesmīlības teltī tiks izveidota komfortabla atpūtas zona, kurā ikviens Zaļā tirdziņa apmeklētājs varēs atpūsties un nofotografēties uz Gruzijas kalnu ainavas fona. Interesentiem, kas vēlēsies saņemt foto ar Gruzijas kalnu ainavu, tas tiks izsūtīts pa e-pastu.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pirmdien atkārtoti apliecināja alianses vēlmi uzņemt Gruziju, neskatoties uz stingriem Maskavas iebildumiem.

Stoltenbergs ieradies Tbilisi uz 12 dienas ilgām kopīgām NATO un Gruzijas militārajām mācībām.

«29 sabiedrotie ir skaidri pateikuši, ka Gruzija būs NATO locekle,» preses konferencē pavēstīja Stoltenbergs. «Mēs turpināsim strādāt kopā, lai sagatavotos Gruzijas dalībai NATO.»

Atsaucoties uz Krieviju, viņš norādīja, ka nevienai valstij nav tiesību ietekmēt NATO atvērto durvju politiku.

«Mēs nepieņemam, ka Krievijai vai kāda cita vara var izlemt, ko [NATO] locekļi drīkst darīt,» paziņoja Stoltenbergs.

NATO valstu vadītāji 2008.gadā paziņoja, ka Gruzija reiz tiks uzņemta aliansē. Gruzija ir arī viena no ES Austrumu partnerības programmas valstīm. Tomēr Gruzijas izredzes tikt uzņemtai NATO un Eiropas Savienībā joprojām ir visai miglainas, īpaši pēc 2008.gada kara ar Krieviju, kura atzinusi separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas republiku neatkarību un savās militārajās bāzēs tur izvietojusi tūkstošiem karavīru, kamēr starptautiskā sabiedrība tās uzskata par okupētām Gruzijas teritorijām.