Francijas tiesas ir konfiscējušas diviem krievu izcelsmes uzņēmējiem piederošas luksusa villas un citus aktīvus vairāk nekā 70 miljonu eiro vērtībā, veicot izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, pirmdien paziņoja lietai tuvi avoti.

Francijas valdība ir atzinusi, ka tā saskaras ar nopietnām grūtībām aktīvu identificēšanā un konfiscēšanā, kas bieži pieder ārvalstu čaulas kompānijām.

Pēc izmeklēšanas uzsākšanas martā Francijas tiesas ir atļāvušas konfiscēt nekustamo īpašumu Grasas pilsētā un luksusa villas Senrafaelas un Grimo pilsētās Francijas dienvidaustrumos, piebilda ziņu avots.

Šajā izmeklēšanā atklājās "stipras aizdomas" par šo īpašumu iegādei izmantoto "līdzekļu izcelsmes slēpšanu", piebilda ziņu avots.

Saskaņā ar avotu sniegtajām ziņām konfiscētie īpašumi pieder uzņēmējiem Ruslanam Gorjuhinam un Mihailam Opengeimam. Abiem ir Kipras pases.

Kad ziņu aģentūra AFP sazinājās ar šo uzņēmēju advokātiem, viņi nesniedza komentārus.

Viņaprāt, Latvijas tabakas tirgū viens no galvenajiem konkurentiem ir kontrabandisti, bet nozares politikas veidotāju lēmumi nereti ir pretēji citu ES valstu atziņām par efektīviem tirgus uzraudzības principiem. Vienlaikus, viņaprāt, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši atvērti inovācijām. Par to, kurā virzienā dodas tabakas tirgus šobrīd un kādi ir lielākie nozares izaicinājumi, intervijā stāsta British American Tobacco (BAT) vadītājs Latvijā Matiass Baltess (Matthias Baltes).

Vai un kādas būtiskas pārmaiņas pēdējos gados ir notikušas tabakas tirgū?

Fundamentālas. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Mēs runājam par nozari, kurā vairāk nekā 100 gadus tabakas lapas bija nozares galvenais un pamata produkts, bet pēdējo desmit gadu laika tas ir mainījies. Tādi produkti kā karsējamie produkti, e-cigaretes un šķidrumi principā neeksistēja. Savukārt jau šobrīd šie produkti ieņem ne tikai būtisku un augušo tirgus daļu, bet faktiski ir kļuvuši par mūsdienīgu patērētāju uzvedības sastāvdaļu. Šīs pārmaiņas nenoliedzami prasa strauju pielāgošanos un fleksibilitāti no nozares uzņēmumiem, kas ne vienmēr ir ļoti vienkārši paveicams uzdevums. Kā jau minēju, tabakas lapa 120 gadus bija pamata produktus un inercei arī biznesā mēdz būtu liela nozīme.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Akciju un naftas cenas pasaules biržās otrdien pieauga pēc tam, kad Ķīnas centrālā banka paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Ķīnas centrālā banka paziņoja, ka samazinās vairākas procentlikmes, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, kā arī patēriņu un investīcijas. Banka norādīja, ka tiks samazinātas rezervju prasības, kas nosaka to, cik daudz naudas bankām jātur rezervē. Tādējādi finanšu tirgū ilgtermiņa likviditātē tiks iepludināts aptuveni triljons juaņu (127,4 miljardi eiro).

Pekinas paziņojums palīdzēja Volstrītas investoriem ignorēt vājos ASV patērētāju pārliecības datus.

Pēc lieliem akciju cenu kāpumiem Honkongas un Šanhajas biržās pieauga arī akciju cenas Volstrītā. Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunus rekordus, un palielinājās arī indekss "Nasdaq Composite".

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Pulksteņi vīriešiem pieejami dažādos stilos un ar dažādām funkcionalitātēm, atspoguļojot gan ikdienas praktiskumu, gan izsmalcinātu eleganci. No sportiskiem līdz klasiskiem modeļiem – katrs vīrietis var atrast tieši to, kas vislabāk atbilst viņa dzīvesstilam un personībai.

https://220.lv/lv/apgerbi-apavi-aksesuari/aksesuari-viriesiem/viriesu-pulksteni

Klasiskie pulksteņi

Klasiskie pulksteņi ir izturējuši laika pārbaudījumu. Tie simbolizē eleganci un izsmalcinātību. Šie pulksteņi bieži tiek izvēlēti svarīgiem notikumiem vai kā dāvana nozīmīgos dzīves notikumos.

Tos izceļ vienkāršs dizains un funkcionalitāte. Parasti tie ir aprīkoti ar ādas siksniņu vai metāla rokassprādzi. Klasiskais pulkstenis var papildināt jebkuru stilu, padarot to par universālu aksesuāru.

Sporta pulksteņi

Sporta pulksteņi ir izstrādāti, ņemot vērā tā nēsātāja aktīvo dzīvesveidu. Tie ir noturīgi pret ūdeni, triecieniem un skrāpējumiem. Bieži aprīkoti ar papildus funkcijām kā hronometrs, kompass un barometrs, tie atbilst vajadzībām dažādās sporta aktivitātēs.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Jaunākais EY patērētāju svētku sezonas uzvedības tendenču pētījums atklāj, ka 69% cilvēku šogad plāno iepirkties izpārdošanās, piemēram tā saucamajās “Singles Day” vai “Melnās piektdienas” akcijās.

Tomēr 64% apšauba atlaižu/akciju patieso vērtību un 58% secina, ka preces, kuras viņi vēlas, nav iekļautas akcijā.

Tāpat pētījums arī parāda, ka cilvēki visā pasaulē mēģinās taupīt dažādos veidos, piemēram, 78% centīsies samazināt ēdiena daudzumu, kas pēc svētkiem paliek pāri, 49% savukārt taupīs elektrību un nedegs papildu gaismas svētku laikā, bet 40% plāno rīkot mazākas svinības kā parasti, lai taupītu izmaksas.

Interesanti, ka šie rādītāji dažādos pasaules reģionos atšķiras tikai nebūtiski, kas norāda uz kopēju taupības tendenci šajā svētku sezonā.

EY pētījums arī atklāj, ka pasaulē kopumā 38% cilvēku jau ir sākuši veikt savus svētku pirkumus, kamēr 37% plāno to darīt novembrī, lai pagūtu dāvanas saņemt pirms svētkiem. Atbilstoši EY pētījumam, tikai 15% patērētāju pirkumus atliek uz decembri. Savukārt, katrs desmitais pētījuma respondents atzīst, ka nekādus svētku pirkumus veikt neplāno.

ASV Transporta ministrija ir apsūdzējusi Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" ebreju pasažieru diskriminācijā un piespriedusi tai 4 miljonu ASV dolāru naudassodu - lielāko, kādu šī ministrija jebkad piespriedusi, teikts otrdien publicētā paziņojumā.

Naudassods ir pamatots ar civiltiesību sūdzību, ko Transporta ministrija iesniegusi pret šo aviosabiedrību.

Lieta saistīta ar lidojumu no Frankfurtes uz Budapeštu 2022.gada maijā, kad 128 pasažieriem no Ņujorkas, kas valkāja ortodoksālajiem ebreju vīriešiem raksturīgu apģērbu, Vācijā tika aizliegts iekāpt lidmašīnā dažu pasažieru "sliktas uzvedības" dēļ.

Lidojumā no Ņujorkas uz Frankfurti daži no šiem 128 pasažieriem nepakļāvās rīkojumam nēsāt sejas maskas un nepulcēties ejās, tomēr aviosabiedrība neidentificēja konkrētus pasažierus.

"Lai gan daudzi no šiem pasažieriem nepazina cits citu un neceļoja kopā, Transporta ministrijas izmeklētāju iztaujātie pasažieri paziņoja, ka "Lufthansa" izturējusies pret viņiem kā pret vienu grupu un liegusi iekāpšanu dažu pasažieru sliktas uzvedības dēļ," teikts ministrijas paziņojumā.

Reaģējot uz Baltijas klientu pieaugošo interesi par nekustamo īpašumu vērtēšanu kaimiņvalstīs, trīs vadošie nekustamo īpašumu uzņēmumi - “Inreal” (Lietuva), “UUS MAA” (Igaunija) un “Latio” (Latvija) - noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi paātrināt savstarpējo īpašuma vērtēšanas un iegādes procesu, tādējādi sperot soli uz priekšu starptautisko klientu servisa attīstībā.

Pēdējos gados Baltijas nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko ietekmējis gan pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīves un komercplatību risinājumiem, gan arvien lielāka uzmanība reģionālajai attīstībai. Tirgum attīstoties daudzveidīgā virzienā, īpašs fokuss tiek pievērsts ilgtspējīgiem un inovatīviem projektiem, kas atbilst mūsdienu patērētāju gaidām un globālajām tendencēm.

Pieaug interese par modernām biroju un industriālajām telpām, kas atbilst jaunākajām tehnoloģiju prasībām un darba vides standartiem, kā arī pieprasījums pēc kvalitatīvām īres platībām. Tendenci veicina gan starptautiskie investori, vēloties apgūt Baltijas tirgu, gan vietējie uzņēmēji, kas nereti izvēlas veidot savu biznesu kaimiņvalstīs, attīstot modernus mājokļu projektus vai loģistikas centrus un ražotnes. Šo faktoru kopums pastiprina nepieciešamību pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojuma un tirgus analīzes.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Visas Eiropas Savienības valstis laikā no 2021. līdz 2023. gadam piedzīvojušas katastrofālu dzimstības samazinājumu.

2023. gadā vidēji Eiropas Savienībā (ES) piedzimuši par 10% mazāk bērnu nekā 2021. gadā, bet Latvija ar 16,82% kritumu ierindojas piektajā vietā ES pēc jaundzimušo skaita samazinājuma.

Ierobežojumi maina paradumus

Ne reizi vien, sludinot Covid-19 pandēmijas ierobežojumus visā ES, tika pieminēts fakts, ka šis laiks mainīs cilvēku paradumus, turklāt paradumu maiņa apstiprinājās daudzās jomās. Piemēram, uzplauka interneta tirdzniecība, attīstījās pakomātu tīkls, cilvēki mazāk apmeklēja veikalus, jo tajos nebija ieteicams iet, bija jālieto maskas un jāievēro citi ierobežojumi. Mainījās izglītības kultūra – daudz vairāk cilvēku aprada ar iespēju bērnus mācīt attālināti. Un vēl šobrīd, kad par Covid-19 runā tikai garāmejot, lai arī saslimstība ir ne mazāka kā 2020. gada martā, attālināto apmācību, mājmācību cilvēki izvēlas daudz biežāk nekā iepriekš. Izglītība, starp citu, ir pirmais indikators, ka ne visas paradumu maiņas bijušas pozitīvas, jo kopumā izglītības kvalitāte pasliktinājās, un vēl nav skaidrs, vai izdosies atgūt 2019. gada līmeni.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Vācijas autobūves grupai "Volkswagen" piederošais luksusa automašīnu ražotājs "Bentley" paziņojis, ka par pieciem gadiem atliek ieceri sākt ražot tikai pilnībā elektriskus automobiļus.

Tādējādi uzņēmums tagad uz pilnīgā elektrisku modeļu ražošanu iecerējis pāriet 2035.gadā, nevis 2030.gadā, kā bija paredzēts iepriekš.

Tāpat "Bentley" norādīja, ka tā pirmais pilnībā elektriskais luksusa automobilis, kas būšot vieglā apvidus automašīna, tirgū nonāks 2026.gadā.

Šis autombilis tiks ražots Krū, Anglijas vidienē, kur uzņēmums nodarbina 4000 cilvēku un veic visas ar automašīnu izstrādi saistītās darbības.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.