Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.
Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.
DelfinGroup un ViziaFinance ieskatā apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 91. pantā noteiktās pamattiesības uz vienlīdzību, jo nebanku kreditētāji tiek salīdzināti ar kredītiestādēm bez objektīva un saprātīga pamata. UIN piemaksa aizskar Satversmes 105. pantā garantētās tiesības uz īpašumu, jo UIN piemaksas aprēķināšanas un samaksas kārtība var radīt nebanku kreditētājiem trīskāršu pienākumu maksāt nodokli, efektīvajai UIN likmei DelfinGroup gadījumā palielinoties līdz 83%.
Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tika nodoti 2023. gada 9. novembrī, un jau tad vairākas valsts institūcijas un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji izteica šaubas par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei.
Informē DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš: "Lai arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Fintech Latvija Asociācija (FLA) un citi nozares eksperti jaunās prasības izstrādes laikā norādīja uz riskiem, no šī gada 1. janvāra nepamatoti esam pielīdzināti banku sektoram. Neskatoties uz to, ka mūsu darbības struktūra ir atšķirīga un darbojamies pilnīgi citos tirgus apstākļos kā bankas. Piemēram, augsto procenta likmju periodā bankas pelna, izmantojot klientu noguldījumus un izvietojot tos nakts depozītos Eiropas Centrālajā bankā, par to saņemot ieņēmumus. Tā būtībā ir bezriska peļņa bankām, neveicot nekādu saimniecisko darbību un nedaloties ar ieņēmumiem ar noguldītājiem. Savukārt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji savu saimniecisko darbību finansē no dažādiem avotiem, t.sk. aizņēmumiem ar mainīgo procentu likmi."
D. Ādmīdiņa ieskatā esošā situācija ir netaisnīga. "Šāda nepamatota nodokļu sloga piemērošana ierobežo mūsu spējas investēt attīstībā, radot zaudējumus un apdraudot mūsu investoru un vairāk nekā 9000 akcionāru intereses, jo minēto likuma izmaiņu dēļ mūsu peļņa pēc nodokļiem būtiski samazinās," uzsver D. Ādmīdiņš.
D. Ādmīdiņš min vēl vienu būtisku atšķirību starp nebanku kreditētājiem un kredītiestādēm. Viss finansējums, kuru DelfinGroup un ViziaFinance izmanto sava kredītportfeļa nodrošināšanai, ir ar mainīgo likmi. Līdz ar to, augot EURIBOR likmei, ir augušas arī uzņēmumu kopējas finansējuma izmaksas. Tomēr, neskatoties uz šo izmaksu pieaugumu, uzņēmumi jau 2023. gada finansējumā un arī turpmāk neplāno to pārnest uz kredītlīgumiem starp uzņēmumiem un to klientiem. Tātad, pat ja EURIBOR likme palielināsies, kredītu procentu likmes klientiem netiks palielinātas. Šāda pieeja atspoguļo uzņēmumu apņemšanos saglabāt stabilitāti klientu izmaksās, kas atšķiras no banku prakses, kur šādas mainīgas likmes parasti tiek pārnestas uz klientiem.
"Ņemot vērā visus minētos apsvērumus, mēs esam gandarīti par Satversmes tiesas lēmumu izskatīt šo jautājumu pēc būtības un izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmei. DelfinGroup nodrošina patērētāju kreditēšanu, lombarda aizdevumu izsniegšanu un mazlietotu un jaunu preču tirdzniecību un mums ir būtiski, lai šie pakalpojumi būtu pieejami pēc iespējas plašākai sabiedrības daļa visā Latvijā. Piemēram, pašreizējā situācijā arī mūsu tirdzniecības segments tiek aplikts ar papildu nodokli, kas nav šo nodokļu grozījumu mērķis. Šis lēmums ir būtisks solis, lai nodrošinātu taisnīgumu, aizstāvētu gan mūsu, gan mūsu investoru un akcionāru tiesības, kā arī ļautu mums turpināt attīstīt uzņēmējdarbību," skaidro D. Ādmīdiņš.
Juridisko palīdzību DelfinGroup un VIZIA Satversmes tiesas procesā sniedz zvērinātu advokātu birojs Sorainen. Zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika skaidro: "Līdz ar šo lietu ierosināšanu, jau būtiska nebanku kreditētāju nozares daļa ir vērsusies Satversmes tiesā, lūdzot kontroli pār UIN piemaksas regulējuma tapšanu un satversmību. Lai arī lietas iznākumu varam sagaidīt tikai nākamā gada nogalē, tas ir spēcīgs signāls plašākai diskusijai par to, kur un kādos apstākļos veiksmīgā uzņēmējdarbībā sākas virspeļņa un kāda ir valsts loma tādā situācijā."