Maijā tiks sākta pirmā modernizācijai nodotā dīzeļvilcienu sastāva izjaukšana un apsekošana, kam sekos tā kapitālais remonts un atjaunināšanas darbi, informēja AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Viņš skaidro, ka pie visiem vilcienu sastāviem strādās visi trīs pilnsabiedrības uzņēmumi - AS VRC Zasulauks, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca un AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kuri vienotā piedāvājumā uzvarēja dīzeļvilcienu modernizācijas iepirkumā. Pa kārtai vagoni būšot visu trīs pārstāvju pārziņā. Sāksies darbi Zasulaukā un arī tiks pabeigti Zasulauka depo. Pa vidu tie būs gan Rīgas Vagonbūves rūpnīcā, gan Daugavpilī.

Vispirms esot noritējuši projektēšanas darbi, tad tikšot veikts vagonu un sastāvu kapitālais remonts ar kalpošanas termiņa pagarināšanu, un tai seko modernizācija. Kalpošanas termiņš tiks pagarināts par 20 gadiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA Inženieru tīkli bāze.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 17. martā.

AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca juridiskā adrese ir Brīvības gatve 201, Rīga.

Uzņēmums Komercreģistrā ierakstīts 2004.gadā. Tā darbības veidi ir dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 5,92 miljoni eiro.

2015.gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīca apgrozījums sasniedza 12,7 miljonus eiro, bet peļņa – 182,8 tūkstošus eiro. Uzņēmumā strādāja 249 darbinieki. Kopējie uzņēmuma maksājumi valsts budžetā 2015.gadā bija 849,55 tūkstoši eiro.

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes locekļi ir Krievijas pilsoņi Aleksejs Lisovskis un Deniss Rasadņikovs.

Visi 12 tramvaji Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcai jāpiegādā līdz decembrim

Jau tuvākajā laikā a/s Daugavpils satiksme (DS) sāks izmēģināt pirmos Krievijā ražotos tramvajus, kas nule kā atmuitoti un tiek izpakoti, DB norādīja DS valdes locekle Sabīne Šnepste. Pirms nodošanas ekspluatācijā tramvajiem jānobrauc 500 km, un tas tikšot darīts nakts stundās, lai netraucētu pārējai tramvaju satiksmei. Šobrīd no 12 tramvajiem ar deviņiem kravas auto piegādāti seši – divi sešasu un četri četrasu. Nākamie tramvaji Daugavpili varētu sasniegt 22. septembrī, bet visi 12 tramvaji jāpiegādā līdz šā gada decembrim.

Miers mājās

Šķiet, ka ar trešo piegājienu (kopš 2011. gada jūlija) daugavpiliešiem beidzot būs izdevies tikt pie ilgi gaidītajiem tramvajiem. DB iepriekš vēstīja, ka DS organizētajā iepirkumā ar lētāko piedāvājumu par uzvarētāju tika atzīta AAS Nacionālā Kontraktu korporācija (NKK), kas piegādā Krievijas Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcas produkciju. Saskaņā ar līgumu NKK par astoņiem četrasu tramvajiem saņems 2,496 miljonus eiro un par četriem sešasu tramvajiem – četrus miljonus eiro. Projektam «Daugavpils pilsētas tramvaju trasnsporta infrastruktūras renovācija» paredzēts arī 83,1% (5,4 miljoni eiro) ERAF līdzfinansējums.

Akciju sabiedrība Pasažieru vilciens (PV) aktuālajā projekta atskaites posmā informējusi Satiksmes ministriju (SM) par dīzeļvilcienu modernizācijas procesa būtisku aizkavēšanos. Iepirkuma līguma parakstīšanas tiesības ieguvusī pilnsabiedrība DMU vilcieni, kurā ietilpst AS Rīgas vagonbūves rūpnīca, AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un AS VRC Zasulauks, nespēj iekļauties līgumā paredzētajos termiņos. PV vairākkārtēji brīdinājusi izpildītājus par juridiskām un finansiālām sekām līguma termiņa būtiska kavējuma gadījumā.

«Atbilstoši līgumā noteiktajam grafikam seši dīzeļvilcienu sastāvi ir nodoti modernizācijas procesa uzsākšanai. Pirmā modernizētā sastāva nodošana ekspluatācijā tika gaidīta jau šā gada februārī. Ar šo termiņu rēķinājāmies, gan plānojot PV darbu, gan ES līdzfinansējuma izmantojumu. Pašlaik esam ieviesuši vairākus ārkārtas pasākumus, lai situāciju stabilizētu un ar pārējiem vilcieniem spētu nodrošināt nemainīgu esošo vilcienu kursēšanas grafiku. Pilnsabiedrības DMU vilcieni kavēšanās uzņēmumam jau ir sagādājusi papildu izmaksas,» uzsver PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Pretēji tam, ko paredzēja vienošanās ar uzņēmēju, līdz šā gada beigām Pasažieru vilciens (PV) tomēr nesaņems par 22 miljoniem eiro modernizētus dīzeļvilcienus, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu, ko savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma.

Nu jau apritējuši teju divi gadi kopš PV parakstīja 22 miljonu eiro vērtu līgumu par sešu dīzeļvilcienu modernizāciju. Pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Bet šobrīd pasažieriem jau bija jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos. Taču nav neviena paša.

Šobrīd sertifikācijas procesu, lai tajos droši varētu pārvadāt pasažierus, uzsācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču brīnumu vairs neviens negaida. Šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.

Piegādātāju apvienība AS Rīgas Vagonbūves Rūpnīca, AS VRC Zasulauks un AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca ir uzvarējusi AS Pasažieru vilciens atklātajā konkursā Par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju, liecina Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca informē, ka pirmais provizoriskais maksājums par DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju (19 vilcieniem) tiks saņemts 2014.gada 2. pusgadā. Kopējā līguma summa ir 21,9 miljoni eiro, AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca daļa ir ap 12,2 miljoniem eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka par pārsteigumu atklātā konkursa «Par DR1A sērijas dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju» dalībniekiem, veicot grozījumus nolikumā, VAS Pasažieru vilciens (PV) valde pamanījusies «izlabot» vērtēšanas kritērijus tā, ka no tiem nav palicis vairs ne smakas. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem konkursa komisija izvēlēsies saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc šādiem kritērijiem (5.1.10. punkts): «Visu dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas kopējā cena».

Dzelzceļa vagonu ritošā sastāva remonta un tehniskās apkalpošanas uzņēmums AS "VRC Zasulauks" plāno apturēt saimniecisko darbību, teikts pirmdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā paziņojumā.

Lēmumu par kompānijas saimnieciskās darbības apturēšanu "VRC Zasulauks" īpašnieki pieņēmuši šogad 20.novembrī. Kompānijas lielākā akcionāra AS "Pasažieru vilciens" pārstāve Agnese Līcīte norādīja, ka lēmums par "VRC Zasulauks" darbības apturēšanu pieņemts, ņemot vērā, ka uzņēmuma galvenais darbības virziens ir tehnisko sastāvu uzturēšana un remonts, taču pēdējā laikā tas vairs nesaņem pietiekami daudz jaunu pasūtījumu, lai saimnieciskā darbība būtu rentabla.

Šāda lēmuma pieņemšana novērsīs papildu zaudējumu rašanos. Uzņēmuma kreditori aicināti iesniegt pieprasījumus mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas. Kompānijas akcionāri ir "Pasažieru vilciens" (51%) un AS "Rīgas vagonbūves rūpnīca" (49%), kuru Rīgas apgabaltiesa 2017.gada 14.novembrī atzina par maksātnespējīgu. "VRC Zasulauks" tika izveidots 2003.gada martā uz lokomotīvju depo "Zasulauks" bāzes.

Šā gada deviņos mēnešos AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca neto apgrozījums sasniedzis 17,4 miljonus eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Koncerns deviņus mēnešus noslēdzis ar zaudējumiem 150,9 tūkstošu eiro apmērā.

Pārskata periodā koncerns eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms sasniedza 15,5 miljonus eiro (2013. gada 9 mēn. - 19 miljonus eiro). Galvenie eksporta virzieni šogad bija Igaunija, Krievija un Baltkrievija.

Pārskata periodā uzņēmums investēja ilgtermiņa ieguldījumos 4,3 miljonus eiro.

Šā gada janvārī tika reģistrēta Pilnsabiedrība DMU vilcieni. Tās dalībnieki ir AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, AS VRC Zasulauks, AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Pilnsabiedrības DMU vilcieni izveidošanas mērķis ir AS Pasažieru vilciens DR1A dīzeļvilcienu vagonu modernizācija Provizoriskā uzņēmuma daļa ir 9,4 miljoni eiro. Patlaban projekts atrodas realizācijas stadijā.

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas projektā Daugavpilij tiks piegādāti 12 Kirova vārdā nosauktajā Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā Krievijā ražotie četrasu un sešasu tramvaju vagoni.

Kā informēja AS Daugavpils satiksme valdes locekle Sabīne Šņepste, līgumu par tramvaju piegādi Daugavpils satiksme plāno slēgt ar atklātajā tramvaju vagonu iegādes konkursā uzvarējušo Maskavā reģistrēto Krievijas atklāto akcionāru sabiedrību Nacionālā kontraktu korporācija, kas šajā darījumā pilda starpnieka funkcijas.

Kā liecina informācija vietnē Wikipedia, rūpnīca tramvajus ražo kopš 1901.gada. Kopš 2006.gada rūpnīca ražo zemās grīdas tramvajus. Pirmie zemās grīdas tramvaji tika piegādāti izmēģināšanai Maskavā un citās Krievijas pilsētās.

Atklātajam tramvaju vagonu iegādes konkursam tika iesniegti septiņi piedāvājumi. Nacionālās kontraktu korporācijas piedāvājums bijis ar zemāko cenu un atzīts par atbilstošu tehniskās specifikācijas prasībām.

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Lai nezaudētu visu Eiropas Savienības piešķirto līdzfinansējumu 13 milj. eiro apmērā, valdība atkal plāno pagarināt 21,98 milj. eiro vērtā projekta nodošanas termiņus, šoreiz līdz 20. septembrim.

Ja netiks pagarināts projekta īstenošanas termiņš un tādējādi netiks sasniegts projekta mērķis, finansējuma saņēmējs – VAS Pasažieru vilciens (PV) ‒ zaudēs visu piešķirto publisko finansējumu un tam būs pienākums atmaksāt izdevumus, kas veikti projekta ietvaros, konstatēts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajā anotācijā Ministru kabineta noteikumu lēmumprojektam. Līdz 2015. gada beigām projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro un valsts budžeta finansējums ‒1,54 milj. eiro.

Šobrīd pirmās trīs vilcienu vagonu grupas (3 vagoni katrā) ir nodotas ekspluatācijā. Ceturto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) paredzēts nodot PV līdz 30. jūnijam. Piekto vilcienu vagonu grupu (3 vagoni) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. jūlijam, bet sesto vilcienu vagonu grupu (4 vagoni grupā) plānots pabeigt un nodot PV līdz 15. septembrim. SM norāda, ka atkārtotu projekta termiņa pagarinājuma nepieciešamību noteikuši vairāki apstākļi, tostarp neparedzamu defektu atklāšana, kuru novēršanai ārvalstu piegādātāji nav spējuši nodrošināt operatīvu komplektējošo daļu piegādi.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 54 komercķīlas, bet 144 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 190 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 129 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 60 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devis uzņēmums JK Estate un SIA MC Turaida Property, kā parādnieku norādot SIA MC Turaida Property. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 7 miljoni eiro. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Vienīgā uzņēmuma valdes locekle ir Jūlija Krūmiņa meita Maija Čerņavska. Uzņēmumam JK Estate pieder viesnīca Jūrmalā Villa Alvine.

Otru lielāko komercķīlu reģistrējusi AS Ditton pievadķēžu rūpnīca. Ķīlas vērtība ir 4,6 miljoni eiro, un to ņēmusi AS Citadele banka.

Šobrīd VAS Pasažieru vilciens (PV) norisinās ārējais audits, kuru veic starptautiskā audita kompānija KPMG Baltic. Audita secinājumi plānoti augusta beigās/septembra sākumā. Kad neatkarīgi eksperti būs izvērtējuši visus faktus saistībā ar projektu, varēs lemt par turpmāko rīcību, tai skaitā, vēršanos kādā institūcijā.

Tāda ir teju pusotru mēnesi tapusī Satiksmes ministrijas (SM) atbilde uz Dienas Biznesa jautājumu par PV un SM bijušo un esošo amatpersonu atbildību par apmēram divus miljonus eiro vērtajiem potenciālajiem zaudējumiem, kas varētu rasties 22 milj. eiro vērtā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kavēšanās dēļ.

SM skaidro, ka līdz 2015. gada 31. decembrim, kad noslēdzās finansējuma attiecināmības periods, projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 1,54 milj. eiro. Izdevumus, kas radušies pēc 2015. gada beigām, PV sedz no saviem līdzekļiem. Tā kā projekts tiek turpināts pēc iepirkuma līgumā paredzētā termiņa, PV piemēro finanšu soda sankcijas pret darbu izpildītāju DMU vilcieni, kā rezultātā samazinās slogs arī uz PV budžetu. Savukārt uzņēmumā DB norādīja, ka projekta rezultātu izvērtēšana tiks veikta pēc tā noslēgšanas. Atbilstoši līguma nosacījumiem ražotājam tiks piemērots līgumsods un lemts par radīto zaudējumu piedziņu.

22 miljonu vērtajā dīzeļvilcienu modernizācijas projektā ne viss norit pēc grafika; darbus cer pabeigt līdz 2015. gada beigām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada februārī uzsāktā valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) ritošā sastāva modernizācija nenorit tik raiti, kā sākotnēji cerēts, liecina iesaistīto pušu teiktais. Pēc 21,98 milj. eiro līguma parakstīšanas (31. janvārī) ar uzņēmumu apvienību DMU vilcieni (Latvijas kapitālsabiedrība a/s Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un a/s VRC Zasulauks (VRC, kurā PV pieder 51% akciju, bet RVR 49%)) toreizējais PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis paziņoja, ka jau šā gada beigās tiks saņemts un nodots ekspluatācijā pirmais modernizētais sastāvs, savukārt visu 19 (DR1A sērijas) dīzeļvilcienu modernizāciju plānots pabeigt 2015. gada nogalē.

AS Pasažieru vilciens pieņēmis ekspluatācijā pēdējo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem, līdz ar to ir noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizācijas projekts.

Dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kopējās izmaksas sasniedza nepilnus 22 miljonus eiro, no kuriem gandrīz 9 miljoni ir Eiropas Kohēzijas fonda programmas Infrastruktūra un pakalpojumi, aktivitātes Ilgtspējīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība līdzfinansējums un 1,5 miljoni eiro valsts līdzfinansējums. AS Pasažieru vilciens ieguldījums modernizācijas projektā pārsniedz 11,6 miljonus eiro. Modernizāciju veikušajiem ražotājiem par termiņu kavējumiem piemēroti līgumsodi 2,2 miljonu eiro apmērā, attiecīgi samazinot AS Pasažieru vilciens ieguldījumus.

No šodienas AS Pasažieru vilciens saviem pasažieriem varēs piedāvāt sešus ES vides aizsardzības prasībām atbilstošus dīzeļvilcienus. Tie ir aprīkoti ar klimata kontroles iekārtām, iekāpšanas sistēmām, kas nodrošina ērtu iekāpšanu cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Sanitārās telpas ir piemērotas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem un aprīkotas ar zīdaiņu pārtinamajiem galdiņiem. Tāpat vilcienos ir ērtākas un plašākas sēdvietas, paaugstināta komforta klases vagons ar papildu ērtībām, mūsdienīga informācijas sistēma, kā arī visos vagonos pieejams bezvadu internets.

Steigā īstenotajā projektā iesaistītajām pusēm problēmu netrūkst; nav izslēgta tiesvedība par 2,2 milj. eiro soda naudu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem šī projekta izaicinājumiem ir īsais laiks, ‒ tā 2014. gada februārī jau pēc 22 milj. eiro vērtā līguma noslēgšanas ar VAS Pasažieru vilciens (PV) par 19 dīzeļvilcienu vagonu modernizāciju norādīja izpildītāja, pilnsabiedrības DMU vilcieni (DMU) pārstāvji. AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca (RVR), AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS VRC Zasulauks kopdarbība gan neveicās tik raiti, kā plānots, un pēdējais vilciens ekspluatācijā tika nodots nevis 2015. gada beigās, bet deviņus mēnešus vēlāk.

Par termiņu kavējumiem PV piemēroja DMU līgumsodu 2,2 milj. eiro apmērā. Tie ir 10% no pasūtījuma summas un aptuvenais skaitlis, par kādu līguma cena pieauga salīdzinājumā ar PV sākotnēji iecerēto. DB jau vēstījis, ka par darījumu informētie neoficiāli norādījuši, ka iesaistītās puses apzinājušās ‒ nav reāli darbus paveikt divos gados. Tā kā pasūtītājs uzstājis uz soda naudu iekļaušanu līgumā, darījuma vērtība pieaugusi no 20 milj. eiro līdz 22 milj. eiro. Tagad no pasākumā iesaistīto teiktā izriet, ka izpildītājs nejūtas vainīgs par kavēšanos un apcer tiesvedību ar pasūtītāju. Iepriekš satiksmes ministrs Uldis Augulis projektu nodēvējis par neizdevušos eksperimentu, bet valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pieļāva, ka, visticamāk, jau projektu uzsākot, laika tā izpildei bijis par maz.

Uzņēmums pārvēršas par čaulu; RVR piederošo akciju iespējamo cenu puses neatklāj

AS Pasažieru vilciens (PV) no 2015.gada 1. aprīļa pilnībā pārņēmis motorvagonu ritošā sastāva uzturēšanas un remonta funkcijas no a/s VRC Zasulauks (VRCZ), Dienas Biznesam PV viedokli pauž uzņēmuma Mārketinga nodaļas vadītāja Sabīne Ozoliņa. Savukārt VRCZ padomes priekšsēdētājs Modris Jaunups saka, ka pilnīgai uzņēmuma pārņemšanai PV jāatpērk no a/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) piederošās VRCZ akcijas. Puses ir vienojušās par konkrētām darbībām, un līdz šim viss norit saskaņā ar šo vienošanos, norāda RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts, sīkākus komentārus par iespējamo akciju pārdošanu nesniedzot. Patlaban 51% VRCZ akciju pieder PV, bet 49% – RVR.

Veiktas izmaiņas AS Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca valdes sastāvā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Valdes sastāvā atkārtoti ievēlēts valdes priekšsēdētājs Margus Mals (iepriekšējā valdes sastāvā valdes loceklis), valdes locekle Natālija Petrova, valdes loceklis Vladimirs Kirsanovs, bet no jauna ievēlēts valdes loceklis Gatis Kamarūts. Darbu valdē beidzis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aivars Keskuela.

Jaunais valdes loceklis Gatis Kamarūts no 2013.gada līdz šā gada novembrim ir bijis AS Rīgas Vagonbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs.

Nav skaidrības par Pasažieru vilciena finansēm; rodas jautājumi par konkursa godīgumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc VAS Pasažieru vilciens (PV) atjaunotās darbības stratēģijas, kas izstrādāta sadarbībā ar Ernst & Young, prezentācijas un iesaistīto pušu atbildēm uz klātesošo mediju pārstāvju jautājumiem palikušas daudzas neskaidrības saistībā ar gaidāmo jaunu elektrovilcienu iepirkumu, kuras tikai palielina pieejamie skaitļi un nozares speciālistu teiktais. PV stratēģija 2015.–2020. gadam paredz būtiski uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, tādējādi palielinot pasažieru skaitu no 18,8 milj. (neskaitot e-talonu izmantojušos) šobrīd līdz 25,7 milj. 2020. gadā, kā arī palielināt ieņēmumus no biļešu tirdzniecības. Šī mērķa sasniegšanā būtiska loma paredzēta ritošā sastāva nomaiņai. Līdz šim laika periodā no 2010. līdz 2014. gadam braucienu skaits samazinājies par 14,6%.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Kavēšanos un ES naudas zaudēšanu izpildītāji nepieļauj; Pasažieru vilciens vēl saskata riskus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau septembra beigās testa braucienus – gan bez pasažieriem – esošajos maršrutos varētu uzsākt pirmais modernizētais vilciens, izklāstot dīzeļvilcienu modernizācijas procesu, atklāja darbu izpildītāju AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts un AS Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula.

Jau vēstīts, ka 2014. gada sākumā parakstītais līgums paredz modernizēt piecus trīs vagonu (motorvagons, piekabes vagons, vagons ar vadības kabīni) sastāvus un vienu četru vagonu (divi motorvagoni un divi piekabes vagoni) sastāvu, īsākajiem sastāviem ierīkojot paaugstināta komforta salonu ar 16 vietām.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.